Lēnās atvadas • IR.lv

Lēnās atvadas

Rudīte Kalpiņa, rakstniece un vēsturniece

Līdz ar Gintera Grasa aiziešanu nu jau divus gadus beigusi skanēt tā pēckara Vācijas pēdējā nozīmīgā balss, kas pārstāvēja Otro pasaules karu pieredzējušo rakstnieku paaudzi, kura spēja tekstos tvert dzīvi gan tās lustīgumā un traģismā, gan dziļumā un augstumā. Jutās iesaistīta un atbildīga, tika slavēta un zākāta.

Grāmata Par beidzamību, kuru Ginters Grass, mūsdienu Vācijas slavenākais rakstnieks un Nobela prēmijas laureāts (1999), pabeidza dažas dienas pirms aiziešanas viņsaulē 2015. gada 13. aprīlī, Silvijas Brices tulkojumā laista klajā arī latviešu valodā. Uz vāka autora zīmējums — viņa vizuālais rokraksts latviešu lasītājam nav svešs vismaz kopš Lobot sīpolu iznākšanas (2008), pat ja īpaša uzmanība Grasa darbībai mākslā nav pievērsta.

Dzīves pēdējā posmā 1927. gadā dzimušais rakstnieks saprotami vairs nav iecerējis grandiozus literārus plānus, bet nodevies zīmēšanai, un veidojis arī nelielus tēlniecības darbus. Pēc kārtējās pabūšanas «remontdarbnīcā», proti, slimnīcā, izjutis pieplūstam jaunus dzīvības spēkus un, kā lasāms grāmatas pirmajā tekstā Būt brīvam kā putnam, tad «drūzmējās ainas, vārdu skubinātas, pa rokai gaidīja papīrs, zīmulis un ota, rudenīgā daba gurdeni piedāvājās, lika ūdenskrāsām plūst, es švīkāju prieka pēc un tad, atpakaļkritiena baidīdamies, sāku kāri dzīvot no jauna».

Grasa darbu izdevējs Gerhards Šteidls norādījis, ka Par beidzamību veidota kā literārs eksperiments, apvienojot dzeju un īsprozas tekstus ar zīmējumiem. Grāmata ir tīrs mākslas darbs, kas pirmo rūgtenas smeldzes vilni uzjundī ar nosaukumu (un, ja zina Grasu, tad saprot, ka viņš nevairoties būs uzrakstījis, kā izdzīvo mūža noslēguma posmu), tad ar atainojumu uz vāka: ekspresivitāte jau sastingusi, bet botāniskā mudžeklī sakritušās putna spalvas simbolizē ne tikai dzīvās dabas, bet arī senā rakstāmrīka norimšanu. Vecinātās toņkārtas papīrs noskaņo melanholiskai saskarsmei ar Grasa paša veidoto piedzīvotā un izjustā herbāriju.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu