Vai Latvijas partijām ir “idejiskais piedāvājums”? 29

Ilustratīvs attēls no pixabay. com
Māris Graudiņš
Print Friendly, PDF & Email

Uz Latvijas politiskās skatuves sen jau ir neskaidrība par to, kurš stāv centrā vai nedaudz pa labi vai pa kreisi. Šo neskaidrību pastiprinājusi politiskā spektra vērtēšana medijos vienīgi pēc etniskā principa. Žurnāla “Ir” komentētājs Pauls Raudseps, politikas pētniece Iveta Kažoka un citi politikas vērotāji ir izteikuši vēlmi no partijām redzēt “skaidru idejisko piedāvājumu“.

Partija “Progresīvie” ar vienbalsīgu valdes lēmumu ir skaidri pateikusi, ka tā vēlas noteikti iezīmēt savu politisko darbu ar vietu kreisajā centrā, proti, piesakot savu dalību Eiropas Sociāldemokrātu/Sociālistu partijā (PES).

Šis lēmums ir stratēģiski būtisks Latvijas nākotnei. Jau nepilnus 14 gadus sirgstam no nespējas ietekmēt politiku Eiropas Savienības līmenī. Vai runa būtu par ES Enerģētikas savienību vai lauksaimniecības platību maksājumiem vai drošības politiku, Latvija konsekventi palikusi ārpus iekšējā lēmēju loka, jo trūkusi balss kreisajā centrā. 80% no Latvijas likumiem šodien top Briselē. Pēc tam mēs tos pieņemam Saeimā. Varam aplēst, ka vēl lielāks procents no šiem likumiem top Eiropas institūciju kompromisos starp labējo centru — Eiropas Tautas partiju grupu, un kreiso centru — Progresīvo aliansi, sociāldemokrātiem. Nonākot līdz lēmumu pieņemšanai, būtiskas lomas Eiropas Parlamentā (EP) nav nedz liberāļiem, nedz zaļajiem.

Šo mūsu valsts nespēju pienācīgi aizstāvēt savas intereses saasina mūsu mazspēja kreisajā flangā. Pēdējo divu EP sasaukumos ne “Saskaņas” deputāts Mirskis, ne Mamikins ne tikai nav spējuši izvirzīt Latvijas intereses priekšplānā, bet ir pat atbalstījuši Kremļa agresīvo ārpolitiku.

Eiropā strādājam, ar kreiso roku sasietu aiz muguras. Mūsu politikas lidojums ar labo spārnu vien ir neveikls un nespēj sasniegt mērķi. Citu partiju ilgstošā neskaidrība par savu ideoloģisko identitāti liecina, ka šī Latvijas valstij neizdevīgā politika turpināsies.

Strādājot kā EP nodaļas vadītājam, man neskaitāmas reizes nācās piedzīvot, kā Latvijas delegācija ir bijusi spiesta lūgties pie saviem Baltijas valstu kolēģiem, lai aizstāvētu mūsu nacionālās intereses Eiropā. Mūsu deputāti, negribēdami saistīties ar saskaņiešiem, kautrīgi klauvējuši pie Ilvesa igauņu sociāldemokrātiem vai pie Lietuvas kreisā centra, lai gūtu atbalstu Latvijai būtiskām iniciatīvām no ES otrās ietekmīgākās politiskās grupas.

Gan ZZS, gan partijas “Kustība “Par!”” (KP) neizlēmība turpina radīt neskaidrību vēlētājos. Jau lieku reizi norādīts, ka premjeru tikšanās reizēs Briselē mūsu Ministru prezidentam partiju grupu sarunās nav kur pieslieties. Vai politikas jaunpienācēji turpinās šo ideoloģiskās identitātes krīzi?

Ko mums dotu progresīva politika Eiropā un Latvijā, attīstot labāko no ziemeļvalstu modeļa?

Eiropas Parlamenta Progresīvā alianse vienīgā patlaban ierosina formulu Eiropas mēroga minimālajai algai. Arī pensijām tā iesaka ieviest formulu, kas nodrošinātu minimālo līmeni, kas atbilst cilvēka cienīgai dzīvei. ZZS, NA un Vienotības valdība ar “paristu” klusu piekrišanu bijusi priekšplānā cīņā pret finanšu transakcijas nodokli Eiropā, kas liktu spekulantiem maksāt 0,01% par katru spekulatīvo darījumu. Tas nodrošinātu Latvijai izdevīgu neatkarīgu ES finansēšanas avotu. Īstena banku savienība, enerģētikas savienība, ES mēroga ciešāka aizsardzības sadarbība, utt. Saraksts varētu būt vēl garāks. Bet ir skaidrs, ka galvenais balsts šīm ES iniciatīvām, kas veicinātu Latvijas un kontinenta saliedētību un augšupeju, nāk no kreisā centra.

Politikas komentētājiem ir taisnība. Skaidri iezīmējot vietu politiskajā spektrā, “iegūtu visi vēlētāji, politiskais piedāvājums kļūtu saprotamāks”. Biedrība “Progresīvie” jau pirms mūsu partijas dibināšanas izvirzīja aicinājumu sabiedrībai manabalss.lv parakstīties par mūsu progresīvā nodokļa iniciatīvu. Tas ir piemērs, ka esam likuši idejas pirmajā vietā. Ar savu pieteikumu PES mēs esam skaidri pauduši mūsu vietu Eiropas kreisi centriskajā politiskajā spektrā. „Progresīvie” apzinās, kas ir mūsu partneri, un apzināmies, ka kopējai idejai ir spēks. Esam gandarīti, ka arī citas partijas sāk iekļaut progresīvas idejas savās programmās. Tas var likt pamatus auglīgai sadarbībai.

Laikā, kad mūsu ārlietu ministrs ir deklarējis, ka “nav jāsapņo par federālu Eiropu un jāceļ gaisa pilis”, mums jāatceras, ka Raiņa vārdi: “Topi audzi, brīvā Latve, brīvo tautu kopībā”, bija ne tikai aicinājums, bet reizē arī izdevusies prognoze. Mums ir skaidri jāpasaka mūsu mērķi par ciešāku sadarbību Eiropas politikas kontekstā, jo Eiropas partneri ir galvenais garants mūsu izaugsmei un stabilitātei. Šīs izaugsmes galvenais virzītājs ir Eiropas Parlamenta Progresīvā alianse (sociāldemokrāti).

 

Autors ir partijas PROGRESĪVIE valdes priekšsēdētājs

Komentāri (29)

J.Biotops 21.11.2017. 18.03

“…Progresīvā alianse vienīgā patlaban ierosina formulu Eiropas mēroga minimālajai algai… …minimālo līmeni, kas atbilst cilvēka cienīgai dzīvei…” – Ar sarkano, ar svēto krāsu lāpā…
Nedod Dievs kādam iedomāties, ka alga varētu būt saistīta ar darba rezultātu. Uzrakstīsim, cik vajag, un lai tie maitas uzņēmēji, nu buržuīni gatavie, gādā!

+4
0
Atbildēt

1

    edge_indran > J.Biotops 21.11.2017. 19.00

    Kā tādās reizēs izsakās – “No tavas mutes tieši Dieva ausī!”
    Liel-buržuīni, ja kas, tiešām māk sev sagādāt, kā arī pareizi sasaistīt atalgojumu ar (ne) sasniedzamu darba rezultātu. Mācies, student, mācies:”Gandrīz 1,6 miljoni eiro – šis kopējais LB vadības (ieskaitot bankas padomi) atalgojums, kas saskaitāms no amatpersonu ikgadējām deklarācijām Valsts ieņēmumu dienesta publiskajā datubāzē, gan ir tikai aisberga redzamā daļa. Ir vēl arī citi iespaidīgi labumi, kas amatpersonu deklarācijās ikgadēji neparādās un bieži vien tā arī paliek sabiedrībai slēpti: tā ir veselības un jo īpaši dzīvības apdrošināšana, kas tikai LB valdes vajadzībām vien pērn izmaksājusi gandrīz 60 tūkstošus eiro, kā arī dienesta auto personiskām vajadzībām, apmaksātu mācību iespēja, papildu atvaļinājumi u. c.
    Latvijas Banka par savu īpašo statusu un īpašo algu līmeni ir cīnījusies jau kopš saviem pirmsākumiem, kad tās toreizējais prezidents Einars Repše darīja visu, lai tikai neatklātu sava personiskā atalgojuma apmēru. ” Latvijas Bankas vadības algas: Vēl treknāk, vēl apšaubāmāk (diena.lv)

    0
    -1
    Atbildēt

    1

    Antons > edge_indran 22.11.2017. 13.32

    Bitops – pareizi vai nepareizi, bet, tā notiek – drīz vien strādās tikai tie, kas reāli grib strādāt.
    Pārējie saņems bonusus ( pabalstus), un dzīvos.
    No vienas puses – netaisnīgi.
    No otras puses – un ko darīt, ubagi vai cilvŗeki bez naudas neveicina patēriņu, utt., tātad, neattīsta ekonomiku.
    Un, ņemot vērā komjutarizāciju, robotizāciju, utt., utt., visus ar darbu nodrošināt nevarēs.
    Saprotams, vismaz kāds sab. darbs tiem būtu jāstrādā, un valstij būtu jāstimulē viņu vēlmi strādāt, no otras pusews – grūti pateikt, vai būs daudz tādu, kas gribēs “haļavu”, kaut ar nedaudz zemāku dzīves līmeni, nomainīt pret darbu, kaut, ar augstāku dz. l.
    Saprotams, katrā sab. ir ap 10 – 20% cilvēki, kas to sabiedrību stumj un virza, un uz to rēķina arī dzīvos visi pārējie.
    No vienas puses -, skumji.
    No otras – galu galā, ja reiz visus var nodrošināt tie 10%, pateicoties tehnoloģijām utt., un ja tie 10 radošie % vienmēr būs – kāda problēma?
    Azimivs un Seklijs, arī citi fantasti, tādu situāciju sen modulēja savos darbos.

    0
    -1
    Atbildēt

    1

    Antons > Antons 22.11.2017. 13.34

    Iepr. komentārs adresēts Bitopam, nevis Edžam.

    0
    0
    Atbildēt

    1

    J.Biotops > Antons 22.11.2017. 20.20

    Par Azimovu nezinu, par Šekliju nebrīnos.
    Ideja – barot liekēžu masu – jau tika izmēģināta Romas impērijā (vara labu laiku tiešām varēja sagādāt pilsētas plikadīdām maizi un izpriecas par velti vai precīzāk – pērkot lojalitāti). Cik nu atceros, toreiz beidzās slikti.
    Mūsdienu rietumu civilizācijā redzamas vairākas līdzības ar Romas sabrukumu (tikai nepārspīlēsim – vēsturē nekas nenotiek divreiz vienādi. Jo vairāk tāpēc, ka trūkst dažu faktoru, kas radīja Romas kultūras spēku). Ja tiešām pienāks laiks, kad “…strādās tikai tie, kas reāli grib strādāt…” tad tas nebūs ilgi. Drīz pēc tam smagi un ne visai produktīvi strādās visi, kas gribēs kaut reizi dienā paēst un nebūs apvienojušies bandā, kura atņem ēdamo indiviuālistiem.

    0
    0
    Atbildēt

    1

    Bārdainais Signe > J.Biotops 22.11.2017. 23.55

    Neatceros kuram bija stāsts,kad visu sāka ražot automāti un roboti un naudai kā tāda pazuda jebkāda jēga.Autors gan prognozēja,ka tieši tad visi gribēs ar kaut ko nodarboties un būt derīgi,par iespēju strādāt stāvēja garās rindās.Man tas liekās diezgan ticami,es nesaprotu,kā kādam var patikt neko nedarīt un nebūt vajadzīgam.Ja paskatāmies uz bērniem,viņi visi grib piedalīties…gribēt nedarīt neko ir kaut kāda dzīves laikā iegūta psiholoģiska trauma.

    0
    -1
    Atbildēt

    0

rinķī apkārt 21.11.2017. 11.33

Es arī piekrītu viedoklim, ka Latvijā līdz šim politiskās partijas lielā mērā asociējas ar to līderu personībām un tikpat kā nav atpazīstamas pēc ideoloģijas, kuru tās itkā pārstāv.
SC, protams, šajā bildē ir izņēmums, Saskaņas Centram ir sava, nesatricināma ideoloģija un uz šī nemainīgā lieluma fona tad es gribētu saprast ar ko tad tādas Latvijas kreisās partijas kā “Progresīvie” un “Par” atšķiras no “ušakoviešiem”? Visos punktos – gan ekonomikā, gan ārpolitikā, iekšpolitikā utt, neapejot “asos stūrus”, tādus kā pilsonības jautājums, attieksme pret valsts valodu un izglītības reformu utt.

Visbeidzot, kā raksta autors, pēc nonākšanas Briseles parlamentā, skaidros, ka viņš ir patiesāks sociāldemokrāts par Mamikinu, piemēram? utt. Jautājumi ir, atbilžu pagaidām nav. Tikai gudras runas par ” Eiropas politiku” 🙂

+3
-1
Atbildēt

2

    basta > rinķī apkārt 21.11.2017. 12.54

    Manuprāt paziņot krieviem, ka pāriešanas uzsākšana uz apmācībām valsts valodā tiek atlikta uz diviem gadiem, daudz neatšķirās, ja pateiktu, ka krievs vēl 10 gadus var neraustīties un oficiāla divvalodība ir tikai laika jautājums.

    +3
    -3
    Atbildēt

    0

    Misija > rinķī apkārt 22.11.2017. 12.08

    riņķī apkārt
    … Saskaņas Centram ir sava, nesatricināma ideoloģija un uz šī nemainīgā lieluma fona tad es gribētu saprast ar ko tad tādas Latvijas kreisās partijas kā “Progresīvie” un “Par” atšķiras no “ušakoviešiem”?
    Tas ir ļoti būtisks jautājums! Cilvēki vairs īsti neuzticas šādiem jaunveidojumiem un baidās, ka var izrādīties : ka tie ir tie paši vēži tikai “ušakoviešu” kulītē.
    Vai mūsu vēlētajam ir labvēlīga tāda partiju sadrumstalotība?! Domāju, ka tāda tendence ir bīstama!
    Lasot komentārus, man pietrūkst kādreizējās “Domubiedru” grupiņas…

    +1
    0
    Atbildēt

    0

vitalisvita 22.11.2017. 13.35

Uzskatu, ka tas “idejiskais piedāvājums ” spēj rasties vienīgi dabiskā (nacionālā) valstī, kurā primāri tiek respektēta valsts radīšanas ideja un kurā nav zudis ar to saistītais patriotisms, bet ne kosmopolītiskā vidē, kurā “politiski integrēto” klaidoņu un okupantu daudzums nav ierobežots un viņu pēcnāscēju intereses nonivelējušās līdz primitīvam sadzīves līmenim, kurā tās kļūvušas merkantīlas un savtīgas.
Un, starp citu, arī tā Rietumeiropa jau maz atšķiras no post-padomju telpas.

+3
-1
Atbildēt

0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu