Vēsture dzīvē • IR.lv

Vēsture dzīvē

Nellija Ločmele

Vai cilvēkam jādzīvo termosā? Tik skaidri modernās būvniecības problēmu buķeti formulē Zaiga Gaile — arhitekte, kuras ieguldījums Latvijas kultūrtelpā ir vēsturisku ēku atdzimšana, skaisti un cieņpilni savienojot pagātnes mantojumu ar atbildīgu mūsdienu dzīvesstilu. Viņa aicina nesamierināties ar termosveidīgām mājām, kurās pārliekā automatizācija šķērdē pasaules resursus un kaitē cilvēka labklājībai. Rūpīga vēstures izpēte ir viņas metode, kurai arhitekte uzticīgi seko arī lielajos projektos pašlaik.

Kaislīgi vēstures pētnieki ir arī filmas Astoņas zvaigznes autori Askolds Saulītis un Dainis Īvāns, kurus intervējam šajā numurā. Pirmo reizi kopš neatkarības atjaunošanas viņi izstāsta latviešu strēlnieku likteņstāstu bez sarkanās ideoloģijas brillēm un cenzūras pīckas.

Vēsture paliek auksta faktu kapliča, iekams to neiedzīvina konkrēta pieredze. Filmas caurviju tēls — Daiņa Īvāna dzimtā par «onkuli Peksi» sauktais Pēteris Lapainis ir šāds leģendārs strēlnieks, kura liktenis atgrūž vienaldzību.

18 gadu vecumā aizgājis karā, izpelnījies visus iespējamos apbalvojumus, bijis Ļeņina sardzes priekšnieks Kremlī, pēc tam cīnījies pret Bermontu Rīgā, vēlāk Latgales frontē. Jau kā Latvijas armijas virsnieks dienējis Daugavpilī un tur arī sagaidījis padomju okupantus, nespēdams noticēt pavēlei nepretoties. Čekas pulkveža paglābts no nāves Litenē, vēlāk sēdējis gan nacistu nometnē Salaspilī, gan Gulagā. Un tomēr sagaidījis Latvijas neatkarības atjaunošanu 1990. gadā. Ložu saudzēts neskaitāmās kaujās, vecais strēlnieks nomiris, zāģēdams malku. Pieminēsim viņu un ikvienu Latvijas sargu!

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu