Vai Latvijā tiešām trūkst darbaspēka? 15

Dace Helmane
Print Friendly, PDF & Email

Vairākus gadus dzirdam no lielākiem un mazākiem uzņēmējiem, kā arī ekonomikas ekspertiem, ka darbaspēka trūkums ilgtermiņā var apdraudēt mūsu valsts konkurētspēju un ekonomisko izaugsmi. Tajā pašā laikā daļa darba devēju ļoti piesardzīgi raugās uz iespēju algot jaunās māmiņas, cilvēkus pirmspensijas vecumā, bijušos ieslodzītos un citu darba tirgū iespējamai diskriminācijai pakļauto sabiedrības grupu pārstāvjus.

Šī gada sākumā Nodarbinātības valsts aģentūras direktore Evita Simsone nosauca nozares, kurās Latvijā ir vislielākais cilvēku trūkums. Visvairāk darbinieki ir nepieciešami IT, apstrādes rūpniecības un transporta, vairumtirdzniecības, mazumtirdzniecības, būvniecības, kā arī izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu sniegšanas jomās. Ir vajadzīgi strādnieki gan augsti kvalificētiem, gan mazkvalificētiem amatiem.

Dažādībai līdz galam neesam gatavi

Dažādu faktoru, piemēram, emigrācijas un 90. gadu sākuma zemā dzimstības līmeņa dēļ, līdzīga situācija ir arī citās uzņēmējdarbības nozarēs. Tas nozīmē, ka ir pēdējais laiks darba devējiem domāt par dažādības vadību un vienlīdzīgām iespējām ikvienam darba ņēmējam, neatkarīgi no viņa etniskās izcelsmes, dzimuma vai vecuma, bet vērtējot tikai prasmes un zināšanas.

Sabiedrības integrācijas fonda 2015. gada veiktā pētījuma rezultāti parāda, ka Latvijas uzņēmumu darbinieki un vadītāji kopumā atzīst dažādības vadības pozitīvo ietekmi uz uzņēmumu. Vairāk nekā 70% darbinieku uzskatīja, ka darbinieku dažādība uzlabo darba atmosfēru uzņēmumā, kas potenciāli var palielināt arī darbinieku vēlmi strādāt tajā.

Labāka situācija lielajos uzņēmumos

Tajā pašā laikā pētījuma rezultāti liecina, ka mūsu valstī dažādības vadības politika ir definēta un iedzīvināta tikai starptautisko kompāniju meitas uzņēmumos.

Tas liek domāt, ka vēlme nodarbināt cilvēkus no dažādām sabiedrības grupām daudziem Latvijas uzņēmumiem ir vairāk teorētiska, ne tik daudz praktiska. Iespējams, to var skaidrot ar uzņēmēju iespējām pielāgot darba vidi dažādu darbinieku vajadzībām, jo saskaņā ar minētā pētījuma rezultātiem ievērojami biežāk darbinieku vajadzības tiek respektētas lielajos uzņēmumos – to atzina 64% darbinieku. Savukārt mazajos un vidējos uzņēmumos apstiprinoši atbildēja vien 23% intervēto.

Darbinieku dažādības kontekstā mūsu valstī īpaši svarīgs ir jautājums par reemigrantiem – profesionāļiem, kuri strādā un dzīvo ārpus Latvijas, bet kurus gaidām atpakaļ. Pēc Ārlietu ministrijas aplēsēm 2016. gadā ārpus Latvijas dažādās mītnes zemēs pasaulē dzīvoja, mācījās un strādāja vairāk nekā 370 tūkstoši Latvijas valstspiederīgo. Lai gan valstiskā līmenī daudz tiek runāts par reemigrācijas sekmēšanu, Ekonomikas ministrijas Informatīvajā ziņojumā par Reemigrācijas atbalsta pasākumu plāna no 2013. līdz 2016. gadam izpildi minēts, ka būtiskākie faktori, kas kavē mūsu tautiešu atgriešanos, ir zemāks sociālo garantiju līmenis un nespēja integrēties darba tirgū.

Iespējas augt arī atbildīgākajiem

Kopš 2010. gada uzņēmumiem un valsts kapitālsabiedrībām ir iespēja piedalīties Ilgtspējas indeksā un diagnosticēt savas darbības ilgtspēju un korporatīvās atbildības līmeni. Analizējot datus par uzņēmumiem, kas Ilgtspējas indeksā šogad kvalificējušies kādai no kategorijām, gandrīz puse jeb 24 uzņēmumi ir identificējuši, ka nodarbina reemigrantus, bet tikai septiņi norāda, ka, meklējot jaunus darbiniekus, veic īpašus atbalsta pasākumus attiecībā uz šo grupu. Jāsaka, ka no tiem tikai viens darīja ko vairāk par darba interviju organizēšanu Skype un daļēji sedza pārvākšanās izdevumus.

Varu tikai secināt, ka darbinieku dažādības veicināšana ir viens no nozīmīgākajiem veidiem, kā risināt darbaspēka trūkumu mūsu valstī. Tajā pašā laikā prakse rāda, ka daudzi uzņēmumi nav gatavi vai tiem trūkst zināšanu, kā to veicināt un īstenot dažādības vadību.

Vienlaicīgi ikdienā pārliecinos, ka Latvijā ir daudz labu un iekārojamu darba devēju, tomēr joprojām ir sajūta, ka tikai neliela daļa patiešām domā ilgtermiņā un mācās pielāgoties pārmaiņām, atsakoties no stereotipiem, prognozējot nākotnes tendences, ieguldot nozares attīstībā un cilvēkos. Tieši šādi uzņēmumi spēs pastāvēt un attīstīt ne tikai savu biznesu, bet arī valsti.

Dace Helmane ir Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta vadītāja.

Komentāri (15)

Drosma 09.11.2017. 10.43

iesalniek tavi troļļi ir galīgi izlaidušies, tikai viens mīnus ? samazini algu, atņem prēmijas un piemaksas – drīz jau vispār nereaģēs treknumus noēdušies

Bet – ko es gribēju – paskatieties feisbukā Agneses Rutkevičas profilu – smalkāk būt nevar – zvēru. Tad ieejiet oligarhu kontrolētajā Kultūīras dienā un palasiet AR rakstīto – tik smalki, ka atkal smalkāk nevar būt – kā teica Narbekovs – prieks kur tu rodies, laime kur kavējies ….

Un tad noklausieties šo kultūršoka raidījumu – kā šī pati “smalkā ” būtne AR kviec kā sivēns , kuru rauj nost no siles, kura lamājas trakāk par mani vai jebkuru lielpilsētas fūrmani

Mans jautājums – kāpēc man no manas naudas šie liekēži jāuztur?

Mana radiniece – 3 bērnu māmiņa rimčika kasēs regulāri strādā virstundas par 12 stundām dienā, lai paēdinātu trīs bēr nus – viņai valsts dod tikai skaistus vārdus – tādus smalkos , kādus ražo rutkēvičveidīgās – kāpēc Latvijas valsts politiķi apgalvo, ka prioritāte ir bērni, bet darbi rāda, ka bērni ir pirmā nīdētākā un iznīcinātākā kategorija Latvijā ?

Labi – man nav laika spert visiem mauku bērniem – bet kad būs, speršu atkal

+2
0
Atbildēt

0

janisfreimanis 08.11.2017. 12.15

“Vienlaicīgi ikdienā pārliecinos, ka Latvijā ir daudz labu un iekārojamu darba devēju…” – labs joks.

+3
-2
Atbildēt

0

suba 09.11.2017. 15.52

The situation is much worse. It’s good that media is talking about all these (Re:Baltica etc etc), still the reporting doesn’t take into account all sides and is usually shallow or bought.

I have been working in IT and software for 15 years in Latvia, and mostly in hiring positions. It takes close to 6 months to find a decent software professional, if at all, and that too after compromising on many things on his attitude or behaviour. And then the salary demands keep going up. Why do you think a software company from Sweden or Germany will keep the offices open here?

And then finding managerial roles. Most managers still carry soviet way of management. Rest starts building own coterie as soon as they step in. No wonder companies like Evolution, Eptron just replaced all Latvian managers with expats. And not all companies are outsourcers trying to get 525 students per year, there’s also product companies trying to scale with brilliant developers.

There are some outstanding software/IT people and naturally they become ambitious. Then where to work? Usually a brilliant person wants a sense of purpose and good culture to work. The banks/Lattelekom all with old fashioned culture. And though teams and culture is great, there’s no sense of purpose in working for another gambling companies or shady pay-day loans calling themselves state-of-art fintech.

I have lost count of number of good Latvian developers who left the country. And lost count of developers I tried to offer positions here who laughed.

0
0
Atbildēt

0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu