Represijas pret ģimenes ārstiem jeb kāpēc Čakša cenšas iznīdēt šo dienestu 19

Veselības ministre Anda Čakša.
Pēteris Apinis

Vai Čakša cenšas sadzīt viņus atpakaļ poliklīnikās, kas pieder farmācijas biznesam?

Premjera kabinetā sastrīdējos ar veselības ministri Andu Čakšu par viņas komandētās Veselības inspekcijas staļiniskajām represijām pret ģimenes ārstiem. Noklausījos, ka neesmu džentlmenis un pat ne vīrietis, ja varu nostāties pret viņu (sievieti) to tur (slikto) pusē.

Tiesa, ģimenes ārsti gandrīz 90% ir sievietes, ir dzīves un darba nomāktas, algu saņem daudzkārt mazāku nekā ministre, nedzīvo privātmājās, strādā dienu, mājas vizītēs brauc vakaros, bet uz telefona zvaniem atbild naktīs. Un ministrija tādēļ 606 (dati pirmdienas rītā, 14. augustā) ģimenes ārstiem veikusi agresīvas pārbaudes un viņus sodījusi par visiem iespējamiem sīkumiem, bet tagad viņiem nemaksā kapitācijas naudu, proti, algu. Šīs nemaksātās kapitācijas dēļ algu nesaņems arī ārsta palīdze un medicīnas māsa, kā arī reģistratore – arī šīs visas ir sievietes, un šeit runa nav par slimnīcas valdes priekšsēdētājas vai ministres algu un uzkrājumiem, bet vienkāršas sievietes minimālo algu – sev, ģimenei, bērniem.

Patiesībā es neesmu pret Andu Čakšu. Vēl vairāk – viņa man šķiet simpātiska, glīta un jauka. Es allaž domās salīdzinu Andu Čakšu ar Gunti Belēviču un saprotu, cik ļoti man viņa patīk. Tiesa, tam nav nekādas korelācijas jautājumā par to – ir vai nav ministrei (ministrijai, valstij) jākaro ar ģimenes ārstiem. Andas Čakšas vadītā ministrija vai, drīzāk, dažas viņas biroja meitenes spiež Veselības inspekciju apbraukāt ģimenes ārstus (tieši pirms darbdienas sākuma vai pašās darbdienas beigās) ar jautājumu: “Vai jūs streikojat?” Visiem tiem, kas atbild uz šo jautājumu pozitīvi vai cik necik simpatizē streikotājiem, tiek atrastas problēmas – visbiežāk nepareizi aizpildīts recepšu žurnāls vai neizpildīts plāns par atkritumu izgāšanu (kaut visiem ir līgumi ar precīziem datumiem ar specializētām medicīnas atkritumu savācējfirmām). Visiem “sliktajiem” tiek uzlikts sods (parasti līdz 500 eiro) par brīdinājumu. Šie sodi tieši attiecas uz pacientiem, jo ģimenes ārsta praksei pietrūkst līdzekļu medikamentiem, pārsienamajam materiālam, sterilizācijai, īres maksai.

Citiem ģimenes ārstiem tiek apturētas prakses, pat ja iepriekš bijusi vienošanās par vienas vai otras problēmas risinājumu. Klasiskā formā tas ir pieejamības jautājums – ārsta praksei jābūt ar liftu un invalīdu tualeti, turklāt liftam jābūt no konkrētas firmas. Visiem, kam apturētas prakses, ieteikts doties uz privātas kompānijas veselības centriem un turpināt strādāt poliklīnikā. Lieki teikt, ka šī poliklīnika pieder farmācijas biznesam. Ministres rīcībai šeit tāds maigs salīdzinājums ar pūci, kas naktī un mijkrēslī laupa un apēd sīkos putniņus.

Jautājums – kam vajag Veselības inspekcijas kontroles un ko tās panāk? Pat noticot ministres apgalvojumam, ka šīs kontroles ir plānveida, šīs visas inspekcijas sākās ar jautājumu: “Vai jūs streikojat?” Neatkarīgi no šī jautājuma ģimenes ārsts tiek visu dienu tramdīts, kontrolēts, caurskatīti dokumentu kalni. Ne reizi, nekad neviens inspekcijas darbinieks nav kontrolējis pacienta ārstēšanu, runājis par diagnostiku vai analizējis pacientam izrakstītos medikamentus. Visas šīs kontroles ir vienīgi un tikai glītrakstīšanas stunda pie gotikas kaligrāfa.

Inspekcijas kontrole (ar vai bez rezultējošas soda kvīts) nozīmē atraut ģimenes ārstu no pamatdarba, piespiest viņu nervozēt, satraukties. Rezultātā pacientiem tiek izdedzis ārsts, kas ir vissliktākais, ko pacientam var vēlēt. Neaizraujoties ar literatūrā atrodamiem pierādījumiem, tieši birokrātija, administratīvs slogs un nevajadzīgas kontroles ir nozīmīgākās indikācijas veselības aprūpes kvalitātes zudumam. Vai Andas Čakšas vēlme ir pasliktināt visas valsts veselības aprūpes kvalitāti, samazināt pieejamību un palielināt kļūdu skaitu, vajājot, agresīvi kontrolējot un pazemojot ģimenes ārstus? Šobrīd tas izskatās tieši tā – Anda Čakša apkaro ģimenes ārstus un tādējādi cīnās pret pacientiem. Esmu pārliecināts, ka mēs visai drīz varēsim redzēt šā kara rezultātu kā mirstības palielināšanos, īpaši mātes un bērna segmentā.

Daudz smagāka problēma ir Nacionālā veselības dienesta (NVD) ieturētā kapitācijas nauda, kas netiek izmaksāta ģimenes ārstiem. Pēc manā rīcībā esošiem faktiem, rīkojumus nemaksāt ģimenes ārstiem kapitācijas naudu NVD diktē Alīda Vāne – kaut arī formāli atbrīvota no veselības ministres padomnieces amata, tomēr joprojām virza savas lietas gan ģimenes ārstu apkarošanā, gan savas privātās Gulbenes un Balvu slimnīcu apvienības atbalstam. Ar ministrijas spiedienu NVD neizmaksā naudu ģimenes ārstu praksēm, kas ir streikojušas. Pilnībā nemaksā kapitācijas naudu, kaut ģimenes ārsta atalgojuma daļa ir 56% no kapitācijas naudas.

Interesentiem iesaku iepazīties ar šodien spēkā esošajiem Ministru kabineta noteikumiem “Grozījumi Ministru kabineta 2013. gada 17. decembra noteikumos Nr. 1529 “Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība”” anotācijā ietvertajā tabulā “Ģimenes ārstu kapitācijas naudas aprēķins”, sk. 15. lpp. Noņemot visu kapitācijas naudu, NVD, piemēram, apzināti nemaksā par reģistratora funkcijām, kas ir 24% no kapitācijas naudas, kā arī nemaksā par medicīnisko aprīkojumu, medikamentiem, dokumentāciju, sakaru un datortehniku, kuru nolietojums tiek rēķināts ilgākā laka periodā.

Ģimenes ārsti, kas bija izvēlējušies streikot no 3. jūlija plkst.12 līdz 17. jūlijam, darbu pārtrauca 9,5 dienas. Tāpēc NVD ir tiesisks pamats ieturēt kapitācijas naudas ārsta atalgojuma daļu par 9,5 darba dienām, kas ir 9,5 x 2,67% = 25,4% no jūlija kapitācijas naudas.

Protams, lauku ģimenes ārste ar pilniem aprēķiniem uz NVD neies un arī uz tiesu ne. Bet man jau nācās sarūgtināt ministri, ka atradīsies organizācijas, kas to darīs.

Ja politiķi nolēmuši karot (iznīdēt) kādu dienestu, profesiju, sistēmu, allaž jādomā – kam tas izdevīgi, kas no tā iegūs. Ja Anda Čakša ir nolēmusi iznīcināt, pazemot, piesmiet ģimenes ārstus, jādomā, tas ir tādēļ, ka viņa vēlas šo dienestu iznīcināt kā tādu. Vienkāršākais izskaidrojums būtu – viņa cenšas sadzīt viņus atpakaļ poliklīnikās, kas pieder farmācijas biznesam. Par to liecina arī teksti reformā, kurā diezgan atklāti var izlasīt lobismu farmācijas biznesa īpašumtiesībām pār ārstiem.

Sliktāk būtu (bet rīcība rada iespaidu tieši par šādu scenāriju), ja Andas Čakšas mērķis ir visas ambulatorās medicīnas pārvēršana par maksas medicīnu. Ja nebūs ģimenes ārstu, visiem pacientiem nāksies iet uz maksas veselības centriem uzreiz pie speciālistiem. Protams, var jau arī tā, bet ir iedzīvotāju kategorija, kam tas finansiāli nebūs pa spēkam. Pasaulē nav izdomāts nekas labāks par ģimenes medicīnu pieejamības jautājumā, taču ir izdomātas daudzas metodes, kā ģimenes medicīnu birokratizēt, pārvērst par darba nespējas lapu, veidlapu, recepšu, nosūtījumu izrakstīšanas dienestu, un Latvijas Veselības ministrija šajā jomā noteikti var pretendēt kļūt par pasaules līderi. Veselības ministrijā vairs nav neviena profesionāļa, vismaz primārajā aprūpē un sabiedrības veselībā ne. Ārstes ministrijā ir divas, ministri ieskaitot, bet ministres medicīnas pieredze ir tikai zāļu tirdzniecībā vai iestādes vadīšanā.

Nākot no Ministru kabineta, tiešām jutos saskumis, jo strīdēties ar ministri nebija manos plānos. Nolēmu aprunāties ar savu vecu draugu, veselības centra ARS direktoru Māri Andersonu, kurš tūlīt metās ministri aizstāvēt, stāstot vairākas neglaimojošas vēstis par ģimenes ārstiem. Tiesa, pat Māris bija spiests atzīt, ka mēdz būt gan ļoti labi, gan labi, gan ne tik labi ģimenes ārsti un visus nonievāt nedrīkst. Viņš tūlīt metās paslavēt savējos – tos, kuri strādā ARS. Un pēc brīža arī viņš bija spiests atzīt, ka ģimenes ārstu problēmas ir sistēmiskas problēmas, proti, sistēma ir pārvērtusi ģimenes ārstu par papīru un veidlapu pildītāju, atņemot viņam laiku un iespējas runāt, domāt, analizēt, mācīties, pilnveidoties, veikt manipulācijas. Bet Latvijā ir ļoti daudz ģimenes ārstu ar patiesi holistisku skatu uz pacientu, ārstu, kas mīl savu darbu, medicīnu un pacientus, bet birokrātiskā Veselības ministrijas mašinērija viņiem to liedz. Mums ir ģimenes ārsti, kas ir radījuši spīdošas mācību grāmatas, mums ir ģimenes ārsti, kas kardioloģiju, endokrinoloģiju vai gastroenteroloģiju pārvalda atbilstošo specialitāšu guru līmenī.

Gan Latvijas, gan pasaules medicīnas žurnālos esmu publicējis virkni pētījumu un apskatrakstu, ko radījuši Latvijas ģimenes ārsti. Man ir kolēģi ģimenes ārsti, kas lasa lieliskas lekcijas, kas ir perfekti diagnosti un terapeiti. Es ticu, ka ir ģimenes ārsti, kuru darba kvalitāte varētu būt augstāka. Bet ir taču komponisti, kurus visi pazīst, un tādi, kurus nezina neviens, tomēr kaut kāda iemesla dēļ atskaņo Latvijas radio. Ir labie un sliktie politiķi, policisti, tiesneši, arhitekti. Protams, ārstiem kritēriji ir augstāki, un visi gaida tikai un vienīgi pašus izcilākos, zinošākos un labākos. Bet arī ārstus taču salīdzina.

Ja man būtu jāsalīdzina Latvijas ģimenes ārstu un Latvijas Veselības ministrijas darba kvalitāte, tad ģimenes ārstu darbs ir daudzkārt kvalitatīvāks. Neviens nepamanītu, ja valstī nebūtu Andas Čakšas, bet 80% iedzīvotāju pamanītu, ja nebūtu ģimenes ārstu un pediatru, ja viņiem visas problēmas būtu risināmas slimnīcu uzņemšanas nodaļās (tie, kas tur pabijuši, mani sapratīs). Ģimenes ārstu strīdā par savām tiesībām ar valsti visas problēmas varēja atrisināt pusstundas pārrunās, bet ministre iespītējās. Tagad risinājums būs meklējams mēnešiem, pacientu aprūpes līmenis samazinās. Es labi zinu, ka viena pagale nedeg, bet šoreiz 80% vainas ir ministrijā. Ak tā, ministres iebildē par džentlmeni un vīrieti apraksta sākumā piemirsu pierakstīt, ka arī vairākas ģimenes ārstes, kas pašlaik ir pazemotas un nomelnotas un kam atņemti iztikas līdzekļi, gaida bērnu.

Autors ir Latvijas Ārstu biedrības prezidents

 

Komentāri (19)

Daina Elsberga 17.08.2017. 10.55

pilnīgi pievienotos raksta autoram, ja vien raksta sākumā ģimenes ārstu darbošanās un stāvokļa grafiskais attēlojums nebūtu tik smieklīgs, un nobeiguma frāze par pacientu stāvokli tik nožēlojama. Kāda gan te pasliktināšanās, ja paši ģimenes ārsti atzīst, ka māsiņa izraksta receptes, nosūtījumus un citas spravkas, ko pacients pasaka?

+2
0
Atbildēt

0

Absints 17.08.2017. 14.46

Nīderlandē ir viena no pasaulē efektīvākajām medicīnisko pakalpojumu nodrošināšanas sistēmām. Balsoties uz to, Eināram Repšem ir izstrādāts reformu plāns. Bet, kas tad nu Repšē vairs klausās. Bet, varbūt ,tomēr vajadzētu?

Reformas dakteriem nevajag, vajag naudu, naudu, naudu…

+2
0
Atbildēt

4

    Absints > 21.08.2017. 12.49

    Repše jau to tieši sludina – to naudu, kas aiziet dakteru apmaksai ,un kuru viņi saņem neatkarīgi ne no kā, pataisīt par obligāto apdrošināšanu, kuru apdrošināšanas firmas maksā pakalpojumu saņēmējiem, nevis sniedzējiem. Līdz ar to veic kontroli par līdzekļu izlietojumu, jo no tā ir atkarīga viņu peļņa… Nīderlandē tā ir, un tas galīgi nenozīmē, ka pakalpojumus saņem tikai daļa, tieši otrādi.

    Savukārt, tas, kas grib drusku labāku servisu, piemaksā apdrošinātajiem par labāku polisi. Citiem vārdiem- bāze ir tā pati, tikai nauda nāk no pacienta. Vairāk un labāk apkalposi- vairāk saņemsi. Tagad valsts dakterim, lai arī maz, dakterim maksā vienmēr neatkarīgi ne no kā..

    Savukārt, par 10% pieaugumu tas ir mīts, neesmu redzējis nevienu pētijumu, kas to apstiprina. Ir tieši otrādi- konkurence cenas nospiež. Iepazīstieties, lūdzu, ar Repžes koncepciju.

    Bez tam mums bezmaksas medicīna jau tagad maksā ļoti dārgi, sākot ar dažādām maksas pārbaudēm ,analīzēm, beidzot ar aploksnēm. Maksas medicīna nebūs dārgāka, toties zināsi, kam, par ko, cik ir jāmaksā.

    Un augstāk jau lūdzu – nosauciet nozari, kura privatizācijas rezultātā ir kļuvusi dārgāka. Kura tā ir? Es redzu otrādi – jo lielāks valsts regulējums, jo lielāks bardaks, un viss tas mums “maksā vairāk”

    Vēlreiz saku, tas, ka privātā medicīna būs dārgāka, ir mīts. Dārga tā ir tagad, jo ir jāmaksā kaut kam, kaut kāda nauda, lai vispār pie medicīnas pakalpojumiem tiktu, un tā patreiz ir laimes spēle, jo dakteri tagad ne par ko neatbild…

    Privāti – tas būtu tāpat kā tagad, tikai legāli…

    Nauda nav pamata problēma. – Paskatieties uz mūsu izglītības sistēmu- Eiropā no budžeta proporcionāli tērējam visvairāk, bet mūs absolventus Kembridžā kā neņēma tā neņem. Arī viņi bļauj, ka naudas par maz…

    0
    0
    Atbildēt

    0

    dzeris49 > 18.08.2017. 06.52

    Izskatās, tu kaut ko nesaproti – ārsti atbild tikai paši par sevi, politiķi atbild par ves. sistēmu kopumā.

    Un tavas slavas dziesmas pārejai uz pilnīgu maksas medicīnu vispār ir absurds, tad medicīniski pakalpojumi, pat ne tie dārgākie, būs pieejami labi ja 10% cilvēku.

    Divritenis sen izgudrots visā pasaulē, tā ir apdrošināšanās medicīna, vēlams obligātā.

    0
    0
    Atbildēt

    0

    dzeris49 > 17.08.2017. 20.46

    Nereformē jau dakteri, bet, politiķi un birokrāti.

    0
    0
    Atbildēt

    0

    Absints > 17.08.2017. 21.51

    Ja dakteriem reformas nevajag, politiķiem un birokrātiem vajag?

    +2
    -1
    Atbildēt

    0

Absints 17.08.2017. 14.38

Ārstu darba efektivitāti nosaka privatizācijas komponentes attiecība attiecīgajā virzienā. Tā, piemēram, zobārstniecības prakses ir gandrīz 100% privātas, un vai kāds sūdzas par zobārstu nepieejamību, kvotām, kvalitāti, pacients ir brīvs izvēlēties pie kura iet, kādu proporciju starp kvalitāti un cenu ieturēt. Pie kam zobārstniecības izmaksas pacientam Latvijā joprojām ir vairākas reizes mazākas, kā attīstītajās rietumu valstīs.

Nākošos šai rindā es liktu ģimenes ārstus. Lai arī adekvātu maksu par saviem pakalpojumiem tiem iekasēt neļauj, savu praksi, savu darbu viņi tomēr organizē paši, un, faktiski, iznes visu medicīniskās nodrošināšanas smagumu. Visas problēmas, kā tas rakstā minēts, rada valsts. Valsts nevis stimulē un attīsta ģimenes ārstu dienestu, bet pazemina to darba kvalitāti radot papildus birokrātiskus šķēršļus..

Vislielākā valsts dalība ir valsts poliklīnikās un slimnīcās. Un tur arī ir vislielākais bardaks. Valsts, lai cik labi un apzinīgi ierēdņi nestrādātu, nekad(!) šeit nespēs nodrošināt kārtību. Privāto komponenti te nodrošina paši medicīnas darbinieki, kas “aploķšņu “pateicības” ir padarījuši par savu ienākumu daļu, Dakteris no valsts saņem algu par to, ka atsēž stundas- un tā nav nekādi atkarīga no apkalpoto pacientu skaita, nomirušo vai izārstēto daudzuma. Vienīgais stimuls dakterim kaut drusku censties- ir darīt kaut ko privāti, jo tad labam dakterim “pateicības” būs lielākas. Valsts tādējādi nu nekādi nestimulē kvlitāti, to dara “aploksnes”. Valstij, lai nodrošinātu vienu dakteri, vajag vienu ierēdni, lai dalītu līdzekļus, un vienu, lai kontrolētu to izlietojumus. Divi labi dakteri triju vietā maksātu tikpat…

Tad, kad iecēla Čakšu, teicu, ka Čaksa, kā sistēmas cilvēks, nespēs veikt reformas. Tā arī ir. Čaksa aizpilda ministra posteni, dara to labāk ar Beļeviču, bet tas arī viss. Dakteri īstenība nav ieinteresēt izmaiņās. Paskatieties, ko prasa Keris un arodbiedrības. Naudu, naudu, naudu! Tikai un vienīgi to. Bez tam tīri personīgi vēlot Čakšai būt labai mātei, saprotu, ka ģimene un bērni sievietei šādā situācija ir pirmajā vietā. Tā kā – turpināsim pašārstēšanos.

+1
0
Atbildēt

7

    basta > 17.08.2017. 18.26

    to Ķīps

    Čeka noēda Belēviču par nevēlēšanos no VM budžeta naudas Vienotības saimniekiem par brāķi Stradiņa slimnīcā dāvināt papildus 16 miljonus. Kad Maizītis piedraudēja ar pielaides anulēšanu, tomēr piekrita, bet bija jau par vēlu, jo čeka nevarēja aizvainojumu piedot.

    +1
    -1
    Atbildēt

    0

    Ēriks > 17.08.2017. 23.13

    Man personīgi nekas no zobārstiem nav bijis vajadzīgs.Iedzimtība tāda.Iekopēta saruna ar māsīcu,kura ”dzīvo no rokas mutē”,kā jau ļoti daudzi mūsu postkomunistu zemītē.Izraut sāpošu zobu – tas viss,ko var atļauties daudzi cilvēki pie mums.Kāda konkurence nospiež pie mums cenas?Pieprasījums ir lielāks par piedāvājumu,nekādas cenas nav jānolaiž.Arī pie ārsta būtu tāpat -ietu,kad mirstamā vaina klāt,jau tagad tā notiek.Ko tas līdz,ka te lētāk kā Kanādā,ja cenas daudziem tāpat neaizsniedzamas.

    0
    0
    Atbildēt

    0

    Absints > 17.08.2017. 22.05

    Uz Ēriku.. Telekomunikāciju operatori visi ir privāti. Augstākās cenas? Nē, bija zemākās, kamēr Eiropa nepiespieda pacelt. Zobārsti tikai turīgajiem? Ja reizes lētāki kā citās valstīs? Jūs neejat. Es eju.. Es jau rakstīju ka Kanādā viena zoba labošana maksāja ap 600 Kanādas dolāru… Un var jau iet uz valsts poliklīniku un likt bleķa blombes. Pa lēto… Es tā negribu. Gribu, lai zobi salaboti…

    Īstenībā ir tieši otrādi.. Tur kur pakalpojumu sniedzējs pats atbild par rezultātu, tur konkurence cenas nospiež. Uzskatīt, ka privātā saimniecība cenas pacels, ir aplami, māns, kas saglabājies no sociālisma laikiem, un ir ļoti dzīvīgs. Varat nosaukt nozari, kur tas tā ir? Es nevaru..

    0
    0
    Atbildēt

    0

    Absints > 17.08.2017. 20.19

    Kanādā viena sāpoša zoba salabošana maksā ap 600 Kanādas dolāru…

    Latvijā ir dārgi?

    Ir jau laikam arī valsts zobārsti vēl. Var jau iet uz turieni, ja sāpju slieksnis augsts un maciņš plāns.

    0
    0
    Atbildēt

    0

    Absints > 21.08.2017. 13.11

    Vai tā tomēr nav sociāla, ne medicīniska problēma? Mēs taču gribam, lai visi būtu vienādi – nabagi. Sociālistiskās uravņilovkas principi ir mūsu galvās. Neļaujam pelnīt nevienam, bet pēc tam žēlojamies, ka neko nevaram atļauties..

    0
    0
    Atbildēt

    0

    Ēriks > 17.08.2017. 16.35

    Tāds piedauzīgs jautājums,bet kas tev ar zobiem noticis?

    17:24

    Tā man ir iedzimta problēma, mammai arī tas pats bija. Turklāt man bija bērnības trauma un vispār paniskas bailes no zobārsta. Ar bērniem vēl viņi pastiiprināti sāka bojāties.

    Manai mātei ar bija slikti zobi,toties tēvam labi,esmu šai ziņā mantojis labus zobus no tēva.Neliksi kādus mākslīgos?

    17:55

    Šobrīd īsti nav par ko, tā kā šī problēma atvirzās tālākā plānā. Nav jau īpaši daiļi, bet tas ir dārgs pasākums, un neko lepni mēs nedzīvojam. Tā kā pagaidām piedalīšanos skaistumkonkursos esmu atlikusi uz labākiem laikiem

    18:12

    Cik tad tas varētu maksāt?

    Nu, zoba izraušana vien maksā no 10-20 EUR. Vīrs pirms gada mēģināja vienu sāpošu zobu labot, tad nu gāja un gāja tur neskaitāmas reizes, līdz pēdējam nezināja, vai tomēr nevajadzēs to zobu raut laukā, samaksāja kādus 70 EUR kopumā. Implanti vispār ir tūkstošos, platītes, protams, ir lētākas, bet arī tas ir dārgs prieks. Meita par 5 minūšu vizīti pie ortodontes maksā 20 EUR. bet tā nu tas ir, zobārstniecības studijas un vēl viss aprīkojums , instrumenti un medikamenti izmaksā šausmīgi dārgi. Meita šogad pēdējo gadu studē par fizioterapeiti – budžeta grupā, protams. Savā laikā viņa arī par zobārstniecību interesējās, bet tur ir praktiski tikai maksas vietas, un es nezinu, kāds jūlijs krūmiņš to var atļauties, jo mācību maksa bija pāris tūkstošu mēnesī – tāpēc, ka ļoti dārgi mācību materiāli. Meitu jau tā apņēmās izmitināt Raimonda māsa, bet vienalga dzīvošana Rīgā nesanāk īpaši lēta. Šogad vēl piedevām viņa pati strādā uz pusslodzi vienā privātajā pansionātā par fizioterapeiti, maksā jau nu minimāli, bet tomēr, neko citu kā studentu viņi tai vietā nemaz nevarētu dabūt, bet arī šo vietu man piedāvāja draudzene, kura tur strādā par sociālo darbinieci. Vismaz meitai sanāk prakse, būs ko ierakstīt CV, kad meklēs nopietnāku darbu, un kādu nieku jau arī nopelna.

    +1
    -1
    Atbildēt

    0

    Ēriks > 17.08.2017. 16.39

    Privatizēts=pieejams tikai turīgiem ļaudīm.

    +1
    -1
    Atbildēt

    0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu