Rīgas rebes 27

NULL
Indra Sprance

apkopo skaļākos skandālus Nila Ušakova vadītajā Rīgas pašvaldībā aizvadītajos astoņos gados

Naudas izšķērdēšana un zagšana, kukuļi, fiktīvi darbinieki un amatpersonu aizvešana rokudzelžos – šādas nesaimnieciskas un nelikumīgas darbības liecības pašvaldības iestādēs un uzņēmumos netrūkst ne aizvadītajā, ne vēl iepriekšējā Rīgas domes pilnvaru termiņā. Atgādinām šīs lietas un to rezultātu.


Izšķērdēšana
Dzīvokļu īpašnieki spiesti apmaksāt pašvaldības uzņēmuma nelikumīgās darbības, izšķērdību un nolaidību, revīzijā par 2014. gadu konstatējusi Valsts kontrole. Atklājies, ka māju pārvaldīšanas maksas pamatojums nav izsekojams un to nav iespējams salīdzināt ar faktiskajiem izdevumiem. Maksā iekļauti arī tādi izdevumi, kas nav saistīti ar ēku pārvaldīšanu, piemēram, valdes priekšsēdētāja Aleksandra Antonova tikšanās ar sadarbības partneriem restorānos, reprezentācijas preču izmaksas un darbinieku privātām vajadzībām izmantota degviela. Dzīvokļu īpašniekiem nācies segt arī izdevumus, kas radušies RNP nolaidības dēļ, piemēram, līgumsodus par kavētiem maksājumiem. Antonovu RNP vadībā 2014. gadā izraudzīja bez konkursa drīz pēc tam, kad viņu par pārkāpumiem atlaida no VARAM valsts sekretāra amata. Par viņa piemērotību personisku atbildību uzņēmās mērs Nils Ušakovs: «Esmu pārliecināts, viņš būs stiprs un labs vadītājs.»

Fiktīvi darbinieki
Valsts policija aprīlī kriminālvajāšanas sākšanai nodevusi lietu par fiktīvu nodarbinātību pašvaldības uzņēmumā , kā rezultātā izkrāpti gandrīz 150 tūkstoši eiro. Process ierosināts 2015. gadā pēc prokuratūras norādēm, balstoties uz Valsts kontroles revīziju. Uzņēmuma Attīstības nodaļā no 2014. gada marta līdz 2015. gada aprīlim nodarbināti cilvēki, kuri faktiski pienākumus nav veikuši. Raidījums vēstījis, ka to vidū ir Rīgā valdošajām partijām pietuvinātas personas – bijušais direktors Agnis Kalnkaziņš (tagad valdes loceklis), Rīgas domnieku sievas Aleksandra Klementjeva un Žanna Pankratova, kā arī deputāte Svetlana Savicka. Nodaļā «strādājis» arī Ušakova bijušā preses sekretāra Sandra Toča dēls Mārtiņš un Ivans Staļnojs, kurš sociālajos medijos radījis tīklu, kas izplatījaradniecīgus vēstījumus. Kad Valsts kontrole 2015. gada aprīlī negaidīti ieradās RNP un pieprasīja ziņas par šiem darbiniekiem, valde nodaļu likvidēja. Nupat maijā un deputāti noraidīja opozīcijas priekšlikumu atlaist RNP valdi.

Tiesātos liek uzņēmumu amatos
2015. gadā KNAB ierosināja pārbaudi par amatpersonu iespējamu piedalīšanos korupcijas shēmās, kas saistītas ar pēdējos trijos gados notikušiem autopacēlāju nomas iepirkumiem. Savukārt šogad prokuratūrā sākta pārbaude par RNP Kurzemes iecirkņa vadītāja pienākumu izpildītāju Vladimiru Telešu, kurš parakstījis vairākus ar iedzīvotāju drošību saistītus dokumentus kā sertificēts būvinženieris, taču ne Latvijas augstskolās, ne Būvinženieru savienībā nav apliecinājumu tam, ka viņš ieguvis nepieciešamo izglītību, kas ļautu kļūt par sertificētu būvinženieri. Raidījums vēstījis, ka Telešs bijis četras reizes sodīts, tajā skaitā par slepkavību, un ilgus gadus pavadījis cietumā. Arī laikā, kad viņam jau uzticēja darbu ar Rīgas iedzīvotājiem, Telešam nesen bija nolasīts spriedums par zādzību. Iespējams, Teleša karjeru sekmējis tas, ka viņš ir deputātes Svetlanas Savickas dzīvesbiedrs. Telešs nav vienīgais, kas pašvaldības sistēmā amatu ieguvis, par spīti agrākiem likuma pārkāpumiem.Rīgas Centrāltirgus gaļas paviljona vadība uzticēta Arturam Zolotiham, kas tiesāts par zagtu automašīnu tirgošanu grupā un savu vainu atzinis. Zolotihu sportiski koleģiālas attiecības vieno ar Centrāltirgus vadītāju Andri Morozovu, Saskaņas Saeimas deputātu Andreju Elksniņu un citiem partijas aktīvistiem.

Kriminālprocess par Barona ielas remontu
Pērn KNAB sācis kriminālprocesu par dokumentu viltošanu būvniecības procesā Krišjāņa Barona ielas atjaunošanā. Barona ielas brauktuves remontdarbi izmaksājuši 2,6 miljonus eiro, bet ietves – 0,9 miljonus, bet to kvalitāte daudzkārt izraisījusi sabiedrības sašutumus. Būvuzraudzību Satiksmes departaments bija uzticējis SIA , kas pirms vairākiem gadiem piederējis nu jau bijušajam Būvdarbu uzraudzības nodaļas vadītājam Uģim Brožam. Pēc KNAB intereses Broža amatu Satiksmes departamentā pārtrauca un drīz sāka sadarbību ar citu pašvaldības uzņēmumu – .

Sadārdzinātā
Pārbaudot pašvaldības uzņēmuma 2014. gadā noteiktos braukšanas tarifus (1,20 eiro par biļeti), Valsts kontrole konstatēja, ka pašizmaksas aprēķinos izmantotās pasažieru skaita prognozes nav balstītas objektīvos datos, turklāt izmaksās iekļauti neatbilstoši tēriņi, piemēram, līzinga maksājumi par uzņēmuma darbiniekiem personīgā lietošanā nodotām automašīnām. Tāpat konstatēts, ka neefektīvi izlietots 16,1 miljons eiro par dīzeļdegvielas piegādi sabiedriskā transporta vajadzībām, bet darījumi par 1,3 miljoniem eiro veikti nelikumīgi vai nelietderīgi. Piemēram, 106 tūkstoši eiro pārskaitīti basketbola klubam , savukārt 1,1 miljons ar saistītai biedrībai .

Nanoūdens
2015. gada sākumā gaismā nāca «nanoūdens» skandāls. Raidījums vēstīja par iespējamu krāpšanu , iegādājoties sabiedriskā transporta tīrīšanas līdzekļus – maksāts par īpašiem «nano» ķīmiskajiem līdzekļiem, bet to iepakojumos piegādāts ūdens. Pēc raidījuma veiktajā dienesta pārbaudē uzņēmums nekādus pārkāpumus nekonstatēja. Tomēr vēlāk policijā tika ierosināts kriminālprocess un izmeklēšanā noskaidrots, ka personu grupa, savstarpēji vienojoties ar iepriekš sarunātiem pretendentiem, tīrīšanas līdzekļu vietā piegādāja nezināmas izcelsmes un kvalitātes produkciju. Krāpšana notikusi, viltojot dokumentus, tādējādi iegūstot aptuveni 400 tūkstošus eiro.

Stratēģija par 285 tūkstošiem
Pašvaldības aģentūra 2016. gadā par 285 tūkstošiem eiro auditorkompānijai uzticējusi apgaismojuma stratēģijas rakstīšanu – auditors solījis izpētīt, cik novecojušas gaismas deg Rīgas ielās, kā tās vajadzētu mainīt un kur ņemt tam naudu. Pagājis jau gads kopš rakstīšanas sākuma, un pašvaldība samaksājusi lielāko daļu līguma summas, taču ar darba rezultātu nebija iespējams iepazīties, kad to jautāja raidījums . Pašvaldības kapitāldaļu turētājs ir mērs Nils Ušakovs.

Juristi par 749 tūkstošiem
Pašvaldības uzņēmums par 749 tūkstošiem eiro uz četriem gadiem iepircis juridiskos pakalpojumus no diviem advokātiem – Alvja Začesta un Andas Auziņas. Abi bijuši juristi, bet 2011. gadā kļuvuši par advokātiem un pametuši darbu uzņēmumā. Tad arī uzņēmums nolēmis likvidēt Juridisko daļu un iepirkt ārpakalpojumu, bet izsludinātajā konkursā uzvarējuši abi bijušie darbinieki. noskaidrojusi, ka līdz 2011. gadam juristu pakalpojumi izmaksājuši aptuveni 78 tūkstošus eiro gadā, bet tagad ārpakalpojumā – daudz vairāk. Pats uzņēmums to skaidro ar apgrozījuma pieaugumu.

35 tūkstoši Dzanuškānam par «pētījumu»
2014. gadā Rīgas dome dāsnu līgumu izgādāja mēra Nila Ušakova padomniekam advokātam Jānim Dzanuškānam. Viņa birojam uzticēts pētījums par teritorijas plānojuma pārvaldību, samaksājot vairāk nekā 35 tūkstošus eiro par divu mēnešu darbu. Pēc Latvijas Radio intereses sākotnēji ar pētījumu nebija iespējams iepazīties, bet vēlāk publiskotais aptuveni 100 lappušu dokuments izrādījās plaģiāts – no interneta resursiem izkopētas likumu normas, tiesu spriedumi un ārvalstu normatīvie akti, bet nav bijuši ne secinājumi, ne ieteikumi. Pēc skandāla Dzanuškāna birojs naudu domei atmaksāja un mērs Ušakovs paziņoja, ka ar to problēma ir atrisināta. Dzanuškāns piepelnījies ne tikai domē, bet arī privātās tiesvedībās, pārstāvot Rīgas vadību, piemēram, pārstāvējis Ušakovu goda un cieņas lietās pret žurnālu publicistu Otto Ozolu. Viņa firma par nepilniem 50 tūkstošiem eiro apkalpojusi arī .

Mediju uzpirkšana pirms vēlēšanām
Rīgas dome, tās struktūrvienības un uzņēmumi katru gadu velta prāvas summas medijiem, slavinot pašvaldības labos darbus. Pērn, pirmsvēlēšanu gadā, līgumos ar medijiem iztērēti vismaz 1,2 miljoni eiro. Raidījums izpētījis, ka dažos gadījumos apmaksātie materiāli skaidri nodalīti no redakcionālā satura, dažos norādes ir grūti pamanāmas, bet par dažiem līgumiem informāciju nemaz nesniedz. Piemēram, domes Sabiedrisko attiecību nodaļa slēgusi līgumus ar medijiem par 180 tūkstošiem, Rīgas Centrāltirgus – par 135 tūkstošiem, – par 170 tūkstošiem, Rīgas 1. slimnīca – par 40 tūkstošiem, – par 140 tūkstošiem, Izglītības, kultūras un sporta departaments – par 120 tūkstošiem, Satiksmes departaments – par 37 tūkstošiem. Bet visvairāk tērējusi domes Plānošanas, iepirkumu un kontroles nodaļa, kas slēgusi divus līgumus – ar firmu par 329 tūkstošiem un par 40 tūkstošiem. 

apkalpo mediju namu , kas izdod krievu laikrakstus , , , savukārt izdod un . Divu gadu laikā izmaksāta rekordsumma – 979 tūkstoši eiro. Savukārt no latviski rakstošajiem medijiem pērn visvairāk pašvaldības līdzekļu saņēmis medijs, kas ticis pie līguma par 100 tūkstošiem eiro un citiem. Pašvaldības nauda tikusi arī citiem medijiem vai uzņēmumiem, kas tos apkalpo: , ,, radio un , Latvijas Radio 2, , , , . Rīgas domes reklāmsaturs ar maldinošu nosaukumu «Rīgas ziņas» pieejams arī portālā , taču raidījums pašvaldības pārskatos nav atradis norādes par tā finansējumu, tāpat nav atrasta informācija par TV3 raidījumu , kas formāta ziņā izskatās pēc apmaksāta satura. Kamēr pašvaldības slavināšanai pērn iztērēts vairāk nekā miljons, no kritiskiem jautājumiem Rīgas mērs Nils Ušakovs bēg, atsakot intervijas par nepatīkamām tēmām daudziem medijiem, arī žurnālam .

Ušakovs reklamējas soctīklos par domes naudu?
KNAB sācis pārbaudi par pašvaldības līdzekļu izmantošanu politiskās aģitācijas veikšanai sociālajos tīklos, proti, vai mērs Nils Ušakovs un izmanto pašvaldības kapitālsabiedrību un Rīgas domes līdzekļus, lai popularizētu Ušakova privāto profilu. Šobrīd priekšvēlēšanu aģitācijas pārkāpumi nav konstatēti, taču birojs turpina pārbaudi par to, vai ir pārkāpti interešu konflikta novēršanas likumā noteiktie ierobežojumi. Tāpat tiks izvērtēti arī sociālā tīkla konti un , kuru aktivitātes precīzi iekļaujas Ušakova un priekšvēlēšanu kampaņā. To īpašnieks Ivans Staļnojs vairākus gadus ir konsultējis pašvaldības uzņēmumu , kā arī strādājis nodaļā, kur kriminālizmeklēšanā konstatēti fiktīvi darbinieki.

Rīgas brīvostai 622 tūkstošu sods par konkurences pārkāpumu
Par dominējoša stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu Rīgas brīvosta pēdējo gadu laikā tikusi pie prāviem naudassodiem. Pirmo reizi Konkurences padome likuma pārkāpumus tajā konstatēja jau 2009. gadā – osta bija sākusi velkoņu biznesu, kropļojot konkurenci un faktiski liedzot biznesa iespējas citiem. Par šo pārkāpumu uzlikts 64 tūkstošu eiro sods, bet osta to turpināja, tāpēc 2011. gadā saņēma atkārtotu sodu, jau 149 tūkstošus eiro. Konkurences kropļošana tik un tā turpinājās, tāpēc 2015. gadā Konkurences padome noteica jau 1,5 miljonu eiro sodu. Lai nebūtu tik dārgi jāmaksā, osta piekrita izlīgt – nekavējoties izbeigt gadiem ilgušo pārkāpumu un samaksāt sodā «tikai» 622 tūkstošus.

Kukulis kapsētu pārvaldniekam
KNAB 2014. gadā par 13 tūkstošu eiro kukuļa pieprasīšanu aizturējis Mājokļu un vides departamenta Kapsētu pārvaldes priekšnieku Jāni Upīti. Viņš kukuli par nomas līgumu pieprasījis no kāda uzņēmēja, kas tirgo ziedus pie Meža kapiem. Uzņēmējs jautājis, kāpēc tik dārgi. «Viņš atbildēja – ja tu nevari, tad nevari, jo viņam jāmaksā gan Stepaņenko kungam, gan Aļeksejenko kungam, jāatdod daļa vai viss, to es jau nezinu,» raidījumam stāstīja uzņēmējs. Tirgotājs informēja KNAB, kas Upīti aizturēja, taču vēlāk uzņēmējam radās sarežģījumi ar Rīgas domi – pašvaldība paziņoja, ka sadarbību neturpinās, jo viņš neesot apmaksājis rēķinus 100 eiro vērtībā. Uzņēmējs vērsās tiesā pret domi, jo uzskatīja, ka parāds radīts mākslīgi. Tikmēr pārvaldes darbinieki ziedu veikalam atslēguši visas komunikācijas – tādu rīkojumu izdevis Mājokļu un vides departamenta direktors Anatolijs Aļeksejenko. Uzņēmējs uzskata, ka amatpersonas atriebjas viņam par ziņošanu. Aļeksejenko un viņa darba uzraudzītajs – domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Vjačeslavs Stepaņenko (GKR) – pārmetumus noraidījuši. Aļeksejenko gan arī pats jau iepriekš nonācis tiesībsargu uzmanības lokā. 2013. gadā KNAB viņu turēja aizdomās par 100 tūkstošu eiro kukuļa pieprasīšanu saistībā ar zemes gabala nodošanu nomā kolumbārija būvniecībai, bet pirms pāris gadiem apsūdzība viņam celta par neatļautu mobilo telefonu slāpēšanas ierīces glabāšanu. Šajā lietā stājies spēkā notiesājošs spriedums, saskaņā ar kuru Aļeksejenko jāsamaksā 1850 eiro sods. Amatu pašvaldībā viņš nav zaudējis.

Kukuļņemšana Centrāltirgū
2015. gadā KNAB veica kratīšanu Rīgas Centrāltirgus vadītāja Anatolija Abramova darbavietā. Izmeklēšana noskaidroja, ka Abramovs pieņēmis no uzņēmēja kukuli – tiesības izmantot uzņēmuma degvielas karti, pretī nodrošinot labumu uzņēmumam, kurš uzvarējis publiskajā iepirkumā. Turklāt Abramovs izpaudis pirmstiesas kriminālprocesā iegūtas ziņas, kā arī bez attiecīgas speciālas atļaujas uzglabājis šaujamieroču munīciju. Neraugoties uz aizdomām par koruptīviem darījumiem, Abramovs darbu Rīgas Centrāltirgū turpināja vēl aptuveni gadu pēc oficiālās atstādināšanas no valdes priekšsēdētāja amata – kā padomnieks attīstības jautājumos. Kā skaidroja Rīgas mērs Nils Ušakovs, «man galvenais pienākums ir, lai viņa sāktie projekti tiktu pabeigti». Neilgi pēc tam KNAB 2016. gada jūnijā aizturēja Abramovu jaunā kriminālprocesā saistībā ar koruptīviem noziegumiem, viņš no tirgus tika aizvests rokudzelžos.

Iepriekšējā domes sasaukuma skandāli

Kukuļi no mikrautobusiem
 2013. gada 16. maijā KNAB veica kratīšanu domes Satiksmes departamentā pie direktora biroja vadītāja Vitālija Reinbaha. ziņoja, ka mikroautobusu pārvadājumu uzņēmumiem ik mēnesi prasīts 50 latu kukulis par katru busiņu, kas kursē Rīgā. No katra maksājuma seši lati noformēti kā biedra nauda ar saistītajā arodbiedrībā LABA, pārējā summa – kā atbalsts arodbiedrības pasākumiem. Kopumā kukuļos samaksāti vismaz 150 000 latu. Ikmēneša maksājumi veikti no 2010. gada rudens līdz 2012. gada beigām. Pret uzņēmumiem, kas nav maksājuši, departaments piemērojis sankcijas, piemēram, sodījis šoferus par smēķēšanu vai pārāk lielu pasažieru skaitu. Apmaiņā pret kukuļiem solīts labvēlīgs lēmums konkursā par mikroautobusu pakalpojumu nodrošināšanu, kurā 2012. gada nogalē par uzvarētāju tika pasludināta ar domē valdošās partijas biedru Aleksandru Brandavu saistītā pilnsabiedrība

Kukuļņēmēja Stabiņa turpina slapstīties
2012. gada septembrī KNAB aizdomās par kukuļņemšanu pieķēra Rīgas Dzīvokļu pārvaldes vadītāju Āriju Stabiņu. Notika 14 kratīšanas, aizturēja septiņas personas. Nelikumības saistītas ar dzīvokļu maiņas darījumiem – lai ārpus oficiālās rindas tiktu pie īres tiesībām pašvaldības dzīvoklī, bija jāmaksā kukuļi. Stabiņa divus mēnešus atradās apcietinājumā, bet tad viņu atbrīvoja pret drošības naudu – 15 tūkstošiem latu. Taču brīdī, kad prokuratūra sāka kriminālvajāšanu, Stabiņa aizbēga. Radiniekiem adresētā vēstulē nosaukusi Latviju par pērkamu valsti, kuru pēc ilgām pārdomām pamet. Drošības iestādēm nav izdevies viņu atrast.

Pazaudē 1,7 miljonus
6,8 miljoni eiro – šādu naudas summu 2011. gadā toreizējā biedra Kārļa Kavaca vadītais pašvaldības uzņēmums aizdeva valūtas maiņas firmai ar 2000 latu pamatkapitālu un negatīvu pašu kapitālu. Tas noformēts kā pakalpojuma līgums «par valūtas kursa vadību un finanšu līdzekļu konvertāciju», taču būtībā nauda aizdota valūtas maiņas spekulācijām. Likums liedz pašvaldības iestādei šādi saimniekot, bet darījumus slēpuši – prokuratūras ieskatā Kavacs viltojis grāmatvedības dokumentus. Notikušo neesot manījis arī uzņēmuma kapitāldaļu turētājs – Rīgas vicemērs Andris Ameriks. Kopā ar Kavacu līgumus ar parakstījis arī toreizējais Amerika partijas biedrs Almers Ludviks. rīcībā ilgstoši bez maksas nonāca liela apjoma finanšu līdzekļi, lai gan saskaņā ar revidentu atzinumu šādi valūtas konvertācijas pakalpojumi uzņēmumam vispār nebija vajadzīgi. Turklāt tie nesuši zaudējumus. Taču ar to viss nebeidzās – 2011. gadā īpašniekam radās konflikts ar biznesa partneri, tika iesaistīti tiesu izpildītāji un apķīlāti līdzekļi, kā rezultātā firma vairs nespēja izpildīt saistības pret un atdot 1,7 miljonus eiro. Kad notikušais nāca gaismā, ierosināja krimināllietu, un prokuratūra Kavacu sauca pie atbildības par pilnvaru pārkāpumu, radot būtisku kaitējumu, kā arī dokumentu viltošanu. Lietu šobrīd izskata pirmās instances tiesa.

Finansists «nosper» 350 000 eiro
2011. gada maijā finanšu direktors Jānis Kalniņš piesavinājās 352 tūkstošus eiro no pašvaldības uzņēmuma līdzekļiem – naudu no pašvaldības konta divos maksājumos pārskaitījis uz paša rīcībā esošu uzņēmumu NPK. Maksājumu uzdevumus parakstīja pats un viltoja arī pašvaldības uzņēmuma valdes locekļa parakstu, savukārt kā maksājuma mērķi norādīja līgumu, kuru pats bez tiesiska pamata krāpšanās nolūkā bija izgatavojis. Lai slēptu noziegumu, Kalniņš veicis vēl citus grozījumus grāmatvedības dokumentos, taču zagšana nāca gaismā. Kalniņš jau saukts pie atbildības, šobrīd stājies spēkā spriedums, ar kuru viņam piespriesta reāla brīvības atņemšana uz četriem gadiem un sešiem mēnešiem.

Ūdens tirgošana: buļ buļ buļ
2012. gadā Rīgas dome nolēma sākt nodarboties ar fasēta ūdens pārdošanu. Deputāti atbalstīja pašvaldības uzņēmuma ieceri dibināt meitasuzņēmumu , kas pildītu pudelēs un tirgotu ūdeni. Uzņēmēju un darba devēju organizācijas šo projektu atklātā vēstulē valsts amatpersonām nodēvēja par absurdu un pauda bažas, ka tas var novest pie nodokļu maksātāju naudas izšķērdēšanas. Ekonomikas ministrija asi kritizēja uzņēmuma izveidi, kas var radīt nopietnus riskus normālai konkurencei. Tomēr pašvaldība no ieceres neatkāpās. Uzņēmuma darbībai tika ņemti 400 tūkstošu latu aizdevumi, taču bizness nav sekmējies – spriežot pēc gada pārskatiem, neveic aktīvu darbību, bet nesegtie zaudējumi pērnā gada beigās bijuši 167 tūkstoši eiro.

– skolas zem «jumta»
2012. gada sākumā Rīgas pašvaldība nolēma, ka visām Rīgas mācību iestādēm ar pašvaldības firmu jāslēdz līgums par apsaimniekošanu, apsardzi un remontdarbiem. Iepriekš šādus darbus uzticēja privātfirmām, ko skolas izvēlējās konkursā, bet jaunā kārtība vairākām izglītības iestādēm izmaksā stipri vairāk, vēstīja . Ekonomikas ministrija komentēja, ka, izslēdzot konkurenci, dome rīkojas pretēji iedzīvotāju interesēm. Pret domes iesaistīšanos šajā pakalpojumu biznesā iebildusi arī Konkurences padome. Pēc tās vadītājas Skaidrītes Ābramas domām, domes lēmums ir ceļš uz sociālismu, kad nebija konkurences, padomju laika komunālie uzņēmumi strādāja neefektīvi, birokrātiski un izšķērdīgi.

Satiksmes departamenta kukuļošana
2012. gadā KNAB ierosināts kriminālprocess par iespējamu kukuļošanu Satiksmes departamenta Kontroles dienestā – amatpersonas ilgākā laika periodā pieņēmušas kukuļus no autopārvadātāju pārstāvjiem, lai nekonstatētu pārkāpumus un nepiemērotu vai samazinātu par tiem sodus. Izmeklēšanā konstatētā kukuļu summa bijusi 3757 eiro, bet pašvaldībai radītie zaudējumi, samazinot līgumsodu apmērus – 6049 eiro apmērā. Izmeklēšanā pie atbildības rosināts saukt piecas amatpersonas un 13 privātpersonas.

Saktas puķu tirdziņš
2011. gadā pamanījās 1,04 miljonus eiro samaksāt par Saktas puķu tirdziņa labiekārtošanu – stikla paviljonu būvi 311 kvadrātmetru platībā. Salīdzinājumā ar vairākām tolaik Latvijā uzceltām vai renovētām izcilām ēkām šī celtniecība izmaksāja daudz dārgāk – 4116 eiro kvadrātmetrā, kamēr greznā mākslas muzeja Rīgas Biržas restaurācijas izmaksas bija 3461 eiro kvadrātmetrā. dārdzību skaidroja ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas noteiktiem ierobežojumiem – tirgus būve jāveido maksimāli caurredzama, lai neaizsegtu skatu uz Vērmanes parku un tā dižkokiem. Pagaidu būvē lietotas «augstas kvalitātes stikla paketes un nerūsējošā tērauda alumīnija fasāžu stiprinājumi», bet jumtam izmantots «ekskluzīvs un dārgs materiāls – patinēta vara skārdu jumta segums».

Komentāri (27)

Inga Cirvele 19.05.2017. 09.48

Diemžēl, runa jau nav par sabiedrības “īso atmiņu”, bet gan par likumības sargātāju “īsajām rociņām”. Es joprojām neesmu aizmirsusi ne Saktas m2 izcenojumus, ne Mercedes autobusu iepirkumus, ne pazudušos tūkstošus no RD kases, ne Stabiņu, ne daudz ko citu. Un? Kas no tā? Ja kopsummā jau miljardos izkūpējusī nodokļu maksātāju nauda nav rezultējusies reālās un pienācīgās soda sankcijās, tad ko var prasīt no sabiedrības? Vai var runāt par sabiedrības spēku ko mainīt, ja tiesībsargājošās iestādes nespēj (nav ieinteresētas) nodrošināt tiesiskumu?

Teorētiski, protams, var “izslēgt” valsts nozadzēju no politiskā lauka, bet vai tas patiešām ir iedarbīgi? Nu, ir mums Šķēle, ir šļesers, kas “kipa” nebīda politiku, bet dzīvo kā nierītes taukos. viss čiki-gaboni. Skaidrs signāls pašreizējiem zagļiem, ka ne par ko nebūs jāatbild. Un tikpat skaidrs signāls rītdienas zagļiem, ka varēs turpināt labi iesākto.

+17
0
Atbildēt

6

    basta > Inga Cirvele 19.05.2017. 10.49

    to traductrice

    Kāpēc obligāti mandātus?

    Пост здал, пост принял.

    http://i.jauns.lv/t/2011/08/01/977063/480×0.jpg?v=1489577635

    +2
    -6
    Atbildēt

    0

    andrejs > Inga Cirvele 19.05.2017. 10.18

    Un? Kas no tā?

    ———

    Nekas! Mēs taču visi labi zinām, kas ir kremļa partijas Latvijā pamatelektorāts.

    +4
    -5
    Atbildēt

    0

    basta > Inga Cirvele 19.05.2017. 10.01

    to traductrice

    Šlesers nebīda politiku? Nesmīdini! Ar viņa ieliktnīti, Ozolu, Kampars pagarināja darba līgumu, to pašu Vienotības valdība izdarīja ar augsta ranga FSBešņika znotu, Magoni, bet SAB tam piešķira pielaides. Šlesera ieliktnītis, Matīss, pabija satiksmes ministra amatā, bet UA arhitekta, Šlesera Latvijas demogrāfiskās piesārņošanas plānu Vienotība pilda ar uzviju. Kā ar stratēģiski svarīgās nacionālās aviokompānijas nodošanu štazi (tagad Krievijas FSB) oficiera pārziņā?

    +5
    -5
    Atbildēt

    0

    edge_indran > Inga Cirvele 19.05.2017. 16.48

    ————–

    Tāpēc jau Ušaks turpinās mazās rebes, kamēr par lielajām nesēž bij. Rīgas valdinieki.

    VID jaunā ēka nogrimst Bojāra purvā

    http://itvnet.lv/article/zinas/398237_506x285.jpg

    http://www.tvnet.lv/zinas/viedokli/398237-vid_jauna_eka_nogrimst_bojara_purva

    +3
    -2
    Atbildēt

    0

    andrejs > Inga Cirvele 19.05.2017. 11.09

    vienlaikus reāli neiedarbinot nekādus sankciju mehānismus, ir vien tukša mēles kulstīšana.

    —————

    kamēr Lembergs, Šķēle un viņa komanda, un Šlesers nesēdēs, nekas labs nav gaidāms.

    +4
    0
    Atbildēt

    0

    Inga Cirvele > Inga Cirvele 19.05.2017. 10.43

    parasti uz basta nereaģēju, bet šoreiz pateikšu vien to, ka ar formulējumu “izslēgt” no politikas biju domājusi to, ka vēlēšanās šie kungi nav ieguvuši “mandātus”.

    Protams, ka rebes turpinās aiz slēgtām durvīm un ar citām rociņām, tāpēc aicināt sabiedrību sakārtot politisko vidi, nebalsojot par “sliktajiem”, bet balsojot par “labajiem”, vienlaikus reāli neiedarbinot nekādus sankciju mehānismus, ir vien tukša mēles kulstīšana.

    +6
    -1
    Atbildēt

    0

ierados 19.05.2017. 10.24

Praktiskā komunisma uzvaras maršs. Atkrituši strīdi par tā iespējām atsevišķā valstī. Pat ne vairs par to, vai komunisms iespējams atsevišķā pilsētā, bet par to vai tas iespējams atsevišķā kantorī. Šaubu vairs nav, tas ir iespējams. Tādēļ ušmeriku klasiskās profīlbildes būtu jāierindo blakus Engelsam un Marksam, kurš arī prata vien tērēt citu nopelnīto naudu, arvien dziļāk grimstot parādos. Taisnības labad jāatgādina Uļjānova un Džugašvili klātbūtne šai jaukai kompānijai, vēl vairāk tādēļ, ka SC ideoloģiskie maizestēvi jeģinorosi ir kremļa valdnieka, Josifa Visarionoviča dedzīgā fana un centīgā atdarinātāja, Vladimira Vladimiroviča kabatas partija.

+9
0
Atbildēt

4

    basta > ierados 19.05.2017. 10.37

    to ierados

    Nesaki hop! Vēl jau viņiem nav pievienojušies Rinkēvičs, Kozlovskis, Ķirsis un vēl kāds. Pagaidi saeimas vēlēšanas!

    0
    -5
    Atbildēt

    0

    Anonīms > ierados 20.05.2017. 15.12

    nu ierados, ko tu te tramdi marksus , ļeņinus un staļinus – vai Ušakovs un saskaņa te ar lielgabaliem un kalašņikoviem vai tomēr demokrātiskā ceļā nostiprinās?

    Kas ir patiesā labuma guvēji airbaltic? Kāpēc saeima negrib, ka sabiedrība to zin?

    Kādas partijas bija airbaltic valdē, kad to izzaga šķēļflika mafija?

    Naciķu baibiņa brokiņa strādājot 12 amatos…

    tā kā – jā, nekas cits jau tev , ierados, neatliek kā rakāties pa kapiem gar vecajiem klasiķiem, jo nav tev ne prāta, ne pautu cīnīties pret šodienas mūsu pašu melu un iznīcību nesošajiem politiķiem

    +1
    -1
    Atbildēt

    0

    edge_indran > ierados 19.05.2017. 16.41

    ————-

    Ir apkopo skaļākos skandālus Nila Ušakova vadītajā Rīgas pašvaldībā aizvadītajos astoņos gados.

    ========================================================================================

    Tie jau tādi “skandāliņi”, salīdzinot ar bāleliņu 18 gados paveiktajiem (ne)darbiem.

    Par mazu škandālu apjoms, lai pārliecinātu vēlētājus…..

    http://vkinoteatr.ucoz.ru/_ld/0/69366036.jpg

    0
    0
    Atbildēt

    0

    ierados > ierados 19.05.2017. 10.47

    Skandāla sakne bija tā, ka Rasnačam pašam bija jāsarunā štelle. Neviens neizrādīja vajadzīgo iniciatīvu no apakšas un neuzņēmās atbildību. Tāds neglīts mūslaiku izņēmums.

    +3
    0
    Atbildēt

    0

rinķī apkārt 19.05.2017. 09.04

Objektivitātes labad vajadzētu tagad apkopot skandālus, kurus līdzīgā laika periodā ir izraisījušas “latviskās” partijas. Varbūt tad arī beidzot vienam otram ” protesta balsotājam”, kurš aizgūtnēm lamā NA, ZZS, arī Vienotību, bet liek mierā SC atvērtos acis

+6
-1
Atbildēt

3

    kolpants > rinķī apkārt 19.05.2017. 12.35

    Ну что же так скромно упомянуты администраторы по неплатежеспособности?)

    Скандал с закупками авто для гос.нужд, где был замешан муж Аболтини – затих.

    Скандал со стоянками у таможенных постов, где опять был муж Аболтини – затих.

    Деньги из тумбочки Кампарса – затих.

    Паркет за 100 латов/м2 для национальной библиотеки-затих.

    А на такие организации, как агентура по горнолыжному спорту или агентура по выдаче лицензий для радио и тв, даже никто и внимание не обращает.

    Из свежего

    http://www.delfi.lv/news/national/politics/piemaksas-atvalinajums-nestradajosiem-un-dargi-auto-ka-valsts-iestades-iztereti-miljoni.d?id=48856675

    Наверно, журналист автор статьи как пример объективности, уже готовит такую же подробную статью по материалам гос.контроля.

    +1
    -9
    Atbildēt

    0

    andrejs > rinķī apkārt 19.05.2017. 11.27

    to Basta

    Žetons!

    ak jā, vēl bija traks skandāls ar Sprūda portretiem gleznu personālizstādē. Viņš gan nav politiķis, bet vienalga latvietis, tātad vainīgs.

    +4
    -6
    Atbildēt

    0

    basta > rinķī apkārt 19.05.2017. 09.38

    to rinķī apkārt

    Bija skandāls, Rasnačs mēbeles pārveda.

    +6
    -7
    Atbildēt

    0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu