Sapnis par mājām — kas kavē tā īstenošanu? 2

Daudzdzīvokļu māja Daugavgrīvas ielā. Foto: Ieva Lūka, LETA
Normunds Dūcis

Hipotekāro kredītu eksperts par dilemmu – mājokli pirkt vai īrēt

Dilemma starp sava mājokļa īrēšanu un iegādi allaž bijusi saistīta ar vairākiem neatkarīgiem – racionāliem un emocionāliem – faktoriem. Ilgtermiņa saistības un atbildība, no vienas puses, bet pašam savs īpašums, no otras. Summa, kas ik mēnesi jāsamaksā par īri, var būt pat lielāka par kredīta maksājumu, tomēr ienākumu samazināšanās vai zaudēšanas gadījumā nav jāriskē ar savu ieguldījumu zaudēšanu. Par labu vienam un otram risinājumam var būt vēl arī citi argumenti, taču, pieņemot lēmumu, būtu jāņem vērā ne tikai savas finanšu iespējas, bet jāskatās uz ekonomikas attīstību plašākā kontekstā. Proti, stabilas attīstības laikos prātīgāk savu naudu būtu ieguldīt pašam savā īpašumā.

Kopš aizvadītā gada rudens esmu vairākkārt saskāries ar visai līdzīgiem stāstiem par ģimenēm, kuru finansiālās iespējas ļautu iegādāties kāroto mājokli, taču cilvēku bažas Latvijā ir bijušas un ir pārāk lielas, lai šo soli spertu. Pat tad, ja plašāks mājoklis ir vitāli nepieciešams un cilvēki pārliecinājušies, ka maksa par dzīvokļa īri ir līdzvērtīga maksājumam par aizņēmumu.

Piemērs. Ģimenē aug viens bērns, ir divi pelnoši vecāki, kuru ienākumi kopā ir ap 2000 eiro mēnesī. Ir arī neliels uzkrājums, ko jaunā ģimene iekrājusi jaunam auto (kas pierāda, ka ģimene var atlicināt brīvus līdzekļus ārpus ikdienas vajadzībām). Pirmajai iemaksai par 65 tūkstošus eiro vērtu dzīvokli būtu nepieciešami vismaz 15 %. Valsts atbalsta programma, kas vērsta uz ģimenēm ar bērniem, nosegtu atlikušos 10 % no pirmās iemaksas, un tad ģimene varētu atļauties aizņēmumu uz 14-15 gadiem. Maksājums būtu līdzvērtīgs šobrīd aktuālajai īres maksai – aptuveni 400 eiro mēnesī (piemērs no portālā ss.lv ievietotajiem dzīvokļu pārdošanas un īres sludinājumiem). Izvēloties garāku aizdevuma atmaksas termiņu, maksājuma apmērs būs vēl mazāks.

Lai gan pēdējos gados vērojamais algu kāpums un zemās procentu likmes signalizē par iespēju iegādāties savu mājokli, bažas par savu ienākumu līmeni nākotnē un nelieli oficiālie ienākumi (bieži vien aplokšņu algu dēļ), kas ir viens no galvenajiem kredīta atteikuma iemesliem Latvijā, ir divi nozīmīgi faktori, kas kavē Latvijas iedzīvotājus attiecīgi rīkoties. Arī Swedbank mājokļu pieejamības indekss liecina, ka Rīgā mājokļu pieejamība pērn bija augstākā Baltijas galvaspilsētu vidū, taču, novērtējot šādu darījumu apjomu, Latvija atpaliek no saviem kaimiņiem divas un pat trīs reizes. Ja Latvijā aizdevumi mājoklim pērn tika izsniegti 450 miljonu eiro apmērā, Lietuvā un Igaunijā izsniegtais apjoms ir bijis vairāk nekā 1000 miljonu eiro.

Arī iedzīvotāju noskaņojums rāda, ka gatavība uzņemties saistības par savu mājokli piesardzīgi, bet tomēr – atgriežas. Vairāk nekā puse (57 %) iedzīvotāju domā, ka šobrīd mājokli izdevīgāk ir pirkt nevis īrēt, liecina Swedbank februārī veiktā aptauja . Galvenais apsvērums par labu mājokļa iegādei ir tas, ka šobrīd ikmēneša kredītmaksājums ir līdzvērtīgs līdzīga mājokļa īres izmaksām vai mazāks. Tāpat liela daļa (67 %) kā būtisku argumentu norāda – nekustamā īpašuma iegāde ir ilgtermiņa ieguldījums. Savukārt no lēmuma par labu sava mājokļa iegādei cilvēkus attur bažas par spēju uzņemties ilgtermiņa saistības.

Tas nozīmē, ka cilvēki kopumā ir kļuvuši atbildīgāki un pirms tik nozīmīga lēmuma apdomā savas finanšu iespējas gan šobrīd, gan arī tālākā perspektīvā.

Aktivizējoties nekustamo īpašumu tirgum un pieaugot mājokļu cenām, par ļoti aktuālu jautājumu kļūst kvalitatīvu dzīvokļu pieejamība. Daudzas Latvijas pilsētas ir pamatīgi strādājušas, lai izveidotu ģimenēm piemērotu izglītības, sporta un kultūras infrastruktūru, kā arī būvētu savu reputāciju, un nu kļuvušas par pievilcīgu dzīvesvietu. Jaunās ģimenes labprāt izšķirtos par dzīvi ārpus Rīgas, bet dzīvokļu trūkums kļūst par šīs ieceres šķērsli. Tāpēc apsveicama ir, piemēram, Valmieras pašvaldības izlēmīgā rīcība iesaistīties mājokļu pieejamības problēmas risināšanā, attīstot daudzdzīvokļu īres namu celtniecību, tādējādi veicinot arī privātā kapitāla ieplūdi un jaunas investīcijas nekustamo īpašumu projektu realizēšanai.

Otrs nozīmīgs aspekts, kas var veicināt mājokļu pieejamību, ir valsts atbalsta mehānismu pielietojums, jo mājokļa iegāde ir aktuāla ap 40 % no Latvijas sabiedrības, taču ieceri īstenot pagaidām var tikai neliela daļa. Rakstā minētajā piemērā ģimene šodien var izmantot jau esošu valsts garantiju mājokļa iegādei ģimenēm ar bērniem, kas ir pieprasīts un aktīvi lietots atbalsta veids. Paplašinot šādas atbalsta formas attiecībā uz t. s. jaunajiem profesionāļiem, tiktu veicināts nekustamā īpašuma tirgus un ekonomika kopumā, jo adekvāts piedāvājuma un pieprasījuma balanss veicina kapitāla pieplūdi un stimulē vairākas saistītās nozares, kas nodarbojas ar nekustamo īpašumu būvi un renovāciju, īpašumu apsaimniekošanu, labiekārtošanu.

Pieminētajiem valsts atbalsta mehānismiem ir arī netiešs pozitīvais efekts. Proti, tie liecina, ka valsts ekonomikas potenciālu vērtē pozitīvi un saredz savā ekonomikā izaugsmes iespējas. Paplašinot atbalsta veidus, skaidrojot un runājot par tiem, cilvēkiem var radīt veselīgu pārliecību arī par savām spējām, kuras, manuprāt, šobrīd pietrūkst, lai cilvēki spētu pieņemt savlaicīgus un adekvātus lēmumus.

Normunds Dūcis ir Swedbank hipotekārās kreditēšanas jomas vadītājs.

 

 

Komentāri (2)

ierados 19.05.2017. 08.10

Viss ir daudz vienkāršāk – pie mums psr reālu naudu var dabūt reālu kaku. Atliek tikai izšķirties, vai ir vēlēšanās tērēt uz to savu dzīvi.

+1
0
Atbildēt

0

Krotow 23.05.2017. 20.45

Kavē nenormāli uzskrūvētās īres cenas un vienkāršu, taču pietiekami kvalitatīvu mājokļu piedāvājuma trūkums. Un ņemt hipotēkā dzīvokli padomju laika mājā – nu paldies.

0
0
Atbildēt

0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu