Kalnmeiers: par mani neizlems troika 19

Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers. Foto: Evija Trifanova, LETA
Indra Sprance

Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers pārliecināts par savu darbību likumību oligarhu lietā un gatavs atskaitīties parlamentam

Saņemot smagu kritikas vezumu ģenerālprokurora darbam oligarhu lietā no KNAB bijušā darbinieka Jura Juraša, žurnāls “Ir” vēlējās klātienē iztaujāt Ēriku Kalnmeieru. Ģenerālprokurors operatīvi atsaucās aicinājumam, tomēr intervijas gaitā bija ļoti skeptiski noskaņots par “Ir” vēlmi noskaidrot patiesību un nevēlējās sniegt detalizētas atbildes uz jautājumiem. Tā vietā viņš solīja, ka visu informāciju sniegs Saeimai, jo cer uz objektīvu apstākļu noskaidrošanu parlamentārajā izmeklēšanā. Viņaprāt, šobrīd notiek noķengāšanas kampaņa, lai padarītu prokuratūru par vainīgo oligarhu lietas izčākstēšanā.

Intervija notika 11.jūlijā no rīta ģenerālprokurora kabinetā. Pa tā logiem labi pārskatāma viesnīca Rīdzene, taču žalūzijas ir pievērtas.

Bijušais KNAB operatīvo izstrāžu nodaļas vadītājs Juris Jurašs intervijā “Ir” saka – prokuratūra un jūs personīgi jau no oligarhu lietas sākuma esat labi informēts par tās virzību. No kura laika jūs zinājāt par Rīdzenes sarunu noklausīšanos un to, ka KNAB vāc pierādījumus oligarhu iespējamiem noziegumiem?

2011. gada februāris, manuprāt. Datumu nepateikšu, bet tas ir 2011. gads. Domāju, ka februāris.

Pirms tam nezinājāt, ka ir šāda lieta?

Nē, nezināju, ka vispār tāda izstrādes lieta eksistē. Tas ir dokumentāli ļoti viegli pierādāms. Patreiz es nekādus citus argumentus neminēšu, jo ir grūti pateikt, kāda būs parlamentārā reaģēšanas forma. Vai būs parlamentārā izmeklēšanas komisija vai vienkārši [Saeimas] komisijās izskatīs. Tur tad ar dokumentiem to apliecināšu.

Operatīvās izstrādes lieta notika daudz agrāk, un tā nevar notikt bez prokuratūras uzraudzības. Kurš no prokuratūras veica šo uzraudzību?

Nu, īpaši pilnvaroto prokuroru nodaļa.

Kurš prokurors?

Es patreiz nenosaukšu konkrēti prokuroru. Es saku, visa informācija detaļās tiks sniegta Saeimai.

Kādēļ nevarat nosaukt šobrīd?

Es negribu to darīt tāpēc, ka tas viss tiks izmantots jūsu publikācijā pret mani.

Jurašs saka, ka prokuratūrai vēl pirms kriminālprocesa sākšanas ir iesniegta visa operatīvā lieta, tajā skaitā sarunu ierakstu diski. Vai esat tos klausījies?

Nevienu.

Vai prokurori, kurus atsakāties nosaukt, ir klausījušies šos diskus?

Nevaru komentēt, kādā apjomā kurš. To es arī nezinu, vai visi operatīvās lietas materiāli bija iesniegti, jo bija liels apjoms. Te ir jāpajautā tieši otrādi – vai Jurašs, [Juta] Strīķe, viņi paši ir visus diskus noklausījušies?

Labi, ja drīkst, es tomēr uzdošu jautājumus jums. Jūs nezināt, vai jūsu prokurori ir visu noklausījušies?

To es nevaru atbildēt, jo tādā formātā viņi man neatskaitas, ka ir noklausījies tādu disku no A līdz Z. Katrs prokurors strādā patstāvīgi.

Es saprotu, bet, ņemot vērā šīs lietas nozīmi sabiedrībā, tāpat šobrīd radušos jautājumus par to, cik kvalitatīvi ir strādājusi prokuratūra…

Kāpēc tikai prokuratūra?

Kopā tiesībsargājošās iestādes.

KNAB tātad mums jau ir ārpus?

Nē, protams – prokuratūra un KNAB. Tātad jūs joprojām neesat noskaidrojis, vai uzraugošais prokurors ir bijis iepazinies ar visiem lietas materāliem, tajā skaitā visiem diskiem?

Es domāju, ka neviens cilvēks – ne KNAB, ne prokuratūrā – visus diskus pilnā apjomā nav noklausījies. Arī KNAB, veicot operatīvā ceļā veikto ierakstu atšifrēšanu, to nedara viens cilvēks, to dara daudzi cilvēki. Tāpēc, ka viens fiziski to nevar izdarīt. Šeit satura izvērtējums ir atkarīgs no katra darbinieka – nezinu, cik cilvēki vērtē, trīs, pieci, desmit cilvēki. Viens kādā sarunā saskata kaut ko, kur būtu vērts meklēt, cits paklausās – pasaka, ka tur nekā nav. Šeit ļoti daudz kas atkarīgs no cilvēka, kurš konkrēto disku klausījies un kurš ir uzrakstījis – nav operatīvās intereses. Nevar pateikt, ka viens cilvēks visu zina. Pilnīgi kategoriski.

Saprotu jūsu viedokli, bet gribu noprecizēt faktus. Vai šis prokurors vai vairāki cilvēki – jūs nosaucāt nodaļu, neformulējot, cik tad ir tie cilvēki – vai viņi kopā ir to izdarījuši? Vai pareizi saprotu, ka prokuratūra visu nav dzirdējusi, ar visu nav iepazinusies?

Es domāju, ka arī KNAB nav ar visu iepazinies.

Bet runāsim par jūsu pakļautībā esošo iestādi.

Es nezinu, tad man ir jāprasa īpaši pilnvarotu prokuroru nodaļā. Virsprokurors diemžēl patreiz ir atvaļinājumā, es viņam pajautāt to nevaru. Šādā pavērsienā mēs, protams, gatavosim, visu informāciju sniegsim Saeimas izveidotajai institūcijai, kura skatīs šos jautājumus.

Ņemot vērā lietas rezonansi, vai uz šo brīdi jau nebija jābūt skaidrībai – atbildēm par to?

Tas, kas mums ir skaidrībā, tas ir mūsu. Es katrā ziņā, ņemot vērā to tendenci, kā jūsu izdevums ir nostājies pret mani – skaidrs, ka ir viens mērķis – es nedomāju, ka man tagad būtu jāsniedz jums šāda informācija, kuru jūs pēc tam vērsīsiet pret mani.

Kādā veidā mūsu izdevums ir nostājies pret jums?

Es domāju, ka neobjektīvi atspoguļojot.

Tieši kas ir neobjektīvi?

Tagad mēģinot parādīt, ka pie visa vainīgs ir ģenerālprokurors, prokuratūra un pārējie visi tur.

Manuprāt, arī KNAB atbildība ir tiesi tāda pati kā prokuratūrai – jūsu kopīga. KNAB vadības un prokuratūras.

Nu, tur atkal mēs varētu diskutēt, ko jūs saprotat ar KNAB vadību. Es saprotu – jūs domājat, ka [bijušais KNAB priekšnieks Jaroslavs] Štreļcenoks vainīgs, bet tā laika vadība ko ir darījusi? Tie ir visi ok, es saprotu.

Vai varam turpināt? Es ļoti priecātos, ja jūs pēc būtības atbildētu uz jautājumiem, nevis kā sarunas sākumdaļā, kur sakāt, ka atbildēsiet komisijai, nevis žurnālam Ir. Es ļoti priecātos pēc būtības saprast. No jūsu atbildēm saprotu, ka jums nav zināms, vai prokurori ir iepazinušies ar lietas materiāliem.

Kaut kādā apjoma.

Jā, bet pilnā apmērā?

Nu, bet man neviens nesaka, cik minūtes vai stundas kurš ir klausījies.

Tādā gadījumā par cik kvalitatīvu procesa uzraudzību mēs šobrīd varam runāt, ja jūs pat ar lietas izejošajiem materiāliem pilnā apmērā neesat iepazinušies.

Bet es neuzraugu lietu.

Prokuratūra.

Prokuratūra – tas nenozīmē, ka ģenerālprokuroram jāiepazīstas personiski ar visiem materiāliem.

Es saprotu, bet ja jūs varētu lūdzu atbildēt uz šo jautājumu.

Es atbildēju. Es domāju, ka ir kvalitatīva uzraudzība.

Kā ir iespējama kvalitatīva uzraudzība, ja prokurors nav iepazinies ar visu?

Kāpēc jūs… Jums vispār ir priekšstats, kāds tur ir apjoms?

Man ir zināms priekštats par kaut kādu apjomu noteikti.

Tas tad ir jārunā ar konkrētu prokuroru. Tas ir tieši tāpat, kā jūs man tagad sākat prasīt, cik lielā mērā Leja Māris ir iepazinies. Tas jāprasa konkrētam cilvēkam. Saprotiet, man daudz prokuroru strādā prokuratūrā, es par katra darbu nevaru atskaitīties.

Šī nav kura katra lieta.

Jā, bet šeit ir jāņem vērā viens aspekts, ka es ar šo lietu darbojos tikai tādā apjomā, kādā man bija faktiski jāizdara darbs, lai nodrošinātu tās tālāku virzību. Jo mani vienmēr ir mēģinājuši salaulāt ar Lembergu, un tāpēc es arī centos nejaukties nekur iekšā – citādi pēc tam būtu [pārmetumi], ka esmu pārlieku interesējies.

Pie šiem jautājumiem mēs vēl nonāksim, bet es gribētu detaļās procesuāli saprast, kas tad ir noticis. Mēs detalizēti arī mēģinājām saprast no KNAB darbinieku puses – ko viņi ir darījuši, ko nav darījuši, kas ir sūtīts prokuratūrai, kas nav.

To visu noskaidros parlaments.

Mēs arī darām savu darbu.

Jūs darāt savu darbu, es tam neiebilstu, bet katrā ziņā – ja tiks izveidota parlamentārās izmeklēšanas komisija, viņiem ir tiesības iepazīties arī ar operatīvās izstrādes lietas materiāliem. Tur uz dokumentiem ir atzīmes, visu tad arī noskaidros un es ļoti ceru uz objektīvu apstākļu noskaidrošanu tieši parlamentā, nevis tagad, kad jūs radīsiet atkal kaut kādu pirmšķietamu iespaidu par kaut ko.

Savelkot kopā jūsu sacīto…

Mēs esam savilkuši. Jūs gribat, lai es atbildu konkrētā jums vajadzīgā ietvarā, bet es esmu jums atbildējis.

Un tomēr – kāda tad ir atbilde uz jautājumu, cik kvalitatīvi prokuratūra uzraudzījusi šo lietu?

Es domāju, ka kvalitatīvi.

Un tas ir iespējams, neiepazīstoties ar visiem lietas materiāliem? Tas ir kvalitatīvi?

Vēlreiz saku – es nevaru pateikt, cik lielā mērā konkrēts…

Kā tad jūs varat teikt, ka ir kvalitatīvi, ja jūs nezināt, cik lielā mērā konkrēts prokurors ir iepazinies ar lietas materiāliem? Kā jūs varat apgalvot, ka ir kvalitatīvi veikta uzraudzība?

Es domāju, ka ir kvalitatīvi. Tāpēc, ka, pirmkārt, es zinu – šie cilvēki ir profesionāli, viņi visi ir ar pietiekoši lielu pieredzi un es nepieļauju, ka viņi varētu pavirši attiekties. Pie tam, ņemot vērā, kādas personas tur iesaistītas, kuras tika izstrādātas. Ar visu nopietnību tur attiecās pret lietu. Pie tam zinot, ka lietā bija Augstākās tiesas īpaši pilnvarotu tiesnešu pagarinājumi [noklausīšanās pasākumiem], kas lasīja lietu un zināja. Viennozīmīgi, ļoti nopietni skatījās un tur bija ļoti ilgstoša tā izstrāde.

Jūs nesen intervijā LTV sacījāt, ka daļa “Ir” publiskoto sarunu jums bija jaunums.

Jā.

Vai tas tomēr nenorāda uz to, cik slikti ir strādājusi prokuratūra, ja nav pati iepazinusies ar šīm sarunām, kas ir bijušas tās rīcībā?

Atkal tas ir jautājums, uz kuru informācija tiks sniegta komisijai. Patreiz es neuzskatu, ka man būtu jāstāsta par to. Bet jautājums jau šeit ir, kāpēc šīs sarunas netika atslepenotas, kāpēc tās netika virzītas uz krimināllietu? It sevišķi, runājot par zemkopības ministru [Jāni] Dūklavu, kur faktiski bija jāveic pārbaude – ir vai nav tas  īpašums [zeme ostā]. Kāpēc netika noņemts slepenības statuss, kāpēc šī saruna palika operatīvās lietas izstrādes materiālos, netika pievienota krimināllietai, lai izmeklētu?

Prokurors, kruš uzraudzīja operatīvās izstrādes lietu, neredzēja to?

Atkal prokurors vainīgs. Es pieļauju, ka neredzēja, varbūt.

Kā tas ir iespējams, ka neredzēja?

Vēlreiz – sarunu apjoms ir milzīgs. Lai to visu noklausītos, laika patēriņš ir vajadzīgs –  viens pret vienu.

Kāpēc jūs nenozīmējāt prokuroru brigādi uz šo lietu?

Jūs zināt, cik man viņi vispār ir īpaši pilnvarotie prokurori? Ļoti maz, viņi nemaz nevar fiziski to izdarīt. Faktiski jūs tagad mēģinat pārlikt to pamatdarbu, kas bija jādara [KNAB] operatīvo izstrāžu nodaļai. Kas strādā ar šiem ierakstiem primāri? Tie, kuriem tie ir. Tātad operatīvo izstrāžu nodaļa.

Mēs…

Pagaidiet, tagad paklausieties! Noklausoties šīs sarunas, ir jāveic sarunu atšifrēšana, jāuzliek teksts uz papīra. Ja tur saskata kaut ko, kas ir izmeklējams – viņiem ir jāvirza, nevis prokuroram ir jāklausās un jāizvēlas. Primārais darbs ir jāveic tieši operatīvajiem darbiniekiem. A jūs tagad tā mierīgi – viņi jau neko, prokurors nav noklausījies, prokurors vainīgs.

Tā nav taisnība, mēs tieši šos pašus jautājumus uzdodam KNAB darbiniekiem un tas, ko viņi saka – šī lieta pilnā apmērā tika nosūtīta uz prokuratūru ar lūgumu: palīdziet, strādājam kopā.

Un viņiem aizliedza strādāt kopā kāds, ja?

Tad kāda ir jūsu atbilde?

Es jums atbildu. Es nevaru atbildēt par konkrētiem prokuroriem, tad ir jāmeklē nodaļas virsprokurors un jāprasa, kā tas darbs tika organizēts.

Kādēļ jūs neizveidojāt komandu, kas spētu pieslēgties nepieciešamajā apjomā šai lietai, ņemot vērā tās nozīmīgumu un to, kas ir šie cilvēki?

KNAB ir lūdzis konkrēti izvērtēt kādus jautājumus? Kam viņi ir lūguši? Man nav informācijas par to, ka operatīvo izstrāžu nodaļas vadītājs, citi augstāki priekšnieki būtu griezušies pie kāda no vadītājiem – lūdzu, izvērtējam šo jautājumu, to jautājumu –  un ir pateikts, nē, nevērtēsim. Lūdzu, lai nosauc konkrētu gadījumu, kad šeit ir atteikta palīdzība. Man tādu ziņu nav.

Esat izteicies, ka jāpārliecinās par “Ir” publiskoto sarunu autentiskumu. Vai tā nav darbības imitēšana, lai novērstu uzmanību no jautājuma, vai oligarhu lieta ir izbeigta pamatoti?

Nē, pilnīgi noteikti. Lēmums par lietas izbeigšanu gan daļā, kuru izbeidza prokuratūra, gan daļā, ko izbeidza KNAB – tie ir publiskoti. Es gan neesmu nekur redzējis vai dzirdējis, ka kāds medijs būtu detalizēti analizējis šos lēmumus. Tātad tas parāda, ka interes nav.

Es pati analizēju šos abus lēmumus.

Ok, varbūt, bet es neesmu redzējis tos atref… nu, viedokļus.

Medijiem nav viss jāatreferē.

Nē, nē, es netaisos regulēt mediju darbu, Dievs pasarg.

Redzot Rīdzenes sarunu saturu, un es pieņemu, ka jūs arī to esat redzējis pirms Ir publikācijām, vai jums nerodas pamatotas aizdomas, ka…

Es nesapratu, ko es esmu redzējis? Pirms publikācijām? Kur tad es to varēju redzēt, interesanti zināt?

Jums nebija informācija ar šo sarunu saturu?

Es viņu nekad speciāli neesmu prasījis man uzrādīt. Un arī Ir publicētās sarunas – tās nav pie krimināllietas. Es ceru, to jūs esat pārliecinājušies, vismaz pēc lēmumiem, cik ir atspoguļots. Par zemkopības ministru to, ka šāda saruna krimināllietai nekad nav bijusi pievienota, apliecināja gan izmeklētāja, gan uzraugošais prokurors, kas vēl vajadzīgs? Man kriminālprocesā vispār nekādu tiesību nav. Kā es tās varēju redzēt? Kas man viņas nesa? Manuprāt, [KNAB izmeklēšanas nodaļas vadītāja Lienīte] Šikore teica, ka es esmu noklausījies visas sarunas tad, kad ir bijušas šeit operatīvās sanāksmes. Jūs esat, es pieņemu vai pieļauju, kaut kādu daļu sarunas dzirdējuši, vai ir iespējams šeit darba kabinetā pie manis operatīvās sanāksmes laikā noklausīties visas sarunas? Atbildiet pati tagad.

Es priecātos, ja jūs mēģinātu atbilēt uz maniem jautājumiem.

Kāpēc es nedrīkstu uzdot jums jautājumu?

Varbūt tad mums jātaisa atsevišķa tikšanās, kur jums droši vien procesuāli mani jāaicina.

Nē, nu, kāpēc procesuāli… Es domāju, ka mēs tā normāli sarunājamies. Tas ir zināmā mērā, lai jūs saprastu šī [KNAB pārstāves] apgalvojuma muļķību – šeit kabinetā atnāk pie manis operatīvie darbinieki, lai saņemtu manu parakstu uz ierosinājuma, ko likums nemaz nepieprasa, jo Augstākā tiesa vairs neneņem pretī šos viņu ierosinājumus [par noklausīšanās turpināšanu] bez saskaņojuma ar mani. Lai gan likums to neprasa.

Mēs sākām runāt par lietas izbeigšanas materialiem, ar kuriem es arī iepazinos. Salīdzinot ar to informāciju, kas ir man zināma, tomēr rodas jautājumi. Piemēram, vai Aivars Lembergs joprojām nav slēpts Rīgas Tirdzniecības ostas līdzīpašnieks un līdz ar to arī – vai laikraksts Diena patiesībā nepieder Aivaram Lemberga? Vai šo iespējamo pārkāpumu, proti, īpašumu nedeklarēšanu, nebūtu šobrīd jāpārbauda?

Kāpēc ne, ja ir pamats baudīt – lūdzu! Tas ir jādara tām iestādēm, kurām ir pienākums baudīt valsts amatpersonu mantiskā stāvokļa atbilstību.

Vai jūs kā ģenerālprokurors rīkosities, lai šos faktus pārbaudītu?

Patreiz KNAB notiek pārbaude saistībā ar publiskotajām sarunām un ne tikai par publiskotajām. Notiek pārbaude, var teikt, visas lietas ietvaros. Jūs labāk zināt par mani, cik liels ir apjoms sarunām, lai tās tagad pārbaudītu – varbūt vēl tur kaut kas ir, kas varbūt pat nav izskanējis, es nezinu. Patreiz notiek izvērtēšana. Ja būs pamats kādā jautājumā vai nu atjaunot izmeklēšanu par jautājumiem, kas ir izskanējuši, vai būs pamats veikt izmeklēšanu vai resorisko pārbaudi par jautājumiem, kas nav izskanējuši, tad tas tiks darīts. Bet ir jāpabeidz pārbaude, nevis tagad uzreiz jāpaziņo, kurš ir noziedznieks bez jebkādas pārbaudes.

RTO atzars nav nekas jauns, tā bija pamatlieta. Jautājums, vai jūs šobrīd varētu izvērtēt, vai Lembergs ir slēpts īpašnieks RTO, jo Aivars ir joprojām amatpersona –  es ceru, ka jūs zināt.

Es viņu tā vārdā nesaucu kā jūs. Man viņš nav tik pazīstams.

Sarunās – Aivars.

Nezinu, kā jūs viņu dēvējat. Vēlreiz – patreiz KNAB notiek visu materiālu izvērtēšana, ne tikai tās daļas, kas tika publiskota žurnālā, bet arī pārējās. Es arī intervijā esmu teicis, ka lēmums par krimināllietas izbeigšanu, tas nenozīmē, ka nevar turpināt, atjaunot vai veikt citu pārbaudi par kādiem jautājumiem, ja ir likumīgs pamats. Un viss. Un nevajag to tā akcentēt, ka šeit kāds ko cenšās nobremzēt.

Redzot Rīdzenes sarunu saturu, ļoti grūti saprast, kā prokuratūra varēja izbeigt krimināllietu par Mediju nama līgumiem saistībā ar Amerika ievēlēšanu Rīgas brīvostas valdes vadībā. Redzams, ka cilvēki vienojas par konkrētām summām – Ameriks, Lembergs, Šlesers, bet izbeigšanas lēmumā vispār neparādās būtiska saruna šo cilvēku starpā. Vai joprojām uzskatāt, ka tas ir pamatoti izbeigts?

Šis jautājums ir jāuzdod prokuroram, kurš pieņēma lēmumu, jo likums ģenerālprokuroram kriminālprocesā neparedz vispār nekādas procesuālās tiesības.

Jums tas nav zināms?

Es nekad neesmu jautājis Mārim Lejam, kādus lēmumus viņš gatavojas pieņemt vai devis kādus norādījumus. Un arī televīzijā, kad bija raidījums Tieša runa, kur šāds apgalvojums izskanēja no Strīķes puses – Māris Leja konkrēti atbildēja: lūdzu, pierādījumus galdā, ka viņš ir ietekmēts!

Līgums tika noslēgts, šie cilvēki vienojās, ka viena puse [Dienai] un otra puse – Mediju namam.

Lai runātu par konkrētiem faktiem, ir jāpārzina lietas materiāli. Es lietas materiālus nepārzinu, tāpēc nevaru komentēt atsevišķas nianses un detaļas. To lūdzu ņemiet vērā, ka es nekad neesmu šajā lietā detaļās un niansēs iepazinies. Jo vēlreiz atgriežamies pie tā, ko, manuprāt, esam ar jums runājuši arī agrāk. Jau 2010. gada beigās kāda augsta KNAB amatpersona mani informēja, ka KNAB apkarošanas bloks diezgan lielus resursus veltī, lai vāktu par mani visādu kompromitējošu informāciju – par mani, manu ģimeni. Es ar to apziņu esmu visus šos gadus strādājis, zinot, ka KNAB skatās uz katru manu soli, katru rīcību. Līdz ar to, zinot, ka šajā lietā tiek izmeklēta Lemberga darbība, es nekad neesmu iesaistījies tāpēc, ka man likums to nav uzlicis par pienākumu – iesaistīties kriminallietā – , jo es zināju, ka to tāpat pagriezīs. Ja es būtu izrādījis interesi, tad būtu pateikts: redziet, viņš jau tagad lien tajā lietā iekšā, tāpēc, ka grib uzzināt, kas tad tajā lietā notiek.

Pabeidzot par atzariem, kas, manuprāt, nav sīkumi un ģenerālprokuroram vajadzētu spēt atbildēt uz tādiem jautājumiem. Kāpēc tika pārtraukta izmeklēšana par airBaltic?

Es nevaru komentēt. Cik zinu, airBaltic sarunā, manuprāt, Lembergs saka – jā, interese varētu būt, bet tālāk par sarunām tur arī nekas nav bijis. Jūs varam man neticēt, tā ir jūsu darīšana, bet es domāju, ka tur nekādi apstiprinājumi tālāk nav, ka ir bijušas reālas darbības, lai pārņemtu airBaltic.

Pēc pāris gadiem uzņēmums tika iepīts ļoti daudzās tiesvedībās.

Arī tagad tas ir ļoti sarežģītā stāvoklī.

Un valsts gāja uz mierizlīgumu, kurā kā konsultants piedalījās Šķēles kungs.

Prokuratūra tur nepiedalījās.

Protams, bet tas liek uzdot jautājumu, vai tiešām jūsu apgalvojums, ka tur tālāk nekas nenotika, ir patiess?

Jautājums, cik viņš ir izmeklēts. Kas ir izmeklēšanas iestāde, kuriem vajadzēja izmeklēt?

Šobrīd mēs runājam par jūsu pakļautībā esošo iestādi, par tās darbu un tās atbildību.

Redziet, tas atkal ir tieši tas pats – jūs atkal visu [atbildību no KNAB] noņemat nost.

Šobrīd mēs runājam ar jums.

Pagaidiet, pagaidiet! Ir jāskatās konkrēti, katram ir savi pienākumi. Krimināllietu kas izmeklē? KNAB, vai ne? Nedzirdu jūsu atbildi. KNAB izmeklē?

Kalnmeiera kungs, ja drīkst, es tomēr labprāt jūs intervētu – man vēl daudz jautājumu.

Kāpēc jūs uzspiežat jums vēlamo formātu un es nedrīkstu atbildēt?

Lūdzu, atbildiet.

Kas izmeklē šo procesu? Jūs tagad klusējiet, bet procesa virzītājs bija KNAB izmeklētājs. Kriminālprocesa 31. pants nosaka izmeklētāja tiešā priekšnieka kompetenci. Ko darīja izmeklētāja tiešais priekšnieks, lai nodrošinātu izmeklēšanu? Uzraugošais prokurors iejaucas izmeklēšanā tad, kad viņš redz, ka nenotiek mērķtiecīga izmeklēšana. Viss, ko jūs darāt – jūs mēģinat pasniegt tā, ka KNAB viss O.K., visu nogremdēja prokuratūra.

Tas ir jūsu viedoklis.

Nē, tas izriet no jūsu jautājumiem, jūsu pozīcijas. Es uz visiem jūsu jautājumiem izsmeļošas atbildes nesniegšu tikai tāpēc, ka faktiski uz šiem jautājumiem es sniegšu atbildes parlamentam.

Tomēr es gribētu vismaz uzdod jautājumus, izmantojot iespēju, ka šeit esmu.

Lūdzu.

Operatīvās izstrādes lietā vairākkārt tika lūgts pagarinājums. Kad, uz kādiem termiņiem un kāpēc KNAB bija tik grūti jācīnās par termiņu pagarināšanu?

Operatīvās izstrādes lietā – par kādiem termiņiem jūs patreiz runājat?

Operatīvās izstrādes lietas.

Pašas izstrādes lietas vai sevišķā veidā veicamajām darbībām? Ir operatīvās izstrādes lietas termiņš, tas ir pavisam kas cits, un sevišķā veidā veicamo operatīvo pasākumu termiņš ir pavisam kas cits. Tās ir divas dažādas lietas, nejauciet.

Tad jūs noliedzat, ka KNAB darbinieki ar jums par šo ir runājuši?

Nē, es nenoliedzu, tāpēc ka viņiem atteica [noklausīšanos] pagarināt tiesa. Pie tam atteikums tika pamatots ar to, ka operatīvās izstrādes laikā ir iegūts pietiekami daudz iemeslu un pamats kriminālprocesa sākšanai. Divas reizes tiesneši pateica, ka ir jāuzsāk kriminālprocess un mēs nepagarināsim jums noklausīšanos. Pirmais tiesnesis nepagarināja, otrais pateica – nu, labi, ejiet pie ģenerālprokurora, ja ģenerālprokurors piekritīs, tad pagarināšu. Es uzrakstīju, ka piekrītu. Tāpēc jau tikai es uzzināju, ka šāda lieta eksistē – kad viņiem atteica pagarināt, un vajadzēja manu piekrišanu, lai gan likums tādu neprasa.

Respektīvi, 2011. gada februārī?

Viss, un ar to mēs šo jautājumu slēdzam. Pārējo es teikšu parlamentam.

(Redakcijas piebilde: šeit intervijas laikā rodas pārpratums – “Ir” interesē operatīvās izstrādes lietas termiņu pagarināšana, kas atbilstoši likumam ir ģenerālprokuratūras kompetencē. Taču kļūdaini piesaucam konkrēti noklausīšanos, kas oligarhu lietā bija centrālais operatīvais pasākums. Noklausīšanos sankcionē Augstākā tiesa, tāpēc ģenerālprokurors sāk pamatoti skaidrot, ka šis jautājums nav viņa kompetencē. Tikmēr jautājums par operatīvās izstrādes lietas pagarināšanu, kas ir viņa kompetencē, paliek neatbildēts. Lai šo kļūdu novērstu, pēc intervijas lūdzām Ēriku Kalnmeieru atbildēt uz precizējošiem jautājumiem tieši par operatīvās iztrādes lietas termiņiem. Viņš sniedza rakstisku atbildi, ko šeit pievienojam tā sarunas fragmenta vietā, kur klātienes intervijā ģenerālprokurors sniedza skaidrojumu, ka viņam nav sakara ar noklausīšanās sankcionēšanu. Pēc šīs rakstiskās atbildes turpinās klātienes intervijas atšifrējums.)

Jurašs intervijā pauda, ka jūs bijāt tas, kurš liedza iespēju turpināt operatīvās darbības pasākumus situācijā, kad nāca klāt jauni pierādījumi. Cik un kādus lēmumus personiski šajā lietā esat pieņēmis? Cik reizes pagarinājāt operatīvās izstrādes lietu, uz kādiem termiņiem? Vai taisnība, ka pēdējā pagarinājuma termiņā tika liegtas tiesības veikt sevišķā veidā veicamos pasākumus, proti, noklausīšanos?

Juraša teiktais, ka es biju tas, kurš sāka ierobežot operatīvās darbības termiņus, neatbilst patiesībai. Pirms manis jau citas atbildīgās amatpersonas bija paudušas viedokli, ka tiek pārkāpts operatīvās darbības pamatprincips, ka šie pasākumi veicami tikai tad, ja likumā minēto mērķu saiegšana citā veidā nav iespējama vai ir būtiski apgrūtināta, un ir uzsākams kriminālprocess. Kad man – ja nemaldos, 2011.gada sākumā, februārī vai martā – kļuva zināms par konkrēto operatīvās izstrādes lietu, tajā bija pietiekoši daudz informācijas, lai KNAB izpildītu pienākumu uzsākt kriminālprocesu.

Visos gadījumos operatīvās izstrādes lietas termiņi ir tikuši pagarināti, pie kam kopējā sanāksmē saskaņojot ar KNAB atbildīgajām amatpersonām pagarinājuma termiņu, un veicamos darbus, lai netiktu pārtraukts un traucēts darbs. Patreiz man nav pieejami operatīvās lietas materiāli, nevaru precīzi pateikt par konkrētiem lēmumiem. Cik atceros, pirms krimināllietas ierosināšanas 2011. gada maijā sevišķā veidā veicamie operatīvie pasākumu tika veikti. Noklausīšanās tika pārtraukta uz īsu brīdi, un tas bija saskaņots ar atbildīgajām KNAB amatpersonām. Katrā ziņā visas minētās darbības ir dokumentāli fiksētas un pārbaudāmas, tamdēļ ir ļoti svarīgi, lai visus apstākļus izvērtētu neitrāla institūcija, kurai ir tiesības iepazīties ar šiem materiāliem, un izdarītu objektīvus secinājumus.

Kas attiecas uz apgalvojumu, ka tika traucēta pierādījumu savākšana, tad izskaidroju, ka kriminālprocesa uzsākšana nekādā veidā netraucē pierādījumu savākšanu. Operatīvo darbību var turpināt arī vienlaicīgi ar kriminālprocesu, kā arī likumā ir paredzētas speciālās izmeklēšanas darbības, kas faktiski ir tās pašas, kas sevišķā veidā veicamie operatīvie pasākumi. Nebija nekādu šķēršļu veikt izmeklēšanu, neatklājot publiski, ka tāda notiek, un vākt pierādījumus.

Jurašs apgalvo, ka beigu posmā no prokuratūras puses vairs netika atļauta noklausīšanās.

Meli, meli!

Jūs varat to pierādīt?

Jā, ar dokumentiem.

Varam apskatīt?

Nē, nevaram. Tie ir slepeni. Un man arī viņi nav klāt.

Es varu pagaidīt, es nesteidzos.

Ko tad jūs gaidīsiet, kamēr atslepenos? Parlamentā visi šie dokumenti tiks uzrādīti. Jurašs melo!

Kā jūs pats vērtējat, vai prokuratūras darbs šajā posmā – operatīvās lietas izstrādes laiks, procesa ierosināšanas sākumā – palīdzēja vai kavēja lietas izmeklēšanu un tādu pierādījumu vākšanu, kas ļautu virzīt apsūdzības tiesā?

Palīdzēja. Kā jau teicu, tiesa pieprasīja likumā neparedzētu [noklausīšanās] saskaņojumu ar mani, un pateica – ja ģenerālprokurors nepiekritīs, tad viss sarunām. Es piekritu. Es varēju formāli pateikt: likumā tāds nav paredzēts, man nekas nav jāparaksta un viņiem viss būtu apstājies. Es sapratu, ka tā nevar – ir jādod laiks, lai viņi var sagatvoties. Tagad tas viss tiek pagriezts pret mani, ka es esmu tas, kurš kavējis.

Viņi apgalvo, ka vajadzēja vēl laiku.

Viņiem iedeva laiku.

Viņiem vēl vajadzēja laiku un faktiski pēdējā posmā tika šķēršķi likti no prokuratūras puses – tā viņi saka.

Saprotiet, patreiz es netaisos ar jūsu žurnāla starpniecību veikt kaut kādu izskaidrošanos, jo faktiski tas ir tāds… Es atļaušos krieviski pateikt. Tas neattiecas uz jums, es pagriezīšos, Dieva dēļ, lai jūs (pagriežas pret sienu) – Ti durak, ti sam durak! (Muļķis, pats muļķis! – krievu val.) Tagad tas notiek apmēram tā.

Nu, palīdziet mums tikt skaidrībā pie faktiem.

Saprotiet, es neticu jums, ka gribat tikt skaidrībā. Jums uzdevums ir dots – noķengāt mani, jūs to arī darāt.

Kas man to uzdevumu deva?

Nu, jūsu darba devēji.

Džordžs Soross?

Pričom te Soross…

Spriežot pēc Lemberga izteikumiem.

Ā, tātad es atkal esmu ar Lembergu, Lembergs mans labākais draugs.

Būs jautājums arī par šīm lietām. Bet vai jūs varat minēt kādas konkrētas problēmas, kuras esat palīdzējis atrisināt šīs lietas izmeklēšanas gaitā?

Neviens pie manis ar konkrētām problēmām nav griezies. Es lūdzu – kur ir kādi viņu iesniegumi man vai uzraugošajam prokuroram: mums neiet tas un tas. Jā, bija vienā krimināllietas apspriešanā – es biju uzaicināts, tas bija tieši par RTO īpašumtiesībām, tur bija visādas shēmas zīmētas un viss kaut kas. Es varu tikai teikt, ka visi tiesiskās palīdzības lūgumi ir tikuši nosūtīti, visa saņemtā informācija KNAB ir nodota, viss, ko viņi ir lūguši, kas no mums ir bijis atkarīgs, tas ir darīts. Laikam jau no šiem cilvēkiem nav ko cerēt uz kādu godaprātu. Tas viss tiek pagriezts tagad tā, ka mēs esam speciāli gremdējuši lietu.

Varbūt jūs vismaz varētu minēt kādu piemēru, kur ar savu personisko darbību esat būtiski veicinājis šīs lietas pozitīvu virzību, sniedzis iekšēju vai publisku atbalstu izmeklēšanai?

Sākotnējā periodā visu laiku tika sniegts atbalsts arī publiski. Sprance kundze, jūsu pašu jautājums, kur bija atsūtīts links uz audiofailu, ka es teicu, pierādījumu pietiek, lieta virzās, viss kārtībā. Kāpēc jūs to tagad esat aizmirsusi? (Sākot jūnijā publicēt “Rīdzenes” sarunas, “Ir” uzdeva ģenerālprokuroram jautājumu par viņa personisko atbildību lietas iznākumā – nosūtījām jautājumu, kāpēc nav piepildījies viņa paustais 2011. gadā LTV intervijā, kurā Kalnmeiers apliecināja, ka nav bažu par lietas virzību – red.) Sākotnējā periodā viss jau bija kārtībā. Viss notika, lieta smuki virzījās, nekādu konfliktu nebija.

Kas notika?

Es par slikto kļuvu apmēram 2013. gadā, kad Strīķe sāka karot ar Streļčenoku. Tad sākās tas, ka viņa te nāca un mēģināja panākt to, lai es nostājos pret Streļčenoku, pievienojos koalīcijā pret Streļčenoku. Mana pozīcija bija, ka es nepievienošos nevienam, bet skatīšos objektīvi, kas ir kas. Man nav jāpievienojas iestādes iekšējos kašķos. Kad es nepievienojos atklātā cīņā pret Streļčenoku, tad es kļuvu par ienaidnieku.

Bet, ja viss notika labi ar izmeklēšanu, kā tad ir iespējams, ka šī lieta izgāzās?

Pagaidiet, pagaidiet. Redziet, šobrīd tas arī notiek, ka tiek iziets no pretējā. Tātad troika ir pasludinājusi – tas, tas un tas ir noziedznieki, nevajag nekādas tiesas, neko, tie ir noziedznieki. Visiem viss ir skaidrs. Un tie [prokuratūrā] to nespēj pierādīt – viss skaidrs. A ko te vairāk vajag, kāds tiesiskums Latvijā ir vajadzīgs? Kādas nevainīguma prezumpcijas ir vajadzīgas, uzspļaujam mēs uz to visu, nekas nav jāpierada. Cilvēkiem ir jāattaisnojas, ka viņi kaut ko nav darījuši. Var izvirzīt visādas teorijas, bet tas viss ir jāpierāda. RTO – tur bija iesaistīti ārvalstu uzņēmumi. Ir pieprasījumi dažādiem ārvalstu reģistriem, tika sūtīti dažādi tiesiskās palīdzības lūgumi. Atbildes ir saņemtas. No tām neizriet nekāda informācija, kura apstiprinātu izvirzīto hipotēzi, ka šie uzņēmumi pieder konkrētām personām. Tas viss ir japierāda. Jau nodrāztais piemērs – Al Kapone. Visi zina mafiozo. Sodīja viņu par nodokļu nemaksāšanu tādēļ, ka nevarēja pierādīt.

Jūs pat nodokļu nemaksāšanu nespējāt atrast.

Nu, jums vajadzēja kaut ko, protams, pateikt, ka mēs esam sliktie. Priekš kam izmeklēšanas iestādes Latvijā ir vajadzīgas? Es saprotu jūsu naidu pret mani un to žulti, ko gribas uzgāzt, bet pamatdarbu veic izmeklēšanas iestādes.

Kā jums personiski liekas, ņemot vērā visu to informāciju, kas ir jūsu rīcībā, vai šajā lietā tiešām nevarēja saukt vainīgos pie atbildības?

Redziet, jūs jau pati tagad atkal pateicāt – vai nevarēja vainīgos saukt pie atbildības. Tātad jūs jau esat viņus atzinusi par vainīgiem… Kāda tur tiesa? Troika ir izlēmusi, nošaut! Nu, viss kārtībā, šaujiet nost.

Kāds ir jūsu viedoklis?

Mēs strādājam likuma noteiktajā ietvarā. Ja četri prokurori… Saņemot no KNAB lietu, tā tika dota četriem prokuroriem – es to nezināju, to man tikai pēc tam pateica. Četriem neatkarīgiem prokuroriem, vienam iedod izvērtēt – kā te ir? Nē, priekš vajāšanas par švaku. Iedod citam – vēl, vēl, četri prokurori vērtēja, neviens nebija gatavs celt apsūdzību. Tad kā vajadzēja – pavēles kārtībā likt? Tas atbilst normālas tiesiskas valsts principiem? Saprotiet, jūs no vienas puses prasāt – ģenerālprokuror, kāpēc nav rezultāta? Un tad meģināt pateikt – jūs jau varējāt uzspiest. Tātad tas ir normāli, jūsuprāt?

Nē, mans jautājums ir par to, cik kvalitatīvi strādā jūsu vadītā iestāde kopumā.

Redziet, vajag tomēr nodalīt. Jūs atkal mēģināt visu savilkt kopā vienā čupā. Jā, ir lielās lietas, bet nevienā – lielā, mazā, vidējā – es nekad neesmu devis norādījumus par izmeklēšanas virzību, tāpēc, ka man likums to ir aizliedzis darīt un es to arī cenšos ievērot. Es jau kaut kad sen atpakaļ vienā intervijā teicu – man vissvarīgākais ir, lai es varu pats sev paskatīties spogulī acīs un zināt, ka es neko noziedzīgu nedaru vai nepārkāpju likumu. Bet tas, ko rada [par] mani – tas jau ir jūsu nopelns.

Jurašs uzskata, ka prokuratūras nostāja šajā lietā jau no paša sākuma ir bijusi tāda, ka nekas nesanāks.

Muļķības.

Vai jūs personīgi uzskatāt, ka šai lietai bija jānonāk tiesā?

Pirmkārt, no paša sākuma nekad tāds uzskats nav bijis. Tie ir kārtējie Juraša meli. Tas ir apgalvojums, kurš ir radīts uz tā bāzes, ka esmu teicis – ir jāievēro cilvēktiesības. Un šajā gadījumā runa ir par to, ko viņi realizēja operatīvās izstrādes lietā. Nedrīkst veikt izstrādi uz cilvēku tikai tāpēc, ka kaut ko vajag atrast par viņu. Operatīvās darbības likums nosaka, ka operatīvo darbību veic, lai novērstu noziegumu izdarīšanu, atklātu jau izdarīto vai noskaidrotu vainīgo personu. Ne viens vien Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedums ir bijis par to, ka nedrīkst darīt tādā veidā – mums, lūk, šis cilvēks nepatīk, bet mums nekā nav. Mēs kaut ko tur samargojam un sākam viņu gadiem noklausietīs, a varbūt viņš kaut ko pateiks? Tāpēc ir likumā noteikts: ja ir bijis likumīgs pamats pārkāpt Satversmes 96. pantu un Eiropas cilvēktiesību konvencijas 8. pantu – tas ir privātās dzīves neaizskaramības nosacījums – , tad valsts uzņemas atbildību par to. Jā, šīs tiesības nav absolūtas, tās ir atļauts pārkāpt – valsts to var darīt un valsts to arī izdarīja, bet tas nenozīmē, ja mums ir bijis pamats uzsākt operatīvo izstrādi un veikt sevišķā veidā veicamos operatīvos pasākuus, ka tagad to var darīt neierobežotu laiku. Tikko bija šis pamats  – un par RTO īpašumtiesībām, kriminālprocess bija jāuzsākt, es pieņemu, vēl Jāņa Maizīša laikā. Šī ilgstošā lietas neuzsākšana arī daļēji kavēja pierādījumu savākšanu. Tas pats par Lembergu, tā saruna ir kāds 2009. gads, es tagad nepateikšu, ja lietu uzsāka 2011.gadā…  ja būtu ātrāk uzsākts, varbūt kaut ko varēja arī savākt?

Jūs arī tagad varat uzsākt, kas jums traucē?

Ko tad tagad? Viņa jau bija uzsākta.

Aivars Lembergs ir valsts amatpersona, viņa deklarācijās es nevaru atrast to, ka viņam piederētu RTO, savukārt sarunu ieraksti vedina domāt, ka Aivaram pieder.

Vedināt var daudz ko. Saprotiet, var noklausīties un ierakstīt narkotiku tirgoņu sarunu. Vakar pārdevu piecus gramus, šodien vienu. Un ko jūs ar šīm sarunām? Vai ar tām pietiks, lai viņu ielitu cietumā? Nekas nepietiks, jums ir jāatrd tas viss.

Vai jūs uztrauc tas, ka cilvēki, lasot šīs sarunas un zinot, ka prokuratūra tur nekādu noziegumu nav saskatījusi, patiešām zaudē uzticību prokuratūrai un likuma varai?

Tas ir svarīgi, jā, protams. Visa šī notikuma norise liecina, ka mums ir problēmas ar izmeklēšanas kvalitāti valstī kopumā – ne tikai KNAB, visās izmeklēšanas iestādēs.

Arī prokuratūrā?

Arī prokuratūrā, tajā skaitā, darba kvalitāte varētu būt augstāka. Tas ir ļoti garš temats, es smalkāk neizvērsīšu, bet viennozīmīgi – KNAB izmeklēšanā arī. Bet tas nav akmens konkrētās lietas izmeklētājas dārziņā, bet vispār kopumā par izmeklēšanas kvalitāti valstī. Tas ir arī tas, ka trūkst specializētas mācību iestādes, kurā gatavo izmeklētājus. Tā ir vesela atsevišķa problēma.

Ko jūs konkrēti esat darījis, lai tās problēmas risinātu? Pavisam īsi, ja varētu.

Lūdzu, tieši ar manu iniciatīvu un iesaisti tika piesaistīti vairāk nekā 11 miljoni no Eiropas Komisijas, kur patreiz Tiesu administrācija gatavo ļoti lielu apmācību ciklu tiesnešiem, prokuroriem, policijas darbiniekiem, KNAB, advokātiem. Uz pieciem gadiem ir piešķirti apmēram 12 miljoni eiro. Tas ir milzīgs apjoms, var veikt tieši specifisko apmācību, nevis akadēmisko, ko dod augstskola.

Vēl kādas lietas?

Visas mācības, kas notiek prokuratūrā. Ko es personiski? Es vadu iestādi. Vai agrāk prokurori ir braukuši tik daudz mācību pasākumos kā tagad brauc uz ārzemēm mācīties? Nekad nav braukuši kā tagad. Ir organizētas mācības, jūs pat nestādieties priekšā, kas tas ir par darbu. Es daru arī to darbu, kas faktiski tiešā veidā uz mani neattiecas – telpu jautājumi. Dzirnavu ielā brūk ēka kopā, tas ir jārisina. It kā man tas teorētiski nebūtu jādara, bet ja es tur neiesaistīšos… Tas ir vesels komplekss, jums par priekšstata nav, jūs domājat, ka es te sēžu un sabotēju darbu – mhm, sveiki, atbraucām!

Intervijā jūs sacījāt, ka jums neesot bijis laika izlasīt žurnālā “Ir” publicēto.

Noklausīties – es to saku. Aktieru ierunātos tekstus es neklausījos.

Bet žurnāla rakstus izlasījāt?

Žurnāla rakstus es biju izlasījis jau uzreiz. Jautājums bija, vai es esmu noklausījies. Bet rakstam es pārgāju pāri. Kargins kur bija – nu, un, nu? Prasta Kargina saruna, kur tur krimināls? Labi, viņam nepatīk Latvijas Bankas prezidents, viņam nepatīkt toreizējā FKTK vadītāja Irēna Krūmane, vajag viņus nomainīt. Krūmane aizgāja projām, manuprāt, Krājbankas kraha dēļ, nevis tāpēc, ka Kargins būtu pasūtījis viņas nomaiņu. Rimševičs vēl šobaltdien sēž.

Arī tas, kā viņi izvēlās Valsts prezidentu vai kā nocēla iepriekšējo ģenerālprokuroru?

Bet notiek tas pats tagad. Man ļoti labi patika, ka Šlesers tur teica – sadeva pa purnu ģenerālprokuroram, lai citi baidās. Tagad tieši to pašu dara – sadod pa purnu ģenerālprokuroram, lai [KNAB priekšnieks Jēkabs] Straume baidās, lai redz, kas notiks ar viņu, ja viņš nepakļausies. Nu, un, protams, ka es nebūšu mūžīgs šeit. Agrāk vai vēlāk es no šejienes aiziešu un tad tam arī, kurš te nāks – lai viņš redz, kas ar viņu notiks, ja viņš sadomās nepakļauties. Jūs tagad darāt to pašu – jūs sadodat pa purnu ģenerālprokuroram! Lai citi baidās, precīzi, simtprocentīgi!

Vai jums nešķiet, ka šī kritika ir tomēr saistīta ar prokuratūras darba kvalitāti?

Ne tikai. Pamatā tur ir personiska atriebība apakšā.

Kā jūs vērtējat sarunas Rīdzenes numuriņos kā Latvijas pilsonis? Vai tās jums rada uzticēšanos konkrētiem politiķiem un viņu darbam Latvijas valsts labā? Piemēram, vai Lembergs šajās sarunās jums šķiet cienījams valstsvīrs?

Es nekad neesmu uzskatījis šo darbību par cienījamu. Kāpēc jūs jautājumā uzreiz ietverat šādu apgalvojumu ar mērķi faktiski diskreditēt mani… Tas būtu tas pats, ja jūs pajautātu, vai jūs atbalstāt zagšanu? Nu, domājat, ko jūs sakat… Tātad jūs uzskatāt, ka es atbalstu, ja?

Es jūs lūdzu atbildēt pēc būtības.

Kā es kā ģenerālprokurors varu atbalstīt kaut ko tādu vispār? Pirmkārt, es neesmu politiķis, es nekad neesmu piedalījies politisko aizkulišu sarunās. Otrs – tas, ka šādas sarunas notiek, to ir apliecinājušas ļoti daudzas personas un viņas arī apgalvo, ka arī turpmāk tādas būs. Kādā formātā, to es nezinu, bet tas, ka pirms un pēc katrām vēlēšanām notiek šis politiskais tirgus – kas būs kādā komisijā, kas būs tur prikešsēdētājs – tā tas notiek.

Jūs mēģināt attaisnot to?

Ko es mēģinu?

Jūs sakāt, ka tā ir normāla prakse un tā tās lietas notiek.

Jūs atkal savā jautājumā uzreiz ietverat pret mani vērstu negatīvu apgalvojumu. Nē, es neattaisnoju, man nav pieņemami – man kā pilsonim šāda prakse nav pieņemama. Ierakstiet to, lai jums neaizmirstas, citādi nejauši uzrakstīsiet, ka es atbalstu.

Vai Lembergs jums šķiet cienījams valstsvīrs?

Pēc visa tā, kas man iepriekš ir bijis zināms un arī tagad – protams, ka nē. Viennozīmīgi – nē! Citādi jūs atkal nejauši kļūdīsieties un ierakstīsiet, ka es esmu viņu paslavējis.

Kad es būtu tā kļūdījusies?

Es esmu lasījis pret sevi vērstos rakstus, kur nav…

Nosauciet kaut vienu kļūdu, kuru esmu par jums pieļāvusi.

Nū, tur ir tik daudz.

Lūdzu, kaut vienu.

Es… tad man ir jāceļ augšā.

Lūdzu, es pagaidīšu.

Nu, man viņu nav, es neglabāju tos rakstus.

Nosauciet kaut vienu principiālu kļūdu, ko es esmu pieļāvusi.

Nu, labi, labi, atvainojos, ja es esmu neprecīzi izteicies.

Labi. Ejam tālāk. Jūs esat pārmetis KNAB mazspēju lietas izmeklēšanā, taču no Juraša puses izskan pretarguments, ka tieši jūs pats “duetā” ar Streļčenoku esat vājinājis KNAB. Situācijā, kad daudziem kļuva skaidra Streļčenoka neatbilstība amatam, jūs atteicāt premjeres Straujumas aicinājumām veidot komisiju, kuras darbs varētu noslēgties ar viņa atlaišanu.

Par komisiju. Neviens neliedza Straujumas kundzei veidot šo komisiju. Likums paredz, ka to var izveidot pēc Ministru prezidenta ierosinājuma.

Neliedza, bet jūs arī…

Redziet – atkal, es nedrīkstu savu viedokli paust, man nedrīkst būt savs viedoklis.

Es mēģinu noskaidrot, kāds ir jūsu viedoklis.

Es nesaskatīju pamatu toreiz, ka Streļčenoks būtu izdarījis tādus pārkāpumus, par ko viņš būtu jāatlaiž no darba.Viņš tāpēc arī nostrādāja pilnu termiņu.

Kā jūs uzskatāt, vai Streļčenoka laikā KNAB ir kļuvis spēcīgāks vai vājāks?

Kvalitatīvāks tādā nozīmē, ka Streļčenoks ļoti strikti iestājās par likuma ievērošanu.

Kur ir tas rezultāts – kvalitatīvi?

Samazinājās visatļautība… tas nebūtu parezi teikts. Pastiprinājās kontrole un prasība strādāt likuma ietvaros – nevis tā, kā bija līdz tam, kad tika uzskatīts, ka viss, ko KNAB dara, tas ir pārāks par likumu. Ka likumu var neievērot, ja cīnās ar noziedzību. Tā nedrīkst darīt.

Kādi fakti tam ir, kur balstās tas?

Lūdzu, paņemiet pēdējo ECT nolēmumu Šantare un Labazņikovs pret Latviju, Oderovs pret Latviju – visi tie spriedumi, kur Latvija ir zaudējusi tieši saistībā ar operatīvās darbības likuma nepareizu piemērošanu.

Proti, jūs uzskatāt, ka tās bija KNAB darbinieku pieļautas kļūdas?

Es jums atbildēju uz jautājumu. Ņemot vērā, ka ap 2010. gadu ļoti pastiprinājās šīs prasības ievērot operatīvās darbības likumu, nepieļaut nekādas atkāpes, tas arī ir fakts tāds – ka likums ir jāievēro. (Patiesībā abos pieminētajos ECT spriedumos nav runa par KNAB operatīvo darbinieku pieļautiem pārkāpumiem, jo visas noklausīšanās bija Augstākās tiesas sankcionētas, taču ECT konstatēja cilvēktiesību pārkāpumu tādā aspektā, ka valsts sniegtā informācija par šo noklausīšanos likumību nav bijusi pietiekami detalizēta, proti, kriminālprocesa ietvaros apsūdzētajiem tikai apstiprināts fakts par tiesneša sankcijas esamību, bet nav konkrēti norādīti pieņemtie tiesas lēmumi un dota iespēja ar tiem iepazīties. Bez tam Oderova lietā konstatēts, ka viena saruna noklausīta starp klientu un advokātu, pārkāpjot šādas saziņas īpašo aizsardzību – red.)

Tad jūs uzskatāt, ka KNAB darbinieki ir pārkāpuši…

Saprotiet, tie iekšējie konflikti, kas bija… Protams, tie nekādā veidā neveicināja darbību. Arī statistiskie rādītāji sākotnēji liecināja, ka darba efektivitāte ir samazinājusies, jo tur notika…

Bet jūs sakāt, ka KNAB darbs kļuvis kvalitatīvāks.

Attiecībā uz likuma ievērošanu.

Bet kopumā jūs uzskatījāt, ka Streļčenokam ir jāturpina vadīt KNAB. Pēc tam mēs redzējām, ka viņš vispār nekvalificējas KNAB vadītaja amatam.

Jūs arī zināt, ka balsojums par viņa nevirzīšanu tālāk bija vienbalsīgs. (Ģenerālprokurors bija komisijā, kas KNAB priekšnieka konkursā pērn neatbalstīja neviena kandidāta virzīšanu nākamai kārtai, jo viņi neatbilda likuma kritērijiem – red.)

Jā, bet te ir pretruna – kā viņš varēja nostrādāt tik ilgu laiku kā cilvēks, kurš…

Nebija nekādu pārkāpumu, bet tas, kāpēc viņu nevirzīja uz jauno termiņu – to es jums nedrīkstu atklāt, jo tā ir klasificēta informācija, tur jums jāgriežas pie komisijas vadītāja.

Labi, vai jūs saskatāt savu atbildību tajā, ka KNAB tik ilgu laiku vadīja cilvēks, kurš acīmredzami nekvalificējās biroja vadītāja amatam un mēs redzam – tie rādītāji pasliktinājās?

Viņš nostrādāja pilnu termiņu un nekādi likuma pārkāpumi viņa darbībā netika konstatēti tādi, kas būtu par iemeslu uzsākt viņa atstādināšanas procedūru. Tas, ka viņam arī tieši tāpat tika radīta šī negatīvā aura – ka viņš mēģina sagraut, ka viņš darbojas kaut kādu tumšo spēku interesēs – nu, tas tika darīts un tas tā ir arī tagad. Mēs redzam, ka šīs izpausmes tagad pret mani tiek vērstas un ļoti iespējams, ka nākotnē vēl pret dažām amatpersonām tūlīt pat varbūt sāksies līdzīgas kampaņas.

Bet jūs pats pirmīt atzināt, ka jūs saskatāt problēmas KNAB darba kvalitātē.

Problēmas ir visās, nav neviena tiesībaizsardzības iestāde Latvijā, kurai nebūtu problēmas.

Ir vairākas skaļas, sabiedrību uztraucošas lietas, kurās prokuratūra noslēgusi vienošanos par sodien. Tā bija Gan Bei lietā, tiesneses Bērziņas un Gulami korupcijas lietā. Ir daudz šaubu par šo sodu samērīgumu, turklāt izvairīšanās no tiesas šajos gadījumos nozīmē arī to, ka sabiedrībai nav pieejami lietas materiāli, kas būtu pieejami atklātā tiesas sēdē. Vai ir pareizi šādās svarīgās lietās iet uz vienošanos?

Attiecībā par Gan Bei lietu, tur es piekrītu – tur bija šī vienošanās pamatota. Tur visi zaudējumi, ko VID bija aprēķinājis, viss tika atlīdzināts, tika piemēroti naudassodi, uzņēmējdarbību ierobežojoši sodi. Šinī gadījumā ieguvums ir tāds, ka neaizgāja daudzgadu process.

Attiecībā par tiesneses Bērziņas procesu – es arī esmu publiski paudis savu attieksmi, ka šajā lietā nebija jāslēdz vienošanās, tā bija sūtāma uz tiesu iztiesāšanai pilnā apjomā un izvērtēšanai. Bet man nav tiesības – es vēlreiz uzsveru, ka man kriminālprocesā nav nekādu tiesību. Tāpēc arī pēc šī gada pārskata sanāksmes tapa mans rīkojums par finanšu – ekonomiskajiem noziegumiem. Tas ir tāds disciplinējošs dokuments par to, ka ir rūpīgi jāizvērtē visos gadījumos, kur ir aktuālās lietas – gan saistībā ar Eiropas finanšu līdzekļiem, dažādām nelikumībām, noziegumiem, koruptīvās lietas – tur, kur valsts budžetam nodarīts kaitējums, ir jāvērtē, vai ir kaitējums atlīdzināts, ja tas ir mateirālā izteiksmē izmērams un obligāti ņemams vērā, runājot par izvēlamo sodu. Bet tas, ka tiek piemēroti naudas sodi, tā ir pasaules prakse un uz to tāpat arī Latvijai būs jāiet. Kaut vai paņemam Rietumu bankas gadījumu tikko Francijā, kas izskanēja – kur bankas darbiniekiem, bankai 80 miljonu naudassods un viņiem ir nosacīta brīvības atņemšanu, nevienu cietumā neielika! Par naudas atmazgāšanu.

Jūs ļoti labi pieminējāt šo gadījumu – 80 miljoni un tie pārdesmit tūkstoši cilvēkiem, kas miljonu no nodokļu maksātājiem bija izkrāpuši. Jums šķiet samērīgi šie sodi, tie turpmāk atturēs visus citus?

Par Gan Bei lietu? Rēķiniet to, ka viņi samaksāja visu sodu, nebija nemaz tik mazi tie sodi. Katram, protams, sava mēraukla. Vismaz par konkrētiem cilvēkiem es domāju – jā, atturēs.

Ko jūs atbildētu tiem, kas uzskata – prokuratūra no valsts apsūdzības uzturētāja pārvērtusies par iestādi, kas palīdz atrisināt ietekmīgu noziedznieku problēmas, pieliekot ātru un salīdzinoši nesāpīgu punktu lietām?

Nevaru piekrist šim apgalvojumam. Prokuratūra darbojas, tās rādītāji ir pieejami un tas, ka kāds speciāli noformulēja šādu jautājumu, lai atkal parādītu prokuratūru negatīvā gaismā  – nu, tas ir šī jautājuma sacerētāja sirdsapziņas jautājums. Patreiz, jā, notiek šis noķēzīšanas process, bet es varētu pateikt – tā nav mana tēze. Pirmo reizi es to izlasīju profesores Sandras Veinbergas publikācijā, ka tikai personas ar zemu intelekta līmeni cenšas sevi pacelt, apzākājot citus.

Pamatu kritikai jūs nesaskatāt tieši par šādām lielajām lietām?

Tieši tāpēc bija šis rīkojums, ka es vēršu uzmanību un prasu atskaitīties – lai nebūtu tā, kā bija ar Bērziņas lietu. Jā, es uzskatu, ka konkrētās tiesneses Bērziņas lieta mums godu nedarīja, bet atkal – ar mani neviens saskaņot nenāk šādas lietas. Neviens. Jūs varat neticēt, bet neviens prokurors, neviens virsprokurors nenāk pie manis saskaņot sodus, rīcību.

Jurašs ļoti skarbu kritiku izsaka intervijā – ka oligarhi ir Latvijas mūsdienu Kangari, bet jūs esat viņu advokāts. Citāts: “es viņam neticu, un netic viņam ļoti daudzi godprātīgie izmeklētāji, operatīvie darbinieki” KNAB. Vai jūs uzskatāt, ka varat turpināt pildīt ģenerālprokurora pienākumus šādā situācijā, kad šaubas par jūsu ietekmējamību daudziem cilvēkiem rada neticību likumu varai Latvijā?

Vai es varēšu turpināt savus pienākumus vai nē – neizlems troika. Tāpēc es arī ļoti atbalstu šo Vienotības iniciatīvu par parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidi. Es ceru, ka Latvijā notiks viss tā, kā tas notiek tiesiskā valstī. Man arī ir jābūt tiesībām sniegt paskaidrojumus, nevis mani kādas personas noķengā, un ar to arī viss paliek. Parlamentam esmu gatavs skaidrot visu, kas viņus interesēs un tad parlamentam tālāk ir iespēja vērtēt. Ja viņi uzskata, ka esmu pārkāpis likumu, kaut ko ne tā darījis – viņiem ir tiesības iniciēt manu atlaišanu. Ļoti labi! Ejam likumīgo ceļu, būsim tiesiska valsts, nevis tā, kur izlems cilvēku likteņus no tā, kurš skaļāk bļauj, kurš spēj vairāk piesaistīt medijus.

Jums pašam šķiet, ka jūs esat labs vadītājs?

Ne man pašam jāvērtē to, bet katrā ziņā uzskatu, ka neesmu pieļāvis nekādus būtiskus likuma pārkāpumus, kādus man tagad te inkriminē. To gan es nesaskatu, ka es būtu veicis kādas darbības, kas būtu pretēji mana amata statusam.

 

Komentāri (19)

Magnijs 14.07.2017. 10.46

Ārprāts, kas par glumu, nevarīgu tipiņu tas Kalnmeiers! Visu laiku novirzās no tēmas, izvairās no konkrētu atbilžu sniegšanas un lokās kā zutis, lai tikai nebūtu jāuzņemas atbildība. Vai tāds lupata vispār spēj aizstāvēt taisnību?

+22
-3
Atbildēt

0

vilburs 14.07.2017. 13.58

Faktiski tieši troika izlems par Kalnmeieru. Kā trīs A teiks, tā arī būs. Bet šī troika ģenerālprokuroram acīmredzot patīk, jo viņš neiebilst šiem cienījamajiem cilvēkiem. Viņam nepatiktu, ja kāda cita troika izlemtu.

+15
-1
Atbildēt

0

dzeris49 14.07.2017. 10.47

Ja kādam vēl nebija skaidrs, kas ir Kalnmeiers, pēc šīs intervijas, it kā, jākļust skaidram.

Protams, ja tam ir smadzenes ( kā pie citas tēmas pateica Austras koks).

Nožēlojamas atbildes, kuras īsumā varētu noraksturot kā “es vispār neko nezinu, avīzes nelasu, pierādījumus nelasu, dzīvoju alā, un mani vispār nekas neintersē un, pat ja zinu, jums neteikšu un savas (bez)darbības motivāciju neskaidrošu, bet, tas viss ir likumīgi”.

Īsts Latvijas Tiesībsargājošās sistēmas arhetips un piemērs.

Kāda valsts, tādi tai prokurori, īsts Lemberga un Co kadrs.

+18
-5
Atbildēt

3

    Ēriks > dzeris49 15.07.2017. 18.17

    Ei nu,vai tad Kalvītis atrodas kriminālmeklēšanā?!Par to robežlīguma slēgšanu?Ak tad tāpēc manifestācijas uzsaukumā par to nekas nebija minēts…

    0
    -3
    Atbildēt

    0

    valdemir > dzeris49 15.07.2017. 08.10

    Jums, kā nejuristam, acīmredzot ir vāja izpratne, kas ir pierādījumi un kas ir klačas.

    +3
    -4
    Atbildēt

    0

    dzeris49 > dzeris49 15.07.2017. 13.22

    Es jau tev to visu rakstīju citā vietā, pagaidām Kalnmeijeru vēl netiesā, un taisni tāpēc prese un sabiedrība viņu drīkst vērtēt pēc viņa darbības kopumā, nemeklējot konkrētus un neapgāžamus pierādījumus.

    Un viņa darbošanās kopumā sākot no viņa ievēlēšanas Maizīša vietā, turpinot ar medībām kopā ar tiem, kuri atrodas kriminālvajāšanā, tātad, viņa kontrolē, beidzot ar attieksmi gan pret Jurašu ( pret ko prokuratūra bija ierosinājusi krimināllietu par “valsts noslēpuma”, atklāšanu, tagad gan izbeidza), beidzot ar oligarhu lietu, liecina, ka viņš, katrā ziņā, nedarbojas sabiedrības labās, bet, visai viņa darbībai ir pavisam citi mērķi.

    +3
    -2
    Atbildēt

    0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu