Sveicot lasītājus 18. novembrī, žurnāls Ir sāk Latvijas vēstures sēriju. Tajā katru nedēļu uzzināsit, kādi būtiski notikumi pirms 100 gadiem tuvināja Latvijas valsts proklamēšanu. Faktus un to kontekstu skaidros Latvijas Kara muzeja vēsturniece Barba Ekmane
Iespēja 1918. gada 18. novembrī nodibināt Latvijas valsti neradās tukšā vietā un vienā dienā — tā bija konkrētu notikumu un noteiktu personu izdarīto izvēļu rezultāts. Atskaites punkti, no kuriem sākt ieskatīties šajā procesā, var būt dažādi, bet mēs sāksim ar 1917. gada novembra notikumiem, kas noveda pie varas maiņas Krievijā, novēršoties no iespējas veidot demokrātisku Krievijas republiku. Tas nozīmē — vairs nebija iespējams īstenot pēc Februāra revolūcijas (1917. gada 12. martā jeb 27. februārī pēc vecā stila) arvien biežāk dzirdamo lozungu «Brīva Latvija brīvā Krievijā». Latviešiem atlika divas izvēles — darboties kopā ar Krievijas lieliniekiem vai meklēt iespējas veidot savu valsti.
Pirmā pasaules kara laikā vācu karaspēks pakāpeniski okupēja tobrīd Krievijas impērijas sastāvā ietilpstošo Latvijas teritoriju. 1917. gada 1. septembrī atsāktajā uzbrukumā vācu rokās dažas dienas vēlāk krita arī Rīga. Kara gados aptuveni 800 000 Latvijas iedzīvotāju bija pametuši Latviju — devušies bēgļu gaitās vai kā strādnieki evakuēti uz Krieviju kopā ar rūpnīcu iekārtām. Politiskās pārmaiņas Krievijā 1917. gada pavasarī — cara Nikolaja II atteikšanās no troņa un tam sekojošais mēģinājums veidot demokrātisku valsts pārvaldi — noveda Krieviju pie varas sašķeltības. Šajā laikā ieviestā vārda, preses un pulcēšanās brīvība gan deva iespēju dibināt jaunas un legalizēt agrāk izveidotās partijas un sabiedriskās organizācijas, taču šo pašu brīvību rezultātā arvien lielāku ietekmi gan armijā, gan sabiedrībā guva lielinieki, kuri savā labā prata izmantot cilvēku neapmierinātību ar ieilgušo karu un ekonomiskajām grūtībām.
Līdzīgi procesi norisinājās arī latviešu sabiedrībā. Darbojās virkne pilsonisko partiju, kas sākotnēji par savu mērķi izvirzīja Latvijas autonomiju, bet vēlāk izveidoja apvienības, kas autonomijas ideju attīstīja līdz mērķim dibināt neatkarīgu Latvijas Republiku.
Taču lielinieku propaganda atrada dzirdīgas ausis arī latviešu vidū, tajā skaitā latviešu strēlnieku pulkos, jo strēlnieki pārdzīvoja neveiksmes frontē un redzēja, kādu postu karš ir izraisījis arī karadarbības neskartajā Latvijas daļā.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.