Neuzticība ar komplikācijām • IR.lv

Neuzticība ar komplikācijām

Novārtā atstātā laulība — Didža lomā Vilis Daudziņš ar Ieva Puķe Janas lomā. Publicitātes foto
Kristīne Simsone

Suņi, meli un spriedze — Jāņa Norda trilleris Ar putām uz lūpām

Pretēji aktuālajai tendencei filmas veidot arvien garākas režisora Jāņa Norda jaunākais darbs ir lakonisks — tikai 80 minūtes garš, spraigs attiecību trilleris, kas kūleņo skatītājam neparedzamā virzienā. Sausā ikdienišķumā ieslīgusi laulība, aizdomas par neuzticību, ko metaforiski pastiprina dzīvnieciska nots: galvenā varoņa acuraugi — suņi — nelaimīgas sakritības dēļ viens pēc otra saķer baisu kaiti. Ainas ar dzīvniekiem ir gudri izplānots sajūtu kairinātājs — to pirmatnējā, cilvēka kontrolei knapi padevīgā agresija liek asinsspiedienam celties ne reizi vien.

Taču cauri spriedzei ir jūtams skaidri salasāms režisora rokraksts, kas turpina darboties ar iepriekšējās filmās Amatieris un Mammu, es tevi mīlu izmantotajiem motīviem — neuzticēšanās tēmu un personāžu individuālistiski izmisīgos centienus problēmsituācijas risināt pašu spēkiem, kas, protams, nozīmē vienvirziena ceļu dziļāk «auzās».

Tumšos kambarus neatver

Stāsts par policijas suņu treneri Didzi (Vilis Daudziņš) un viņa novārtā atstāto laulību ar fizioterapeiti Janu (Ieva Puķe), kura iesaistās bīstamās attiecībās ar jaunāku vīrieti (Raimonds Celms), ir ļoti pateicīgs materiāls — attiecību trijstūrī ir daudz apslēptu domu, tumšu kambaru, ko pētīt. Taču režisors ir izvēlējies tos nemaz nevērt vaļā, filmas stāstu atstājot kodolīgu, īsu un skaidri formulētu, tādējādi skatītājam neļaujot pārlieku aizrauties ar savām interpretācijām. Subjektīvi neuzskatu, ka tas ir bijis veselīgs lēmums. Filma līdz ar to maķenīt cieš no konteksta trūkuma, radot iespaidu, ka stāstam būtiski notikumi (motīvi) nav izstāstīti.

Piemēram, avārija, kurā galvenais varonis ir zaudējis kāju, ir kā mīklaina formalitāte, kas tiek epizodiski piesaukta, tāpat kā atkopšanās pēc tās, kas pāra attiecības ir ievedis strupceļā. Taču, redzot to, cik precīzi attīstās filmas stāsts, un to, kāda pārliecība ir jaušama režijā, rodas priekšstats, ka šis lēmums nav bijis nejaušs. Un savā veidā saprotami, jo attiecību drāmai ar skaidriem spēles noteikumiem ir krietni vien vieglāk atrast skatītāju, nekā urdošam psiholoģiskajam trillerim, kas no dzīlēm uzrauj visneērtākās domas.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu