Atsācies nodarbinātības kāpums

Foto: Edijs Pālens, LETA
Pēteris Strautiņš
Print Friendly, PDF & Email

Darba meklētāju īpatsvars 3.ceturksnī samazinājās līdz 8.5% no 8.9% iepriekšējā ceturksnī un 9.5% pērnajā rudenī. Taču svarīgākā ziņa jaunākajos darbaspēka apsekojuma datos — pēc gadu ilgušā krituma ir sācis augt nodarbināto skaits, atkal pārsniedzot 900 tūkstošus.

Puse no ziemeļu kaimiņa tempa

Absolūtajos skaitļos pieaugums ir 8000 pretstatā līdzīgam kritumam iepriekšējos četros ceturkšņos. Jāteic, ka dati par aizņemto darbavietu skaitu rāda vismaz šķietami atšķirīgu ainu – šis indikators ir kāpis nepārtraukti kopš 2010.gada, un ir dažādi apsvērumi, kuru dēļ šie dati varētu būt ticamāki. Piemēram, tas atbild uz jautājumu — kāpēc kopš 2010.gada IKP pieaugums Latvijā un Igaunijā bijis gandrīz vienāds, bet nodarbinātības kāpums Latvijā bijis tikai puse no ziemeļu kaimiņa tempa.

Tas atrisina arī citas mistērijas. Taču nav šaubu, ka 2016.gadā un vēl arī šī gada sākumā darba tirgus attīstība nebija visai labvēlīga. Tas nepārprotami saistīts ar neseno krīzi celtniecībā, kas ir svarīga darba devējiem. Taču 3.ceturksnī tās izlaide gada griezumā jau kāpa par ceturto daļu, un rezultāts ir acīmredzams.

Bezdarbs samazinājās arī periodā, kad nodarbinātība it kā neauga. Taču tā krituma temps no vidēji 1-3 procentpunktiem iepriekšējos gados saruka līdz tikai 0.2 procentpunktiem pērn. Šogad bezdarba samazināšanās atkal ir paātrinājusies — līdz 1.0 procentpunktam 3. ceturksnī. Reģistrētā bezdarba kritums šajā laikā ir bijis vēl straujāks.

Ekonomiski aktīvo skaits nemainīgs

Par spīti nelabvēlīgajām demogrāfijas tendencēm, ekonomiski aktīvo cilvēku skaits gada laikā mainījies pavisam nedaudz, samazinoties par 2.4 tūkstošiem līdz 987 tūkstošiem, pēdējo trīs gadu laikā tas bijis gandrīz nemainīgs.

Šeit darbojas ļoti vienkārša loģika – augstākas algas un labākas iespējas atrast darbu pamudina savas spējas pārbaudīt cilvēkus, kuri bija atmetuši cerības atrast darbu vai kurus nevilināja piedāvātās algas. Savukārt darba devēji spiesti atteikties no aizspriedumiem, kas balstīti uz vecumu vai citām darba ražīgumu ne vienmēr izšķirīgi ietekmējošām pazīmēm. Ekonomiski neaktīvo cilvēku skaits 15-64 gadu vecuma grupā samazinājies līdz šim zemākajam punktam jeb 274.4 tūkstošiem.

Bezdarbs turpinās sarukt

Bezdarba līmenis turpinās samazināties, vismaz pagaidām tas nerada ļoti izteiktu algu kāpuma paātrinājumu, kaut Latvijā ir populāra teorija, ka apmēram 10% ir tā saucamais dabiskais bezdarba līmenis. Algu kāpums gan šī gada 1.pusē pieauga no apmēram 5% pērn līdz apmēram 8%, taču iespējams, ka tas saistīts ar legalizāciju vai citiem neprecizitātes raisošiem faktoriem. Atšķirībā no pārējām Baltijas valstīm, pamatinflācija mūsu valstī ir stabila.

Nav šaubu, ka lielākajā daļā valsts teritorijas tā sauktais dabiskais bezdarba līmenis ir tālu zem 10%. Tas ir ļoti liels vienkāršojums, taču šobrīd bezdarbs ir tuvu 5% vai pat zem tā visur valstī, izņemot Latgali un atsevišķus attālus novadus pārējos reģionos, pārsvarā gar valsts robežu.

Šī situācija ir vienlaikus risks un iespēja. Tas ir risks, ka cilvēki no šīm vietām aizbrauks, taču tas ir arī skaidrs signāls, kur attīstīt ģeogrāfiski diezgan viegli izkliedējamas aktivitātes kā rūpniecisko ražošanu. Darba meklētāju īpatsvars Lietuvā un Igaunijā ir zemāks, lielā mērā pateicoties tieši vienmērīgākai attīstībai — attiecīgi 6.6% un 5.2%.

Pēteris Strautiņš ir bankas Luminor ekonomists.

Pagaidām nav neviena komentāra

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu