DP: Saukt pie atbildības spiegus kontrabandistus ierobežoja likumdošana (papild.) 19

Ilustratīvs attēls no pixabay.com
Māra Miķelsone

DP atbild “Ir”: tiesiskais regulējums būtiski ierobežoja valsts drošības iestāžu spējas izmantot krimināltiesiskus instrumentus pret personām, kas sadarbojas ar ārvalstu specdienestiem

Atšķirībā no kaimiņvalstīm Lietuvas un Igaunijas Latvijas Drošības policijai (DP) vērsties pret nelegālās darbībās pieķertiem cilvēkiem, kurus Krievija savervējusi spiegošanai savā labā, liedzis tiesiskais regulējums. Likumdošana līdz 2016.gadam “būtiski ierobežoja valsts drošības iestāžu spējas izmantot krimināltiesiskus instrumentus, lai vērstos pret personām, kas sadarbojas ar ārvalstu specdienestiem”, teikts DP atbildē uz žurnāla “Ir” jautājumiem. 

Žurnāls “Ir” publikācijā, kas tapa sadarbībā ar “Re:Baltica”, pagājušajā nedēļā rakstīja, ka Igaunijā notverti un par spiegošanu Krievijas labā notiesāti pieci vīrieši, kuri visi bija iesaistīti kontrabandas darījumos. Kontrabandistus Krievija uz robežas ar Igauniju vervē, lai viņi sāktu sadarboties kā spiegi un informācijas pienesēji. Kontrabandistu šantāža ir vienkārša un efektīva Krievijas metode informācijas vākšanai, “Ir” šogad jau norādīja Satversmes aizsardzības biroja (SAB) vadītājs Jānis Maizītis.

Pēc publikācijas “Ir” vērsās pie DP un SAB ar jautājumu, cik daudz līdzīgu kontrabandistu likumpārkāpēju, kurus Krievija savervējusi spiegošanai, Latvija ir notvērusi.

SAB otrdien, 19.septembrī, atsūtītajā atbildē “Ir” atkārtoti apliecināja, ka viena no Krievijas specdienestu metodēm ir personu, kas veic nelikumīgas darbības ar akcīzes precēm ietekmēšana, iebiedēšana vai šantāža. SAB ir zināmi šādi gadījumi, taču pretizlūkošanas interesēs SAB šādus gadījumus publiski nekomentē.

DP atbildēja, ka “nelikumīgas darbības ar akcīzes precēm Krievijas pusē praktiski nav realizējamas bez Krievijas specdienestu (galvenokārt Federālā Drošības dienesta) darbinieku kontroles un piekrišanas, kas padara kontrabandistus un organizētās noziedzības pārstāvjus viegli ietekmējamus”.

Arī Latvijas valsts drošības sargu redzeslokā ir nonākuši gadījumi, kad nelikumīgās darbībās ar akcīzes precēm iesaistītas personas tikušas uzrunātas Krievijas teritorijā, lai šos cilvēkus iesaistītu, piemēram, informācijas vākšanā Latvijā. Tomēr DP “pretizlūkošanas darba interesēs atturēsies sniegt sīkākus komentārus šajā jautājumā”.

Savu skaidrojumu par likuma ietvaru DP tomēr “Ir” sniedz, norādot, ka “mūsu Krimināllikumā iekļautais regulējums jautājumā par spiegošanu ilgstoši bija neatbilstošs faktiskajai situācijai un neaptvēra tādas kaitīgas darbības, par kurām pie atbildības personas bija iespējams saukt, piemēram, mūsu kaimiņvalstīs – Lietuvā un Igaunijā. Līdz ar to tiesiskais regulējums būtiski ierobežoja valsts drošības iestāžu spējas izmantot krimināltiesiskus instrumentus, lai vērstos pret personām, kas sadarbojas ar ārvalstu specdienestiem”.

Kā norāda DP, lai gan sadarbība ar ārvalstu specdienestu ir kvalificējama kā sevišķi smags noziegums pret valsti, Latvijas valsts drošības iestādes, identificējot iespējamu Latvijas iedzīvotāju sadarbību ar ārvalstu izlūkdienestiem, tradicionāli priekšroku deva citu tiesisku risinājumu izmantošanai, lai novērstu šo personu radītos riskus.

Tikai 2016. gada maijā spēkā stājās grozījumi Krimināllikumā, kas paver plašākas iespējas pret šiem apdraudējumiem vērsties arī ar krimināltiesiskām metodēm. Tomēr nepieciešams ņemt vērā, ka minētajiem grozījumiem Krimināllikumā nav atpakaļejoša spēka, atbildē “Ir” raksta DP.

Arī SAB norāda uz Krimināllikuma jauno regulējumu, kas noteiks plašākas iespējas piemērot krimināltiesiskās metodes, jo līdz šim spēkā esošais regulējums nav bijis efektīvs un piemērojams praksē.

Uz jautājumu, cik daudz Krievijas spiegu Latvijas likumsargi ir noķēruši kopš 1991.gada, DP informē, ka kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas DP lietvedībā ir bijušas trīs krimināllietas, kas ierosinātas pēc spiegošanas nozieguma pazīmēm. 

“Viena no tām tika ierosināta 1998. gadā saskaņā ar Latvijas Kriminālkodeksa 60. pantu (par valsts, militāro un citu noslēpumu vākšanu Latvijas teritorijā ar nolūku nodot iegūtās ziņas ārvalstu speciālajiem dienestiem, nodarot kaitējumu Latvijas valsts interesēm). Minētā lieta 2005. gadā tika izbeigta sakarā ar iestājušos noilgumu. Savukārt divas – saskaņā ar Krimināllikuma 95. pantu (par spiegošanu), no kurām pirmā – 2015. gadā, vēlāk tika pārkvalificēta uz Krimināllikuma 231.panta otro daļu (huligānisms). Savukārt 2016. gadā uzsāktais kriminālprocess 2017. gadā tika nodot prokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai,” raksta DP.

Jaunākajā spiegošanas lietā, kuru Jelgavas tiesa sāka izskatīt šovasar, apsūdzēts “Latvijas dzelzceļa” ceļu meistars Aleksandrs Krasnopjorovs. Viņš, pēc Ģenerālprokuratūras preses sekretāres Kristīnes Sutuginas teiktā, laikā no 2015.gada 21.oktobra līdz 2016.gada 23.septembrim, būdams LDz darbinieks, Jelgavas dzelzceļa stacijas sliežu ceļu atbildības teritorijā regulāri, sistēmiski un mērķtiecīgi nodarbojās ar neizpaužamu militāra rakstura ziņu un komercnoslēpumu nelikumīgu vākšanu Krievijas uzdevumā. Pēc tan viņš iegūto informāciju nodeva Krievijā esošai kontaktpersonai.

Spiegošana ar piesegu

Izplatītākais veids, kādā darbam ārvalstīs tiek nosūtīti specdienestu virsnieki, ir darbs zem diplomātisko pārstāvniecību piesega, atbildē “Ir” raksta SAB. Šāds mehānisms ir izdevīgs, jo diplomātisko pienākumu veikšana ļauj veidot plašu kontaktu loku, turklāt šādus virsniekus jeb spiegus sargā Vīnes konvencijā noteiktā diplomātiskā imunitāte. Tādējādi ir izslēgta iespēja, ka kāds zem diplomātiskā piesega strādājošs spiegs tiktu arestēts un krimināli sodīts.

Tā vietā SAB īsteno virkni pretizlūkošanas pasākumu, lai nedraudzīgu valstu specdienestu rīcībā nenonāktu informācija, kas varētu kaitēt Latvijas interesēm.

Viens no pretdarbības veidiem ir vīzu izsniegšanas mehānisms. Savlaicīgi konstatējot, ka vīzu pieprasījušais “diplomāts” patiesībā ir ārvalstu specdienesta virsnieks, kura komandējuma patiesais mērķis ir vākt publiski nepieejamu informāciju vai citādi kaitēt Latvijas interesēm, viņam var atteikt vīzu, norāda SAB.

Galējs solis ir virsnieku izraidīšana jeb pasludināšana par valstij nevēlamu personu. Pastāv arī tā sauktā “klusā izraidīšana”, kad virsnieku nepasludina par persona non grata, tā vietā nepagarina vīzu pēc tās termiņa beigām.

Sarežģītāk konstatējami gadījumi, kad izlūkošanu ārvalstīs veic tā saucamie “nelegāļi”. Par nelegālo izlūkošanu tiek saukta prakse, kad ārvalstīs tiek iesūtīti izlūkdienesta virsnieki, kuri slēpj savu patieso identitāti, darbojas kā citas valsts piederīgie un viņiem nepastāv nekāda redzama saikne ar mītnes zemi. Nelegāļu sagatavošana ir īpaši laikietilpīgs un arī dārgs pasākums, kas prasa attiecīgo dokumentu nodrošināšanu, ticamas leģendas izstrādi, īpaši organizētu vadīšanu. Nelegāļi parasti uzdodas par uzņēmējiem, starptautisku uzņēmuma darbiniekiem, biznesa konsultantiem, žurnālistiem vai nevalstisko organizāciju pārstāvjiem, norāda SAB.

Tā 2008.gadā pēc SAB iniciatīvas ārlietu ministrs pasludināja par persona non grata Krievijas Federācijas vēstniecības Latvijā 2.sekretāru, vicekonsulu Aleksandru Rogožinu, kurš Latvijas Republiku atstāja 2008. gada 23.janvārī.

SAB atgādina, ka ilgākā laika posmā par šīs personas darbību tika savākti pārliecinoši un neapstrīdami dokumentāli pierādījumi, ar kuriem tika iepazīstināts gan Ministru prezidents, gan ārlietu ministrs, kas pārliecināja amatpersonas par pieņemtā lēmuma nepieciešamību.

Savukārt 2004.gada aprīlī no Latvijas par darbību, kas nav savienojama ar diplomāta statusu jeb spiegošanu, tika izraidīts Krievijas vēstniecības otrais sekretārs Pjotrs Uržumovs.

(papildināta ar SAB skaidrojumu)

Komentāri (19)

rinķī apkārt 18.09.2017. 11.57

Līdz ar to tiesiskais regulējums būtiski ierobežoja valsts drošības iestāžu spējas izmantot krimināltiesiskus instrumentus +++ un, ko mūsu likumrakstītāji – paši nezināja, kādus likumus gatavo un par kādiem balso? 🙂

Pie šīs idiotiskās situācijas vainojama gan DP, kura laicīgi negriezās pie Saeimas ar likumdošanas iniciatīvu, kā arī NA un Vienotības deputāti, kuri izlikās neko ne redzam ne dzirdam. 🙂

Pārējos pat nepieminu

+9
-3
Atbildēt

1

    basta > rinķī apkārt 18.09.2017. 13.42

    Nevajag, prokremlisko lopu advokāt! Aizturēt Latvijas patriotu, Helsinki 86 dibinātāju Grantiņa kungu un salauzt tam roku, represēt Latvijas patriotu, Šiškinu un nogalināt Latvijas patriotu, Freimani, nekādi likumi netraucēja. Vienkārši viņi neiekļāvās SC sugasbrāļu, Vienotības kremļjaģu izpratnē par “labo un ļauno”.

    +1
    -9
    Atbildēt

    0

Anonīms 18.09.2017. 12.53

bet ko es rakstu – mauka saeima !

Vai ne saeima aizliedz un kavē čekas maisu izmeklēšanu, oligarhu lietas izmeklēšanu pataisījuši par šovu

valsts drošība šiem kārtējais produkts ko ērti notirgot – maukas zemiskie maukas –

+8
-3
Atbildēt

11

    basta > Anonīms 18.09.2017. 14.21

    to Skaisle

    Tomēr ceri, ka SC tiks valdošā koalīcijā? Dakšu revolūcija, kas visus bordānus, dombrovskus, zaķus, kazlovskus un zatļerus aizsūtīs pie staļina un tās sekas tev pašai, nemaz nebaida? Atjaunotās Latvijas Politiskā policijā tev, padlai, pieminēs izteiktos draudus latviešiem ar SC.

    p.s. kā, ja saskaņieši, Kononova fanāti: Kazlovskis ar Rinkēviču, nepievienosies Bordāna varzai, bet izvēlēsies labāk būt par SC “latviešiem”?

    0
    -11
    Atbildēt

    0

    basta > Anonīms 18.09.2017. 14.53

    to Ēriks

    RD vēlēšanās čeka iemēģināja Bordāna varzu. Izrādījās latvietīši vēl nav gana atēdušies LC sūdus un to, ka LC saimņieks, Lavents, viņus apzaga, arī būs aizmirsuši.

    0
    -7
    Atbildēt

    0

    andrejs > Anonīms 18.09.2017. 13.32

    Vai ne saeima aizliedz un kavē čekas maisu izmeklēšanu

    ——————–

    Pilnīgi pretēji – pat atbalsta un naudu dod. Lai tikai meklē un izmeklē un labi ilgi, kamēr beidzamais gaišo spēku čekists būs nosprādzis. Nu un pēc tam – vai nu labu, vai neko…

    +3
    -9
    Atbildēt

    0

    Anonīms > Anonīms 18.09.2017. 14.03

    es balsoju par Bordāna partiju un balosošu atkal – par kapračiem naciķiem nē un nē – ne par ko!

    0
    -5
    Atbildēt

    0

    Ēriks > Anonīms 18.09.2017. 15.17

    Nē,nu iemēģināja jau uz 12.Saeimas vēlēšanām,bet ar kurmja Bordāna sataisīto troksni NA paspārnē vien nepavilka,vajadzēja piekomandēt papildspēkus.

    +2
    -7
    Atbildēt

    0

    Ēriks > Anonīms 18.09.2017. 13.27

    Ka tik uz citiem nogrūst vainu,sevi jālamā.Pati tak balsoji par Vienotību.

    +5
    -9
    Atbildēt

    0

    basta > Anonīms 18.09.2017. 16.50

    to Skaisle

    Varbūt Bordānam labāk pārdomāt par darbošano politikā, jo, kad vadzis būs pilns, tam kroplim noteikti pieminēs dalību komunistu cūku un čekas pidarasu, LC.

    Arvien vairāk cilvēku «vēlētos apšaut» tos, kuru dēļ dzīve valstī ir tāda, kāda tā ir

    http://apollo.tvnet.lv/zinas/arvien-vairak-cilveku-veletos-apsaut-tos-kuru-del-dzive-valsti-ir-tada-kada-ta-ir/807211

    +1
    -5
    Atbildēt

    0

    Anonīms > Anonīms 18.09.2017. 14.37

    BET ES PAR VIŅIEM BALSOJU – KO ES VARU DARĪT, KA SAVĒLĒJA ČEKISTAINOS

    0
    -1
    Atbildēt

    0

    Ēriks > Anonīms 18.09.2017. 14.30

    Skaisle,nemelo,Bordāna partija ir jauna brandža un nesēž ne šajā,ne iepriekšējās Saeimās.

    +3
    -1
    Atbildēt

    0

    Anonīms > Anonīms 18.09.2017. 14.30

    basta, tu vari mani nesaukāt un nebaidīt – es tev tādu saskaņu parādītu, ka tev trīs dienas zelta zvaigznes rādītos, ja mani par vardarbību apcietinātu – es sevi uzsktītu par politieslodzīto

    +5
    -1
    Atbildēt

    0

    Anonīms > Anonīms 18.09.2017. 14.02

    andrej, nemelo acīs skatoties – nemelo nelieti, būs slikti!

    http://www.irlv.lv/2016/4/13/maizitis-sab-funkcijai-nav-jabut-vdk-kartotekas-uzturesanai

    +9
    -3
    Atbildēt

    0

fretka 18.09.2017. 12.57

Ne jau nu Saeima nosaka, kādiem jābūt ar Eiropas Savienības piekrišanu izveidotā Krievijas protektorāta likumiem.

Par to iepriekš vienojas nopietnāki kungi.

+3
-11
Atbildēt

4

    basta > fretka 18.09.2017. 13.16

    to fretka

    ES netraucē Lietuvai, Igaunijai un Polijai atmaskot nodevējus un ķert krievu spiegus. Vaina ir mūsu politiķos: prokremliskos zagļos un pidarasos un protams pilsoņos, kas tos izdzimteņus savēlējuši amatos. Pamēģini stādīties priekšā Lietuvas vai Igaunijas vadītājus, lecam kazačoku civiliedzīvotāju masu slepkavu, sadistu, marodieru, kapu un pieminekļu apgānītāju un vecenīšu un zīdaiņu izvarojotāju šabašā 9. maijā, uzdzīvojam krievu bandītu, čekistu, mauku un pidarasu shodņjakā, “JV”, klauna tērpā sēžam čekas ložā, ar čekista īkšķi pakaļā! Neiznāk?

    Atceries, kad Kazlovska vadītā pudumjā miļicija represēja Leonīdu Jakabsonu par NKVDešņika pēcteča Ušakova un krievu spiega un terorista Hapilova sakaru nodošanu atklātībā, kā padumjā miļicija piesedza fašistisko izdzimteni, Korenu, viņa rīkotā vandālisma aktā 16. martā un kā miļicijai vajadzēja 20 minūtes, lai aizbrauktu līdz izstādei “Maidana cilvēki”, kur krievu fašistiskie lopi bija sarīkojuši vandālisma aktu?

    +3
    -8
    Atbildēt

    0

    Anonīms > fretka 18.09.2017. 13.19

    tu bastard basta, ko darīt, ja ik pa laikam jāpiekrīt tam, ko raksti …

    +3
    -3
    Atbildēt

    0

    edge_indran > fretka 18.09.2017. 15.19

    —————–

    “…. – latviešiem var atrast teju vai visu, kas kopīgs ar Eiropu, izņemot sakāmvārdu par to, ka latvietis ir saimnieks savā mājā. Tā vietā ir “Ne mana cūka, ne mana druva” un tamlīdzīgie. Un parādās nepalīdzēšana,…” Rita Grāvere, antropoloģe:’Mēs esam tādi neērti Eiropai’ (Delfi.lv)

    ========================================================================================

    Ar runām Saeimā, ar rakstiem – internetā, bet ar darbiem…..Nepietiekoši tomēr padomju laikā par spiegu ķeršanu mācīja, tagad būs jāsāk jau sešgadīgos izglītot t.s. kompetenču izg. īstenošanas laikā. Viss jaunais, kā saka – sen aizmirstais vecais.

    http://static.librebook.me/uploads/pics/01/98/644.jpg

    +1
    0
    Atbildēt

    0

    Anonīms > fretka 18.09.2017. 13.18

    nemuldi, nelieti!

    Ka tikai uz citiem vainu uzgrūst – pretīgais naciķu niķis

    +8
    -4
    Atbildēt

    0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu