Zaudēta iespēja uzlabot ES lauksaimniecības politiku un vides stāvokli laukos 3

Ilustratīvs attēls no pixabay.com
Oskars Keišs
Print Friendly, PDF & Email

Eiropas Komisijas (EK) nesen informēja par lauksaimniecības komisāra Hogana vīziju [1] turpmākai EK Kopējai lauksaimniecības politikai pēc 2020. gada. Šī vīzija diemžēl nopietni neatspoguļo dziļo vides krīzi Eiropas lauku ainavā, sākot no bioloģiskās daudzveidības iznīkšanas un beidzot ar augsnes un ūdens resursu degradāciju. Šī vīzija arī nepārskata pašreizējās 1. ass izdevumus, kuriem nav nekāda sakara ar kaut kādiem rezultātiem un kuri galvenokārt nonāk bagātāko subsīdiju saņēmēju kabatās.

Lielākās pārmaiņas, šķiet, ir lauvas tiesu naudas dot dalībvalstu ziņā, izmantošanai pēc to ieskatiem ar neskaidru mehānismu, kā dalībvalstis atskaitīsies par kopējo Eiropas Savienības mērķu sasniegšanu, kas paliek spēkā.

Ariels Brunners, Starptautiskās Putnu aizsardzības biedrību savienības BirdLife International [2] Eiropas politikas departamenta vadītājs izsakās, ka “vīzija, šķiet, balstīta uz noliegumu. Tikko iznākušie pētījumi, kas plaši atspoguļoti arī ārpus zinātniskās pasaules par gandrīz 80% kukaiņu sugu izzušanu Vācijas aizsargājamās dabas teritorijās, tāpat kā lauku putnu populāciju sarukums gandrīz uz pusi, vispār nav pieminēti”.

Viņš piebilst arī, ka “funkciju decentralizācija (t.i., teikšana par finanšu izlietojumu vietējo valdību ziņā) bez skaidras kontroles nozīmēs kopējās lauksaimniecības politikas pārvēršanu par naudas lādi reģionālu politikāņu rokās, kam interesē tikai nākamo vēlēšanu iznākums. No Eiropas Savienības budžeta mēs sagaidām kaut ko pavisam citu. Pie tam Eiropas Komisija ir pilnībā palaidusi garām ziņu, ko sūtīja vairāki tūkstoši pilsoņu KLP konsultāciju procesā [3] – komisārs Hogans postulē, ka vairākums respondentu atbalsta tiešmaksājumus, bet ir tieši pretēji – 80% respondentu vēlējās radikālas pārmaiņas esošajā sistēmā”.

2017. gada 29. novembrī prezentētajā nākotnes vīzijā nav atzīta NEVIENA vides problēma un nosauktas tikai dažas socioekonomiskas kļūdas, kas pieļautas līdz šim.

Šajā vīzijā nav nekādas apņemšanās finansēt dabas aizsardzību, pat ne tiesiski ES deleģētais pienākums kopējai lauksaimniecības politikai nodrošināt Natura 2000 dabas aizsargājamo teritoriju tīkla līdzfinansējumu.

Vīzijā EK apņemas uzlabot KLP saskaņotību ar vides likumdošanas aktiem, bet paliek ārkārtīgi neskaidrs, kā tas tiks panākts, ņemot vērā dalībvalstīm paredzēto lielāko brīvību un kontroles mehānisma neskaidrības.

Vīzija skaidri pasaka, ka fundamentāli kļūdainā pieeja 1. ass zaļināšanas maksājumiem [4], kas nav saistīti ar tiesiski saistošiem līgumiem, kas lauksaimniekiem jāizpilda, paliks spēkā arī turpmāk.

Vīzija klusē par jaunu mehānismu ieviešanu, kas nodrošinātu to, lai dalībvalstis izpildītu EK nospraustos mērķus, nevis atkārtotu zaļināšanas fiasko.

Kaut arī dalībvalstu patstāvība lēmumu pieņemšanā ir apsveicama, tomēr šī vīzija ir ļoti vāja, lai attaisnotu desmitiem miljardu Eiropas Savienības dalībvalstu nodokļu maksātāju naudas (arī mūsu naudas) izšķiešanu neefektīvā un vidi degradējošā politikā.

Patlaban mums vajag skaidru Eiropas Savienības daudzgadu budžeta plānu, kas nopietni uztvertu vides krīzi lauku ainavā, tāpat kā izdevumus, ko attaisno konkrēti rezultāti. Tas vajadzīgs, lai piespiestu radīt tādu kopējo lauksaimniecības politiku, kas prasītu dalībvalstīm skaidrus rezultātus (nevis atskaites) un padarītu grūtu naudas izdalīšanu negodīgā ceļā. Lauksaimniecības ģenerāldirektorāts ar komisāru Hoganu priekšgalā to acīmredzot negrib vai nevar.

 

Autors ir Dr. biol., LU vadošais pētnieks

 

[1] Eiropas Komisijas Lauksaimniecības ģenerāldirektorāta paziņojums par Kopējās lauksaimniecības politikas nākotni. 29.11.2017:

https://ec.europa.eu/agriculture/sites/agriculture/files/future-of-cap/future_of_food_and_farming_communication_en.pdf

[2] Pasaules putnu aizsardzības organizāciju savienības BirdLife International vīzija par ES Kopējās Lauksaimniecības vajadzībām: “Towards a New European Food & Land-Use Policy”, tika izstrādāta un prezentēta 2017. gada oktobrī

https://www.birdlife.org/sites/default/files/attachments/cap_position_paper_v6_final.pdf

[3] Eiropas Savienības publisko konsultāciju laikā par Kopējās Lauksaimniecības politikas nākotni līdz 2017. gada 2. maijam 258 708 privātpersonas un 600 organizācijas akcijas “Living Land” laikā (https://www.living-land.org/) aicināja radikāli reformēt ES lauku politiku, lai padarītu to godīgu, dabai draudzīgu, ilgtspējīgu un veselīgu.

[4] Zinātnisks pētījums, ko veica Vācu integratīvās biodaudzveidības pētījumu centrs (iDiv), Helmholca Vides pētījumu centrs (UFZ) un Georga-Augusta Gētingenes Universitātes zinātnieki un kas tika prezentēts 2017. gada 21. novembrī Briselē “Is the CAP fit for the future of farming?

https://www.birdlife.org/sites/default/files/attachments/peer_et_al_2017_cap_fitness_check_final_20-11.pdf

Preses relīze par šo pētījumu angliski (turpat arī vāciski, franciski un spāniski):

https://www.birdlife.org/europe-and-central-asia/programmes/advocating-sustainable-agriculture

Komentāri (3)

josephr395 04.12.2017. 21.02

Vai jums ir nepieciešams aizdevums. Mēs esam likumīgi un garantē kredīta aizdevēju. Mēs esam uzņēmums ar finansiālu palīdzību. Mēs izsniedzam aizdevumu līdzekļus personām, kurām vajadzīga finansiāla palīdzība, kuriem ir slikta kredīts vai kuriem vajadzīga nauda, lai nomaksātu rēķinus, lai ieguldītu uzņēmējdarbībā. Es vēlos izmantot šo datu nesēju, lai informētu jūs, ka mēs sniedzam drošu labuma guvēju palīdzību, jo mēs priecāsimies piedāvāt jums aizdevumu. Sazinieties ar mums, izmantojot [email protected]

0
0
Atbildēt

0

J.Biotops 05.12.2017. 19.29

“…nozīmēs kopējās lauksaimniecības politikas pārvēršanu par naudas lādi reģionālu politikāņu rokās…” Protams, ka tādus, ko zaļie nosaukuši par politikāņiem, pie politiskas naudas nedrīkst laist ne tuvu, tā pienākas zaļajiem! Kuri, protams, nav nekādi politikāņi vai viņu sulaiņi, bet ir patiesi dabas draugi un reizēm pat vadoši pētnieki.
Tas, ka KLP labvēlība pret subsīdiju saņēmējiem sen jau ir idiotisms, nenozīmē, ka resursi jāpārdala no vieniem kaitēkļiem citiem, ne mazāk indīgiem.

+1
-1
Atbildēt

1

    Bārdainais Signe > J.Biotops 06.12.2017. 12.46

    Kam tad ir jāiedala?Ārstiem un farmācijas koncerniem,kuri pelnīs lielo piķi,ārstējot cilvēkus pēc nekvalitatīvas,saindētas,”intensīvās lauksaimniecības” saražotās pārtikas lietošanas?Kāds labums tev no tā atlec?

    0
    -1
    Atbildēt

    0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu