Divas pasaules • IR.lv

Divas pasaules

Ritvars Jansons: «Komisijā izkristalizējās, ka valsts nozagšanu vajadzētu juridiski noformulēt, jo šobrīd tas ir politoloģisks termins.» Foto — Alise Šulca, Picture Agency
Nellija Ločmele

Deputāts Ritvars Jansons: valsts nozagšanas darbības un nodomi ir jānosoda, citādi tie atkārtosies

Noslēgumam tuvojas sešu mēnešu termiņš, kurā parlamentārās izmeklēšanas komisijai jāizdara secinājumi, kāpēc izgāzās oligarhu lieta un kādas valsts nozagšanas pazīmes tajā saskatāmas. Jau iepriekš Ir intervējis komisijas priekšsēdētāju Ingunu Sudrabu un aktīvāko iztaujātāju Andreju Judinu. Tagad uz sarunu aicinājām deputātu Ritvaru Jansonu (NA), pēc kura iniciatīvas komisija 4. janvāra sēdē izvaicās izmeklēšanas virzītājus, nu jau bijušos KNAB darbiniekus Jutu Strīķi un Juri Jurašu, konfrontējot viņu teikto ar ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera sniegto informāciju.

Cik lielā mērā esat iepazinies ar krimināllietas un operatīvās lietas materiāliem?
Neliekuļošu — es neizlasīšu visus vairāk nekā 100 [krimināllietas] sējumus. Tad jāliek malā citi darbi. Pieļauju, ka vēl skatīšos krimināllietas materiālus, jo varētu rasties tāda vajadzība pēc 4. janvāra sēdes, kurā būs runa par izmeklēšanas virzieniem. Piemēram, man ir jautājums, vai tiešām lietā ir pievienoti dokumenti, ko izmeklēšanas komisijā minēja Andris Šķēle — saistībā ar viņa firmas konsultēšanu par a/s Diena stāvokli. Jautājums Ģenerālprokuratūrai un KNAB — kas notika ar šiem dokumentiem? Ja ir bijis oficiāls līgums [ar uzņēmumu Rīgas Tirdzniecības osta], tad tas izskaidro, kāpēc Šķēles birojā Dzirnavu ielā 68 tiek spriests par Dienu. Ja šāda līguma nav, tad ir jautājums par politiķu iespaidu uz mediju darbību.

Vai tāds līgums nevarētu būt veids, kā oficiāli parādīt saikni, kas pēc būtības ir cita? Iespējams, tā patiesāk atklājas faktā, ka Šķēles ģimene tagad oficiāli ir RTO īpašnieki.
Ne KNAB, ne prokuratūra nebija īpaši virzījusies izmeklēšanā, kas saistīta ar mediju kontroli vai mediju patiesajiem īpašniekiem. Ja tobrīd tiesībsargājošās instances nekonstatēja patiesos īpašniekus, tad diez vai ar šābrīža informāciju parlamentārās izmeklēšanas komisija to izdarīs.

Sabiedrībai ir iespaids, ka parlamentārās izmeklēšanas komisija var atjaunot krimināllietu. Komisija to nevar. Ja ir atklāti kādi apstākļi, komisijai jāvēršas pie tiesībsargājošām instancēm. Es pats vienā gadījumā esmu vērsis prokurora [Māra] Lejas uzmanību uz šādu apstākli — saistībā ar Zatlera un Šlesera kungiem. Ja viens apgalvo, ka melo, un otrs apgalvo, ka melo, tad kāds ir melojis parlamentārās izmeklēšanas komisijai. (Ainārs Šlesers komisijā apgalvoja, ka Valdis Zatlers ir zvanījis viņam un lūdzis atbalstu pārvēlēšanai prezidenta amatā, bet Zatlers tos nosauca par meliem — red.) Cik esmu lasījis materiālus, kriminālprocesā šādas sarunas starp Šlesera kungu un Zatlera kungu neparādās. Es neizteikšu minējumus — tā ir tiesībsargājošo institūciju joma. Bet nevar būt situācija — abi apgalvo, ka [otrs] melo, un šī informācija tiek nolikta parlamentārās izmeklēšanas komisijas priekšā kā divas patiesības.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu