Zatlers: Savulaik Amnestijas likuma pieņemšana tika lobēta vienas personas interesēs (papild.) 10

Valsts eksprezidents Valdis Zatlers. Foto: Evija Trofanova, LETA
Print Friendly, PDF & Email

Savulaik Valda Zatlera kā Valsts prezidenta pilnvaru laikā tika lobēta speciāla Amnestijas likuma pieņemšana, kas bija iecerēta vienas personas interesēs. Par to pirmdien eksprezidents Zatlers stāstīja oligarhu lietas parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēdē.

Pie Zatlera ar lūgumu atbalstīt šāda likuma pieņemšanu bija ieradies Andris Šķēle. Iepazīstoties ar attiecīgo piedāvājumu, eksprezidents secinājis, ka tas paredzēts tikai vienai personai, vēsta LETA.

Lai gan viņam bija solīts atsevišķu sabiedrības grupu atbalsts, bet pašas šīs grupas nemaz nezināja par to, skaidroja eksprezidents.

Zatlers norādīja, ka ļāva šai iniciatīvai “aiziet nebūtībā” dažu nedēļu laikā. Dažiem cilvēkiem palika aizvainojums, ka viņš kā prezidents neuzņēmās nest šo rosinājumu – “ar baltiem diegiem šūto karogu”.

Zatlers bija Valsts prezidents no 2007.gada vidus līdz 2011.gada vidum.

Kā liecina aģentūras LETA arhīvs, 2008.gadā tā laika Latvijas Zvērinātu advokātu padomes vadītāja Jāņa Grīnberga izstrādātais likumprojekts paredzēja, ka amnestija tiktu piemērota politiski represētām personām, personām, kuras jebkurā laika periodā līdz 1991.gada 31.augustam Latvijas Tautas frontē ieņēma vēlētus amatus, Augstākās Padomes deputātiem, kuri balsoja par Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas deklarāciju, Triju Zvaigžņu ordeņa, Viestura ordeņa un Atzinības krusta komandieriem un lielvirsniekiem.

Ja Saeima virzītu iesniegto likumprojektu izskatīšanai un iesniegšanai Saeimā, tad no kriminālatbildības tiktu atbrīvots politiķis Aivars Lembergs (Latvijai un Ventspilij), tolaik savas bažas pauda parlamenta opozīcijas pārstāvji.

Zatlers pirmdien parlamentārās izmeklēšanas komisijā arī teica, ka oligarhu lietā noklausītās sarunas viesnīcā Rīdzene ir autentiskas, turklāt toreizējais politiķis Ainārs Šlesers apgalvojis, ka viņam Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) ir informators.

Zatlera uzklausīšana komisijā uzreiz tika sākta ar komisijas vadītājas Ingūnas Sudrabas (NSL) jautājumiem. Viņa gribēja zināt, kas Zatleram zināms par Rīdzenes sarunām laikā, kad viņš bija Valsts prezidents.

“Es pilnīgi droši varu teikt, ka tās (sarunas) ir autentiskas,” uzsvēra Zatlers. Par noklausīšanos viņu informējis toreizējais politiķis Šlesers, kurš prezidentam sūdzējies, ka viņu noklausoties KNAB un viņam par šo faktu esot informators birojā. Šlesers lūdzis Zatleram kā prezidentam šajā sakarā “darīt kaut ko”. Šlesers atteicies atklāt Zatleram informatora vārdu. Ņemot vērā, ka Zatlers kā prezidents nebija tiesīgs iejaukties izmeklēšanā, abu saruna tā arī noslēgusies.

Zatlers nenoliedza, ka viņam kā prezidentam interesējusi oligarhu lietas izmeklēšanas gaita un kad šī lieta tiks nodota tiesai. Pēc tikšanās ar Šleseru ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers  apstiprinājis, ka sarunu noklausīšanās process ir ieildzis, taču darīšot visu iespējamo, lai lieta tiktu nodota tiesai.

Prokurors Leja izvērtēs Zatlera un Šlesera izteikumus komisijā

Savulaik oligarhu lietu uzraugošais prokurors izvērtēs bijušā politiķa Aināra Šlesera un bijušā Valsts prezidenta Valda Zatlera izteikumus “oligarhu lietas” parlamentārās izmeklēšanas komisijā par iespējamo atbalstu pārvēlēšanai.

Šlesers 30.oktobrī parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēdē pauda, ka neesot publiskotas tās sarunas, kur Zatlers “zvana un lūdzas”, lai politiķis atbalsta Zatlera pārvēlēšanu prezidenta amatā. Ņemot vērā, ka Šlesers neesot paudis atbalstu, vēlāk sekojusi parlamenta atlaišana. Zatlers pirmdien komisijas sēdē teica, ka Šlesera teiktais ir absolūti meli un tas liecinot, ka Šleseram melot esot norma.

Prokurors Māris Leja aģentūrai LETA teica, ka Krimināllikums paredz atbildību par nepatiesu ziņu sniegšanu parlamentārās izmeklēšanas komisijai, tāpēc abu toreizējo amatpersonu izteikumi tiks izvērtēti.

Prokurors gan vēl nav izlēmis vai tiks ierosināta pārbaude vai kriminālprocess. “Abu šo personu paustās versijas ir jāpārbauda,” teica Leja. To, vai šāda it kā notikusī saruna starp Šleseru un Zatleru tiešām eksistē un atrodas “oligarhu lietas” materiālos, varēšot pateikt tikai pēc pārbaudes beigām, jo saskaņā ar likumu informācija par pārbaudes gaitu ir ierobežotas pieejamības.

Leja apliecināja, ka līdz nedēļas beigām plāno pabeigt pēc Saeimas deputāta Andreja Judina (V) iesnieguma sākto pārbaudi par Šlesera neatbildēšanu uz jautājumiem “oligarhu lietas” parlamentārās izmeklēšanas komisijā. Judins uzskata, ka 30.oktobrī Šlesers parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēdē nesniedza atbildes uz vairākiem komisijas deputātu uzdotajiem jautājumiem, tā vietā runājot par notikumiem un lietām, kas neattiecas uz viņam uzdotajiem jautājumiem, tā izvairoties no informācijas sniegšanas komisijai.

Tāpat prokurors turpina pārbaudi, kas sākta saistībā ar parlamentārās izmeklēšanas komisijā pētāmajiem jautājumiem. Leja gan nekomentēja, pēc kuras personas iesnieguma šāda pārbaude sākta un kādi apstākļi pārbaudē tiek vērtēti.

Leja pastāstīja, ka pirmdien nolēma nesākt kriminālprocesu pēc Latvijas Žurnālistu savienības pārstāvja Jura Paidera iesnieguma, kurā viņš lūdza pārbaudīt žurnāla “Ir” galvenās redaktores Nellijas Ločmeles rīcību, vēršoties ar ziņojumu par Paidera izteikumiem “oligarhu lietas” parlamentārās izmeklēšanas komisijā. Leja iepriekš arī izvērtējot Ločmeles iesniegumu atteica kriminālprocesa sākšanu par Paidera un cita Latvijas Žurnālistu savienības pārstāvja Imanta Liepiņa izteikumiem parlamentārās izmeklēšanas komisijā.

Ločmele iepriekš iesniegumā rakstīja, ka Paiders komisijas sēdē nepatiesi apgalvoja, ka neesot iespējams noskaidrot žurnāla “Ir” izdevējas AS “Cits medijs” patiesos labuma guvējus, jo tie neesot publiskoti. Savukārt Liepiņš, Ločmeles vērtējumā, komisijai sniedza nepatiesu paskaidrojumu, apgalvojot, ka “Ir” veiktā “Rīdzenes sarunu publikācija par 79,49% ir viltus ziņas” un “žurnāla publikācijas mērķis ir bijis izplatīt nepatiesību, melus un izdomājumus”.

Jau ziņots, ka viesnīcā Rīdzene noklausītās politiķu un uzņēmēju sarunas kalpoja kā viens no galvenajiem pierādījumiem tā dēvētajā oligarhu lietā, kas tika ierosināta 2011.gadā pēc Krimināllikuma pantiem par kukuļņemšanu, kukuļdošanu, noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un valsts amatpersonām likumā noteikto ierobežojumu pārkāpšanu.

KNAB šo lietu izmeklēja vairākus gadus, tomēr izrādījās, ka noklausītās sarunas nav pietiekams pierādījums apsūdzību celšanai, tāpēc kriminālprocess KNAB un prokuratūrā tika izbeigts.

Pēc tam, kad Saeima 2011.gada 26.maijā nedeva atļauju KNAB veikt kratīšanu toreizējā Saeimas deputāta Šlesera dzīvesvietā, Zatlers kā toreizējais prezidents 2011.gada 28.maijā, ierosināja referendumu par Saeimas atlaišanu. Par Saeimas atlaišanu nobalsoja lielākā daļa vēlētāju.

(papildināta ar informāciju par prokuroru Leju)

Komentāri (10)

Mantrausis 05.12.2017. 06.49

Jautājums: kas informēja Šleseru jau pasen aprakstīts. Tas nevarētu būt jaunums.
Kas attiecas uz notikumiem ar un ap prokuroru Leju – cik noprotams, komisijas darbs nodrošina darbu ari viņam. Pie tam, kā redzams, jēgas no “pārbaudēm” nav nekādas. Es personiski šeit redzu dīvainu interešu konfliktu, kur kursabiedri, kolēģi un kas vēl ne = juristi, nodrošina bezjēgas darbu viens otram.
Manuprāt, ir atšķirība, vai jēdziens “tiesiska valsts” skaitās atvasināts no darbības vārda “tiesāt” un “tiesāties” (tā tas ir Latvijā!), vai no vārda “taisnība”… Redzams, ka šauru interešu vārdā “aizdomas par iespējamo…” ir izsakāmas par ikvienu pilsoni un mašinērija strādā. Vai tas patiesi ir nepieciešams?

+2
-2
Atbildēt

1

J.šveiks 05.12.2017. 14.28

pirmkārt šim noziedzniekam sen vajadzēja atņemt trijzvaigžņu medāli , citādi tas tiek degradēts , apsudzētam smagos noziegumos ir jāsēd cietumā , tā dēļ jau daži kandidāti uz šo apbalviojumu no tā jau ir atteikušies.

0
-2
Atbildēt

1

    J.šveiks > J.šveiks 05.12.2017. 14.29

    tas notika uzreiz kad lembes mantai uzlika arestu , vajadzēja tos atgūt lai varētu maksāt pa labi un pa kreisi saviem advokātiem un korumpētajiem tiesnešiem

    0
    0
    Atbildēt

    1

    Bārdainais Signe > J.šveiks 05.12.2017. 14.42

    Ka tik tavam mīlulim ar neatņem medāļus par melošanu izmeklēšanas komisijai 😀

    Šlesers atsevišķi publiski lūdz komisiju izprasīt pierādījumus no tiesībsargājošām iestādēm par zvanīšanas jeb sazvanīšanās faktu, ar kuriem nepastrīdami būs pierādīts, ka tieši eksprezidents Valdis Zatlers pirms prezidenta vēlēšanām 2011.gadā esot zvanījis Šleseram. «Zatlers apzināti maldina Komisiju, nepatiesi apgalvojot, ka (..) vispār neesot zvanījis Šleseram – patiesībā Zatlers bija zvanījis Šleseram,» uzsver ekspolitiķis.

    Kā ziņots, savulaik oligarhu lietu uzraugošais prokurors izvērtēs bijušā politiķa Aināra Šlesera un bijušā Valsts prezidenta Valda Zatlera izteikumus «oligarhu lietas» parlamentārās izmeklēšanas komisijā par iespējamo atbalstu pārvēlēšanai.

    Šlesers 30.oktobrī parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēdē pauda, ka neesot publiskotas tās sarunas, kur Zatlers «zvana un lūdzas», lai politiķis atbalsta Zatlera pārvēlēšanu prezidenta amatā. Ņemot vērā, ka Šlesers neesot paudis atbalstu, vēlāk sekojusi parlamenta atlaišana.

    Zatlers 4.decembrī komisijas sēdē norādīja, ka Šlesera teiktais ir absolūti meli un tas liecinot, ka Šleseram melot esot norma.

    Prokurors Māris Leja aģentūrai LETA teica, ka Krimināllikums paredz atbildību par nepatiesu ziņu sniegšanu parlamentārās izmeklēšanas komisijai, tāpēc abu toreizējo amatpersonu izteikumi tiks izvērtēti. http://apollo.tvnet.lv/zinas/slesers-aicina-parlamentaros-izmekletajus-pieversties-lietam-kur-saskata-sasaisti-ar-vienotibu/815781

    0
    0
    Atbildēt

    0

tvverotajs 04.12.2017. 18.39

Domāju, ka Zatlers pārvērtē savu lomu šī likuma norakšanā, cik atceros, tad tam pat neizdevās atrast nevienu Saeimas deputātu kurš būtu gatavs parakstīt tā virzīšanu, kur nu vēl balsotu par pieņemšanu.
Un ja arī Sķēle kaut ko tur lobēja, tad drīzāk jau tāpēc, ka tas varēja attiekties uz dažiem digitālās TV lietā iesaistītiem, ne jau viņš 2008. gadā par Lembergu satraucās.

+1
-3
Atbildēt

0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu