Diena: 28. decembris, 2017

ST: Konkurences padomei ir ekskluzīvas tiesības lemt par sodu

Tikai Konkurences padome (KP) ir tiesīga lemt par naudas soda lielumu konkurences tiesību pārkāpumu lietās. To 22. decembrī savā spriedumā atzina Satversmes tiesa (ST).

Tas nozīmē, ka arī turpmāk tiesas varēs lemt tikai par pieteikuma noraidīšanu un iestādes lēmuma atcelšanu vai atcelšanu daļā un nevarēs mainīt KP noteiktā soda apmēru pēc saviem ieskatiem.

KP izpildinstitūcijas vadītājs Māris Spička teica: “Satversmes tiesas spriedums un tajā minētie apsvērumi ir nozīmīgi Konkurences padomes turpmākā darbā. Apstiprinot, ka Konkurences padome ir vienīgā iestāde, kas var lemt par piemērotu naudas soda apmēru konkurences tiesību pārkāpuma gadījumā, ir sperts būtisks solis vienotai, sabalansētai un efektīvai konkurences tiesību piemērošanai.”

Lieta Satversmes tiesā tika ierosināta pēc Administratīvās apgabaltiesas pieteikuma, informē KP pārstāve Paula Vilsone. Apgabaltiesas ieskatā tiesību norma, kas paredz, ka tiesa var grozīt un noteikt konkrētu administratīvā akta saturu iestādes vietā tikai tad, ja tiesību normās tas tieši ir paredzēts, ierobežo administratīvās tiesas kompetenci, un liedz nodrošināt Satversmē noteiktās personas tiesības uz taisnīgu tiesu.

Satversmes tiesa, vērtējot apstrīdētās normas atbilstību Satversmei, atsaucās uz varas dalīšanas principu, norādot, ka administratīvās lietas ierosināšana un administratīvā akta jeb lēmuma izdošana ir KP kompetencē, savukārt tiesas kompetencē ir lemšana par šī akta tiesiskumu.

Tāpat tiesa uzsvēra, ka administratīvais process iestādē ir vairāk piemērots lietderības apsvērumu izdarīšanai nekā administratīvais process tiesā. Proti, iestāde var iegūt vairāk informācijas un ņemt vērā plašāku kontekstu nekā tiesa, lai konstatētajiem faktiskajiem apstākļiem piemērotu nepieciešamos tiesiskos pienākumus un soda apmēru. Arī Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūrā ir atzīts, ka ir jārespektē iestāžu lēmumi, kas pieņemti, pamatojoties uz lietderības apsvērumiem, un kas prasa noteiktas profesionālās zināšanas vai pieredzi.

Vienlaikus Satversmes tiesa norāda, ka saskaņā ar Eiropas Cilvēktiesību konvenciju tiesām nav pienākuma aizstāt iestādes viedokli ar savu, kas šajā gadījumā nozīmē, ka tiesai nav pienākuma mainīt KP piemēroto naudas soda apmēru. Tajā pašā laikā tiesai ir jābūt tiesībām lemt par strīda galveno jautājumu un, ja nepieciešams, nosūtīt lietu atkārtotai izvērtēšanai tai pašai vai citai iestādei.

 

Par rīcību. Informētu, motivētu un gudru

Pēc ziņas, ka konkursā uz Latvijas Radio (LR) valdi izvēlēta Nacionālās apvienības (NA) biedre, NA ministra padomniece, tviterī raisījās diskusijas. Jānis Polis minēja, ka LR profesionāļiem pašiem bija jāpiesakās konkursā, uz ko Sigita Roķe atbildēja – neesot jēgas, tāpat viss esot nolemts.

Mans jaunākais dēls Juris daudzus gadus spēlē futbolu. Trenējas lieliskā klubā, dara to no sirds. Pāris gadus atpakaļ bija sakrājis naudu īpašām futbola kurpēm, tautā sauktām par bučiem. Sapņu buči bija noskatīti kādā Anglijas interneta veikalā. Tovasar dēls bija 13 gadus vecs. Sūtījums pienāca, lepnums par tirkīzkrāsas Nike bija neaprakstāms. Protams, kurpes nekavējoties tika liktas lietā treniņos. Diemžēl prieki bija īsi, jo pēc piektā treniņa sāka plīst nost zole. Dēla sašutums bija neviltots un puika nolēma rīkoties. Pats uzrakstīja reklamāciju interneta veikalam un vienojās, ka kurpes nosūtīs atpakaļ. Sacīts, darīts.

Un tad sākās. Tirgotājs atsūtīja kurpes atpakaļ, norādot, ka zolē konstatēti graudiņi no mākslīgā seguma. Konkrētais modelis neesot domāts mākslīgajai zālei, tādēļ viņi neuzņemas atbildību par apavu bojājumu. Dēls rakstīja atpakaļ. Viņi rakstīja pretī. Dēls rakstīja atkal. Viņi vairs neatbildēja.

Puisis nolēma mainīt taktiku. Uzrakstīja vēstuli ražotājam – Nike. Aprakstīja savus trenēšanās apstākļus un slodzi, pavaicāja, vai konkrētais kurpju modelis tam piemērots un vai tas ietekmēs apavu izturību. Nike laipni atbildēja, ka izdarīta laba izvēle, kurpes neplīsīs, var spēlēt arī uz mākslīgās zāles. Dēls saraksti ar Nike nosūtīja internetveikalam. Nekādas atbildes.

Labi, viņš teica, nu tā jau kļūst par principa lietu. Un sazinājās ar Latvijas Patērētāju tiesību aizsardzības centru, kas, kā zināms, pārstāv arī pircēju intereses ES interneta tirdzniecībā. Nosūtīja viņiem visu savu saraksti, Nike atbildi ieskaitot. Nekas nenotika ļoti ātri. Pagāja kādi mēneši.

Un tad Juris kādu dienu no pasta pārnesa paku, kurā bija viņa jaunās futbola kurpes. Gan cits modelis. Labāks un dārgāks. Kontaktpersona no Anglijas internetveikala, kas ar viņu sazinājās, lai vienotos par izlīguma nosacījumiem, beigās esot teikusi – apsveicu, tev tomēr izdevās.

Par ko ir šis stāsts? Par rīcību un nepadošanos. Par tādu rīcību, kas balstīta pārliecībā par taisnību, savu tiesību apzināšanās un neatlaidībā. Par konstruktīvu rīcību, nebaidoties no iespējamas neizdošanās.

Informēta, gudra un motivēta rīcība nekad nebeidzas ar zaudējumu, pat ja ir zaudēts. Tā trenē, rada pieredzi un māca.

Var, protams, cerēt, ka ar sirdsšķīstumu jau pusdarbs padarīts, bet tā notiek tikai pasakās. Un arī tajās sliktie ir uzņēmīgāki un rosīgāki nekā gaišie tēli.

Šis gads Latvijā bijis bagāts ar uzņēmīgu cilvēku veiktām rīcībām, lielākām un mazākām, drosmīgākām un ikdienišķākām. Tās atmodina, iekustina, liek domāt, liek darīt vairāk un labāk. To arī sev un citiem nākamgad novēlu – rīkoties. Ar apdomu un mērķtiecīgi.

 

Autore ir bijusī Saeimas deputāte, kustība Par!

Zatleru satrauc politisku viedokļu īsināšana TV3 (papild.)

Diezvai tā ir sagadīšanās vai neprofesionalitāte, ja mēneša laikā jau otrreiz TV3 raidījumos neparādās kādam, iespējams, netīkams politisks viedoklis, ceturtdien Ir teica bijušais Valsts prezidents Valdis Zatlers. Arī viņa viedoklis tika izgriezts no šogad 18. novembrī izrādītās TV3 filmas Pieci prezidenti. Zatlers toreiz intervijā teicis, ka ir jāmaina politisko partiju finansēšanas sistēma, bet šīs atbildes filmā nav.

Zatlers par filmas gadījumu atcerējies trešdien, kad Ir publicēja ziņu par TV raidījumu vadītājas Baibas Sipenieces-Gavares apsveikuma runas īsināšanu Latvijas lepnuma ceremonijas ierakstā. No Sipenieces-Gavares teiktā bija izņemti kritiskie vārdi par viesnīcā Rīdzene notikušajām oligarhu sarunām.

Ceturtdien Zatlers Ir, uz jautājumu, kas viņam liek domāt, ka filmā Pieci prezidenti nav vienkāršs teksta īsinājums, bet gan cenzūra, atzina – sākumā, noskatoties filmu, viņam licies, ka tā ir vienkārši slikta montāža. Bet domas par cenzūru Zatleram ienākušas prātā trešdien, izlasot ziņu par Sipenieces-Gavares runas īsināšanu. “Sapratu, ka tā ir tendence. Var būt sagadīšanās, neprofesionalitāte, bet nepilna mēneša laikā jau otrais gadījums… Tam ir jāpievērš uzmanība. Turklāt ir slikti Valsts prezidenta teikto izņemt [no filmas] – tā ir nekorekta rīcība,” teica Zatlers.

Viņš atcerējās, ka raidījuma veidotāji Valsts prezidentiem iepriekš uzdevuši divus jautājumus, no kuriem viens bija: ja jums būtu burvju nūjiņa, ko jūs izmainītu Latvijā? Zatlers atbildējis, ka gribētu mainīt politisko partiju finansēšanas sistēmu. Proti, pāriet uz partiju finansēšanu no nodokļu maksātāju naudas. “Kas ir 4 – 5 miljoni gadā?” retoriski vaicāja Zatlers, iepretim atkarībai no ziedotājiem un partiju sponsoriem. Tomēr šī atbilde filmā nav iekļauta. Tiesa, burvju nūjiņu Zatlers filmā piemin, bet šādā teikumā: “Katram cilvēkam ir pieejama burvju nūjiņa, novēlu visiem drosmi paņemt šo nūjiņu rokās un skaļi pateikt visiem par saviem sapņiem un ar šo nūjiņu pieskarties citiem un saprast citus, un īstenot šo sapni.”

Pēc gadījuma ar Sipenieces-Gavares cenzēšanu Zatlers teksta īsināšanu un filmas Pieci prezidenti montāžu vairs neuzskata par vienkārši neprofesionālu, lai gan sākotnēji pēc tās noskatīšanās pasmējies, ka tajā atstāti prezidentu skaistie saukļi – mums jābūt stipriem un gudriem, bet konkrēts politisks viedoklis pazudis. Tagad, noskatoties filmu, paliek iespaids – kas tie par dīvainīšiem, ko viņi tur runā. Tiesa, pēc Zatlera domām, filmā krietni īsināts arī citu prezidentu teiktais, piemēram, Gunta Ulmaņa.

Ja Sipeniece nebūtu sākusi runāt par viedokļa cenzēšanu TV3, Zatlers neko neteiktu. Norakstītu visu uz filmas veidotāju neprofesionalitāti un nespēju izmantot lielisku iespēju izveidot interesantu raidījumu ar visiem prezidentiem. Tagad viņš uzskata, ka šādi gadījumi ir jāceļ laukā un notiekošajam jāpievērš sabiedrības uzmanība.

Runājot par dažādu TV raidījumu sponsorēšanas līgumiem, Zatlers teica, ka pats par sevi tas nav nekas slikts. Taču, ja šī atkarība no naudas un dažkārt arī no zināma politiska viedokļa parādās kā ietekme uz raidījuma saturu caur kaut kādiem instrumentiem, piemēram, cenzūras veidā, tas nav pieņemams.

Ir saņemtā atbilde no TV3 informē, ka dokumentālo filmu Pieci prezidenti producēja pilna servisa producēšanas kompānija Red Dot Media, ar kuriem kanāls TV3 noslēdza līgumu par šīs dokumentālās filmas izveidi, neiesaistoties filmas veidošanas procesā. Red Dot Media producente Arta Ģiga par dokumentālās filmas veidošanas procesu saka, ka “projekts Pieci prezidenti bija iecerēts kā piecu Latvijas jaunāko laiku prezidentu domnīca par Latvijas lielākajiem uzdevumiem, kas mums stāv priekšā, valsts simtgadi sagaidot. Jautājumi bija sadalīti vairākos blokos: demogrāfija, tautas aizplūšana, ko katram prezidentam nozīmē valsts un kas ir lielākie uzdevumi nākotnē. Ar lielākajiem uzdevumiem bija domāti globāli mērķi, tos arī atspoguļojām raidījumā. Ierakstītais materiāls bija divas reizes garāks par plānoto ētera laiku, dalībniekiem bija zināms, ka tas tiks montēts. Šādos gadījumos raidījumu dalībniekiem bieži vien šķiet, ka kaut kas būtisks ir palicis aiz kadra, bet tā ir redakcionāla izvēle, nevis cenzūra.”

Tāpat kā gadījumā ar Sipenieces-Gavares teksta īsināšanu All Media Baltics vadītāja Latvijā Baiba Zūzena Ir atbildēja, ka “kanāla TV3 vadība kategoriski noraida cenzūras iespējamību All Media Latvia televīzijas kanālos”. Viņa norāda, ka “redakcionālā neatkarība ir mūsu kanāla pamatvērtība un darbības stūrakmens. Mēs augstu vērtējam savu skatītāju uzticību un neuzdrošināmies ar to riskēt”. Zūzena atzīst, ka lineārās televīzijas formātam ir dažādi ierobežojumi, tai skaitā arī pārraides ilgums, “tādēļ itin bieži paplašinātu materiālu publicējam digitālā formātā All Media Latvia digitālajās platformās: ziņu un izklaides portālā Skaties.lv un video portālā TVPlay“.

TV3 filmā Pieci prezidenti žurnālists Arnis Krauze Rīgas pils Ģerboņa zālē iztaujā Zatleru, Vairu Vīķi-Freibergu, Gunti Ulmani un Raimondu Vējoni, neklātienē ierakstā filmā parādās arī Andris Bērziņš.

Visu filmu var noskatīties šeit.

(papildināta ar TV3 atbildēm)

 

 

 

 

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu vadīs Liene Cipule

Atklātā konkursā uz Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) direktora amatu uzvarējusi Liene Cipule, kura strādājusi dažādos ar veselības aprūpi saistītos amatos gan valsts pārvaldē, gan privātajā sektorā, informē Valsts kanceleja.

Cipule bijusi SIA Klīnika Diamed vadītāja un strādājusi Rīgas Veselības centrā, Latvijas Ārstu biedrībā un Siguldas slimnīcā. Tāpat viņa ieņēmusi Veselības ministrijas parlamentārā sekretāra amatu. Jaunajai NMPD direktorei ir fizioterapeita grāds, kā arī veselības zinātņu maģistra grāds veselības aprūpē un sociālo zinātņu maģistra grāds sabiedrības vadībā.

Cipule uzsver, ka “NMPD attīstība un efektīva darbība ir viens no priekšnoteikumiem veselības aprūpes sistēmas stabilitātei kopumā. Īpaši pašlaik, kad mūsu valsts piedzīvo pārmaiņas veselības aprūpes organizēšanā”.

 “Manas prioritātes NMPD vadībā būs kvalitātes un procesu vadības uzlabošana, cilvēkresursu nodrošināšana un attīstība, kā arī efektīva finanšu resursu pārvaldība. Lielākais izaicinājums būs izveidot spēcīgu un saliedētu komandu savu ieceru realizēšanai un vienlaikus, saglabājot labākās dienesta darba tradīcijas, motivēt cilvēkus uz dienesta attīstību,” saka Cipule.

Cipule kādu laiku bijusi arī politikā. Viņa bija 2014.gada maija nodibinātajā partijā No sirds Latvijai un tika iekļauta partijas kandidātu sarakstā 12.Saeimas vēlēšanām. Taču drīz pēc tā iesniegšanas Centrālajā vēlēšanu komisijā (CVK) Cipule paziņoja, ka politisko spēku pamet. Kā iemeslu viņa minēja partijas valdes nespēju izskaidrot vairākus iepriekš pieņemtos lēmumus, kas bija saistīti ar partijas ziedotājiem. Viņa bijusi arī Nacionālās apvienības biedre.

Valsts kanceleja atklātu konkursu uz vakanto NMPD direktora amatu izsludināja 13. novembrī. Šim amatam pieteicās astoņi pretendenti. Vērtēšanas komisija lēma, ka Cipule vislabāk atbilst NMPD direktora amata prasībām. Jaunajā amatā Cipule plāno sākt strādāt no 2018. gada 8. janvāra.

Augusta beigās iepriekšējā NMPD direktore Sarmīte Villere pameta darbu dienestā, jo progress NMPD neesot noticis nepietiekami strauji. No amata aizejošā NMPD vadītāja skaidroja, ka šāda lēmuma iemesls esot dziļi personisks – viņa vēloties doties jaunos izaicinājumos. “Neatliekamajā medicīnā esmu izdarījusi visu, sākot no brigādes ārsta līdz dienesta direktorei, laiks iet uz priekšu,” sacīja Villere, kura vienlaikus neslēpa, ka strādāt pie esošās veselības aprūpes sistēmas ir ļoti grūti.

Uz jautājumu, vai pametusi amatu nesaskaņu ar veselības ministri Andu Čakšu dēļ, NMPD vadītāja atbildēja, ka tās gluži neesot nesaskaņas, bet viņa gribētu, lai dienests attīstās straujāk. Stājoties amatā, Villere esot definējusi gada laikā paveicamos uzdevumus, taču viss negājis uz priekšu iecerētajā ātrumā.

Tiesību aktu izmaiņas no 2018. gada. Kur meklēt?

No nākamā gada spēkā stājas vairāk nekā 100 tiesību aktu, to skaitā vairāk nekā 40 likumu. Cik zaudē spēku? Kur vienkopus var iepazīties ar izmaiņām likumos un to skaidrojumiem?

1.janvārī stāsies spēkā deviņi jauni likumi un 37 likumu grozījumi, kā arī 15 jauni Ministru kabineta (MK) noteikumi un 24 MK noteikumu grozījumi. Spēku zaudēs četri likumi un 26 MK noteikumi (atbilstoši situācijai 14.12.2017.).

Vienkopus ar šo sarakstu var iepazīties vietnē Likumi.lv, savukārt LV portālā apkopoti praktiski noderīgi skaidrojumi par tiesiskā regulējuma izmaiņām.

Līdz gada nogalei klajā nāks vēl oficiālais izdevums Latvijas Vēstnesis (pieejams vietnē www.vestnesis.lv), kurā tiks izsludināti jaunie tiesību akti.

Tikai gada nogalē būs noslēgts to tiesību aktu saraksts, kas stāsies spēkā 2018. gada 1. janvārī.

Kur vienkopus aplūkot visus 1. janvāra jaunumus?

2018. gada 1. janvārī stāsies spēkā vairāk nekā 100 tiesību aktu (t. sk. grozījumi) − likumi, MK noteikumi, pašvaldību saistošie noteikumi u.c.

Aktuālais saraksts pieejams Latvijas Republikas tiesību aktu vietnē Likumi.lv, izvēloties sadaļu > Jaunākie > 01.01.2018. > Stājas spēkā.

Ar grozītā tiesību akta tekstu tādā redakcijā, kādā tas būs spēkā 01.01.2018., vietnē Likumi.lv var iepazīties jau tagad − grozītā tiesību akta sadaļā “Attēlotā redakcija > Nākotnes”.

Kur pieejami skaidrojumi par šīm pārmaiņām?

LV portāls iedzīvotājiem piedāvā skaidrojumus un atbild uz iesūtītajiem jautājumiem sadaļā “E-konsultācijas”. Turpinot iepriekšējos gados iedibināto praksi, portāls veido 2018. gada izmaiņu apkopojumu atsevišķā publikāciju sarakstā.

Arī šā gada nogalē LV portālā ir pieejamas pirmās publikācijas par jaunajiem tiesību aktiem vai to izmaiņām, ko apvieno temats “Spēkā no 2018. gada janvāra”. Skaidrojumu saraksts līdz pat janvāra beigām regulāri pieaugs: http://www.lvportals.lv/visi/raksti/temats/speka-no-2018-gada-janvara

 

 

Autore ir oficiālā izdevēja Latvijas Vēstnesis komunikācijas speciāliste

Biznesa pārdošanas četri gadalaiki

Fotografējot tikko nopulēto auto, kuram nupat bija nomainītas vairākas detaļas, ielieta svaiga eļļa un nokrāsots pērn iešvīkātais spārns, viņi secināja, ka tik skaistu braucamo pārdot nemaz vairs negribas. “Kā jauna! Kāpēc mēs to visu neizdarījām jau agrāk?” viņš saka, apskatot fotogrāfijas. Tieši šādai jābūt sajūtai, kad gatavojaties “izlikt tirgū” savu biznesu.

Uzņēmumu pārdošana, protams, ir krietni vien komplicētāks un tāpēc ilgāks process par situāciju ar auto, taču vienojošs ir gala rezultāts – notiek darījums. Ja vien… Šeit vajadzīgas dažas atkāpes, kas skaidro, ar ko biznesa pārdevējam ir jārēķinās aptuveni divu līdz trīs gadu ilgā sagatavošanās posmā pirms tiks parakstīti līgumi par darījumu. Veiksme šeit būs pilnībā atkarīga no rūpīgi veiktiem “mājasdarbiem”, kurus varētu grupēt četros galvenajos posmos, ko uzskatāmības pēc esmu salīdzinājusi ar četriem gadalaikiem.

Ziema – sagatavošanās un plānošana

Kā jau Latvijā – garš un brīžiem apnicīgs gadalaiks, kurā faktiski tiek ielikti pamati nākotnes darījumam.

Tas, ar ko būtu jāsāk uzreiz pēc lēmuma pieņemšanas par biznesa pārdošanu, ir tirgus konjunktūras izpēte, lai noskaidrotu, kad varētu būtu pareizākais brīdis izteikt piedāvājumu. Ja pašam nav pārliecības par spēju novērtēt, prognozēt norises tirgū, šis būtu jautājums, kur noderēs finanšu vai investīciju konsultanta padoms. Runājot par sagatavošanos, – ir jāsaprot, ka konkurence starp piedāvājumiem parasti ir milzīga, tāpēc jau no paša sākuma ir jādomā par to, kādu pievienoto vērtību jūsu bizness var sniegt potenciālajam pircējam. Kāpēc viņam būtu vērts domāt par jūsu piedāvājumu? Nozīmīgs ir arī jautājums, – kāpēc ir pieņemts lēmums pārdot veiksmīgu biznesu? Šeit vajadzīgs pamatots un loģisks skaidrojums, kas vēlāk palīdzēs  sarunās ar potenciālajiem pircējiem.

Ļoti nozīmīgs elements sagatavošanās posmā ir uzņēmuma un tā vadības reputācija. Ir skaidrs, ka labu reputāciju nav iespējams iekarot dažu nedēļu laikā, tāpēc jums būs nepieciešami vismaz divi gadi, kuru laikā mērķtiecīgi komunicēsiet par saviem produktiem un uzņēmumu kopumā, rūpēsieties par klientu un darbinieku lojalitāti, demonstrēsiet spēcīgu uzņēmuma pārvaldības struktūru. Tai skaitā, – pārdomāti komunicēsiet par plānotajām izmaiņām ar saviem darbiniekiem. Tas viss savlaicīgi pārliecinās potenciālo pircēju par to, ka šis bizness spēs attīstīties arī pēc īpašnieku maiņas un mazinās t.s. “pārejas” (transition) riskus.

Paralēli reputācijas veidošanai, sagatavošanās posmā ir jāpārliecinās par visu finanšu dokumentu un juridisko jautājumu caurskatāmību, kā arī biznesa procesu atbilstību tirgus prasībām un jānokārto tādi jautājumi, kas varētu darīt pircējus aizdomīgus (tiesvedības, nodokļu parādi utml.). Atsevišķs jautājums ir par finanšu pārskatu “uzlabošanu” gados, kad plānota pircēju piesaiste – zinu, ka šāda prakse tiek piekopta, taču te ieteiktu būt uzmanīgiem, jo tiklīdz potenciālajam pircējam (viņa finanšu konsultantiem) radīsies aizdomas, darījums var nenotikt tikai dēļ šīs detaļas.

Runājot par biznesa vērtības noteikšanu, – te var izmantot virkni pieeju, taču, lai kādas būtu šīs metodes – pircēji parasti fokusējas uz diviem jautājumiem: naudas plūsma, ko šis bizness varētu ģenerēt nākotnē; izaugsmes un risku novērtējums, kas attiecas uz konkērto biznesu un uzņēmumu.

Pavasaris – piedāvājuma izteikšana un pircēju meklēšana

Ilgi gaidītais pārmaiņu laiks ir klāt. Sagatavošanās posms lielā mērā būs parādījis to, kāda veida uzņēmumiem jūsu bizness potenciāli varētu interesēt. Piedāvājuma izteikšanā kritiski svarīgs ir kontaktu loks visā pasaulē, kā arī piedāvājuma veids un avots (proti, no kurienes nāk pirmie signāli par pārdošanu).

Līdzīgi kā piemērā ar auto, – nozīmīgs ir gan tā tehniskais un vizuālais stāvoklis, gan arī auto pārdevēja reputācija un spēja neuzbāzīgi ieinteresēt pircēju. Spēja uzrunāt daudzus potenciālos pircējus, radot arī zināmu konkurenci viņu vidū. Kā arī – spēja novest pārdošanas procesu līdz darījumam, pārvarot arī zināmas grūtības tā gaitā. Tieši tāpēc ir investīciju baņķieri, kas specializējas biznesa pārdošanas un apvienošanās darījumu veikšanā. Ir ļoti daudz faktoru, kurus biznesa pārdošanās kontekstā būs grūti paturēt prātā, teiksim, piena pārstrādes uzņēmuma vadītājam.

Vasara – potenciālo pircēju informēšana

Latvijas īso, bet skaisto vasaru var salīdzināt ar to laiku, kad redzam interesi par savu piedāvājumu un sākam strādāt ar potenciālajiem pircējiem.

Kad ir sperts pirmais solis un potenciālie pircēji ir saņēmuši vispārīgu informāciju par uzņēmumu (pagaidām vēl neatklājot uzņēmumu), ir jāvirzās tālāk un ar dažiem ieinteresētajiem pircējiem jāparaksta informācijas neizpaušanas līgums. Šis ir nozīmīgs punkts, jo turpmāk jums nāksies sniegt arī visai sensitīvus datus par uzņēmuma darbību, finansēm, klientu struktūru, darbiniekiem.

Atkarībā no darījuma struktūras, šo soli var sadalīt arī sīkāk, proti, plašāks potenciālo pircēju loks saņem ierobežotāku informācijas apjomu, bet due dilligence procesam turpinoties, sašaurinās interesentu loks un biznesam īpaši sensitīvus datus saņem tikai viens vai daži pretendenti. Šajā posmā jau tiek definēta darījuma struktūra, noteikti maksājumu termiņi un nosacījumi, tiek apzināti nodokļu jautājumi, citi darījuma tiesiskie aspekti.

Rudens – vienošanās darījuma noslēguma fāzē

Beidzot esam nonākuši pie tā brīža gadā, ko tradicionāli uzskatām par “ražas” laika tiešā un pārnestā nozīmē.

Noslēdzoties uzņēmuma izpētei un nonākot pie viena vai dažiem potenciālajiem pircējiem, sākas sarunas par dažādiem darījuma aspektiem, kur ļoti lielu lomu spēlē abu pušu padomdevēji – finananšu un investīciju jomā, kā arī tiesiskā regulējuma jomā. Šajā posmā vienam no pretendentiem var tikt garantēta ekskluzivitāte, ja vien ir liela iespēja, ka citi pretendenti vairs nebūs jāmeklē (šāds iznākums var būtiski samazināt cenu). Būtiski, ka sarunās ar katru no pircējiem jums ir priekšstats par to pievienoto vērtību, ko viņam dod (dos) jūsu bizness. Jo nereti par atslēgas faktoru sekmīga darījuma norisē kļūst spēja argumentēti pierādīt, ka pircēja biznesa attīstība lielā mērā ir atkarīga no jūsu uzņēmuma integrācijas. Kā piemērā ar auto – pircējam ir vajadzība (vēlēšanās) pēc jauna auto, taču jūsu izaicinājums ir pamatot tieši šī auto iegādi. Tā, lai pircējam arī pēc darījuma paliktu sajūta, ka viņš ir izdarījis pārdomātu un racionālu lēmumu.

 

Autore ir Oaklins M&A Baltics partnere