Stratēģisks zaudētājs • IR.lv

Stratēģisks zaudētājs

2
Aivars Ozoliņš

Vladimira Putina paziņojums pagājušajā trešdienā, ka viņš kandidēs Krievijas prezidenta vēlēšanās nākamgad, bija krietni mazāk svarīga ziņa nekā dienu pirms tam Olimpiskās komitejas lēmums diskvalificēt Krieviju no ziemas olimpiskajām spēlēm par krāpšanos ar dopinga analīzēm. Šos divus notikumus šonedēļ labi papildināja Putina vienas dienas zibensbrauciens uz Sīriju, Ēģipti un Turciju.

Olimpiskās komitejas lēmums simboliski un arī praktiski atgādināja, ka Putina Krievija ir fiktīva lielvalsts bez stratēģijas, kas savas taktiskās uzvaras vilto, bet, kad tiek pieķerta, liedzas un vilto nākamās, un tā tālāk. Taču — ko nevar celt, to nevar nest. Jeb, runājot tādā kā sporta terminoloģijā, — jo augstāk uzlec, jo sāpīgāk krīt.

Ir arī jaunāki sakāmvārdi. 2014. gadā Vjačeslavs Volodins pavēstīja: «Ir Putins — ir Krievija. Nav Putina — nav Krievijas.» Tas bija pēc Krimas aneksijas. Volodins tagad ir Krievijas Domes priekšsēdētājs. Bet krievi vairāk nekā Putina kandidēšanu vēlēšanās, kuru uzvarētājs visiem jau zināms, apspriež jautājumu, kas notiks pēc Putina, un vai tas notiks 2024. gadā, kad beigsies viņa nākamais termiņš amatā, vai tomēr agrāk.

Jo ir skaidrs, ka Krievija būs arī pēc Putina, bet spriest par viņa izredzēm vēlēšanās būtu muļķīgi. Apspriest tādus viltus kandidātus kā, piemēram, Ksenija Sobčaka, arī nav īsti vērts. (Kurš vairs atceras Putina «konkurentu» iepriekšējās vēlēšanās 2012. gadā Mihailu Prohorovu?) Vienīgajam kandidātam, kurš varētu vismaz atņemt Putinam daļu balsu, Aleksejam Navaļnijam Kremlis acīmredzot neļaus piedalīties.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu