Pētījums: Tiesneši pret likumu maksātnespējas procesu lietās 1

Ilustratīvs attēls no pixabay.com
Print Friendly, PDF & Email

Ļaunprātīgos maksātnespējas procesos Latvija septiņos gados zaudējusi vismaz 665 miljonus eiro, aplēsusi Ārvalstu investoru padome. Atsevišķos maksātnespējas procesos gaismā celti administratoru pārkāpumi, taču ēnā nedrīkst palikt fakts, ka par visām maksātnespējas lietām Latvijā lemj tiesa. Žurnāls Ir ceturtdien raksta, kuri tiesneši ir gājuši pret likumu, ļaujot negodprātīgam biznesam zelt uz tiesiskuma rēķina.

Žurnāla Ir pētījumā pirmo reizi sistemātiski analizēti visi maksātnespējas un tiesiskās aizsardzības procesi, kas Latvijā notikuši krīzes laikā un atkopjoties pēc tās – no 2008. gada sākuma līdz 2014. gada nogalei. Izrādās – aizdomīgās uzņēmumu lietas pirmās instances tiesās nonāk pie salīdzinoši neliela tiesnešu skaita. Taču reizēm maksātnespējas cīņas risina ļoti augstus amatus ieņemoši tiesneši. Ir atklāja, ka tajā iesaistījies pat Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs, tomēr viņš uz žurnāla jautājumiem atbildēt nevēlējās.

Žurnāls sīkāk stāsta par vienu no maksātnespējas administratora Māra Sprūda administrētajiem gadījumiem, kas gan nav apaudzis ar kriminālprocesiem, – par firmu Saimnieks-Serviss. Stāsts ir uzmanības vērts ar to, ka protestu pret tajā pieļautajām nelikumībām izteica Bičkovičs, taču pēdējā brīdī to atsauca, faktiski ļaujot īstenoties Sprūda sazīmētajam plānam.

2009. gadā Saimnieks-Serviss nonāca finanšu grūtībās, kas uzņēmumam varēja nozīmēt šķiršanos no nekustamā īpašuma uzņēmuma Ziemeļķīpsala aktīviem, kurā tas bija līdzīpašnieks. Taču tas nenotika, jo talkā nāca Sprūds ar biroja Antonijas ielā 7 kolēģiem, kuri panāca, ka firmas parādsaistības pret nenodrošinātajiem kreditoriem bez viņu piekrišanas tika samazinātas par nepilniem 700 tūkstošiem jeb 60% no galveno prasījumu apmēra. Tolaik avīze Dienas Bizness šo gadījumu slavēja kā vienu no nedaudzajiem uzņēmumiem, kas spējis veiksmīgi īstenot tiesisko aizsardzību.

Žurnāls Ir noskaidroja Sprūda veiksmes palīgu – šajā gadījumā roku pielicis arī AT priekšsēdis Bičkovičs. Ģenerālprokurora vai Augstākās tiesas vadības protesti bija vienīgais veids, kā iespējami negodprātīgus tiesas lēmumus maksātnespējas lietās tomēr var pārskatīt, jo tie nav pārsūdzami. Kopš 2013. gada šīs iespējas ir vēl vairāk sašaurinātas, atstājot protesta tiesības tikai prokuratūrai.

Taču tolaik šādas tiesības vēl bija AT priekšsēdim, lai gan praksē viņš tās izmantoja reti – vidēji 2 reizes gadā. Kopš 2008. gada kopumā viņš izmantoja tikai deviņos gadījumos. Viens no šiem gadījumiem bija Sprūda administrētais process, kura likumību bija apšaubījis viens no uzņēmuma neapmierinātajiem kreditoriem. Lai arī Bičkovičs tiesneses Ivetas Krēvicas pieņemto spriedumu  Saimnieks-Serviss lietā lūdza AT Senātam atcelt un nodot jaunai izskatīšanai citam tiesnesim, nedēļu pirms jautājuma izskatīšanas Senātā Bičkovičs pats savu protestu atsauca. Tāpēc Krēvicas pieņemtais lēmums palika spēkā. Jāpiebilst, ka šis bija vienīgais no Bičkoviča iesniegtajiem protestiem, ko viņš pats ir atsaucis.

Vairāk lasiet žurnālā Ir šeit.

Komentāri (1)

basta 23.11.2017. 12.28

|Es jau naivi nodomāju, ka būs par Vienotības biedru, Ervīnu Ābeli, kura vadībā tika izstrādātas visas kreditoru uzmešanas shēmas, vai par Vienotības ziedotāju, Haraldu Velmeru, kurš kopā ar Vienotību un Prudentija atsavināja kreditoram – valstij, ap pus miljarda vērto, stratēģiski svarīgo LM un bez naudas to atdeva Krimas čekistu firmai, tā galīgai izvazāšanai.

0
-2
Atbildēt

0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu