Simtgade sākusies 24

Valsts ģerbonis Latvijas Nacionālā teātra fasādē. Foto: Evija Trifanova, LETA
Gunārs Nāgels
Print Friendly, PDF & Email

Esam sasnieguši ilgi gaidīto Latvijas simtgades gadu. Ja svinības ilgs veselus piecus gadus – no 2017. līdz pat 2021. gadam, tad tomēr šogad atzīmēsim tieši simts gadus kopš Latvijas Tautas padome Otrajā Rīgas pilsētas teātrī (tagadējā Nacionālajā teātrī) proklamēja Latvijas valsti.

Svarīgi atcerēties, ka Latvija ir tikai daļa no pasaules, un visā vēstures aprakstīšanas gūzmā, kas mūs sagaida šogad, jāmin arī citi notikumi, bez kuriem mēs nebūtu tikuši tur, kur tikām.

Latvijas neatkarības iegūšana bija iespējama, pateicoties trim faktoriem – Pirmais pasaules karš nopietni vājināja Krievijas impēriju, boļševiku revolūcija iedrošināja Krievijas draugiem – Rietumu sabiedrotiem – pieļaut Krievijas sadrumstalošanu, un latviešu apņēmība ar ieročiem īstenot savu neatkarības proklamāciju pielika visam punktu.

1917. gada beigās Vācija jau bija iekarojusi lielu daļu no Krievijas impērijas – Rīga bija vācu varā, bet vācu neokupētajā Valkā gan Latviešu Pagaidu Nacionālā padome (2. decembrī), gan Latvijas strādnieku, kareivju un bezzemnieku deputātu padomes izpildkomiteja (Iskolats) (24. decembrī) pieņēma deklarācijas par Latvijas pašnoteikšanos.

Pirmais pasaules karš vēl turpinājās Rietumu frontē, bet boļševiku apvērsums Krievijā jeb tā sauktā Oktobra revolūcija nozīmēja, ka miera sarunas Austrumu frontē tika vestas starp centrālajām lielvarām un boļševiku pārstāvjiem.

Sarunu pirmā kārta Brestļitovskā (tagadējā Brestā, Baltkrievijā) 1917. gadā no 22. līdz 27. decembrim bija nesekmīga. Tieši 7. janvārī, pirms simts gadiem, sākās sarunu otrā kārta, kurā Krievijas delegāciju vadīja Ļevs Trockis (Leiba Bronšteins) ar uzdevumu izstiept sarunas līdz kamēr Pasaules revolūcija būs pārņēmusi arī centrālās varas. Sarunas beidzās 10. februārī ar Trocka deklarāciju, ka Krievija atsakās parakstīt miera līgumu, bet reizē pasludina karastāvokli ar centrālajām valstīm par pārtrauktu un dod Krievijas karaspēkam demobilizācijas pavēli.

Tas, protams, nebeidzās Krievijai labi, jo 1918. gada 18. februārī Vācija uzsāka operāciju Dūres sitiens (Faustschlag), bez nopietnas pretestības iekarojot atlikušo Latvijas daļu un pat Tallinu (24. februārī).

Brestļitovskas miera sarunu trešā kārta bija ātra (no 1918. gada 1. līdz 3. martam) un nežēlīga. Bet par to runāsim pēc diviem mēnešiem.

Autors ir laikraksta “Latvietis” redaktors

Komentāri (24)

vvilums 09.01.2018. 00.03

Paldies autoram par ieskatu vēstures līkločos, un priecāšos, ja turpinājums sekos.
Vēsturiska lietu apjausma piedod svētku noskaņu un papildus patriotisma uzlādi, kādu šodien vajag tik pat kā 1918 – jā.

+2
-1
Atbildēt

1

    Dusma > vvilums 09.01.2018. 10.39

    kā smaržo ziepes !

    0
    0
    Atbildēt

    0

edge_indran 08.01.2018. 13.39

Nauda nesmird. jeb “nekā personīga, tikai bizness”.
Raidījums: No simtgades budžeta 440 000 eiro piešķir vienam stendam lidostā (la.lv)

0
0
Atbildēt

0

basta 08.01.2018. 13.47

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu