Bijušais iekšlietu ministra vietnieks Indrikovs atteicies no valsts augstākā apbalvojuma

Zenons Indrikovs. Foto no publikācijas "Latvijas Vēstnesī"
Print Friendly, PDF & Email

Pašreizējais Daugavpils Universitātes profesors un bijušais iekšlietu ministra vietnieks, Policijas akadēmijas ilggadējais vadītājs Zenons Indrikovs, kuru kolēģi bija izvirzījuši valsts augstajam apbalvojumam – Atzinības krustam, atteicies no viņam piešķirtā apbalvojuma, vēstīja raidījums “LNT Ziņas”.

Indrikova bagāto profesionālo mūžu kolēģi aprakstījuši Ordeņu kapitulam. Bijusi minēta arī viņa loma Iekšlietu ministrijas aizstāvībā 1991. gada barikāžu laikā, kad ministrijai uzbruka OMON, stāstīja Ordeņu kapitula kanclere Kārina Pētersone.

Taču Ordeņu kapituls īsi pēc lēmuma par Atzinības krusta piešķiršanu paziņošanas saņēma Indrikova iesniegumu, ka viņš no apbalvojuma atsakās. Nekas cits neatlika, kā viņam atņemt piešķirto apbalvojumu.

Daugavpils Universitātes rektors Arvīds Barševskis uzskata, ka jebkuram cilvēkam ir tiesības būt izvirzītam un ir tiesības atteikties no valsts apbalvojuma, lai kādi arī būtu motīvi. “Ja man vajadzētu raksturot vienā vārdā profesoru – teiktu goda vīrs. Ja profesors ko dara – dara labi, vai nedara. Domāju, ka šajā gadījumā tā ir līdzīga situācija – ja profesoram bija kāds iemesls, tas bija pamatots un šis lēmums ir izsvērts,” saka Daugavpils Universitātes rektors Barševskis.

Atteikuma iemeslu Indrikovs nav izpaudis ne saviem augstskolas kolēģiem, ne Ordeņu kapitulam. “Saņemot Indrikova kunga iesniegumu, kur viņš tā ļoti kautrīgi minēja, ka viņam nav nekādu citu nopelnu kā tikai tēvijas mīlestība un par to jau neapbalvojot. Tādā paradoksālā kārtā mūsu lēmums bija formulēts – par tēvijas mīlestību un mūžu, kas veltīts tēvzemei. Tāpēc bija tik ļoti bēdīgi. Iemesli man nav zināmi. Es vienīgi ar sievišķīgu intuīciju sapratu, ka viņam kaut kas sāp no tā, kas noticis viņa profesionālā mūža laikā un viņš tām sāpēm nav ticis pāri,” stāsta Ordeņu kapitula kanclere.

Arī bijušie kolēģi no iekšlietu sistēmas norāda, ka Indrikovs arī jau agrāk attiecies no virzīšanas dažādiem apbalvojumiem. Raidījumam ar pašu Indrikovu neizdevās sazināties. Profesors ar Daugavpils Universitātes starpniecību aicinājis sabiedrību respektēt viņa lēmumu.

Līdzšinējā statistika par valsts apbalvojumu piešķiršanu atklāj, ka kopumā no valsts apbalvojumiem atteikušās 17 personas. Visvairāk – Gunta Ulmaņa prezidentūras laikā, kad no piešķirtā valsts apbalvojuma atteikušās 12 personas. Vairas Vīķes – Freibergas prezidentūras laikā saņemti trīs atteikumi, Valda Zatlera prezidentūras laikā – neviens. Toties Zatlera prezidentūras laikā vienai personai pēc apbalvojuma saņemšanas Atzinības krusts ticis atņemts. Andra Bērziņa prezidentūras laikā viena persona atteikusies no valsts augstākā apbalvojuma. Kopš Rīgas pils saimnieks ir Raimonds Vējonis, no Atzinības krusta saņemšanas atteikušās tagad jau divas personas.

Ir jau rakstīja, ka oligarhu lietas Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijas pārstāvis deputāts Andrejs Judins, lasot operatīvās lietas materiālus, saskatījis nozieguma pazīmes un pamatu kriminālprocesa ierosināšanai pret kādu personu, taču viņš neredz, ka šis cilvēks būtu saukts pie atbildības. “Es nevaru stāstīt detaļas, bet es redzu, ka uz viena dokumenta pamata bija jābūt kriminālprocesam, bet es neredzu, ka šis cilvēks ir saukts pie atbildības, jo saskatāmas nozieguma pazīmes. Es to atklāju, strādājot, pētot operatīvo lietu,” saka Judins.

Viņš arī nolēmis aicināt KNAB sākt kriminālprocesu, bet pirms tam komisijas vārdā vēlējās noskaidrot, vai Valsts prezidenta paspārnē strādājošais Ordeņa kapituls, pirms pasniegt vārdā neminētajai personai ordeni, ir ievācis informāciju, vai tā ir valsts augstākā apbalvojuma cienīga. Tiesa, tā kā informācija nav publiskojama, nav skaidrs, vai Indrikova atteikšanās no apbalvojuma ir saistāma ar Judina atklājumu oligarhu lietas materiālos.

Pagaidām nav neviena komentāra

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu