Zemgalē algas augušas visvairāk 1

Ilustratīvs attēls no pixabay.com
Pēteris Strautiņš
Print Friendly, PDF & Email

Runājot par algu izmaiņām valstī kopumā, trešais ceturksnis spožus jaunumus nav atnesis – interesantāka aina atrodama reģionu datos.

Vidējā bruto alga jūlijā – septembrī bija par 7,5% augstāka nekā pirms gada, augot nedaudz straujāk nekā šogad vidēji. Diezgan augstās inflācijas dēļ reālo algu kāpums nav tik liels, tas iepriekšējos divos ceturkšņos bijis tuvu 4% (3. ceturksnī 3,7%), tātad mazāks nekā reālā IKP pieaugums. Taču kopējais algu fonds reālā izteiksmē auga straujāk jeb par 4,4%, virzot patēriņa un uzkrājumu kāpumu.

Nākamgad vidējās darba samaksas izmaiņas var pārsniegt divciparu skaitli

Darba tirgus lielie skaitļi patlaban mainās pakāpeniski, piemēram, kopumā nostrādātais laiks audzis par 0,7%. Relatīvais miers atalgojuma dinamikā beigsies nākamā gada sākumā. Finanšu ministres vārdiem runājot, “vitamīniem bagātā” 2018. gada budžeta pieņemšana krasi palielinās atalgojumu medicīnā (sen bija laiks!), kāpums paātrināsies arī citās tipiskajās sabiedriskā sektora nozarēs. Ienākumu augšanu veicinās arī minimālās algas kāpums, tāpēc nākamgad vidējās darba samaksas izmaiņas būs ļoti tuvas divciparu skaitļu robežai, varbūt pat pārsniedzot psiholoģiski nozīmīgos 10%. Taču dinamika dažādās nozarēs būs ļoti nevienmērīga. Nozarēs ar augstāko atalgojumu tā var būt mērenāka. Bankās strādājošo skaitu turpinās samazināt tehnoloģiju attīstība. Informācijas un sakaru pakalpojumos darbinieku trūkums ir izteikts, taču, ja vidējā alga jau tik augsta, gandrīz pusotrs tūkstotis eiro, tālāk to strauji celt var būt grūti.

Zemgalē visstraujākais ienākumu kāpums

Iepriecina tas, ka straujāks algu kāpums 3. ceturksnī bija divos reģionos ar zemāko algu līmeni — Vidzemē par 9,7%, Latgalē par 9,1% gada laikā. Par Latgali runājot, diemžēl nevarētu teikt, ka atalgojuma atšķirību samazināšanās austrumu pusē būtu ilglaicīga tendence. 2010. gada pirmajos trīs ceturkšņos algas šeit bija 69,5% no Latvijas vidējā, šī gada attiecīgajā periodā – 69,1%, tātad konverģence ir pat viegli negatīva. Vidzemē situācija nedaudz labāka, šeit algas auga no 76,5% no valsts vidējā rādītāja līdz 79,8% šogad.

Taču visstraujāk ienākumi auguši Zemgalē. Šeit algas konverģējušas no 80,4% līdz 84,8% no valsts vidējā līmeņa. Šis progress panākts galvenokārt uz Rīgas rēķina, tā ir viegli slīdējusi uz leju reģionu algu reitingā – no 114,6% no Latvijas vidējā rādītāja 2010. gada janvārī-septembrī līdz 112,7% šogad.

Jāatzīmē, ka iepriecinošā ziņa par Zemgali saskan ar strauju mājokļu cenu kāpumu reģiona lielākajā pilsētā Jelgavā, kas sasniedzis 16%. Pilsēta lepni ziņo par demogrāfiskās situācijas uzlabošanos, dzimstība pārsniedz mirstību. Šī pilsēta ir viens no rūpniecības attīstības “karstajiem punktiem”.

Zīmīgi, ka starp trīs reģioniem ar augstāko apstrādes rūpniecības īpatsvaru kopējā pievienotajā vērtībā (ap 20%), divi — Zemgale un Vidzeme lepojas ar straujāko algu kāpumu. Kurzemē drīzāk notikusi algu diverģence, no 85,9% līdz 83,8%. Rūpniecība valsts rietumos kopumā attīstījusies labi, taču te ienākumus acīmredzami ietekmēja bēdīgie un vispārzināmie notikumi metālu ražošanas nozarē. Tāpat var spekulēt par tranzīta ietekmi – tam kopš 2010. gada ir sekmējies mazāk labi nekā ekonomikai kopumā. Šajā reģionā atrodas divas no trim lielajām ostām, transporta pakalpojumu daļa reģiona ekonomikā ir ļoti augsta.

Aug arī patēriņš un uzkrājumi

Algu kāpums vienlaikus palīdz augt arī patēriņam un uzkrājumiem. Mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums 2017. gada 3. ceturksnī pret iepriekšējā gada attiecīgo periodu bija par 4,9% lielāks – tas ir straujākais kāpums divu gadu laikā. Turklāt kopš 2015. gada Latvijā ir atgriezusies inflācija, kas nozīmē, ka apgrozījums naudas izteiksmē audzis par 7,2%. Mājsaimniecību noguldījumu pieaugums šogad svārstās ap 8%.

Ir zināms, ka daļu algu pieauguma varētu izskaidrot legalizācijas efekts. Tas nav vienīgā ietekme efekts, ko darba tirgū rada legalizācija. Uzņēmumi ir ievērojuši, ka pārejai baltajā ekonomikā var būt kāds gluži negaidīts rezultāts — šķietami pasliktinās darbinieku veselība, palielinoties darba kavējumu īpatsvaram. Ja darbinieki saņem aplokšņu algas, slimot viņiem var būt ļoti dārgi, jo par šo laiku, visdrīzāk, neviens nemaksā. Ar laiku situācija normalizējas, jo iespēja saņemt pabalstus daļai darbinieku ir kā jauna rotaļlieta, ar kuru viņiem sākumā patīk “paspēlēties”. Tieši ar algu legalizāciju tāpēc lielā mērā skaidrojami strauji augoši valsts budžeta izdevumi slimību pabalstiem. Nevēlama tendence, taču tās dziļākais iemesls ir kāds visnotaļ apsveicams process.

 

Autors ir bankas Luminor ekonomists

Komentāri (1)

Rahel Cohran 30.11.2017. 07.01

Sveiki.
Es esmu Rahel kungs privātā aizdevuma aizdevējs, kurš dod iespēju saņemt aizdevumu ar dzīvības iespējām personām, komercuzņēmumiem, apdrošināšanu utt. Vai jums ir kādas finansiālas grūtības vai jums ir nepieciešams aizdevums, lai ieguldītu vai jums ir nepieciešams aizdevums, lai samaksātu rēķinus, meklējiet ne vairāk kā mēs esam šeit, lai padarītu visas jūsu finansiālās problēmas par pagātnes lietu. Mēs piedāvājam visu veidu aizdevumus jebkurā valūtā ar 2% likmi bez avansa maksas. Es gribu izmantot šo lielisko datu nesēju, lai informētu, ka mēs esam gatavi palīdzēt jums ar jebkāda veida aizdevumu, lai atrisinātu jūsu finansiālo problēmu. Ja jā, tad atgriezieties tagad pa e-pastu ([email protected]), lai iegūtu sīkāku informāciju, jūs esat ļoti priecīgs.

0
0
Atbildēt

0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu