Baltijas valstu vēstnieki atspēko Krievijas izteikumus pret nacionālajiem partizāniem 11

Vēstnieki: Baltijas valstis bija tiesīgas pretoties okupācijai un to darīja, kad daudz cilvēku bija izvesti uz Sibīriju, spīdzināti un nogalināti

Baltijas valstu vēstnieki Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) apspriedē Vīnē atspēkojuši Krievijas izteiktās pretenzijas pret nacionālās pretošanās kustībai Baltijā veltīto NATO īsfilmu, uzsverot, ka partizāni pēc Otrā pasaules kara likumīgi pretojās padomju okupantu teroram, ziņo LETA/BNS.

Lietuvas pastāvīgais pārstāvis Vīnē bāzētajās starptautiskajās organizācijās vēstnieks Aurims Taurants teica, ka Maskavas pārstāvis šai forumā bārstījis apsūdzības par šo filmu.

Triju Baltijas valstu vēstnieki uz to atbildējuši ar kopīgu paziņojumu, kurā uzsvērts, ka mūsu valstis “bija tiesīgas pretoties okupācijai un to darīja, kad daudz cilvēku bija izvesti uz Sibīriju, spīdzināti un nogalināti”.

Kad Igaunijas vēstniece šo paziņojumu nolasījusi, Krievijas vēstnieks pārgājis emocionālā uzbrukumā, apsūdzēdams baltiešus aplamā vēstures traktējumā, norādījis lietuviešu diplomāts. “Es atbildēju, ka mēs to zinām nevis no mācību grāmatām, bet teju vai katra ģimene ir vai nu pati pieredzējusi izsūtījumu uz Sibīriju vai arī zina kādus tuviniekus, kuri nomocīti, gājuši bojā vai paši cīnījušies mežos. Izstāstīju arī par savu vecāsmātes brāli, kas atdusas Tuskulēnos,” viņš piebildis.

Tuskulēnu muižas parkā, kas atrodas Viļņas teritorijā, laikā no 1944. līdz 1947.gadam tika slepus aprakti padomju drošības dienestu cietuma pagrabā nomocītie pretošanās kustības dalībnieki un citi okupācijas režīma upuri, kā arī daži kriminālnoziedznieki un kara noziedznieki. Vēsturnieki lēsuši, ka kopumā tur atdusas vairāki simti dažādu tautību cilvēku.

Kā ziņots, NATO izveidojusi īsfilmu par nacionālās pretošanās kustību Baltijā – “Forest Brothers – Fight for the Baltics” (“Mežabrāļi – cīņa par Baltiju”), kas nesen ievietota interneta kanālā “Youtube”. Filmā izskaidrota partizānu kustības veidošanās un iestudētas stilizētas cīņu ainas, kuras pavada bijušo nacionālās pretošanās kustību dalībnieku stāstītais par pieredzēto. Viens no intervējamiem ir bijušais latviešu partizāns Arvīds Ēriks Bluzmanis.

Krievijas Ārlietu ministrija, reaģējot uz šo īsfilmu, pagājušajā nedēļā paziņoja, ka tajā esot runāts par “mežabrāļu organizāciju”, kas sastāvējusi no Rietumu specdienestu atbalstītiem nacistu līdzskrējējiem, kuri esot vainojami desmitiem tūkstošu mierīgo iedzīvotāju nāvē. Faktiski Kremlis atkārtoja kādreizējās padomju varas propagandas frāzes, ar kurām tika mēģināts diskreditēt pretošanās kustību dalībniekus, rādot viņus kā nacistu kolaborantus un bandītus.

Lietuvas amatpersonas Maskavas kritiku atspēkoja, norādot, ka pati Padomju Savienība Otrā pasaules kara sākumā sadarbojās ar nacistisko Vāciju, bet partizānu karš norisinājās jau pēc nacistu režīma sakāves.

Partizānu kustība Baltijas valstīs sākās 1944.gadā, kad padomju karaspēks otrreiz okupēja Baltiju un sākās jaunas represijas, terors un piespiedu mobilizācija. No trim Baltijas valstīm visspēcīgākā pretestība padomju režīmam bija Lietuvā, kur nacionālo partizānu vienības sāka veidoties 1944.gada vasaras beigās un tajā iesaistījās aptuveni 30 000 vīru, kuri darbojās gandrīz visā Lietuvas teritorijā, izņemot pilsētas. Organizēta bruņotā pretošanās padomju okupācijai turpinājās līdz pat 1953.gada pavasarim.

 

 

Komentāri (11)

Mantrausis 22.07.2017. 08.17

Pats esmu redzējis vienu otru labu Krievijas filmu par pēckaru, kur runā par mežabrāļiem arī Krievijā, Ukrainā utt. Tur nevienu par fašistu nelamā.

Taču – ko brīnīties par Krieviju – ja daudziem šepat prātā tikai Ulmaņa vārdi un uzskats, ka neviens nepretojās. Pretošanās kustība sākās jau 1940. gadā…

Kas attiecināms uz mežabrāļiem pēc kara – ir lielisks vesturnieka H. Stroda apkopojums par to, cik grūti klājās padomju varas pārstāvjiem, kā viņi meklēja ceļus un iespējas šo partizānu karu apturēt kaut uz laiku… Pēckara haoss, kaujaslauku sakopšana utt. Un cerība – mūs neaizmirsīs!

Ja Krievijas oficiālie ļaudis tagad aizmirst čekistu, armijnieku utt. mazspēju, ko liecina oficiālie dokumenti (krieviski rakstīti), jādomā, ka savulaik bezjēgas izteiktie lamuvārdi “fašisti” turpat vien ir. Krievijas amatpersonas mētājas vārdiem, nesaprotot to jēgu.

Kas attiecas uz mūsu amatpersonu reakciju – tā ir kusla, novēlota un tik korekta, ka aicina uzklupt vēl… Diplomātijā trūkst asuma! Vai arī, kam negribētos ticēt, atbilde tiek ilgi un rūpīgi saskaņota…

+4
0
Atbildēt

1

    basta > Mantrausis 22.07.2017. 12.56

    to Mantrausis

    “Pats esmu redzējis vienu otru labu Krievijas filmu par pēckaru”

    Iespējams tikai radīta laikā no 1991. – 1993. Pēc tam cilvēciskos Kozireva un Baktina tipa politiķus atkal nomainīja Primakova tipa staļiniskie rakcionāri.

    +1
    0
    Atbildēt

    0

basta 21.07.2017. 15.12

Izskatās pēc attaisnošanās un žēlošanās. Vēstniekiem bija īsi un skaidri un gaiši jāpasaka, ka Baltijas valstu iedzīvotāji no 1941. gada līdz piecdesmitajiem cīnījās pret absolūto ļaunumu, kam ir jāpazūd ar visiem tā atbaidošiem simboliem un atribūtiem. Neesmu kaut kā manījis krievus, kas attaisnotos par to, ka viņi maitā mūsu planētas gaisu.

+6
-2
Atbildēt

0

basta 23.07.2017. 12.07

Padomju Savienības varoņi: Kureļis, Malģis Skreija, Otomārs Oškalns, Kosķja Čakste. Vai tad tie visi vēl nav pietiekami novērtēti Maskavā?

Vācieši, fašistu mēsls, bija atbrīvotāji, viņi pārtrauca līdz tam drausmīgāko genocīdu cilvēces vēsturē, “Baigo gadu”, ko bija sarīkojuši necilvēciskākie radījumi, kādus vien sātanam bija izdevies radīt.

+2
0
Atbildēt

0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu