Nav šķēršļu reorganizēt vai likvidēt 17 mazas valsts institūcijas 3

Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis plāno reorganizēt mazās valsts iestādes. Foto: Evija Trifanova, LETA
Print Friendly, PDF & Email

Nepastāv šķēršļi reorganizēt vai likvidēt vairākas valsts institūcijas, izvērtējot 17 ļoti mazu un mazu valsts pārvaldes iestāžu darbību, secinājusi Valsts kontrole. Kā vēsta aģentūra LETA, pēc Valsts kancelejas lūguma Valsts kontrole šī gada pirmajā pusē vērtēja 17 ļoti mazu un mazu valsts pārvaldes iestāžu darbību, nosakot, vai ņemti vērā labas pārvaldības principi un vai reorganizācijai nav juridisku šķēršļu.

Novērtēts Latvijas Institūts, Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija, Latvijas Sporta muzejs, Studiju un zinātnes administrācija, Latvijas zinātnes padome, Latviešu valodas aģentūra, Jaunatnes starptautisko programmu aģentūra, Nacionālais kino centrs, Kultūras informācijas sistēmu centrs, Latvijas Nacionālais kultūras centrs, Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas birojs, Valsts dzelzceļa administrācija, Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija, Juridiskās palīdzības administrācija, Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācija, Latvijas vides aizsardzības fonda administrācija un Vides pārraudzības valsts birojs.

Jau ziņots, ka Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis valsts pārvaldes reformas kontekstā apsver iespēju reformēt mazās valsts iestādes. Valsts kancelejas direktors identificējis 24 mazās valsts iestādes, kurās  nodarbināts mazs darbinieku skaits. Latvijas Institūtā ir piecas amata vietas, Latvijas Zinātnes padomē – 7, Valsts dzelzceļa administrācijā – 11, Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijā – 19, Valsts administrācijas skolā – 20, Datu valsts inspekcijā – 25 amata vietas u.c.

Pēc Valsts kontroles atzinuma saņemšanas Citskovskis plāno lemt par mazo iestāžu reformēšanu. Valsts kancelejas direktors uzsvēra, ka neplāno likvidēt mazās iestādes, bet gan pievienot kādām lielākām institūcijām vai apvienot.

No pārbaudītajām iestādēm 14 norādījušas, ka sniedz būtiskus pakalpojumus nozīmīgai sabiedrības daļai, tomēr tikai puse apkopo sabiedrības viedokli par pakalpojumu kvalitāti. Valsts kontrole secinājusi, ka iestādes pašas sev nosaka viegli sasniedzamus rezultātus, tātad iestādes darbība formāli vienmēr būs efektīva. Tā situācija novērtēta Latvijas Institūtā un Sporta muzejā. Vairākām iestādēm noteiktie rezultatīvie rādītāji bieži vien neraksturo vai tikai daļēji raksturo sasniedzamo mērķi, piemēram, Studiju un zinātnes administrācija, Latvijas Zinātnes padome un Kultūras informācijas sistēmu centrs.

Latviešu valodas aģentūrā Valsts kontrole nav guvusi pārliecību, vai noteiktie rezultatīvie rādītāji pietiekami raksturo mērķa sasniegšanu. Jaunatnes starptautisko programmu aģentūrā mērķu sasniegšana aprobežojas ar projektu īstenotājiem piešķirto ārvalstu finanšu līdzekļu administrēšanu.

“Nevienā no vērtētajām iestādēm nepastāv būtiski šķēršļi reorganizācijai vai likvidācijai,” secina Valsts kontrole.

Valsts kontrole norāda trūkumus, kas jānovērš, arī saglabājot iestāžu patstāvību. Daļa iestāžu darbojas bez stratēģijas, lai gan to prasa izstrādāt ne tikai Attīstības plānošanas sistēmas likums un citi normatīvie akti, bet arī pārvaldības labā prakse, ja iestāde plāno strādāt mērķtiecīgi, ekonomiski un produktīvi.

“Nespēja vai nevēlēšanās izstrādāt iestādes darbības stratēģiju arī situācijā un periodos, kad normatīvie akti to nepieprasa, ir uzskatāma par papildu pierādījumu pārvaldības labās prakses trūkumam gan iestādes, gan ministrijas līmenī. Iestādes darbības stratēģija ir uzskatāma par īpaši nepieciešamu budžeta nefinansēto iestāžu gadījumā, jo to sasniedzamie rezultāti netiek iekļauti budžeta paskaidrojumos un netiek vērtēti valsts budžeta plānošanas un izpildes procesā,” norāda Valsts kontrole.

Valsts kontrolē piebilda, ka netika vērtēts iestāžu darba ekonomiskums un produktivitāte, kas ir viens no būtiskiem priekšnosacījumiem lēmumu pieņemšanā par iestāžu reorganizāciju vai likvidāciju. Valsts kontrole aicina Ministru kabinetu izmantot vērtējumu kā vienu no pamata dokumentiem tālākai lemšanai par mazo iestāžu kā atsevišķu juridisku personu darbības lietderību.

Komentāri (3)

kolpants 09.11.2017. 00.14

Вроде такая актуальная статья, о бюрократии, о раздутых штатах и лишнем финансировании..И такая тишина в комментариях..Такое ощущение, что пишущие комментарии как раз работали в этих агентурах и поэтому в таком шоке…
Ведь зарплаты в этих таких небольших агентурах такие немаленькие..

0
0
Atbildēt

0

J.Biotops 08.11.2017. 17.24

Ne viena vien “valsts aģentūra” pamatoti var justies diskriminēta, jo nav pieminēta tikai tāpēc, ka izrādījusies par lielu. Un ja vē tiktu “…vērtēts iestāžu darba ekonomiskums un produktivitāte…”

+1
-1
Atbildēt

0

Drosma 08.11.2017. 16.59

vakar noklausījos Dīpaka Čopras ievadu meditācijā un gribu sākt jaunu un skaistu dzivi, kad pasauli uztveru kā dzivu organismu – meži – plaušas, upes asinsvadi, debess – acis utt.

Bet kā lai es ļaunumu ignorēju, kā lai es iekvienu uztveru kā sevi pašu, ja mana zeme Latvija mirst nost nelietības žņaugos.
Nu nepaiet ne pieci gadi, kad kārtējais ierēdnis raud, ka citi vainīgi un ka neko nevar darīt

Nu tad ej mājās – nu – nu jāsauc zviedri vai vācieši – abas seksīgas nācijas, briti jau sarezģītāki – bet atdodos u n padodos – lai izdara to, ko mūsu nabagi nespēj

būs jāpērk kāda nervu drape – nevaru citādi nekādi mieru rast –
nelasīt nespēju

0
0
Atbildēt

0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu