Elektroenerģijas cenu kritums ir labs priekšvēstnesis 2018. gadam 1

Foto: Ieva Čīka, LETA
Jānis Bethers
Print Friendly, PDF & Email

Aizvadītais gads Latvijas elektroenerģijas spēkstacijām ir bijis ļoti ražīgs un apvienojumā ar daudz stabilāku starpsavienojumu darbību, tas ir ļāvis turpināt cenu krituma tendenci. Kā liecina energokompānijas Enefit apkopotā informācija, vidējā elektroenerģijas cena Latvijā gada laikā ir kritusies par 3,6%. Būtiski samazinās arī cenu atšķirības salīdzinājumā ar vēsturiski lētākās enerģijas reģionu – Skandināviju. Ir scenāriji, kas ļauj cerēt uz tālāku līdzvērtīgu cenu samazināšanos elektroenerģijai, kamēr dabasgāzes cenas saglabāsies līdzšinējā līmenī vai arī nedaudz pieaugs.

Aizvadītais gads bija pirmais, kurā NordBalt savienojums starp Zviedriju un Lietuvu visu gadu darbojās ar pilnu jaudu un bez ilgstošām apkopēm. Vienlaikus Latvijas hidroelektrostacijās bija paaugstināts ūdens pieplūdums, kas šogad palīdzēja saražot par aptuveni 1 teravatstundu vairāk elektroenerģijas nekā pērn, Latvijai kļūstot par elektroenerģijas eksportētāju. Abu šo faktoru iespaidā 2017. gadā vidējā elektroenerģijas cena Nord Pool Spot biržā ir 34,8 €/MWh, kas ir 3,6% kritums salīdzinājumā ar 2016. gadu. Līdzvērtīgs cenas kritums novērojams arī Lietuvā, kamēr Igaunijā vidējā biržas cena ir piedzīvojusi nelielu kāpumu par 0,8% līdz 33,3 €/MWh.

Šogad bija iespēja uzskatāmi pārliecināties, cik liela loma ir gan lokālajiem faktoriem, gan arī esošās infrastruktūras – NordBalt kabeļa – pieejamībai, lai mazinātu pastāvošās enerģijas cenu atšķirības Baltijas valstu un Ziemeļvalstu starpā. Kabelis atslogo arī Igaunijas un Latvijas starpsavienojumu, kura caurlaides spēja bieži ir ierobežota un rada pudeles kakla efektu, apgrūtinot lētākas enerģijas piegādi no Ziemeļvalstu spēkstacijām. Jau šogad redzam, ka cenu tendences Nord Pool Spot biržā arvien straujāk atspoguļojas arī Latvijā un vietējie patērētāji var aktīvāk izmantot to savā labā. Šogad tieši Latvijā un Lietuvā atšķirība starp Nord Pool sistēmas cenu samazinājusies visstraujāk – par 15,6%.

Kad darbu sāks trešais Igaunijas-Latvijas starpsavienojuma kabelis, sagaidāms, ka pārvades ierobežojumi Baltijā tiks likvidēti un cenu starpība izzudīs.

2018. gadā tiek prognozēts cenu kritums Nord Pool Spot biržā, tomēr sagaidāmie elektroenerģijas pārvades ierobežojumi neļaus to pilnā mērā attiecināt uz cenām Baltijas reģionā. Ņemot vērā NordBalt kabeļa plānotās apkopes, tas, vai saglabāsies lejupejoša cenu tendence, būs atkarīgs no vietējās elektroenerģijas izstrādes pašizmaksas un pieejamības, ko noteiks ūdens pietece gada garumā un dabasgāzes cenas vasaras mēnešos. Aizvadītajam gadam līdzvērtīgi augsta ūdens pietece un zemas vasaras mēnešu dabasgāzes cenas ļautu sasniegt cenu kritumu arī nākošajā gadā. 2018. gada beigās un 2019. gadā jūtamāku cenu samazinājumu var veidot Somijas Olkiluoto spēkstacijas trešā bloka pabeigšana, kas padarītu Somiju par enerģijas eksportētāju un mūsu reģionā mazinātu ietekmi no pārvades jaudu ierobežojumiem starp Norvēģiju, Zviedriju un Somiju.

Šā gada sākumā naftas un citu energoresursu, tostarp dabasgāzes, cenas būtiski ietekmēja OPEC lēmums samazināt naftas ieguves apjomus. Tādējādi naftas cena pieauga un tai sekoja arī gāzes cenu kāpums pasaules tirgū, kur šī gada vidējā cena pašlaik ir par nepilniem 20% augstāka nekā 2016. gadā. Tomēr šis ir tikai relatīvs pieaugums pret to, ka 2016. gadā notika naftas cenu kritums. Salīdzinājumam, pašlaik gāzes cenas ir 2015. gada līmenī. Ņemot vērā, ka notiek centieni balansēt naftas tirgu, ir paredzams, ka naftas un gāzes cenas paliks esošajā līmenī vai arī nedaudz augs.

 

Autors ir Enefit valdes priekšsēdētājs

Komentāri (1)

J.šveiks 29.12.2017. 13.02

muļam miezu acīs un soka , ka dīva rosa…

0
0
Atbildēt

0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu