Valsti nenodibināja vienā dienā • IR.lv

Valsti nenodibināja vienā dienā

1
Jānis Tomaševskis. Foto — Edmunds Brencis, Picture Agency
Pauls Raudseps

Kad patiesībā tika pasludināta Latvijas neatkarība? Vēsturnieks Jānis Tomaševskis izpētījis, ka atbildēt uz šo jautājumu nemaz nav tik vienkārši

Latvieši! Lielais atlaišanas vārds ir atskanējis: pašnoteikšanās tautām! Negaidāt vairs citas atlaišanas! Ņemat sev paši, ko vēsture jums dod, un esat gatavi notīrīt savas durvis no svešiem apspiedējiem! Ņemat paši sev šo zemi, kuru mūsu tēvi pirkuši ar saviem asins sviedriem, un ceļat tur labāku valsti nekā tā, kura tagad iet bojā, — ar tādu Kārļa Skalbes un Jāņa Akuratera sacerētu uzsaukumu 1917. gada novembrī nāca klajā Latviešu pagaidu nacionālā padome (LPNP), kuru ne viens vien vēsturnieks un tiesību eksperts uzskatījis par īsto Latvijas neatkarības pasludinātāju. Par šo ļoti svarīgo, bet salīdzinoši maz zināmo organizāciju tikko iznākusi grāmata Neatkarības čuksti: Latviešu pagaidu nacionālās padomes vēsture. Valsts svētku priekšvakarā intervija ar tās autoru, vēsturnieku Jāni Tomaševski.

Visi zina, ka Latvijas neatkarību proklamēja 1918. gada 18. novembrī. Taču pārsteidzošā kārtā jau nedēļu iepriekš, 1918. gada 11. novembrī, Zigfrīds Anna Meierovics saņēma no Lielbritānijas valdības apliecinājumu, ka tā atzīst viņu par Latvijas de facto valdības pārstāvi. Kā tas varēja notikt?
Tas bija iespējams tāpēc, ka Latviešu pagaidu nacionālā padome, kuru 1917. gada novembrī dibināja Valkā, par vienu no saviem galvenajiem uzdevumiem izvirzīja kontaktu dibināšanu ar Rietumu sabiedroto pārstāvjiem. Viņi savos iesniegumos sabiedroto pārstāvjiem minēja, ka nacionālā padome ir formējusies no lielākajām latviešu politiskajām partijām un sabiedriskajām organizācijām un ir tiesīga runāt visas tautas vārdā. Viņi gan neteica konkrēti, ka tā ir rīcībspējīga valdība, jo 1918. gadā visu Latviju bija okupējuši vācieši. Labākajā gadījumā mēs to varam uzskatīt par trimdas valdību.

Saistībā ar LPNP izveidošanu 1917. gada novembrī jūsu grāmatā ir nodaļa Vai Valkā proklamēta neakarīga Latvija? Kāda ir atbilde uz šo jautājumu?
Tas bija interesants moments arī man pašam. Daudzi vēsturnieki un arī vairāki tiesībzinātnieki uzskata, ka Latvijas valstiskais pamats ir ielikts tieši Valkā. Piemēram, tiesībnieks Kārlis Dišlers ne tikai domā, ka nacionālajai padomei bija tiesības runāt visas tautas vārdā, tieši tāpat kā Tautas padomei gadu vēlāk, bet arī uzskata, ka paziņojums par to, ka Latvijas stāvokli, iekšējo iekārtu un attiecības uz ārieni noteiks tās Satversmes sapulce un tautas plebiscīts, nozīmē, ka gribam būt neatkarīgi. Tajā brīdī vārdu «neatkarība» nedrīkstēja lietot.

LPNP dibinātāji, kuru vidū bija ievērojami juristi, kas pārzināja starptautiskās tiesības un bija uzņēmuši sakarus ar sabiedrotajiem, saņēma signālus, ka — varat teikt, ka gribat savu patstāvību, pašnoteikšanos, bet nedrīkstat aizskart Krievijas teritoriālās intereses. Tajā brīdī, lai arī lielinieciska, Krievija joprojām atradās kara stāvoklī ar Vāciju, tāpat kā Rietumu sabiedrotie. Tie negribēja iejaukties Krievijas iekšējās lietās. Tika izdomāts veids, kā caur puķēm pateikt, ka gribam būt neatkarīgi. [Skalbes un Akuratera rakstīto] uzsaukumu «Visiem latviešiem», kas iznāca neilgi pēc LPNP pirmās sesijas, [2012. gadā] Valsts prezidenta izveidotā Konstitucionālo tiesību komisija atzina par pirmo soli uz neatkarīgu valsti.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu