Skaudrā realitāte – joprojām bērniem dzimst bērni. Kā rīkoties? 1

Foto: Lita Krone, LETA
Iveta Ķelle
Print Friendly, PDF & Email

Lai gan pēdējos gadu desmitos labklājības līmenis Latvijā ir būtiski audzis un informācijas pieejamība ir šķietami visaptveroša, situācija, kad bērniem dzimst bērni, aizvien nav retums. Šī problēma mūsu valstī ilgstoši ignorēta, atstājot gados jaunās meitenes likteņa un nezināšanas varā.

Nezināšana un zema pašapziņa

Tieši nezināšana un jauniešu zemā pašapziņa ir galvenie iemesli, kas ne vienu vien pusaudzi nolemj jaunās un visbiežāk arī vientuļās māmiņas statusam. Redzot to gadu no gada, neviļus rodas jautājums – vai Latvijai patiešām nav vajadzīgas laimīgas ģimenes, kurās katra atvase ir gaidīta, mīlēta un lolota? Vai patiesi jaunā māmiņa, kura nabadzībā viena audzina savu atvasi, ir Latvijas demogrāfisko problēmu risinājums, kā to uzskata viens otrs valstsvīrs?

Kā liecina statistikas dati, ik gadu mammām, kas ir jaunākas par 18 gadiem, piedzimst 200–300 mazuļu. Tostarp ik gadu vismaz trīs meitenes kļūst par mātēm jau 14 gadu vecumā. Meitenēm, kas pāragri ir kļuvušas par topošajām māmiņām, nākas saskarties ar vairākām problēmām. Pirmkārt, dažādu iemeslu dēļ nepilngadīgās māmiņas bieži nesaņem bērnu tēvu un vecāku atbalstu, tādēļ liela daļa gados jaunu māmiņu ir spiestas audzināt mazuli vienas. Otrkārt, bieži vien grūtniecība aprauj izglītības gaitas, un tikai retā meitene pēc mazuļa piedzimšanas turpina mācības. Treškārt, nepilngadīgām māmiņām nereti nākas saskarties ar sabiedrības nosodījumu un nelabvēlīgu attieksmi, kas smagi iedragā viņu pašapziņu.

Situāciju var uzlabot skola

Īpaši grūti klājās nepilngadīgajām grūtniecēm no sociālā riska grupām – apzinoties situācijas smagumu, viņas nereti meklē palīdzību pašvaldību sociālajos dienestos, tostarp lūdzot sociālajiem darbiniekiem pabalstu grūtniecības pārtraukšanai.

Galvenais iemesls problēmām ir zināšanu trūkums. Diendienā strādājot ar jauniešiem, redzam, ka viņiem bieži trūkst gan elementāru zināšanu par cilvēka fizioloģiju, gan par ģimenes plānošanas metodēm. Diemžēl lūkojoties nākotnē jāsecina, ka šāda tendence saglabāsies, ja vien skolās netiks pievērsta lielāka uzmanība zināšanām par jaunieša ķermeni un attiecībām.

Vecāki runā nelabprāt

Pēdējos gados, par spīti šķietami viegli pieejamai informācijai, nezināšana nebūt nav gājusi mazumā. Cenšoties rūpēties par jaunās paaudzes morālo stāju un pieņemot tā dēvētos “tikumības grozījumus” Izglītības likumā, ir izdarīts “lāča pakalpojums”, kas iespēju gūt zināšanas jauniešiem samazinājis vēl vairāk. Baidoties no “izrēķināšanās” par Izglītības likuma panta pārkāpšanu, skolotāji izvairās skolā runāt par to, kā pasargāt sevi no pāragras grūtniecības un negribētām seksuālām attiecībām.

Saskaņā ar aptauju datiem, arī vecāki nelabprāt runā ar saviem bērniem par intīmiem jautājumiem, daudz labprātāk viņi tos uztic skolai. Ja skolā par šīm tēmām nerunā, tad veidojas zināšanu trūkums, kuru internets un sarunas ar vienaudžiem nespēj pietiekami kvalitatīvi kompensēt.

Ne populismu, bet jēgpilnu rīcību

Tas vissmagāk skar meitenes no ģimenēm, kur vecāki pienācīgi nerūpējas par saviem bērniem. Tie ir bērni no bērnunamiem, internātskolām, sociālajam riskam pakļautām ģimenēm. Šīm meitenēm ir raksturīgs pašapziņas trūkums, un pāragras seksuālās attiecības ir tā sekas. Tādēļ jājautā, vai nebūtu tikai cilvēcīgi sniegt jauniešiem zināšanas par to, kā sevi pasargāt no pāragras grūtniecības, ja reiz seksuālās attiecības ir uzsāktas?

Situāciju varētu uzlabot, mērķtiecīgi strādājot ar riska ģimenēm, sniedzot zināšanas par to, kā pasargāt sevi no nevēlamas grūtniecības, kā arī padarot pieejamu ģimenes plānošanu. Tomēr līdz šim lēmumu pieņēmēji devuši priekšroku populistisku saukļu iedzīvināšanai nevis jēgpilnai rīcībai.

Šķiet tikai loģiski, ka, domājot par izglītības sistēmas attīstību un pakāpeniski pārejot uz izglītību, kas skolēnos attīstīta dzīvei 21.gadsimtā svarīgas zināšanas, prasmes un attieksmi, to vidū būtu arī zināšanas par savu ķermeni un veselību. Tās nākotnes cilvēkam ir tikpat svarīgas kā eksaktās vai humanitārās zinātnes, un ir traģiski, ka līdz šim mēs Latvijā to vēl neesam sapratuši.

 

Iveta Ķelle ir biedrības “Papardes zieds” valdes priekšsēdētāja.

Komentāri (1)

basta 14.11.2017. 21.09

Tas, ka bērniem dzimst bērni ir vecāku un skolu atbildība. Ja pieaudzis un atbildīgs vīrietis pārguļ ar nepilngadīgu skuķi viņam draud kriminālatbildība, ja ar pusaudzi puiku, gandrīz vai droši, ka mūsu pederastijas – pedofīlijas lobētā valstī, viņš izvairīsies no soda. Sabiedrībai ir jāinformē mazgadīgi skuķi par riskiem ko nes bērnu ballītes ar alkahola lietošanu un stāšanās dzimumsakaros, kurus viņas pašas nemaz i nevēlas, ar saviem puņķainiem skolas biedriem, kaut vai viņas ir jāattur ar bailēm no vecākiem. Lieki ir moralizēt.

0
0
Atbildēt

0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu