Laikraksts: Krievija “Zapad” laikā imitēja karu pret NATO un Baltijas valstu sagrābšanu 1

Krievijas un Baltkrievijas militārie manevri "Zapad 2017" Baltkrievijas poligonā Borisovā. Foto: EPA/LETA
Print Friendly, PDF & Email

Krievijas pēdējā laika lielākie militārie manevri “Zapad” nebija ne pretterorisma, ne uz aizsardzību orientētas mācības, bet gan spēku pārbaude plaša mēroga konvencionālam karam pret NATO Eiropā un Baltijas valstu sagrābšanai, vēsta Vācijas laikraksts “Bild”, atsaucoties uz diviem anonīmiem kādas Rietumvalsts izlūkdienesta ekspertiem.

Kā norāda “Bild” avoti, mācībās izmēģināta Baltijas valstu un Baltkrievijas sagrābšana, kā arī “šoka kampaņa” pret Vāciju, Nīderlandi, Poliju un Norvēģiju, NATO neietilpstošo Somiju un Zviedriju, vēsta aģentūras LETA-BNS.

Avoti atklāja, ka Krievijas armija mācībās trenējās sagrābt NATO “ievainojamības reģionu, kā to redz Krievija”, proti, Baltijas valstis. “Lai to īstenotu, ātri vajadzētu sarīkot operāciju Suvalku koridorā,” lai nogrieztu Poliju un citas NATO valstis no Lietuvas, liedzot palīgspēku nosūtīšanu. Tieši to Krievija darīja, mācību nolūkiem izveidojot izdomātu valsti – “Veišnoriju” tieši pie 40 kilometrus garā koridora starp Lietuvu un Poliju, to gan “novietojot” Baltkrievijas teritorijā.

Krievija mācībās apguva “lidlauku un ostu sagrābšanu un neitralizēšanu [Baltijas valstīs], lai no citām NATO valstīm nevarētu ierasties palīgspēki”, ziņo “Bild”. Avoti uzsvēra, ka ārkārtas gadījumā tā būtu tikai militāra operācija. “Tas nenozīmē, ka ir jāokupē valstis un jāpasludina tur “tautas republikas” vai kaut kas tamlīdzīgu, bet ir jāokupē ostas, lidostas un tamlīdzīgi,” skaidroja avoti.

Eksperti atklāja, ka “Krievijas gaisa spēku stratēģiskā aviācija, tālās darbības aviācija divas dienas piedalījās mācībās un izpildīja simulācijas lidojumus virs Baltijas jūras un Ziemeļjūras. Mācībās simulēta mērķu bombardēšana Rietumeiropā, tuvojoties Vācijas un Nīderlandes krastiem no Ziemeļjūras, kā arī Zviedrijas, Somijas un Polijas kontinentālajai daļai no Baltijas jūras. Mācībās  iekļauti stratēģisko bumbvedēju “Tu-95” “viļņi”, kā arī atbalsta aviācija – iznīcinātāji un degvielas uzpildes lidmašīnas”.

Bumbvedēji imitēja raķešu un spārnoto raķešu palaišanu. Tie atgriezās bāzēs pirms NATO valstu sasniegšanas. Reālā situācijā to mērķu vidū būtu “kritiskā infrastruktūra, proti, lidlauki, ostas, enerģijas piegādes punkti un tamlīdzīgi, lai šokētu valstis un liktu iedzīvotājiem prasīt savām valdībām, ka “mums nevajadzētu tur iesaistīties, mums vajadzētu censties panākt mieru””, sacīja avoti.

Kara gadījumā cits Krievijas aktivitāšu mērķis būtu “neļaut [NATO armijām] izvērst militāru rīcību, dislocēt karavīrus un pagriezt pretējā virzienā Krievijas armijas ieguvumus Baltijā”. Tādēļ Vācijas jūras spēku bāzes Baltijas jūrā un Ziemeļjūrā būtu galvenie uzlidojumu mērķi. Lai arī avoti nezināja, tieši kuriem mērķiem Vācijā un, iespējams, Nīderlandē bumbvedēju “Tu-95” uzbrukumi simulēti, viņi uzsvēra, ka “tas bija ietverts mācībās septembrī”.

“Tiesa, kara laikā Krievijas bumbvedēji tuvotos arī no austrumiem, bet “miera laikā” uzbrukuma virziens [uz Vāciju] gar Norvēģijas krastu ir loģisks,” skaidroja avoti. Krievija nevarēja vingrināties stratēģiskajiem uzlidojumiem no austrumiem, jo starp to un potenciālajiem mērķiem atrodas Baltkrievijas un Ukrainas gaisa telpa. Avoti piebilda, ka stratēģiskos uzlidojumus pavadītu plaša mēroga raķešu uzbrukumi NATO mērķiem, izmantojot Kaļiņingradas apgabalā dislocētās raķetes “Iskander”, lai uzbruktu stratēģiskajiem NATO mērķiem Baltijas jūras reģiona valstīs. “Nav skaidri zināms, bet, domājams,” ka šādi uzbrukumi tika izmēģināti “Zapad 2017” laikā.

Kā norādīja avoti, tik riskanti manevri pāri Ziemeļjūrai varētu liecināt, ka Krievija ir plānojusi “spēka izrādīšanas uzbrukumus, kas dziļi iespiestos Rietumu dominētajā gaisa telpā, un “pārsteiguma elementu”, jo NATO pretraķešu aizsardzībai ir labāka gatavība Eiropas austrumos, nevis NATO dalībvalstīs Norvēģijā, Dānijā, Lielbritānijā un Vācijā.

Lai plaša mēroga sauszemes uzbrukuma Igaunijai, Latvijai un Lietuvai gadījumā grautu NATO spējas, “Zapad” iekļauti “pretzemūdeņu karadarbības un pretgaisa aizsardzības mācības visā Baltijas jūrā”. Tās koncentrētas Gotlandes baseina austrumos.

Pēc laikraksta intervēto avotu teiktā, ja izceltos īsts karš starp NATO un Krieviju, uzbrukumu varētu piedzīvot arī Zviedrija un Somija. Šie uzbrukumi līdzīgi imitēti septembra mācībās. “Mēs zinām – kara gadījumā ar NATO Krievija negaida, ka Zviedrija un Somija saglabās neitralitāti, lai arī tās nav NATO dalībnieces. Stokholma un Helsinki atļautu NATO lidmašīnām izmantot savus lidlaukus un tamlīdzīgi,” norādīja avoti. Viens avots pieļāva, ka pret vairākumu lidlauku Zviedrijā un Somijas dienvidos tiktu raidītas raķetes “Iskander”.

Krievijas un Baltkrievijas kopīgo mācību “Zapad 2017” aktīvais posms norisinājās no 14. līdz 20.septembrim.

Komentāri (1)

Dusma 21.12.2017. 14.28

man no šim mācībām ir pilns virtuves skapis ar konserviem, makroniem un nūdelēm , ar sērkociņiem arī varēšu ugunskurus kurināt 10 gadus

zemiskā nodevīgā Latvijas vara , kura mani atstaja nobaidītu un panikā

un ko darīt, j tiešām iebruks?

0
0
Atbildēt

0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu