Diena: 10. novembris, 2017

Prezidents prasa pārvērtēt lēmumu atcelt ierobežojumus tiesu vadītāju pilnvaru termiņam

Valsts prezidents Raimonds Vējonis nodevis otrreizējai caurlūkošanai Saeimai grozījumus likumā “Par tiesu varu”, aicinot pārvērtēt lēmumu atcelt ierobežojumu rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētājam un apgabaltiesas priekšsēdētājam ieņemt amatu vairāk nekā divus termiņus pēc kārtas, liecina Valsts prezidenta mājaslapā publicētā informācija.

Kā vēsta aģentūra LETA, ierobežojumu atcelšanu 2015.gadā rosināja Tieslietu ministrija (TM), valdība to atbalstīja. Kā skaidroja TM, tā tiktu nodrošināts, ka vakantajā tiesas priekšsēdētāja amatā saskaņā ar izsludināto konkursu, vērtējot visus tiesas priekšsēdētāja kandidātus, var iecelt objektīvi spēcīgāko un piemērotāko amata kandidātu.

Valsts prezidents norāda, ka Saeimas pieņemtais lēmums atcelt ierobežojumus nav vērsts uz tiesu sistēmas attīstību. “Stipras demokrātiskas sistēmas raksturo amatpersonu maiņa pēc noteikta termiņa, lai dotu iespēju arī citiem profesionāļiem uzņemties līdera lomu, nevis labu vadītāju nemainīga palikšana savos amatos. Ilgstoša atrašanās vienā amatā var radīt stagnācijas riskus,” uzsvēra Vējonis.

Valsts prezidents uzskata, ka reāla rotācija tiesu varas vadošajos amatos vairoātu profesionālo izaugsmi visos tiesu varas līmeņos. Tas ļautu pēc iespējas vairāk tiesnešiem apgūt jaunas profesionālās un vadības prasmes, kā arī mudinātu tiesnešus aktīvāk risināt visai sabiedrībai būtiskus jautājumus par tiesiskuma nostiprināšanu.

“Pienākums pēc samērīga laika izraudzīties citu personu noteiktam amatam, lai arī iepriekšējais vadītājs ir labi un godprātīgi pildījis savus pienākumus, sekmē jebkuras institūcijas attīstību,” skaidroja Valsts prezidents. Vējonis aicina Saeimu sistēmiski vērtēt visu spēkā esošo regulējumu, kurā amatpersonām nav noteikts ierobežojums pretendēt vairāk nekā diviem pilnvaru termiņiem pēc kārtas attiecīgajā amatā arī citās jomās.

Jau ziņots, ka 2.novembrī Saeima galīgajā lasījumā pieņēma plašus grozījumus likumā “Par tiesu varu”, tajā skaitā nosakot lielākas pilnvaras Tieslietu padomei. Izmaiņas likumā pieņemtas, ņemot vērā Tiesiskās vides pilnveides komisijas aicinājumu paplašināt Tieslietu padomes pilnvaras tiesnešu karjeras virzībā, kā arī Eiropas Padomes Pretkorupcijas starpvalstu grupas (GRECO) rekomendācijas ar mērķi stiprinātu tiesu varas iestāžu neatkarību.

Ar grozījumiem paplašināta Tieslietu padomes kompetence rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētāja un apgabaltiesas priekšsēdētāja iecelšanā, izraudzīšanās kārtībā un atbrīvošanā no amata, tiesneša pārcelšanā uz vakanto tiesneša amatu augstāka vai zemāka līmeņa tiesā, kā arī rajona (pilsētas) tiesas, apgabaltiesas un Augstākās tiesas (AT) tiesneša amata kandidāta atlases, stažēšanās un kvalifikācijas eksāmena kārtošanas kārtības noteikšanā.

Rīgas ielu remontētāji – ēnu ekonomikas bandinieki

(precizēta un papildināta pirmā un pēdējā rindkopa)

Valsts ieņēmumu dienestu uztrauc, ka apakšuzņēmēji būvniecības nozarē ir ēnu ekonomikas bandinieki. Kā izpētīja žurnāls IR, šajā grupā varētu būt arī Rīgas ielu remontos nodarbinātie apakšuzņēmēji.

Aptuveni 115 miljoni eiro — tik lielas pēc VID aplēsēm pērn bijušas būvniecības sektorā nedeklarētās algas. Valsts budžets zaudējis 20 miljonus nesamaksātā iedzīvotāju ienākuma nodokļa un gandrīz 40 miljonus sociālās apdrošināšanas iemaksu.

Šogad notikusi būvnieku aptauja apliecina — uzņēmēji aplokšņu algu maksāšanu neuzskata par risku. Lūgti novērtēt, cik ticama ir iespēja tikt pieķertiem patieso algu nenorādīšanā, gandrīz puse aptaujāto pavēstīja, ka tā ir mazāka par 50%. Aptaujā, ko pēc Latvijas Būvuzņēmēju partnerības un Rīgas Ekonomikas augstskolas pasūtījuma aprīlī rīkoja Latvijas Fakti, piedalījās 251 būvuzņēmuma vadības pārstāvji. Lūgti novērtēt, cik bargi sodi gaida nodokļu nemaksāšanā pieķertos, gandrīz puse atzina, ka tas nav nekas nopietns.

VID šī gada deviņos mēnešos sarīkojis 1958 tematiskās pārbaudes uzņēmumos, no tām būvniecības jomā — 122 jeb 6%. Pārkāpumi atklāti 103 būvuzņēmumos. Visi pārkāpēji samaksājuši 99 tūkstošus eiro soda naudu. Vidējā summa ir nepilns 1000 eiro katram. 70 uzņēmumi precizējuši deklarācijas 88 tūkstošu eiro vērtībā.

VID šogad rīkojis 64 nodokļu auditus būvniecības uzņēmumos — tajos uzlikts par pienākumu uzņēmumiem valsts budžetā papildus iemaksāt 3,4 miljonus eiro. Aptuveni 426 tūkstoši no šīs summas bijušas sociālās iemaksas par darbiniekiem. Taču nevienam uzņēmumam nav ierosināts kriminālprocess par aplokšņu algām.

Finanšu ministrijā komentē, ka ar pašreizējiem resursiem «VID darījis visu, ko varēja», paužot cerības par uzlabošanos līdz ar elektroniskā darbalaika uzskaiti strādniekiem, kas būvobjektos ar vērtību virs miljona darbojas kopš 1.oktobra.

Iepirkumu konkursos kā ģenerāluzņēmējs šovasar izvēlētas piecas būvfirmas, kas algoja vairākus desmitus apakšuzņēmēju, kuru skaitu un nosaukumus neatklāj. Pēc Valsts darba inspekcijas datiem, pārbaudītas 53 Rīgas ielu remontos strādājošas firmas, taču daļa varētu nebūt saistītas ar pieciem ģenerāluzņēmējiem. Tikai viena būvfirma Igate atklāti runājusi ar IR par apakšuzņēmēju piesaisti un norēķināšanos ar tiem. Pārējās kompānijas informāciju slēpj, taču IR izpētīja, ka ģenerāluzņēmēji paliek parādā apakšniekiem. Rīgas pašvaldības amatpersonas par nodokļu nomaksu ir vienaldzīgas, IR norādot, ka par to atbildība jāprasa no uzņēmējiem.

Sabiedriskais medijs nedrīkst būt līdzeklis

Saeimā pirmajā lasījumā pieņemtais Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumprojekts noteikti ir pelnījis daudz lielāku un regulārāku uzmanību tiklab publiskajā telpā, kā arī mediju profesionālajā sabiedrībā, nekā līdz šim. Tajā beidzot būtu strukturāli jānostiprina ilgstošā Latvijas valsts elektronisko plašsaziņas mediju pāreja no agrākās un mūsdienu „politiskās centrālkomitejas” vadītiem uz īstiem sabiedriskajiem medijiem.

Proti, tādiem plašsaziņas medijiem, kas kalpo sabiedrībai par sabiedrības naudu (turklāt ne ar ikgadējiem un vēl biežākiem valdības un parlamenta, lasi – valdošās koalīcijas, lēmumiem piešķirtu, bet patstāvīgu un vidējā temiņā pastāvīgu finansējumu) un sabiedrības pārraudzībā. Tieši šādu strukturālu, nevis pamatā no attiecīgo lēmumu pieņēmēju personālijām atkarīgu, garantiju Latvijas sabiedrisko mediju neatkarībai un kvalitātei arvien ir trūcis un trūkst joprojām, un tas jau ir kļuvis bīstami demokrātiskas publiskās sfēras pastāvēšanai Latvijā.

Lai mēģinātu novērst draudus un riskus, šajā rakstā, izmantojot komunikācijas zinātnieka ekspertīzi un mediju politikas pieredzi (sal., piemēram, 13–17.lpp.), vispirms pa punktiem pievērsīšos nepietiekamiem vai kļūdainiem likumprojekta piedāvājumiem, vienlaikus ierosinot attiecīgus uzlabojumus vai labojumus, un pēc tam izcelšu likumprojekta stiprās puses, kuras nedrīkstētu pazaudēt tā apspriešanas un pieņemšanas gaitā.

Terminoloģiskas problēmas izpratnē par mediju misiju

Pretēji valodniekiem un juristiem, kuri mūsu valstī burtiski uzmetušies par komunikācijas nozares terminologiem, neviens latviešu komunikācijas zinātnieks nelieto likumprojektā (turklāt vēl paralēli, lai galīgi sajauktu publikas un arī lēmumpieņēmēju galvu) lietotos terminus „plašsaziņas līdzeklis” un „masu informācijas līdzeklis” (3. panta 14. daļa, 5. panta 3. daļa, 6. panta 4. daļa utt.). Un šādus terminus nelieto ne tikai tāpēc, ka tie vēsturiski nāk no padomju masu informācijas un propagandas līdzekļiem (MIPL), un vārds „līdzeklis” šādā kontekstā tiek lietots vēl krievu, bet ne angļu un citās Rietumu valodās. Kaut arī šis nav nebūtisks apstāklis no latviešu kulturālās piederības viedokļa.

Bet galvenokārt tāpēc, ka „līdzeklis” ir saknē nepareizs un būtiski maldinošs apzīmējums, jo atšķirībā no mazgāšanās, izsargāšanās u. c. līdzekļiem, plašsaziņas medijiem (saīsināti – medijiem) demokrātijā ir nevis instrumentāla loma kultūrsociālās, politiskās, ekonomiskās un tiesību sistēmas pakļautībā, lai gan tās, protams, būtiski nosaka mediju spēles ietvarnoteikumus. Bet gan – patstāvīga, autonoma un pat centrāla loma, pašiem medijiem izlemjot savu redakcionālo līniju un redakcionāli neatkarīgi – par savu politisko un pārējo dienas kārtību un informācijas atlasi. Neatkarīgi un kvalitatīvi mediji demokrātijā ir nevis līdzeklis, bet neaizstājama patstāvīga platforma sabiedrības pašnovērošanas diriģēšanai ne tikai politiskās gribas, bet arī nacionālās identitātes un kultūras veidošanā un sociālo konfliktu risināšanā.

Vēl jo vairāk – uz sabiedriskajiem elektroniskajiem plašsaziņas medijiem vistiešāk attiecināms demokrātiskais varas dalīšanas princips, jo tie ir valsts dibināti un tos finansē visi nodokļu maksātāji, nevis valdība vai parlaments. Turklāt Satversmes vērtībās balstīto sabiedrisko plašsaziņas mediju dažādo kanālu loma kopīgās publiskās sfēras veidošanā pēdējos gados ir tikai vēl pieaugusi, ņemot vērā arvien turpinošos mediju auditoriju fragmentāciju un sociālo mediju lietojuma radītās atbalss kameras un informācijas burbuļus.

Finansēšanas modelis netiek piedāvāts

Ne mazāk svarīgs apstāklis, kas palielina sabiedrisko mediju lomu, it īpaši neliela mediju tirgus apstākļos (un sevišķi tas attiecas uz televīziju kā salīdzinoši dārgi izmaksājošu mediju), ir dažādu iemeslu dēļ samazinājies finansējums mediju satura veidošanai, galvenokārt būtiskai reklāmas daļai pārceļoties no plašsaziņas medijiem uz digitālajām koplietošanas platformām, turklāt globālām, kas pašas saturu neražo. Tā kā sabiedriskos medijus, tāpat kā Nacionālo teātri, operu u. tml., faktiski finansē visi nodokļu maksātāji, arī tāpēc un tādēļ šiem medijiem garantēti jāspēj īstenot savus jau BBC iedibinātos uzdevumus – informēt, izglītot un izklaidēt.

Kādas tad ir likumprojekta piedāvātās finansiālās garantijas Latvijas sabiedrisko mediju neatkarībai un kvalitātei? Faktiski nekādas. Tas ne tikai apiet jautājumu par sabiedrisko mediju iziešanu no reklāmas tirgus, kas noteikti ir pelnījis detalizētu regulējumu. Tikmēr Lietuvā jau no 2015.gada 1.janvāra 1,5% no ienākumu nodokļa un 1,3% no akcīzes nodokļa pa tiešo aiziet Lietuvas vienotajam sabiedriskajam medijam LRT, dubultojot tam valsts dotāciju, vienlaikus nepiedaloties reklāmas tirgū un nodrošinot finansiālo patstāvību un pastāvību, jo tālāk par LRT budžetu lemj tikai tā padome un valde.

Tā vietā mums piedāvāts tikai saglabāt līdzšinējo regulējumu, ka valsts budžeta dotācija sabiedriskā pasūtījuma īstenošanai nedrīkst būt mazāka nekā iepriekšējā gadā (7.panta 1.daļas 1.punkts). Kā zināms, pat pēckrīzes gados šī likuma norma, kā Latvijā pieņemts teikt, nedarbojās. Skaidri jāatzīst: finansēšanas modeļa risinājuma likumprojektā nav.

Likumprojektā jāietver jēdzienu skaidrojums

Tas, kas likumprojektā ir, – jēdzieni, kuriem pašā likumprojektā nav dots skaidrojums, tādējādi potenciāli legalizējot ārkārtīgi plašas patvaļīgas interpretācijas iespējas, kam jau ir, piemēram, Saeimas 2015.gada 8.jūlija lēmuma precedents par NEPLP locekļa atbrīvošanu, kas politiski un tiesiski patvaļīgi tika balstīts vienīgi uz šķietamu nevainojamas reputācijas zaudēšanu.

Tieši atbilstoši sabiedrisko mediju misijai likumprojektā būtu skaidri un konkrēti jādefinē „nevainojamas reputācijas” jēdziens, jo šāda prasība ir izvirzīta gan sabiedriskā medija valdes locekļa (5.panta 3.daļa), gan galvenā redaktora (6.panta 4.daļa), padomes locekļa (13.panta 2.daļas 5.punkts) un sabiedrisko mediju ombuda (20.panta 2.daļa) amatu pretendentiem un ieņēmējiem, līdz ar to arī atbrīvošanai no amatiem (eksplicīti – no padomes locekļa amata, 14.panta 3.daļas 3.punkts).

Tāpat vispār nav skaidrots likumprojektā ieviestais jēdziens „redakcionālās vadlīnijas” (6.panta 3.daļa u. c.), kas turklāt katram sabiedriskajam medijam ir paredzētas savas. Ja ar tām tiek saprasta redakcionālā līnija, kas ir komunikācijas zinātnē un praksē pieņemtais termins, tad nav saprotams, kāpēc lai tā Latvijas Radio un Latvijas Televīzijai būtu atšķirīga? Un kā tādā gadījumā būs ar redakcionālo līniju sabiedrisko mediju vienotajai interneta platformai LSM.lv, kas faktiski jau ir kļuvusi par galveno abiem sabiedriskajiem medijiem, – kas noteiks to?

Turklāt arī sabiedrisko mediju ombuds ir paredzēts viens (18.pants u. c.), lai arī ētikas kodekss nezkāpēc (atkal – ar ko tad tās ētikas normas būs atšķirīgas?) paredzēts katram sabiedriskajam medijam savs (17.panta 6.punkts).

Jānosaka skaidri atbrīvošanas kritēriji

Turklāt atbrīvošanai no valdes locekļa un galvenā redaktora amatiem nav paredzēti nekādi kritēriji: valdes locekli var atbrīvot no amata, ja par to nobalso vismaz divas trešdaļas klātesošo padomes locekļu, un nekāda motivācija nav paredzēta (5.panta 8.daļa), tas pats attiecas uz galveno redaktoru (6.panta 7.daļa) un sabiedrisko mediju ombudu (20.panta 5.daļa).

Vienlaikus ir labi zināms, ka iespēja līdz galam nostrādāt pilnvaru termiņu ir galvenā, turklāt mūsu valsts apstākļos faktiski vienīgā (sal. neseno Latvijas Radio valdes locekļu atbrīvošanu šogad, kas juridiski tika motivēta tikai un vienīgi ar „uzticības zaudēšanas” frāzi šeit un šeit) sabiedrisko mediju vadības un tātad arī pašu mediju neatkarības garantija (sal. 27.punktu Eiropas Padomes Ministru komitejas rekomendācijā par sabiedrisko mediju pārvaldību), no kā nepārprotami izriet, ka atbrīvošanas kritērijiem ir jābūt ļoti precīzi noteiktiem, nevis, kā tagad likumprojektā, – nekādiem.

 

Dr. phil. Ainārs Dimants ir Biznesa augstskolas “Turība” komunikācijas teorijas profesors, komunikācijas zinātnes doktora studiju programmas “Komunikācijas vadība” direktors un bijušais Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) priekšsēdētājs (2012-2015).

Raksts pārpublicēts no Eiropas Žurnālistikas observatorijas interneta vietnes.

Nekustamo īpašumu nozare Baltijā: kas ietekmē investīciju perspektīvas?

Vairāk nekā pirms simts gadiem Marks Tvens teica: “Pērciet zemi, jo to vairs neražo!” Kopš tā laika nekas daudz nav mainījies — investoru interese par šo reto produktu pēdējā laikā ir ievērojami paaugstinājusies. Vai Baltijas valstis varētu piedzīvot vēl vienu nekustamā īpašuma tirgus uzplaukumu un cik ilgi tas varētu turpināties? Lai atbildētu uz šo jautājumu, mums rūpīgāk jāaplūko galvenie aspekti, kas palīdz veidot nekustamo īpašumu prognozes šim reģionam: makroekonomiskā vide, finanšu tirgi un demogrāfija.

Makroekonomiskā perspektīva: Baltijas valstis uzrāda stabilu izaugsmi

10 gadus pēc pasaules lielākās ekonomiskās krīzes globālās ekonomikas izredzes joprojām uzlabojas. Neraugoties uz politisko risku saasināšanos visā pasaulē, nestabilitāte finanšu tirgos ir mazinājusies un ir novērojams kāpums gan attīstīto valstu, gan jaunattīstības valstu ekonomikās. Pateicoties jaunām ES investīcijām, eksporta palielinājumam un elastīgam iekšzemes patēriņam, Baltijas valstu ekonomikas uzrāda spēcīgus attīstības rādītājus, tādējādi pārspējot daudzas citas ES valstis.

Kamēr attīstīto Eiropas valstu ekonomikās ir novērojama zema inflācija un mazs algu pieaugums, Baltijas valstis, savukārt, piedzīvo gan cenu, gan ienākumu kāpumu. Lai arī lēnām, tomēr pieaug arī mājokļu vidējās cenas, līdz ar to palielinās mājokļu iegādes iespējas un vēlme investēt tajos līdzekļus. Apmēram puse no visām pamatlīdzekļos veiktajām investīcijām Baltijas valstīs ir galvenokārt būvniecības un nekustamo īpašumu jomās. Saskaņā ar Eurostat datiem, mājokļu cenas Latvijā divu gadu laikā ir pieaugušas par vienu piekto daļu, Lietuvā par 15%, savukārt Igaunijā – par 8,4%. Tomēr nekustamā īpašuma cenas joprojām ir krietni zemākas nekā tās bija 2008. gadā, savukārt šogad visu trīs Baltijas valstu ekonomikās ir sasniegts pirmskrīzes IKP līmenis.

Pieaugošie ienākumi ir vēl viens svarīgs faktors dzīvojamā fonda attīstībai. Šobrīd Latvijā un Lietuvā apmēram puse jauniešu līdz 34 gadu vecumam joprojām dzīvo kopā ar vecākiem, galvenokārt ekonomisku apsvērumu dēļ. Igaunijā pie vecākiem dzīvojošo iedzīvotāju skaits sasniedz 40%, savukārt Ziemeļvalstīs šis rādītājs ir 20% robežās.

Finanšu tirgi: investoru apetīte ir lielāka nekā jebkad

Ilgstošais augstās likviditātes periods un zemās procentu likmes ir veicinājušas akciju cenu pieaugumu līdz rekordlīmenim. Lai arī centrālo banku pārstāvji liek investoriem gatavoties stingrāku monetāro politiku ieviešanai, visticamāk, ka šo politiku normalizēšana notiks pakāpeniski, un iespējams, ka procentu likmes ilgākā laika periodā pieaugs.

Investoru riska apetīte ir lielāka nekā jebkad, ļaujot tiem atteikties no pieticīgas obligāciju peļņas un pievērsties daudzsološākiem aktīviem. Tā rezultātā nekustamo īpašumu cenas ASV arī ir vairākkārt sasniegušas rekordlīmeni un Eiropas tirgos dažu pēdējo gadu laikā ir veiktas ievērojama apjoma investīcijas. Tā kā Baltijas valstu nekustamo īpašumu tirgus nodrošina lielāku ienesīgumu, tuvākajā nākotnē tas joprojām būs pievilcīgs ārvalstu investoriem. Turklāt augstāki inflācijas rādītāji šajā reģionā liek samazināt faktiskās procentu likmes.

Demogrāfiskās problēmas apēno nekustamā īpašuma tirgus attīstību

Baltijas valstis nav iecienīts imigrācijas galamērķis, turklāt darbaspēka milzīgā aizplūšana no Latvijas un Lietuvas apdraud turpmāko ekonomisko attīstību. Pēdējo divdesmit gadu laikā Baltijas valstīs ir notikušas milzīgas izmaiņas iedzīvotāju struktūrā. Iedzīvotāju skaits šajā reģionā ir sarucis no 6,8 miljoniem 2000. gadā līdz 5,7 miljoniem 2017. gadā. Paredzams, ka turpmāko divdesmit gadu laikā Baltijas iedzīvotāju skaits samazināsies vēl vairāk un pieaugs vecāku cilvēku īpatsvars, kas dubultosies no pašreizējiem 22,4% līdz 48% 2050. gadā. Tas ne tikai ietekmēs nākotnes pensiju sistēmu, iekasēto nodokļu summas un ierobežos ražošanas pieaugumu, bet arī būtiski ietekmēs klientu izvēli attiecībā uz nekustamajiem īpašumiem.

Piemēram, pieprasījums pēc lielākiem mājokļiem var ievērojami samazināties, ja ienākumi kļūst mazāki un bērni dzīvos atsevišķi. Lielāka uzmanība tiks pievērsta veselības aprūpes iespējām, invalīdu un pensionāru aprūpei, kā arī lētākiem mājokļiem. Pētījumi rāda, ka Baltijas valstu galvaspilsētās ir nepietiekams daudzums atbilstošu un lētu mājokļu — tikai trešā daļa respondentu norādīja, ka Viļņā ir viegli atrast labu mājokli par saprātīgu cenu, savukārt Rīgā un Tallinā apmierināto īrnieku skaits bija attiecīgi 23% un 17%. Turklāt Baltijas valstīs turpināsies iedzīvotāju aizplūšana no lauku teritorijām uz pilsētām, kur ir dinamiskāks dzīvesveids, kultūras pasākumi un augstāka dzīves kvalitāte.

Kopumā ekonomiskā vide nekustamo īpašumu investīcijām Baltijas valstīs tuvākajā nākotnē šķiet labvēlīga. Šo valstu ekonomikas uzrādīs labākus izaugsmes tempus nekā citas eirozonas valstis, turklāt finanšu nosacījumi joprojām būs atbalstoši. Tomēr ilgākā perspektīvā nekustamo īpašumu tirgus nākotne lielā mērā būs atkarīga no valstu spējas piesaistīt investīcijas, noturēt talantus un pielāgot nekustamo īpašumu stratēģiju atbilstoši demogrāfiskajām izmaiņām.

Jekaterina Rojaka ir bankas Luminor ekonomiste.

Tērvetes uzņēmējs Artis Treimanis: “Tukšu vietu nebūs”

Latvijas iedvesmas stāstu vietnē TUESI.LV publicēts video par Tērvetes tauriņu mājas līdzīpašnieku Arti Treimani. “Mēs vēlējāmies radīt pretstatus starp Latvijas dabu un tropu džungļiem. Citi saka, ka šeit ir mazā paradīze, kur atslēgties no visa liekā, sajusties kā reālos džungļos un aizmirst, ka esi Tērvetē,” stāsta uzņēmējs Artis Treimanis – Tērvetes tauriņu mājas līdzīpašnieks.

“Tauriņi dzīvo ļoti īsu mūžu – no desmit dienām līdz vienam mēnesim. Mums no tauriņiem būtu jāmācās dzīvot katru dienu kā pēdējo un izbaudīt dzīvi pilnā apjomā un amplitūdā,” aicina Artis. “Latvijā nekas nav tālu, mēs esam maza valsts un viss mums ir tuvu. Reģioni attīstīsies. Tukšu vietu nebūs, jo kaut kas šo tukšumu aizpildīs. Ļoti daudz cilvēku uz ielām mazajās pilsētiņās – tas būtu skaists sapnis, kas mums pašiem arī ir jārealizē,” ir pārliecināts Artis.

“Uzņēmējdarbība ir izaicinoša. Latvijā sākt uzņēmējdarbību ir iespējams – mēs zinām savu mentalitāti, mums ir vieglāk sevi prognozēt, mēs zinām vajadzīgās valodas. Iespējas šeit ir. Tirgus ir neliels, bet interesants, tajā var strādāt un darboties.”

Latvijas simtgades projekts TUESI.LV rada video stāstus par jauniem un iedvesmojošiem cilvēkiem dažādās Latvijas vietās, kuri ar savu darbu un piemēru veido labāku Latviju. Projekta īstenotāju iecere ir uzdāvināt Latvijai 100.dzimšanas dienā 100 iedvesmas stāstus par jauniem cilvēkiem Latvijas reģionos. Projektu TUESI.LV īsteno biedrība “NEXT” sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju.

Latvijas valsts simtgades svinības notiks laikā no 2017.gada līdz 2021.gadam. Latvijas valsts simtgades svinību galvenais vēstījums ir „Es esmu Latvija”, akcentējot, ka Latvijas valsts galvenā vērtība ir cilvēki, kuri ar savu ikdienas darbu veido tās tagadni un kopā ar jauno paaudzi liek pamatus rītdienai. TUESI.LV ir viena no Latvijas valsts simtgades svinību norisēm.

 

Vēsturnieki lūdz pārbaudīt Godmaņa sadarbības ar VDK lietas iespējamu pazušanu no tiesas arhīva

Valsts drošības komitejas (VDK) zinātniskās izpētes komisija lūgusi ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram sākt pārbaudi par bijušā Ministru padomes priekšsēdētāja Ivara Godmaņa sadarbības ar VDK jeb čekas lietas iespējamu pazušanu no tiesas arhīva.

Komisija paziņojumā presei norāda, ka lūgusi arī sniegt informāciju, vai premjerministrs, premjerministra biroja amatpersonas, Ministru kabinets, Valsts kanceleja, Ģenerālprokuratūra, prokuratūra vai Augstākā tiesa ir pieprasījušas vai saņēmušas no Rīgas rajona tiesas 1998.gada Godmaņa lietas oriģinālu.

Šobrīd komisijai nav pamata lūgt sākt kriminālprocesu, jo oficiāli komisijai vēl nav zināms, kurš un ar kādu argumentāciju licis Godmaņa lietu izņemt no Rīgas rajona tiesas Jūrmalas tiesu nama arhīva. Piemēram, ja lietas oriģinālu būtu pieprasījis Ministru kabinets, lieta būtu vērtējama no ētiskā aspekta.

Rīgas rajona tiesa 8.novembrī atteikusi sniegt informāciju komisijai, norādot, ka neapmierinās komisijas 3.oktobra pieprasījumu un neizsniegs 1990.gada Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas Augstākās padomes vēlēšanu rezultātā ieceltā Ministru padomes priekšsēdētāja Godmaņa sadarbības fakta ar Valsts drošības komiteju jeb čeku lietu. Pēc komisijas pieprasījuma izgatavotā 16.oktobra aktā par iztrūkstošajiem dokumentiem konstatēts, ka Godmaņa lieta par sadarbības faktu ar čeku tiesas arhīvā vairs neatrodas.

Latvijas Nacionālā arhīva ģenerāldirektore norādījusi, ka lietas atrašanās iespējamība Siguldas zonālajā valsts arhīvā ir niecīga. Tiesa atteikusi informāciju pēc tam, kad plašsaziņas līdzekļos publicēts profesora Jāņa Taurēna pētījums par sadarbības fakta ar VDK lietām tiesā, kur konfrontēti komisijas ekspertu un Godmaņa viedokļi par politiķa sadarbību ar VDK un tiesas lietu.

Iepriekš Valmieras tiesa informējusi, ka citu čekas sadarbības lietu tā iznīcinājusi, tātad vairs nav iespējams iepazīties ar tiesā sniegtajām liecībām, norāda komisija. Komisija iesniegumu nosūtījusi arī premjerministram Mārim Kučinskim (ZZS).

Aģentūras LETA arhīvs liecina, ka 1998.gada septembrī Jūrmalas pilsētas tiesa spriedumā nekonstatēja Godmaņa sadarbību ar VDK. Prokurora rīcībā bija ziņas, ka Godmanis laikā no 1988.gada 31.marta līdz 1990.gada 24.janvārim reģistrēts kā VDK aģents un viņa segvārds bijis “Pubulis”.

Tiesā liecināja Godmaņa vervētājs Dmitrijs Meļņičuks, kurš tolaik strādāja Augstākās un vidējās speciālās izglītības ministrijā. Prokurors Kārlis Kudreņickis debatēs gan atzina, ka Meļņičuka liecības tiesai nevajadzētu uztvert pārāk nopietni, pieņemot lēmumu, jo tās bijušas pārāk nekonkrētas un rādījušas pretrunas ar toreizējām VDK darbības instrukcijām.

Lai arī Godmaņa uzskaites kartīte VDK tiek saistīta ar viņa zinātnisko stažēšanos Austrijā no 1986.gada oktobra līdz 1987.gada jūlijam, kā arī nepieciešamo atskaišu sniegšanu izglītības iestādēm, tomēr Godmanis pats toreiz pauda neizpratni, ka viņa reģistrācijas kartīte reģistrēta daudz vēlāk, kas viņam šķita neloģiski. Pārējie liecinieki atzinuši, ka cilvēks varējis būt VDK aģents pastarpināti, pašam par to nezinot.

Godmanis šonedēļ Latvijas Radio atzina, ka tiesas spriedumu ir saglabājis. Turklāt viņš savulaik esot bijis pirmais, kas pirms kandidēšanas vēlēšanās publiski paustās bažas par viņa saistību ar čeku prasījis pārbaudīt tiesai.

Arī tagad bijušais politiķis pieļauj, ka VDK dokumentos viņa uzvārds nokļuvis, kad viņš kā jaunais zinātnieks uz nepilnu gadu devies uz Austriju. “Es vērsos tiesā, un tiesa izskatīja to jautājumu un atzina, ka nav man sadarbība fiksēta. Man ir tiesas spriedums. Par tiesas materiāliem lai tiesa atbild, kur tie atrodas. Cik es atceros no paša tiesas procesa, acīmredzot, tos, kas brauca kā zinātnieki, fiksēja kādos sarakstos, bet tas nenozīmē, ka šie zinātnieki sadarbojās ar čeku vai bija čekas ziņotāji. To es varu pateikt, vismaz par sevi – noteikti,” norādīja Godmanis.