Straujais algu kāpums apdraud eksporta izaugsmi 3

Ilustratīvs attēls no pixabay.com
Agnese Buceniece

Bažas rada darba tirgus uzsilšana un straujā algu izaugsme

Preču eksporta vērtība jūlijā pieauga par 6.9%, bet preču imports uzlēca par 20.5% gada izteiksmē, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Eksporta kāpums iet roku rokā ar apstrādes rūpniecības spēcīgo izaugsmi un augošo ārējo pieprasījumu.

Lai gan preču eksports jūlijā ir audzis nedaudz lēnāk nekā šāgada pirmajā pusgadā (10.2%), tas joprojām ir labs sniegums. Savukārt preču importa vērtības pieauguma tempi jūlijā salīdzinājumā ar pirmo pusgadu ir palielinājušies. Jau otro mēnesi pēc kārtas imports aug par vairāk nekā 20% gada izteiksmē. Importa kāpumu veicina augošais iekšzemes pieprasījums – gan patēriņa, gan investīciju vajadzībām.

Vislielāko devumu eksporta izaugsmē jūlijā nodrošināja pārtikas un lauksaimniecības preces, galvenokārt dzērieni, kuru eksports uz Krieviju pieauga 2.7 reizes. Daļu no šī pieauguma, visticamāk, veido reeksports, jo Latvijā tik daudz nesaražojam un dati rāda arī ļoti strauju dzērienu importa kāpumu.

Jūlijā preču eksporta vērtība uz Krieviju pieauga par 46% gada izteiksmē un nodrošināja aptuveni pusi no kopējā eksporta kāpuma. Kopējo eksportu balstīja arī mehānismi un iekārtas, metāli un to izstrādājumi (līdz ar augošām metālu cenām), ķīmiskās rūpniecības produkcija, kā arī koks un tā izstrādājumi. Pēc septiņu mēnešu pārtraukuma jūlijā atsāka augt kokrūpnieku ieņēmumi no eksporta uz Lielbritāniju, ko daļēji var skaidrot ar bāzes efektu – pērn jūlijā pēc „Brexit” referenduma koka un tā izstrādājumu eksporta vērtība būtiski samazinājās. Iespējams, arī kādā no nākamajiem mēnešiem redzēsim pieaugumu.

Izskatās, ka investīciju aktivitātes atjaunošanās sāk parādīties importa datos. Iekārtu un mehānismu imports turpina augt jau trešo mēnesi pēc kārtas un jūlijā pakāpās par spējiem 20%. Ļoti strauji aug metālu un to izstrādājumu imports (+86%), ko ietekmē gan cenu pieaugums, gan, iespējams, arī būvniecības aktivitātes kāpums.

Apstrādes rūpniecība turpina braši augt, un ekonomikas izaugsme galvenajās tirdzniecības partnervalstīs kopumā iepriecina, kas norāda uz eksporta kāpumu nākamajos mēnešos. Tomēr gada otrajā pusē eksporta pieauguma tempi, visticamāk, būs lēnāki nekā pirmajā pusgadā (bāzes efekts – straujāka eksporta izaugsme aizsākās tieši pērnā gada nogalē). Savukārt imports augs straujāk līdz ar investīciju aktivitātes atjaunošanos un straujāku ES fondu ieplūšanu (piemēram, būvmateriālu, metālu, ražošanas iekārtu iegāde no ārvalstīm).

Bažas rada darba tirgus uzsilšana un straujā algu izaugsme (+8.7% otrajā ceturksnī), kas apdraud konkurētspēju un var mazināt eksporta apjomus. Lai to nepieļautu, uzņēmējiem ir jādomā par ražīguma celšanu.

Autore ir „Swedbank” ekonomiste

 

Komentāri (3)

Rihards 13.09.2017. 18.50

Nepieaugot darba algām neizdosies saglabāt kvalitatīvo darbaspēka daļu.Eiropa ir vaļā,un tepat līdzās.Nu jau pat Igaunija sākusi pārpirkt mūsu kvalitatīvo darbaspēku (labs virpotājs 10 eiro stundā….)

Tā turpinot pie mums paliks lumpenizētie jaunieši,un pirmspensijas vecuma ļaudis.

Aizvien vairāk strādā pēc principa -mēnesi Skandināvijā,tad mēnesi mājās.

Laiks darba devējiem mainīt attieksmi !!!

Paziņas ir teikuši,ka pie Latvijas darba devēja vairs nekad nestrādās…….

+2
0
Atbildēt

0

Krix 13.09.2017. 22.15

Tādam eksportam un nozarēm, kas ir būvētas uz zemām algām nav nākotnes ! Limonāde, kas bija kopš 2009.gada ir beigusies un LV lielā mērā ir notrallināti cilvēkresursi, kurus aiz robežām ļoti novērtē !

+2
0
Atbildēt

0

Optiskais Tēmeklis 14.09.2017. 08.16

Vai jābūt Swedbank “ekonomistei”, lai publikācijā klusētu par preču eksporta un atlikušā LV darbaspēka eksporta atšķirībām, ietekmēm?

0
0
Atbildēt

0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu