Koalīcija atteikusies no ieceres par fiksētu maksājumu veselības apdrošināšanai 1

Foto: Edijs Pālens, LETA
Print Friendly, PDF & Email

Valdība plāno veselības aprūpes pieejamību saistīt ar sociālā nodokļa nomaksu

Valdošā koalīcija atteikusies no ieceres noteikt fiksētu 20 eiro maksājumu mēnesī par veselības apdrošināšanu, intervijā Latvijas Radio teica Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS). Kā citē aģentūra LETA, pēc premjerministra skaidrotā, plānots, ka sociālā nodokļa nemaksātājiem tiks noteiks fiksēts maksājums, savukārt maksātājiem būs polise, kas ļaus laikus saņemt speciālistu konsultācijas un rehabilitāciju.

Premjerministrs informēja, ka diskusijas esot tuvu noslēgumam. Ir vairāki punkti, par kuriem panāktas vienošanās. Gan koalīcija, gan opozīcija piekrītot, ka veselības aprūpes nodrošināšana jāsaista ar nodokļu nomaksu.

Ministru prezidents norādīja, ka tiek spriests par diviem iespējamiem veselības aprūpes finansēšanas modeļiem. Viens no tiem ir pievienotās vērtības nodokļa (PVN) paaugstināšana par 1%. Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā ”Rīta Panorāma” sacīja, ka otrs apspriestais variants ir 1% sociālo iemaksu novirzīšana veselības nozares finansēšanai.

Pēc Kučinska teiktā, būtībā der abi finansēšanas varianti – sociālā nodokļa celšana no 34,59% līdz 35,59% vai PVN celšana no 21% līdz 22%, bet galvenais esot panākt, lai cilvēkiem nebūtu vairāk jāmaksā. Premjerministrs vairāk sliecas palielināt PVN par vienu procentpunktu, citē lsm.lv.

Reizniece-Ozola skaidroja, ka katram variantam ir savi plusi un savi mīnusi, taču reformas gaitā samazinās nodokļus, tāpēc ”cilvēkiem vienalga naudas maciņā paliks vairāk”. ”PVN palielinājums ir mazāk progresīvs, jo to maksā vienādi gan turīgāki, gan mazāk turīgi cilvēki, un mazāk turīgajiem cilvēkiem iztikas grozā ir liels īpatsvars ar precēm, ko apliek ar PVN. Šis variants sakrīt ar starptautisko institūciju ieteikumu nodokļu slogu pārlikt uz patēriņu. Sociālo iemaksu mīnuss ir darbaspēka nodokļu sloga palielinājums, bet tas ir progresīvāks un taisnīgāks,” sacīja finanšu ministre.

Reizniece-Ozola uzsvēra, ka atbalsta premjerministru un jebkurš risinājums, ko apstiprinās koalīcija, būs labs. Taču viņa personiski dodot priekšroku otrajam variantam, jo tas nodokļu palielinājumu sadalītu starp darba devēju un darba ņēmēju.

Skaidrojot, vai iegūto līdzekļu pietiks veselības nozares finansējuma nodrošināšanai, ministre atzina – plānotais 80 miljonu eiro ieguvums nosegs pašas akūtākās lietas. Nākamajos pāris gados veselībai varēšot novirzīt pa 100 miljoniem eiro uz budžeta deficīta rēķina, bet 2020.gadā jau būs pieejami nodokļu reformas rezultātā papildus iegūtie līdzekļi, piebilda Reizniece-Ozola.

Ko par palielināto finansējumu varēs saņemt, ir Veselības ministrijas ziņā. Kā ziņots, tā jau piedāvājusi divus veselības aprūpes pakalpojumu grozus – vienu nodokļu maksātājiem, otru – nodokļu nemaksātājiem.

Komentāri (1)

Absints 08.06.2017. 12.25

Man tas atgādina veļas maiņu gulagā – piektā baraka maina veļu ar septīto.

Ja slimnieks ir slims, viņam ir simptomi. Latvijas simptomi ir uzpūsti budžeti izglītībai un kultūrai un niecīgs budžets medicīnai. Tas tā vienkārši, salīdzinot Eiropas valstu budžeta sadalījumus. Tam nav nekāda pamata, jo gan Medicīna gan Izglītība ir nonākušas kritiskā stāvoklī. Secinājums par izglītību ir viennozīmīgs- pie vislielākajiem tēriņiem Eiropa uz vienu iedzīvotāju izglītības kvalitāte ir viena no sliktākajām. Pie kam tā nav tāda bijusi vienmēr, Latvija, savulaik, izglītības ziņa bija viena no labākajām Eiropā. Tāpēc secinājums ir neapstrīdams – vaina nav naudā, vaina ir izglītības sistēmas organizācijā, kas izglītības sistēmu ir nolaidusi dibenā. Pēdejais piemērs- nepārtrauktās eksāmenu noplūdes un IZM hroniskā mazspēja ar tam tikt galā. Tās “soda” centīgos skolniekus, bet “apbalvo” negodīgos, tā kā tiem noplūžu rezultātā atzīmes ir labākas. IZM tantuki saka- “viss kārtībā…rezultātus neanulēsim”. Jeb secinājums – kāpēc mācīties, ja atzīmes var dabūt tāpat.

Bet par medicīnu. Ūdens, ieliets caurā sietā, to nepiepildīs nekad. Jebkāda nauda, kas tiks atņemta iedzīvotājiem un novirzīta medicīnai, neko neizmainīs, ja netiks veiktas būtiskas reformas. Būs tāpat kā Izglītībā. Sudraba Bojāra raidījumā uzdeva jautājumu- ko no tās iegūs iedzīvotājs, skaidra atbilde nesekoja. Es atbildi zinu – neko. Nauda izies caurumu lāpīšanai, līdz tam, ka to sajutīs iedzīvotāji, tā nenonāks. Viens piemērs- kā zināms, medicīnas māsas vairs nestrādās virsstunadas. Pareizi, turpmāk tās apmaksās valsts. Tiki no slimnieka viedokļa – māsas kā darīja savu darbu, tā darīs. Un, lai es nebūtu tikai burkšķētājs aiz stūra, varu pateikt kāds ir risinājums. Risinājums ir privatizācija, kā Igaunijā. Ja gribat saprast, kā tas darbojas, skatieties uz zobārstniecību, tur nevienam neienāk prātā vēl taisīt aploksni dakterim, un tu skaidri zini, ko par savu naudu dabūsi. Ja gribat lēti- var arī tādu variantu atrast, tikai vai gribat ciest sāpes un dabūt birstošas blombes…

Valsts radītā sistēma, ka valsts apmaksā telpas, instrumentus un operāciju galdu, uz kura dakteris privāti operē, saņemot apmaksu aploksnē, ir jāizbeidz.

Bez reformām visa šī naudas meklēšana un pārdale ir ūdens liešana caurā mucā. Rosīšanās, darbības šķietamība. Naudu iedzīvotājiem atņems, taču Valsts nav spējīga būt tāds saimnieks, lai to izlietotu racionāli. Jums, Tev, man nekas no tā nemainīsies, tikai maciņš plānāks…

+1
0
Atbildēt

0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu