Nākamgad pensiju 2. līmenī – mazākas komisijas, iespējas vairot kapitālu

Ilustratīvs attēls no pixabay.com
Iļja Arefjevs
Print Friendly, PDF & Email

Novembra beigās Saeima 2. lasījumā pieņēma grozījumus Valsts fondēto pensiju likumā. Šos grozījumus var pamatoti uzskatīt par būtiskākajiem pēdējos gados. Var droši teikt, ka no nākamā gada pensiju 2. līmenis kļūs klientiem daudz pievilcīgāks, progresīvāks un vienlaikus nodrošinās lielāku individuālo neatkarību –samazināsies komisiju maksu īpatsvars, vairāk varēs ieguldīt uzņēmumu akcijās un pārvaldītāji nevarēs izmantot labumus, lai piesaistītu klientus pensiju 2. līmenim.

Līdz šim Latvijā ir bijis viskonservatīvākais pensiju 2. līmenis Baltijā, taču no 2018. gada gaidāmas pozitīvas pārmaiņas – varēs veidot jaunus pensiju 2. līmeņa plānus, kas ļaus veikt ieguldījumus uzņēmumu akcijās līdz pat 75% apmērā no saviem līdzekļiem līdzšinējo 50% vietā. Lietuvā jau tagad maksimālie atļautie ieguldījumi uzņēmumu akcijās var veidot līdz 100%, Igaunijā – līdz 75%.

Ieguldījumiem uzņēmumu akcijās ir centrālā loma pensiju kapitāla vairošanā ilgtermiņā. No vienas puses, uzņēmumu akciju vērtībai raksturīgas lielākas svārstības un tādēļ tās pamatoti uzskatāmas par riskantākiem ieguldījumiem. Taču, no otras puses, desmit un vairāk gadu griezumā akciju cenu svārstībām parasti ir novērojama augšupejoša tendence, kas krietni palielina šo ieguldījumu vidējo ienesīgumu.

Ievērojami samazināsies pārvaldīšanas komisijas

Grozījumi paredz pensiju pārvaldīšanas komisijas maksu samazināšanu divos posmos – 2018. gadā būs pirmais komisijas maksu samazinājums un 2019. gadā spēkā stāsies gala komisijas maksu struktūra. Komisijas maksu pastāvīgā daļa nevarēs pārsniegt 0,6% gadā, ja kopējie pensiju 2. līmeņa līdzekļi pārvaldīšanā nepārsniedz 300 miljonus eiro un ne vairāk kā 0,4% gadā tai aktīvu daļai, kas pārsniedz 300 miljonus (salīdzinājumā ar esošo 1% gadā visiem plāniem). Augot kopējam aktīvu apjomam pensiju 2. līmenī, tuvākajos gados vidējās pastāvīgās komisijas ir prognozējamas zem 0,5% gadā, kas ir divas reizes mazāk kā šobrīd.

Būtiskas izmaiņas skars arī komisijas maksu mainīgo daļu. Pirmkārt, tā tiks krietni samazināta un nevarēs pārsniegt 0,5-0,7% gadā plāniem ar ieguldījumiem akcijās un 0,25%-0,45% gadā plāniem bez ieguldījumiem uzņēmumu akcijās (salīdzinājumā ar līdzšinējiem attiecīgi 1% un 0,5%).

Otrkārt, paredzētas izmaiņas arī mainīgās daļas saņemšanas nosacījumos. Šobrīd virspeļņas aprēķinam izmantoto trīs mēnešu starpbanku likmi EURIBOR plānots aizstāt ar uzņēmumu akciju un valdību un uzņēmumu obligāciju indeksu kombināciju. Tas nozīmē, ka mainīgā komisija būs jāmaksā tikai par virspeļņu. Turklāt 80% no virspeļņas paliks klientu kontos, kamēr pārvaldītāji saņems papildu atlīdzību 20% apmērā no virspeļņas tikai par izcilu sniegumu kopējos komisijas maksu rāmjos.

Nevarēs piedāvāt balvas vai sasaisti ar citiem produktiem un pakalpojumiem

No nākamā gada būtiski mainīsies pieteikšanās kārtība pensiju 2. līmenim. To varēs izdarīt tikai internetbankā, izmantojot valsts portālu www.latvija.lv; banku filiālēs pieteikties vai mainīt pensiju 2. līmeņa plānus vairs nevarēs. Būtiski, ka par dalību konkrētā pensiju 2. līmeņa plānā pārvaldītāji klientiem vairs nevarēs piedāvāt materiālus vai nemateriālus labumus, piemēram, rīkot loterijas vai pasniegt dāvanu kartes. Tāpat dalību kādā konkrētā pensiju 2. līmeņa plānā nevarēs sasaistīt ar citiem produktiem vai pakalpojumiem. Kopumā šīs izmaiņās nodrošinās daudz pārdomātāku un brīvāku klientu pensiju 2. līmeņa plāna izvēli.

Pēdējā laikā arvien aktuālākas kļūst diskusijas par pensiju 2. līmeņa mantošanas pozitīvajiem un negatīvajiem aspektiem. Saeimas deputātu vairākums pirmajā lasījumā jau atbalstīja likuma grozījumus, kas ļautu mantot pensiju 2. līmenī uzkrātos līdzekļus. Pagaidām šie Valsts fondēto pensiju likuma grozījumi nav apstiprināti otrajā lasījumā, jo nepieciešama padziļināta izpēte.

Gan Igaunijā, gan Lietuvā pensiju 2. līmeņa kapitāls ir mantojams. Patiesības labad būtu jāpiemin, ka abās kaimiņvalstīs ir iespējama situācija, ka nelielu daļu no pensiju 2. līmeņa kapitāla veido pašu cilvēku veiktās iemaksas (no bruto algas). Taču tikpat taisnīgi būtu uzsvērt, ka mantošana attiecas uz visu pensiju 2. līmeņa kapitālu, nevis tikai daļu no iemaksām.

Latvijā, tāpat kā Igaunijā, pensiju 1. un 2. līmeņa finansēšanai tiek novirzīti 20% no bruto darba samaksas, tāpēc var rasties pamatots jautājums – kādēļ Latvijas iedzīvotāji par saviem nodokļiem ir sociāli mazāk aizsargāti salīdzinājumā ar kaimiņiem Igaunijā? Lietuvā pensiju finansēšanai novirza vairāk nekā Latvijā vai Igaunijā – 26,3% no bruto algas. Tādēļ ir pamats uzskatīt, ka pensiju 2. līmeņa mantošanas ieviešana Latvijā ir ne tikai iespējama, bet arī nepieciešama un tas nenozīmē obligātu sociālā nodokļa kāpumu.

 

Autors ir Luminor Latvia Pensions valdes loceklis

Pagaidām nav neviena komentāra

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu