Žurnāls atklāj miljonu shēmotāju lietas un tiesnešu nelikumības 8

Ilustratīvs attēls no pixabay.com
Print Friendly, PDF & Email

Vai tā ir nekompetence, paviršība vai iespējama korupcija – tādu jautājumu uzdod žurnāls Ir ceturtdien pēc vairāk nekā 800 “ceļojošu” uzņēmumu pirms to maksātnespējas vai tiesiskās aizsardzības izpētes septiņu gadu laikā kopš krīzes sākuma. Interesanti, ka lietas par uzņēmumiem ar miljoniem lielām saistībām nonākušas pārsvarā pie dažiem tiesnešiem, no kuru lēmuma bija atkarīga to “dzīvotspēja”. Rekordists šādu lietu izskatīšanā ir Rīgas rajona tiesas tiesnesis Raimonds Buls, kura lēmumus šādās lietās 12 reizes noprotestēja Augstākā tiesa kā nelikumīgus un visus atcēla.

Tiesnesis Buls no žurnāla slapstās ilgu laiku un neatbild uz jautājumiem. Žurnāliste netika ielaista pat atklātā tiesas sēdē, jo Bula sekretāre žurnālistu deguna priekšā aizslēdza durvis. Kas ir slēpjams tiesnesim Bulam?

Izrādās, pēc Ir pētījuma, Buls ir trīskāršs tā līderis – ar lielāko “ceļojošo” uzņēmumu skaitu, visvairāk AT atcelto lēmumu maksātnespējas lietās un milzīgu saistību apjomu “ceļojošajiem” uzņēmumiem. Pie šā tiesneša nonākušās “ceļojošās” firmas saviem kreditoriem bija parādā vairāk nekā 246 miljonus eiro. Maksātnespējas vai tiesiskās aizsardzības procesos no tiesneša lēmuma bija atkarīgs, vai un kā šīs saistības būs jāpilda vai jānoraksta.

Tiesneša Bula lēmumu skaitā ir arī pazīstamā Antonijas ielas 7 maksātnespējas administratora Māra Sprūda un viņa kolēģu apkalpotie astoņi uzņēmumi, no kuriem lielākais ir Dzimtā sēta. Lemjot par to, tiesnesim Bulam gadījās likumpārkāpums, viņa lēmumu atcēla AT. Bula rokās nonākušo tiesiskās aizsardzības lietu vidū skaļākā bija Tērbatas biznesa centra lieta, kuru 2014. gadā Swedbank
minēja kā piemēru problēmām maksātnespējas procesos. “Kā lielākajam invesoram Latvijā mums nav saprotams, kā tiesneši var neiedziļināties lietās, ko izskata, un pieņemt formālus, pat absurdus lēmumus,” toreiz teica bankas valdes priekšsēdētājs Māris Mančinskis.

Kopumā žurnāls ceturtdien sīkāk apraksta septiņu tiesnešu aizdomīgos lēmumus, kurus atcēlusi AT kā nelikumīgus. Piecus šādus Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesneses Ivetas Krēvicas lēmumus atcēla AT. Viņai bijis jāspriež tiesa par shēmotājiem miljonāriem un multimiljonāriem. Viņa lēmusi arī par bijušā Parex bankas līdzīpašnieka Valērija Kargina sievastēvam Vladimiram Barinovam piedrošās viesnīcas Majori lietu.

Majori ir klasisks gadījums, kas sastāv no trim komponentēm. Viens ir juridiskās adreses maiņa, lai dabūtu, iespējams, kādu vēlamu labvēlību tiesā. Otrs ir tā sauktie fiktīvie kreditori. Trešais – tiesiskās aizsardzības plāna apstiprināšana tiesā, visticamāk, neiedziļinoties, vai kreditori ir vai nav reāli,” teicis bankas Reverta pārstāvis zvērināts advokāts Andis Pauniņš.

Vairāk lasiet žurnālā Ir šeit.

Komentāri (8)

Antons 30.11.2017. 14.08

Un kāpēc Latvijās nepiemēro praksi, kas ieviesta daudzās Rietumu valstīs – ja tiesnesis ir aizdomīgs, bet, pieķert to pagrūti, tādiem vienkārši uztic tikai salīdzinoši maznozīmīgas lietas, kur korupcijas iespējas ir minimālas?
Un vispār, ja AT atceļa piecus kāda tiesneša lēmumus, tad tas var licināt vai nu par korumpētību, vai tiesneša nekompetenci, un tad ko viņš vēl arvien dara tiesu sistēmā?
Kaut, saprotams tiesnešu korporatīvā solidaritāte ir milzīga, tikko kā kādu pieķer, tūlīt sekos bļaušana par tiesu neatkarības ierobežošanu, kaut, tiesu neatkarība ir traktējama kā neatkarība no izpildvaras un lēmējvaras, nevis, neatkarība no likuma .

+7
0
Atbildēt

2

    basta > Antons 30.11.2017. 14.49

    “Un kāpēc Latvijās nepiemēro praksi, kas ieviesta daudzās Rietumu valstīs…”
    —————
    Lai Krievijas FSB paliek bez savas tiesas Latvijā, lai miluši, lasmaņi, miķeļsoni, stabiņas, vaškēviči un magones gaidītu tiesas dienu esot aiz restēm? Ierosini vēl ieviest kārtību Solncevas stipendiātu vadītā IeM….!

    0
    -2
    Atbildēt

    0

    Dusma > Antons 30.11.2017. 15.15

    JA NEVARI PATS IZDOMĀT – VARU ATBILDĒT
    TĀPĒC, KA LATVIJA NAV TIESISKA VALSTS

    Ko vēl neasaproti – jautā, atbldēšu

    +2
    0
    Atbildēt

    1

    vitalisvita > Dusma 30.11.2017. 20.10

    Un kāpēc tad tā ” LATVIJA NAV TIESISKA VALSTS”? Kas pie tā vainīgs?

    +1
    0
    Atbildēt

    1

    edge_indran > vitalisvita 01.12.2017. 00.55

    Kas vainīgs? Ko darīt ? Kur ir manas brilles?
    Pavisam nesen tak’ viss bija skaidrāks par skaidru – tiesiska valsts, kura uzņemta SVF (1992), kuru uzņems Eiropas Savienībā, NATO un OECD. Nekādu kampēju vai oligarhu, kur nu vēl korumpētu tiesnešu:
    “….Mēs esam stipra tauta! Sakiet, lūdzu, visi kopā – mēs esam stipri! Mēs esam diženi! Mēs esam raženi! Mēs esam skaisti! Mēs zinām, ko mēs gribam! Un ko mēs gribam, to mēs varam ! Ko mēs varam, to mēs darām!
    Mēs iesim un darīsim visi, lai Latvija būtu skaista, lai Latvija būtu dižena, lai Latvija būtu varena, un ne tikai tauta, bet arī valsts! Un ne tikai hokeja spēlēs, bet varbūt arī Dziesmu svētkos mēs varētu teikt: Latvija, Latvija, Latvija! ”
    Valsts prezidentes runa Dziesmu svētku noslēguma koncertā Mežaparka Lielajā estrādē, 2001.gada 29.jūlijā

    +1
    0
    Atbildēt

    0

josephr395 04.12.2017. 20.59

Vai jums ir nepieciešams aizdevums. Mēs esam likumīgi un garantē kredīta aizdevēju. Mēs esam uzņēmums ar finansiālu palīdzību. Mēs izsniedzam aizdevumu līdzekļus personām, kurām vajadzīga finansiāla palīdzība, kuriem ir slikta kredīts vai kuriem vajadzīga nauda, lai nomaksātu rēķinus, lai ieguldītu uzņēmējdarbībā. Es vēlos izmantot šo datu nesēju, lai informētu jūs, ka mēs sniedzam drošu labuma guvēju palīdzību, jo mēs priecāsimies piedāvāt jums aizdevumu. Sazinieties ar mums, izmantojot [email protected]

0
0
Atbildēt

0

edge_indran 01.12.2017. 00.49

Žurnāls vēlreiz un vēlreiz apstiprina esošās sistēmas (iekārtas) reālijas. Viss pareizi, ja nenotiks kāda globāla kataklizma (super-puper dižidižā dižķibele), tad sistēma turpinās darboties ierastajā režīmā, bet žurnāls turpinās celt gaismā apstiprinošus piemērus. Tā jābūt :
“Šobrīd mūsu „projektu” varētu izteikt vienkāršā formulā: „grābj, kas var!” Dr. hist. Harijs Tumans: Par valsts identitāti un par ciklopiem valstī.

0
0
Atbildēt

0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu