Koki joprojām slīkst, bet mašīnas ripo

Baļķu krava. Foto: Ieva Lūka, LETA
Pēteris Strautiņš
Print Friendly, PDF & Email

Pērnā gada novembris bija kārtējais Latvijas apstrādes rūpniecībai labvēlīgais mēnesis, tā sasniedza kārtējo ražošanas rekordu. Taču pieaugums gada griezumā bija neparasti atšķirīgs rūpniecībā kopumā un apstrādes rūpniecībā, attiecīgi 3,6% un 9,1%. Par ekonomikas attīstības “dziļajiem” procesiem vēsta notikumi apstrādes rūpniecībā, jo enerģētiku ļoti šūpo laika apstākļi. Taču neuzmanīgi ekonomikas ziņu lasītāji var apjukt. Apstrādes rūpniecība “saražojusi” arī ļoti jauku pieaugumu pret iepriekšējo mēnesi jeb 2,7%. Apbrīnojami straujš lēciens mēneša laikā bijis nemetālisko minerālu (būvmateriāli un stikla šķiedra) ražošanā, kā arī augļu un dārzeņu pārstrādē.

Pērnā gada nogalē rūpniecības dinamiku visvairāk ietekmēja divi krasi pretējas iedarbības faktori — lieliskā izaugsme Eiropas rūpniecībā, kā arī plūdi mežos.

Eirozonā iepirkumu vadītāju aptauju indekss (PMI) novembrī sasniedzis augstāko līmeni kopš 1997. gada jeb 60,6 punktus. Tas ir īpaši augsts Vācijā, taču labi klājas visur, pat Grieķijā. Daļēji pateicoties spēcīgam pieprasījumam rietumos, apgrozījums eksportā uz eirozonu novembrī audzis par 28%, kas ir gluži fantastisks skaitlis.

Taču nav tā, ka mūsu rūpniecību ceļ tikai labvēlīgi apstākļi. Ārējais pieprasījums nekādi nevar izskaidrot, kāpēc kokapstrādē izlaide pērn augusi par 2,5%, bet mašīnbūvē, ķīmijā un farmācijā vidēji apmēram par piektdaļu. Pēdējās ir nozares, kuras vismazāk bremzē izejvielu pieejamība, kā arī vietējā un ģeogrāfiski tuvo tirgu ietilpība, tāpēc tās vislabāk spēj izmantot labvēlīgos apstākļus. Taču ražošana nevarētu augt, ja uzņēmumi nebūtu investējuši un kļuvuši gudrāki. Mašīnbūves nozarēs, par kurām tiek regulāri publicēti dati (visas, izņemot sliežu un ūdens transportlīdzekļu ražošanu), šogad gaidāmais pieaugums nu jau pārliecinoši pārsniedz 20%.

Lai cik strauji augtu šīs visperspektīvākās jomas, rūpniecības veselībai ļoti svarīgas ir un vēl ilgi būs t.s. tradicionālās nozares, tai skaitā kokrūpniecība. Tā dažās izpausmēs kļūst arvien netradicionālāka, bet koki joprojām ir vajadzīgi, no apaļkoku pieejamības šobrīd tieši atkarīgi 60% nozares. Šobrīd to sagādāšana rada lielas galvassāpes. Tāpēc “kocinieki” tagad pret savu gribu drusku bremzē rūpniecību kopumā.

Normālos apstākļos ražotāji nodrošina vairāku nedēļu ražošanai pietiekamus krājumus koklaukumos. Šobrīd dažos sortimentos ir krājumi vidēji tikai dažām dienām, vietām pārstrāde vispār ir apstājusies. Tiem kokiem, kurus var nopirkt, cenas ir augstas.

Ir bažas, ka daži mežu īpašnieki varētu izmantot izsludināto ārkārtas stāvokli, lai nepiegādātu kokus ilgtermiņa līgumu ietvaros par cenām, kas ir zem pašreizējā tirgus līmeņa, lai arī paši koki viņiem ir.

Salīdzinoši laba ir zāģmateriālu pieejamība. Skujkoki pārsvarā aug smilšainās vietās, kurās viegli strādāt pat tagad. Turklāt to galvenie krājumi ir valstij piederošajos mežos, kuros šajā gadsimtā ir krasi uzlabota infrastruktūra. Lielākās grūtības zāģētavām ir Latgalē, ko ietekmē Baltkrievijas eksporta pārtraukšana, savukārt Kurzemes ostās ik mēnesi piestāj 2-4 kuģi ar zāģbaļķiem no Norvēģijas. Nepatikšanas pārdzīvot palīdz arī augošās galaproduktu cenas, pateicoties aktīvajai celtniecībai Rietumeiropā.

Savukārt lapukoki vairāk aug bijušajās lauksaimniecības zemēs. Papīrmalkas cenas Latvijā pērnā gada nogalē pat pārsniedza Skandināvijas līmeni, kas acīmredzot atspoguļo gan laika apstākļus, gan augošās zemākas kvalitātes koksnes pārstrādes jaudas Latvijā. Par resursiem cīnās arī taras dēļu un granulu ražotāji, dzenot augšā baļķu cenas. Arī finierkluču tirgū situācija ir diezgan sarežģīta, resursi ir dārgi.

Nozarei grūta var būt visa 2018. gada pirmā puse, ja vien nebūs neparasti sauss pavasaris. Patlaban sinoptiķi sola, ka nedēļas nogalē atnāks sals, varbūt pat kailsals, kas no mežinieku viedokļa būtu svētīgi. Taču pavasarī viss atkusīs, bet ūdeņi nekur nebūs aizplūduši. Tā kā arī ieguldījumi jaudu palielināšanai nesenā pagātnē nav bijuši lieli, apjomu izteiksmē kokapstrādē cienījams rezultāts būs pērnā gada rezultātu atkārtošana, savukārt pieaugums par pāris procentiem gaidāms naudas izteiksmē, jo produktu cenas augstas.

 

Autors ir bankas Luminor ekonomists

Pagaidām nav neviena komentāra

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu