Simtgades estrāde

Paplašinātās skatītāju zonas aizmugurējās rindas tiks paceltas desmit metru augstumā, zem tām būs divi stāvi tualetēm un tirdzniecības vietām. Foto — Edmunds Brencis, Picture Agency
Ieva Cielava
Print Friendly, PDF & Email

Vairāk skatītāju vietu un īpašās laboratorijās testēta akustika — tāds ir Mežaparka estrādes pārbūves projekts, kura pirmais posms jāpabeidz tieši uz Dziesmusvētkiem nākamvasar. Cik īsti viss maksās, nezina vēl neviens

Ir tumšs. Pulkstenis rāda sastrēgumu — pulksten piecus vakarā. Piestāju pie Mežaparka leģendārās šašliku ēstuves Mores ielā. Ne uz maltīti. Barjera tepat aiz stūra regulē iebraukšanu Mežaparka Lielās estrādes būvlaukumā. Šaurie ceļi ved cauri tumšiem kokiem, bet pa labi no Jaunlaulāto kalniņa paveras gaismas lauks. Ar prožektoriem apgaismotā būvlaukumā slienas desmit metrus augsti betona stabi, kuri jau nākamvasar balstīs vairāk nekā 30 tūkstošus skatītāju. Pagaidām te ir tikai vīri krāsainās ķiverēs un rūcoša tehnika. Ja sasals zeme vai uzsnigs biezs sniegs, darbi būs jāpārtrauc, tāpēc līdz vēlam vakaram viņi steidz uz priekšu svētku estrādes būvēšanu.

Ideja par Mežaparka Lielās estrādes atjaunošanu virmojusi gaisā jau vairāk nekā desmit gadus. 2007. gadā arhitekti Austris Mailītis un Juris Poga konkursā ieguva tiesības īstenot estrādē savu vīziju — sidraba birzi dziesmu kalnā. Ekonomiskā krīze šai idejai uz kādu laiku pielika punktu — ar strauji rūkošo budžetu Rīgas pilsēta estrādes būvniecību vairs nespēja atļauties. Taču pērn pilsētas vadība atjaunoja līgumu ar arhitektiem, un tie ar pilnu jaudu turpināja būvprojekta izstrādi. Tas nebūtu iespējams bez Kultūras ministrijas atbalsta, kas projekta realizēšanai domei izsniegusi bezprocentu aizdevumu uz 30 gadiem.

Rīgas vicemērs Andris Ameriks personiski šos jautājumus esot risināja ar kultūras ministri Daci Melbārdi, uzsver domes Pilsētas īpašuma komitejas priekšsēdētājs Oļegs Burovs.     

Uz valsts simtgades Dziesmu un deju svētkiem nākamā gada jūlijā visu estrādes projektu neizdosies vēl pabeigt, tāpēc tas sadalīts divos etapos. Līdz 18. jūnijam ekspluatācijā jānodod atjaunotā skatītāju zona, bet skatuves pārveide sāksies augustā — pēc Prāta vētras koncerta, lai vārtus publikai atkal vērtu citā valstiskā datumā — 2021. gada 4. maijā.

Meža akustika

«Viens no brāļiem Kokariem ir teicis, ka Dziesmusvētki ir mūsu reliģija. Ja svētku norises vieta ir svētvieta, tad estrāde ir tās simbols. Mūsu koncepcija paredz, ka mūsu svētā vieta ir daba, tāpēc taisām to līdzībās ar dabu,» tiekoties ar Ir, skaidro viens no estrādes idejas autoriem arhitekts Austris Mailītis.

Dziesmusvētki nākamvasar pulcēs krietni vairāk skatītāju. Uz soliem, kas jau šobrīd pasūtīti Somijā, varēs sasēsties aptuveni 30,5 tūkstoši cilvēku — iepriekš vietas bija 22 tūkstošiem skatītāju. Soliem, kurus uz Latviju ar kravas mašīnām sāks vest nākamā gada sākumā, nebūs atzveltnes, lai netraucētu akustikai. Pie skaņas risinājumiem projektētāji strādā rūpīgi, tādēļ Latvijas labākajiem akustiķiem talkā nāk arī Vācijas eksperti. Dabiskās skaņas un apskaņošanas salāgošana ir izaicinājums meistariem, turklāt jāatrod risinājumi, lai vienlīdz labi skan gan koru koncerti, gan individuālie izpildītāji. «Tā ir akustiski unikāla telpa, man gribētos to saukt par meža akustiku,» salīdzina Mailītis.

Meklējot labākos risinājumus, vasarā Latvijas un Vācijas meistari strādāja akustiskajā laboratorijā Rīgā, kur bija izveidojuši vairākus kvadrātmetrus lielu estrādes modeli. «Iedomājies, ka ieej telpā, kur ir akls klusums. Telpā, kas izlikta ar stikla vati. Cilvēks stāv pacelts uz armatūras sieta. Siets drusciņ kustas un šūpojas. Sirreāla sajūta,» laboratorijā piedzīvoto apraksta Latvijas Nacionālā kultūras centra direktore Signe Pujāte, kura aktīvi seko līdzi estrādes tapšanai.

Īpaši izraudzīts arī bruģis, ko vēlāk liks estrādes grīdā un jau šobrīd klāj visā estrādes teritorijā. Lai izraudzītos labāko, tika aicināti tautas deju dejotāji — laižoties dejas soļos uz vairākiem bruģētu virsmu modeļiem, viņi izvēlējās piemērotāko.

Darbi Mežaparkā rit uz priekšu tikpat raitā solī. Vasarā būs nomainītas un sakārtotas visas komunikācijas — ūdens, kanalizācija, elektrība. Atjaunots Viestura prospekta ceļa segums, estrāde plašākā teritorijā nekā iepriekš apjozta ar jaunu žogu.

Taču vislielākās izmaiņas saistītas ar skatītāju tribīnēm. «Tas būs bērnišķīgs pirmatklājums katram no mums,» sola Signe Pujāte. Starp desmit metrus augstiem betona stabiem, virs kuriem sliesies sēdvietas, tiks izvietoti divi stāvi tualetēm un tirdzniecības vietām. «Gribam to visu nolikt zem skatītājiem. Mežā ir paredzētas vietas, kur var nolikt pagaidu tualetes, bet vēlamies tās pēc iespējas samazināt,» skaidro arhitekts Mailītis. Tāpat arī tuvāko platību atbrīvot no tirdzniecības vietām. «Tirgošanās rada akustisko fonu. Vienu daļu plānojam likt apakšā, otru — tālāk teritorijā,» komentē arhitekts.

Skatuve nākamgad piedzīvos tikai nelielas izmaiņas. Jau nojaukti vecie skatuves spārni, jo tur tiks izbūvētas koka pagaidu tribīnes. Tas ļaus uz skatuves vienlaikus satilpināt visus 13,5 tūkstošus koristu, kas saņēmuši ceļazīmi uz simtgades svētkiem. Kad 2021. gadā būs gatava jaunā skatuve, dalībnieku ietilpība tajā būšot līdzīga, ap 13—14 tūkstošiem, bet tiks uzlabotas plūsmas, kā koristi kāpj uz skatuves un dodas prom no tās. Ēka, kas šobrīd slienas aiz skatuves, tiks pārbūvēta zem tribīnēm. Tas ļaus aizmugurē izbūvēt astoņas kāpņutelpas (šobrīd ir četras) un katrā sānā vēl divas ejas.

Ēkai zem skatuves būs divi stāvi un pagrabs. Zemākajā līmenī plašas ģērbtuves, augstākajā — Rīgas mežu biroji, bet par pirmā stāva pielietojumu vēl tiek lauzītas galvas. Oļegs Burovs no Rīgas domes pastāsta dažas idejas — Dziesmusvētku ekspozīciju zāle, koncertzāle, telpa koru skatēm un koncertiem. Burovs rīkojis sanāksmi ar Latvijas lielākajiem pasākumu organizatoriem, vaicājis — kam jābūt estrādē, lai pasaules zvaigznes savām koncerttūrēm izvēlētos Rīgu, nevis Tallinu? «Paredzējām kravas liftu uz ģērbtuvēm, jo Lady Gaga brauc ar savu lielo dīvānu. Sīkums, bet, ja to lielo dīvānu nevaram dabūt ģērbtuvēs, Rīga var zaudēt šo koncertu,» viņš stāsta par uzklausītajiem ieteikumiem.

Miljoni esot sekundāra lieta

«77, 87, 97 vai 67 miljoni kopējās izmaksas — šobrīd par agru teikt,» spriež Burovs. Medijos izskanējušo versiju, ka kopējās Mežaparka estrādes rekonstrukcijas izmaksas būs aptuveni 77 miljoni eiro, viņš sauc par literatūru, bet «skaidrs ir viens — kopumā, protams, šis projekts būs dārgs».

Būvniecības pirmo etapu realizē pilnsabiedrība RE&RE un LNK Industries, kas darbus apņēmusies paveikt par 26,7 miljoniem eiro bez PVN. Taču joprojām nav zināms, cik dārga būs būvdarbu otrā daļa — pašas estrādes rekonstrukcija. Konkurss par šiem darbiem tiks izsludināts pavasara sākumā. Sarežģītākā daļa būšot skatuves kupola metāla konstrukcijas, ar ko Latvijā neesot pieredzes. Šobrīd esot grūti nosaukt pat aptuveno summu, cik tās varētu izmaksāt. Otrs nezināmais ir akustiskā membrāna, ar ko jānoklāj skatuves jumts. Burovs tikai izsaka cerību, ka otrās kārtas kopējās izmaksas nepārsniegs 50 miljonus eiro. «Tie miljoni, ja skatām ilgtermiņā, ir sekundāra lieta. Mēs būvējam šo uz vairākiem gadiem. Negribu runāt, kāda būs estrāde, kad svinēsim Latvijas 200 gadu jubileju, bet simt procenti, ka 150 gadu jubilejā plānojam rīkot Dziesmusvētkus uz šīs estrādes,» viņš saka.

Piecu mēnešu laikā, kopš būvlaukumā darbus sākuši celtnieki, iztērēta tieši puse naudas. Divarpus miljoni mēnesī — ļoti labs ražīguma rādītājs, vērtē Burovs. Darbi Mežaparkā rit raiti. «Skatoties plānoto darbu grafikā, mēs šobrīd esam 28.—30. janvārī. Esam izdarījuši tik daudz ar vienu domu — ziema mūs noliks kaut kādā saprātīgā vietā atpakaļ,» satraukumu par drīzo nodošanas termiņu un neprognozējamiem laikapstākļiem pauž pilnsabiedrības RE&RE un LNK Industries projektu direktors Valdis Koks. Ja uznāks liels sals vai sasnigs bieza sniega sega — darbu tempi saruks. «Mēs ceram uz tipisku ziemu — ārpus Rīgas var būt balts, bet šeit nevajag,» viņš pajoko.

Kā pirmos būvnieki cenšas paveikt darbus, ko visvairāk var kavēt aukstums, tāpēc jau šobrīd pabeigta betonēšana un tiek steigta uz priekšu labiekārtošana — apzaļumošana, ceļu darbi. Izbūvēti gandrīz visi ārējie komunikāciju tīkli, kuriem pēc grafika bija jābūt gataviem tikai aprīlī.

Joprojām skaidri nav zināms, vai būvnieki iekļausies noteiktajos 26,7 miljonos eiro. Piemēram, par 55 tūkstošiem eiro neplānoti palielinājās izmaksas, jo projektā nebija paredzēts stiprinošais ģeorežģis zem bruģa. Tikmēr solu iegādē izdevies ietaupīt. Visus plusus un mīnusus būvnieks un pasūtītājs gatavojas savilkt kopā jūnijā, kad objekts būs jānodod ekspluatācijā.

Tā kā Lielā estrāde ir Rīgas īpašums, nauda tās rekonstrukcijai bija jāatrod pilsētai. Veiksmīgā kārtā tai izdevās izkārtot bezprocentu aizdevumu uz 30 gadiem no valsts. Iepriekš pilsēta ar Kultūras ministrijas palīdzību atjaunojusi Mākslas muzeju un VEF kultūras pili. «Mums visiem vajadzētu saprast — ja nebūtu Mākslas muzeja, nebūtu izveidojusies tā sadarbība, nebūtu arī Mežaparka. Tas nozīmē, ka mums valstī var būt arī pozitīvas lietas,» par galvaspilsētas vadības un valdības sadarbību saka Burovs.

Pirmā valsts aizdevuma summa ir 45 miljoni eiro, kam vajadzētu segt visus tēriņus vēl arī 2018. gadā. Pēc tam būs vajadzīgs papildinājums. «Vicemērs šo jautājumu izrunāja ar kultūras ministri. Cik sapratu, kultūras ministrei notika saruna ar finanšu ministri. Maksimālā summa, [kas varētu būt vajadzīga,] ir rezervēta aizdevumam,» skaidro Burovs, atturoties komentēt, cik tā ir liela.

«Šitie puiši zina papīrus»

Pilnsabiedrība RE&RE un LNK Industries iepirkumā nepiedāvāja zemāko cenu Lielās estrādes būvniecībai, tomēr konkursā uzvarēja. Dome noraidīja zemākās cenas piedāvātāju, Igaunijā bāzēto kompāniju Lemminkainen kā nepietiekami pieredzējušu. Interesanti, ka konkursa laikā Iepirkumu uzraudzības birojā tika iesniegtas sūdzības no trim dažādām kompānijām par pārmērīgiem pieredzes kritērijiem iepirkuma prasībās. Lai gan lielākā daļa darbu veicami ārā, nolikums pieprasīja no pretendentiem pieredzi kā ģenerāluzņēmējam tādas ēkas būvdarbu veikšanā, kur būvdarbu vērtība ir vismaz 19 miljoni eiro un platība — 15 tūkstoši kvadrātmetru. Divas sūdzības tika noraidītas kā nepamatotas (to skaitā Lemminkainen), bet trešo tās iesniedzējs atsauca pats.

«Sūdzības rakstīja tikai ārzemnieki,» taisnojas Burovs. Uzņēmumi tādā veidā tikai mēģinājuši novilcināt laiku piedāvājuma sagatavošanai un kārtojuši savstarpējās attiecības. «Man liekas, ka Latvijas iedzīvotājiem nodarboties ar tādām spēlītēm, kas varētu apdraudēt Dziesmusvētkus, nav populāri,» viņš rezumē un izsaka prieku, ka uzvarējusi Latvijas kompānija. «Negribu slavēt RE&RE un LNK Industries, bet ārzemniekiem, nezinot, pie kā iet, kādas atļaujas prasīt, būtu diezgan grūti iebraukt šajā termiņā.»

Šis nav pirmais iepirkums par lielu summu, ko Rīgā izdevies uzvarēt abām nosauktajām kompānijām. LNK Industries par 10,6 miljoniem atjaunoja tribīnes Dau-gavas stadionā un rekonstruēja Salu tiltu, kas kopumā izmaksāja ap trīsdesmit miljoniem eiro. Rīgas domes Īpašumu departamenta izsludinātos konkursos tā kopš 2012. gada uzvarējusi 25 reizes, apgūstot 46,5 miljonus eiro. Tikmēr RE&RE veiksmes sērija ir ilgāka — šajā departamentā uzņēmums kopš 2008. gada uzvarējis 12 iepirkumos par kopējo summu 51,3 miljoni eiro.

Jāpiemin, ka LNK Industries (iepriekš firmas nosaukums bija MR Investīcijas) no 2009. līdz 2011. gadam bijusi braša toreizējā Rīgas vicemēra Aināra Šlesera atbalstītāja. Valdes un padomes locekļi Vadims, Artjoms un Aleksandrs Milovi gan Šlesera Reformu partijai, gan apvienībai Par labu Latviju! ziedojuši kopā 50,7 tūkstošus eiro.

Tomēr viegli laiki LNK Industries šobrīd nav. Par Salu tilta remontdarbiem KNAB ierosinājis pret to krimināllietu, bet meitasuzņēmuma Latvijas Tilti valdes priekšsēdētājs Genādijs Kamkalovs aizdomās par kukuļa došanu Klaipēdas ostas infrastruktūras direktoram Ģediminam Zumaram tiek tiesāts Lietuvā.

Vai kompānijas reputācija ir atbilstoša, lai būvētu tik valstiski nozīmīgu objektu? «LNK reputāciju vērtēju ļoti pozitīvi,» Burovs atbild, pat lāga nenoklausījies jautājumu. Pēc skandāla Klaipēdā LNK Industries parakstījis līgumus par vairākiem miljoniem eiro, dažus tai pašā Klaipēdā, zina stāstīt Burovs. «Viņiem ir projektu vadītāju līmenī visspēcīgākais menedžments. Jauni puiši ap 30 gadiem ar ļoti labu izglītību, kas nebaidās pieņemt lēmumus. Vecākā paaudze, tā sauktie «prorabi» [darbu vadītāji] no padomju laikiem, viņi arī ir spēcīgi cilvēki, bet viņiem ir viens liels mīnuss — viņi neko nesaprot par naudu. Viņš zina ķieģeli, ar to viņš var strādāt, bet papīrus viņi nevar. Šitie puiši zina papīrus,» Burovs ir azartisks. «Tie skandāli, kas ir, lai viņi beidzas! Mums viņi ļoti daudz uzvar ar zemāko cenu, un mēs esam apmierināti.»

Par šiem korupcijas skandāliem nebija dzirdējusi Signe Pujāte no Latvijas Nacionālā kultūras centra. «Lai zēni un meitenes ir stipri savā mugurkaulā. Ja nepieciešams, lai izdara secinājumus, bet lai turpina un nepieviļ mūs, ceļot estrādi,» viņa atbild, vaicāta, vai kompānijas reputācija ļautu viņiem pie šāda projekta strādāt.

74% miglā tīti

Iepirkuma pieteikumā pilnsabiedrība norādījusi, ka 74% no visiem estrādes būvniecības darbiem veiks tās piesaistīti apakšuzņēmēji. Rīgas domē Ir saņem skaidrojumu, ka tie lielākoties ir pašas pilnsabiedrības locekļu grupas uzņēmumi — RERE vide, RERE meistari, LT piling, Latvijas Tilti. Vaicāts, kādus apakšuzņēmējus piesaista šie uzņēmumi, Burovs tikai attrauc, ka likums uzņēmumiem neaizliedz veidot apakšuzņēmēju ķēdes — viņam tas nemaz nepatīkot, bet, ja līgumā iekļaušot prasību uzrādīt visus darba darītājus, uzņēmēji par to sūdzēšoties.

Jau iepriekš Ir izpētīja, ka prakse iekļaut publiskā iepirkuma līgumā prasību atklāt visus, pat vismazākos, apakšuzņēmējus nav nekas unikāls, piemēram, to dara Latvijas Ceļi, tādējādi padarot pilnīgi caurspīdīgu apakšuzņēmēju ķēdi. Kā zināms, šādas slēptas ķēdes ļauj lielajos iepirkumos pastarpināti piedalīties firmām, kas nemaksā nodokļus par saviem darbiniekiem, un tādējādi konkurēt ar zemāku cenu.

Sarunas sākumā Burovs lepojās — lai gan celtniecības nozarē ir krīze, jo trūkst darbinieku, Mežaparkā šādu problēmu neesot. «Ja kaut kur parādās cilvēku trūkums, viņi uzreiz maina vienu brigādi uz otru. Ja apakšuzņēmējs nav spējīgs vai viņi nevar sameklēt [cilvēkus], viņi ņem citu.» Varam tikai minēt, vai būvnieki patiesi ir tik skarbi pret savām meitaskompānijām.

Arī Valdis Koks no RE&RE un LNK Industries pilnsabiedrības skaidro, ka būvlaukumā primāri tiek izmantoti meitasuzņēmumi. Ceļu sakārtošanai palīgā piesaistīts A.C.B. Vaicāts par apakšnieku ķēdēm, viņš skaidro: «Domāju, ka darba darītāju kā tādu viņiem ļoti daudz apakšā nemaz nav. Uzņēmumi ir pietiekami spēcīgi.»

Ir atgādina, ka, pateicoties elektroniskajai darbalaika uzskaitei, kas no 1. oktobra ieviesta visos vismaz miljonu vērtajos būvobjektos, jābūt taču iespējai precīzi zināt visus uzņēmumus, kuru darbinieki ienākuši estrādes būvlaukumā. Tomēr uz jautājumu, vai ar šādu sarakstu būtu iespējams iepazīties, pilnsabiedrības projektu direktors Jevgenijs Locovs atbild: «Neesmu jurists, bet domāju, ka, ievērojot datu aizsardzības prasības, mēs nevaram to darīt.»

Estrādes rekonstrukcija

1. posms — skatītāju zona

Būvniecība sākta: 2017. gada jūnijā

Jānodod ekspluatācijā: 2018. gada 18. jūnijā

Izmaksas: 26,7 miljoni eiro (bez PVN)

Darbus veic: pilnsabiedrība RE&RE un LNK Industries

2. posms — skatuve

Jāsāk būvniecība: 2018. gada augustā

Jānodod ekspluatācijā: 2021. gada 4. maijā

Izmaksas: vēl nav zināmas, ap 50 milj.

Darbus veiks: konkursu izsludinās pavasarī

Dati: Rīgas domes Īpašumu departaments

Raksts tapis ar VKKF atbalstu

Pagaidām nav neviena komentāra

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu