Diena: 7. novembris, 2017

Telekomunikāciju operatorus LMT un ”Lattelecom” neapvienos

Valdība otrdien nolēma neatbalstīt SIA “Latvijas Mobilais telefons” (LMT) un SIA “Lattelecom” apvienošanu, žurnālistiem sacīja ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V). Kā citē aģentūra LETA, ministrs norādīja, ka Ministru kabinets pieņēma politisku lēmumu pretēji Ekonomikas ministrijas piedāvātajam risinājumam sākt sarunas ar partneri “Telia Company” par iespējamu abu uzņēmumu apvienošanu, valstij iegūstot 51% kapitāldaļu.

Ašeradens pauda, ka lēmums ir politisks, ņemot vērā Nacionālā apvienības “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK (VL-TB/LNNK) valdes pirmdienas lēmumu apvienošanu neatbalstīt. Jau iepriekš bijusi vienošanās, ka lēmumā par apvienošanu vajadzīga vienprātība.

Ministrs norādīja, ka turpināsies sarunas ar “Telia Company” par tālāko sadarbību, lai nodrošinātu uzņēmumu spēju tālāk strādāt. Pēc viņa teiktā, viena uzņēmuma darbība patlaban ir ļoti apgrūtināta, jo kompānijas padomei ir grūti pieņemt lēmumus. Iecerēts ar “Telia Company” meklēt kādus kompromisus.

Vienlaikus ministrs atzina, ka patlaban “Telia Company” tālākie soļi vēl nav zināmi, tomēr partneris jau iepriekš paudis neapmierinātību ar pastāvošo situāciju. “Visticamāk, viņi meklēs risinājumus, lai izietu no šīs situācijas ārā, neizslēdzot arī iespēju, ka viņi varētu pārdot akcijas,” sacīja Ašeradens. Ja būs jālemj par valsts pirmpirkuma tiesību izmantošanu, valdība to vērtēs.

Lai vērtētu tālāko rīcību ar valstij piederošajām LMT un “Lattelecom” kapitāldaļām, bija piesaistīts konsultants KPMG. Taujāts, vai konsultantam samaksātie teju 180 000 eiro nav uzskatāmi par izšķērdētiem, ja konsultants ieteica uzņēmumus apvienot, bet valdība – tāpat kā pirms dažiem gadiem – pieņēma politisku lēmumu uzņēmumus neapvienot, Ašeradens sacīja, ka konsultanta analīze bija kvalitatīva un palīdzēja lemt par šo jautājumu.

Ministrs gan atzina, ka šādu politisku lēmumu valdība varēja pieņemt jau iepriekšējos gados. Vienlaikus viņš apliecināja, ka patlaban nav norāžu par abu uzņēmumu vērtības samazināšanos.

Kā ziņots, Ekonomikas ministrija izskatīšanai valdībā bija iesniegusi informatīvo ziņojumu par turpmāko rīcību ar “Lattelecom” un LMT kapitāla daļām. Jau pirmdien pēc koalīcijas partneru sēdes tika atzīts, ka valdība varētu neatbalstīt telekomunikāciju operatoru apvienošanu. VL-TB/LNNK valdes sēdē pieņēma noraidošu lēmumu. VL-TB/LNNK valdes loceklis Roberts Zīle aģentūrai LETA pēc partijas valdes sēdes pauda, ka līdz šim neesot dzirdēts neviens arguments par labu uzņēmumu apvienošanai.

Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis pēc koalīcijas sanāksmes sacīja, ka  būtu loģiski uzņēmumus neapvienot, jo ir pārāk daudz neatbildētu jautājumu un nav vienotas nostājas koalīcijā.

Skandināvu telekomunikāciju uzņēmums “Telia Company” (“Telia”) brīdinājis Latvijas valdību, ka, neapvienojot LMT un “Lattelecom”, varētu pārdot savas daļas uzņēmumos, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā “Telia” vecākā viceprezidenta Roberta Andersona vēstule, kas adresēta valdības ministriem.

“Telia” grupas uzņēmumiem “Sonera Holding” un “Telia Company” pieder kopumā 49% LMT kapitāla daļu, Latvijas valstij “Latvijas Radio un televīzijas centra” un Privatizācijas aģentūras (PA) personā – kopumā 28% daļu. Vēl 23% LMT daļu pieder “Telia” un Latvijas valsts kopīgi kontrolētajam uzņēmumam “Lattelecom”. “Telia” grupas kompānijai “Tilts Communications” pieder 49% “Lattelecom” kapitāla daļu, Latvijas valstij PA personā – 51%.

“Delna” tiesā prasa Lembergam atvainoties par nepamatotu aizskarošu ziņu paušanu

Biedrība “Sabiedrība par atklātību “Delna“” iesniegusi Ventspils tiesā prasības pieteikumu pret politiķi Aivaru Lembergu (“Latvijai un Ventspilij”) par nepatiesu godu un cieņu aizskarošu ziņu atsaukšanu un atvainošanos par tām. Kā vēsta aģentūra LETA, tiek pieprasīta arī atvainošanās par nepamatotu godu un cieņu aizskarošu viedokli.

Delnā” skaidroja, ka 2016.gada 2.novembra preses konferencē “Valstī līdz idiotismam ir novesta personāla atlases politika”, kuras video ieraksts pieejams Ventspils pilsētas domes “Youtube” kanālā, Lembergs vairākkārt pieminēja “Delnu“, sakot, ka “”Delna” pārstāv trīs biedrus” un “[“Delna“] ir ārzemju specdienestu finansēta organizācija”. Savukārt 2016.gada 30.novembra preses konferencē “Vai “Delna” ir politiska organizācija? Juridiski nav, faktiski ir!” Lembergs pauda, ka “[“Delnas“] padome atrodas politisku amatpersonu rokās”.

Delnas” ieskatā Lemberga izteikumi ir nepatiesi, nepamatoti un negatīvi ietekmē organizācijas reputāciju.

Delna 2016.gada 14.decembrī nosūtīja Ventspils pilsētas domei un Lembergam pretenziju ar lūgumu šīs ziņas atsaukt un atvainoties biedrībai. Taču lūgums netika respektēts, tāpēc “Delna” iesniegusi prasību tiesā.

Tiesas sēde Ventspils tiesā notiks 23.novembrī plkst.11. Lietā “Delnu” ”pro bono” jeb bez maksas pārstāvēs zvērināts advokāts Andris Tauriņš no “Sorainen” biroja.

Kā organizēt zinātni, nevainojot valsti

Zinātnieki ir aicināti radīt zināšanas. Kopradīt tās ar citiem. Izplatīt un skaidrot tās, lai zināšanas būtu izmantojamas ekonomikas izaugsmei un sabiedrisku jautājumu risināšanai. Tā ir zinātnieka misija un loma. Lai to īstenotu, ir vajadzīgi pētījumi, finansējums, augsts profesionālisms. Zinātnieku veikumu apliecina starptauitiskas publikācijas, rezultātu praktiskā izmantošana un vēl kāds netverams, apgaismots pienesums kultūrā un sabiedrībā.

Lai to panāktu, ir daudz jāstrādā, un nekas nenāk viegli. Atceros konkursu Eiropas zinātņu programmā Apvārsnis 2020, kurā piedalījās 56 konsorciji, bet grantu beigās dabūja tikai viens. Zinātnieki nav lauksaimnieki, kuriem pienākas subsīdijas pēc kārtējām lietavām vai tikai tāpēc, ka viņi ir.

Latvijas zinātnes publiskajā diskursā, ko pauž lielās zinātniskās organizācijas un atsevišķi zinātnieki, pastāv dziļa opozīcija un plaisa starp zinātniekiem un valsti – valdību, ministriju, ierēdņiem. Zinātnieki pārmet, ka valsts finansējums ir zems, valdība nepilda solījumus, ierēdņi nīcina zinātni. Man ir rūgti to dzirdēt gadiem no vietas. Šis stāsts nevar būt patiess, ja tas tiek atkārtots ilgi. Dzīvot ar izstieptu roku ir izvēle, par ko nedrīkst sūdzēties. Reiz kāds no bijušajiem izglītības un zinātnes ministriem zinātniekiem aizrādīja – ja jums nepatīk savs darba devējs (valsts), kāpēc jūs nemeklējat citu?

Es to sen esmu izdarījis, izveidojot neatkarīgu zinātnisko institūtu, kopā ar kolēģiem piesaistot Eiropas pētnieciskos projektus, būvējot nelielu, bet spējīgu pētnieku kolektīvu, iekļaujoties starptautiskos zinātnes tīklos, iemantojot uzticamību tajos, atbalstot jauno zinātnieku karjeras, publicējoties starptautiski un arvien vairāk meklējot pētījumu izmantošanas iespējas Latvijā sadarbībā ar maziem uzņēmumiem, indivuduāliem komersantiem, atsevišķām pašvaldībām, profesionālām organizācijām.  Neko nesaņemot tiešā veidā no valsts (tiesības uz bāzes finansējumu ironiskā kārtā pienākas tikai tiem, kas valsti kritizē – valsts institūtiem), mēs arvien vairāk jūtam un gribam likt lietā savu pētījumu rezultātus šīs valsts izaugsmei. Tikai mazā institūtā bez publiskā bāzes finansējuma to grūti izdarīt, jo darbs dzen darbu un arvien ir jādomā par jaunu projektu piesaisti.

Man ir ilga pieredze, darbojoties divās organizatoriskajās formās, kas raksturīgas mūsdienu intelektuālajai ražošanai – lielā universitātē un mazā institūtā, un es nešaubīgi dodu priekšroku pēdējai kā relatīvi drošai un brīvības apveltītai nišai, kurā radīt un izmantot zinātni. Esmu piesaistījis pētniecības un inovāciju projektus mazam institūtam un lielai universitātei, bet tur to īstenošana ir gājusi kā pa celmiem – nesalīdzināmi sarežģītāk kā jebkurā no Rietumu partneruniversitātēm cilvēcisku vājību dēļ un vēl kādas postpadomiskas zinātnieka autonomijas neatzīšanas dēļ. Latvijas universitātes vēl ir tālu no Rietumu universitātēm zinātnes pārvaldības elastīguma ziņā.

Es domāju – vai maza un relatīvi sekmīga zinātniska institūta piemērs varētu tikt izmantots visas Latvijas zinātnes sistēmas uzlabošanai? Ja man būtu teikšana, tad – jā, bet, par laimi, man teikšanas nav. Tāpat kā lieli lietavu izskaloti labības lauki Latvijas ainavā mijas ar mazdārziņiem, kuri galu galā pabaros mūs ziemā, arī zinātnē pastāv dažādas organizatoriskās formas un ir labi, ka Izglītības un zinātnes ministrija un Valsts izglītības attīstības aģentūra sāk atzīt arī neatkarīgu institūtu tiesības (lai gan ne pilnībā, piemēram – liedzot tiem bāzes finansējumu un iespējas piedalīties infrastruktūras projektos). Laikam visas līnijas zinātnē ir saprātīgas un izriet no mūsu rakstura. Ir jābūt kādam, kurš atšķiras no galvenās, nedusmojas uz valsti un dodas pats nedrošos Eiropas zinātnes ūdeņos, kuros saceļas arvien augstāki ekspektāciju viļņi par zinātnes devumu mūsu kopējai nākotnei un arvien vairāk saasinās konkurence par grantiem.

Pašreiz valdība lemj par jaunu valsts pētījumu programmu un zinātnisko grantu piešķiršanas kārtību. Lai cik nepietiekama izrādītos nauda, iezīmējas pozitīva virzība– tiek paredzēta neatkarīga starptautiska ekspertīze pieteikumu izvērtēšanā, lai gan pagaidām vēl ne pilnībā. Paceļas balsis sociālo un humanitāro zinātņu aizstāvībai valstī, kurā vairāk kā pusi kopprodukta rada šo izglītības programmu absolventi un vairāk kā pusei politiķu un ierēdņu is sociālo un humanitāro zinātņu grādi. Taču, lai progress notiktu, pašiem zinātniekiem būs jāmainās, bet vēl vairāk – viņu priekšniekiem.

Man nav padoma, kā atrisināt zināmu krīzi lielajās universitātēs un institūtos – depopulāciju, fiktīvas štata vietas, zemas algas, vājus publicēšanās rādītājus, starptautisku projektu trūkumu, naudas ieguldīšanu infrastruktūrā nevis cilvēkos, atsevišķos gadījumos vadības augstprātību un administrācijas nepretimnākšanu, arī pašu zinātnieku nevēlēšanos kaut ko radikāli mainīt vai roku sasiešanu tiem, kuri to grib.  Ja daļu no maza institūta principiem – produktivitāti, samaksu, komandas garu, starptautisko sadarbību, administratīvo atbalstu, konkurētspēju, atvērtību – varētu attiecināt uz visu zinātnes organismu Latvijā, tas uzlabotu zinātnes situāciju un devumu un nedzītu zinātniekus pašizolētā valsts kritiķu sprostā.

Tālis Tisenkopfs ir Baltic Studies Centre vadošais pētnieks.

Tehnoloģiju revolūcija atkritumu apsaimniekošanā: vai atbalsojas arī Latvijā?

Nav šaubu, ka 21. gs. ir tehnoloģiju laikmets, kurā dažādi inovatīvi risinājumi līdz nepazīšanai izmainījuši ne vienu vien nozari, tostarp arī atkritumu apsaimniekošanu. Droni, kas uzrauga atkritumu poligonus, un atkritumu savākšanas auto bez autovadītāja ir tikai nozares futūristisko attīstības scenāriju redzamā daļa. Paralēli pasaulē noris apjomīgs darbs, piemēram, tiek strādāts pie infrasarkano staru spektroskopijas risinājumiem, lai palīdzētu šķirot plastmasu pēc atšķirībām polimēru kompozīcijā. Tiek izstrādāti procesi, kuros, izmantojot cieto atkritumu enerģiju, tiek sintezēta gāze, ko vēlāk var pārveidot par dīzeļdegvielu, metānu, metanolu u.c.

Inovācijas paver iespējas pārstrādāt arvien lielāku atkritumu apjomu, samazinot to atkritumu daudzumu, kas tiek uzskatīts par neizmantojamu un tiek noglabāts atkritumu poligonos. Tāpat kā citām pasaules valstīm, arī Latvijai šādas inovācijas palīdzētu atrisināt daudzus sasāpējušus jautājumus, kas liedz atkritumu apsaimniekošanu veikt efektīvi. Tomēr, vai šādu advancētu risinājumu ieviešana ir īstenojama un vai Latvijai maz ir pa spēkam turēt līdzi attīstītajām Eiropas valstīm šajā jomā?

Šķēršļi – investīcijas un nepilnīgs normatīvais regulējums

Šobrīd nozarē valda akūts darbaspēka deficīts, turklāt tas paliek arvien dārgāks – kā Eiropā, tā arī Latvijā. Tehnoloģijas ir efektīvs risinājums šim izaicinājumam.  Īpaši būtiski tas ir optisko šķirotāju jomā – iekārtas spēj atpazīt un atšķirt dažādus materiāla veidus, aizstājot darbaspēku, kas manuāli veica šos pienākumus. Šī iemesla dēļ daudzās ražotnēs, kurās kādreiz atkritumu šķirošanu galvenokārt veica manuāli, pašlaik 98 % darba paveic iekārtas, bet darbinieks pilda vien darbu pārraudzīšanas un kontroles funkciju. Salīdzinot ar attīstītajām Eiropas valstīm, kurās mūsdienu tehnoloģijas ļauj atkritumus ražotnēs šķirot pilnībā automatizēti, Latvija krietni atpaliek, un vēl joprojām ir atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumi, kuros atkritumi tiek šķiroti manuāli.

Ieviest inovatīvas šķirošanas un pārstrādes iekārtas gribētājiem galvenokārt liedz finansējuma trūkums. Iekārtas ir dārgas, bet, lai saņemtu Eiropas fondu atbalstu, ir jāizpilda prasības, kas bieži vien neatbilst Latvijas apstākļiem un nozares dalībnieku iespējām. Savukārt no valsts atbalstu saņemt ir vēl sarežģītāk, jo piešķirtie līdzekļi ir ierobežoti un paredzēti specifiskiem mērķiem. Tehnoloģiskie risinājumi ātri noveco, tādēļ iet līdzi laikam un nemitīgi atjaunot tehnoloģijas tādos tempos, kā tas tiek darīts Rietumeiropas valstīs, ir pa spēkam tikai lielajiem nozares spēlētājiem.

Labs piemērs ir Latvijā uzstādītās pirmās šķirošanas līnijas – tās savu laiku jau ir nokalpojušas un neatbilst mūsdienu prasībām, kā arī atkritumu plūsmai. Šī iemesla dēļ viens no vērtīgākajiem materiāliem – stikls netiek kvalitatīvi nošķirots un secīgi arī pārstrādāts. Vēl viens klupšanas akmens jaunu tehnoloģisko inovāciju ieviešanā nereti ir kļūdainie Eiropas Savienības aktu tulkojumi un interpretācijas Latvijas normatīvajos aktos. Atkritumu apsaimniekošanas nozarē, tāpat kā citās tautsaimniecības jomās, precizitāte ir ļoti svarīga. Tiesa, jāatzīst, ka šobrīd esam izmaiņu priekšā – Valsts vides dienests aktīvi strādā, lai pamazām nozari sakārtotu un paredzams, ka drīzumā situācija varētu mainīties.

Izejvielu pārstrāde aug

Liels izaicinājums pārstrādātājiem šobrīd ir otrreizējo izejvielu, kas iegūtas no sadzīves atkritumu šķirošanas līnijām, pārstrāde, jo saskarsmē ar bioloģiskajiem atkritumiem šis materiāls ir netīrāks. Tieši šāda materiāla apjoms Baltijā pēdējo divu gadu laikā ir krietni pieaudzis, jo par Eiropas Savienības fondu līdzekļiem ir uzbūvētas daudzas sadzīves atkritumu šķirošanas rūpnīcas. Lai pārstrādātu šādu materiālu, ražotnēm ir jāsaskaras ar jaunu izaicinājumu, jo nepieciešams pielāgot tehnoloģiskās līnijas, kas prasa vērienīgas investīcijas, kuras ne visiem ir pa kabatai. Šī nav tikai Baltijas problēma, ar to saskaras atkritumu pārstrādes uzņēmumi visā pasaulē.

Lai to risinātu, nozarē starptautiskā mērogā tiek strādāts pie jaunas metodes materiāla attīrīšanai, izmantojot baktērijas, kas pēc materiāla atūdeņošanas pārstrādās pārējās organiskās atkritumu daļiņas, to attīrot. Skaidrs, ka līdz šis risinājums pārtaps no pilotprojekta reāli izmantojamā darba metodē, paies gadi. Tomēr par spīti tam un faktam, ka mikroorganismu izmantošana saimnieciskajā darbībā nav nekas jauns, atkritumu apsaimniekošanā šāda materiāla attīrīšana būs sava veida revolūcija, kas ļaus daudzkārt palielināt otrreiz pārstrādāto atkritumu apjomu. Līdz tam –  uzņēmējiem jārod citi risinājumi, kas ļautu izpildīt Eiropas Savienības prasības.

Jāņem vērā, ka šajā gadījumā situāciju pozitīvi ietekmē augošais pieprasījums pēc otrreizējās pārstrādes produktiem. Diemžēl Latvijā aprites ekonomikas principi nedarbojas –  otrreizējās pārstrādes produktu izmantošana joprojām nav populāra nedz sadzīvē, nedz ražošanas sektorā. Tāpat arī nav mērķtiecīgu aktivitāšu no valsts puses, kas veicinātu šādu tendenci – kamēr citviet Eiropā ir tā saucamais “zaļais iepirkums”, kurā priekšroka tiek dota dabai draudzīgiem risinājumiem, tostarp materiāliem, kas ražoti no otrreizējās pārstrādes produktiem, Latvijā tāda nav. Latvijas iedzīvotājiem joprojām trūkst motivācijas iegādāties šos “zaļos” produktus, līdz ar to atkritumu apsaimniekošanas uzņēmējiem nav pieprasījuma, kas liktu šādus otrreizējās pārstrādes produktus ražot un secīgi arvien uzlabot tehnoloģiskos risinājumus.

Nozīmīgākie inovāciju ieviesēji – uzņēmēji

Ņemot vērā, ka uzstādīt jaunas tehnoloģijas ir daudz dārgāk nekā pielāgot līdzšinējās, daudzi nozares uzņēmumi arvien cenšas iztikt ar to jau rīcībā esošajām iekārtām. Tomēr tajā pašā laikā Latvijā ir arī uzņēmumi, kas regulāri investē inovāciju attīstībā un, laikam ejot, ir izstrādājuši unikālas metodes, kā pārstrādāt atkritumus, kas vēl pirms pāris gadiem nebija pārstrādājami un tika vesti uz atkritumu poligoniem apglabāšanai. Šajā ziņā Latvija ir soli priekšā savām kaimiņvalstīm, piemēram, Lietuvai, kurā veiktas lielas investīcijas jaunāko tehnoloģiju iegādei, bet pārsvarā uzmanība tiek pievērsta biomasas atdalīšanai un pārstrādei nevis otrreizējai materiālu pārstrādei. Latvijā savukārt daudz vairāk tiek strādāts pie to atkritumu pārstrādes, ko var pārvērst vērtīgā, eksportējamā otrreizējā izejvielā.

Eco Baltia grupas darbinieki ir uzkrājuši lielu pieredzi polimēru pārstrādē un šobrīd spēj pārstrādāt visu materiālu pilnībā, kas nokļūst ražotnēs. Turklāt polimēri tiek ne tikai atšķiroti, bet arī sagatavoti jau gatavā, otrreizējā izejvielā, kura pēc savām īpašībām aizvien vairāk līdzinās pirmreizējam materiālam. Nozarē ienākot sarežģītiem tehnoloģiskajiem risinājumiem, mainījies arī tajā strādājošo darbinieku profils.  Piemēram, atkritumu pārstrādē, kas izaugusi līdz ķīmiskās rūpniecības līmenim ar laboratoriju iekārtām, šobrīd tiek pieprasīts darbaspēks ar specifiskām zināšanām, piemēram, ķīmijā, materiālzinātnē un tamlīdzīgi. Tas liecina par vietējo uzņēmēju spēju ieviest arvien jaunas inovācijas un strādāt pie nozares attīstības pašu spēkiem, par spīti politikas veidotāju izpratnes trūkumam vai robiem likumdošanā.

Vieni no pirmajiem Baltijā

Latvija var lepoties arī ar to, ka būsim vieni no pirmajiem Baltijā, kurā atkritumu apsaimniekošanas jomā tiks izmantota viena no novērtētākajām tehnoloģiskajām inovācijām nozarē – radiofrekvenču identifikācijas metode jeb čipošana. Līdz šim tā galvenokārt izmantota mājdzīvnieku un preču izsekošanai, kā arī bagāžas uzraudzībai lidostās, tomēr nu jau labu laiku daudzās valstīs čipošana tiek izmantota arī atkritumu apsaimniekošanas jomā. No konteineru čipošanas ieguvēji ir gan atkritumu apsaimniekotāji, gan paši iedzīvotāji – vieni var precīzi izsekot, kad atkritumi tiek savākti, būtiski  atvieglojot klientu apkalpošanu, citi savukārt var maksāt tikai par savu izmesto atkritumu apsaimniekošanu, būtiski samazinot ikmēneša rēķinus.

Latvija būs pirmā valsts, kurā tiks pārņemta Somijas veiksmīgā pieredze daudzdzīvokļu namu atkritumu apsaimniekošanā. Jau nākamajā gadā sadarbībā ar Siguldas novada domi pilotprojektā Siguldā konkrētiem daudzdzīvokļu namu iedzīvotājiem būs iespēja maksāt tikai par savā mājsaimniecībā radītājiem atkritumiem – ne vairāk, ne mazāk. Konteineri tiks izvietoti slēgtās estētiskās novietnēs, kas būs atveramas, tikai izmantojot personalizētu Siguldas iedzīvotāja karti. Katrs iedzīvotājs, kurš tiks identificēts ar konkrēto ID numuru, maksās tikai par saviem izmestajiem atkritumiem, jo, izmetot konteinerā, tiks automātiski uzskaitīts apjoms, un katru mēnesi rēķins par atkritumu apsaimniekošanu būs atkarīgs tikai no tā, cik daudz atkritumu konkrētais iedzīvotājs ir radījis. Tas kliedēs domstarpības par to, ka iedzīvotājiem jāmaksā par citu radītajiem atkritumiem. Domājams, ka tas motivēs iedzīvotājus gan šķirot atkritumus, gan samazināt radīto atkritumu apjomu.  Protams, pastāv risks, ka var pieaugt mežos izmesto atkritumu apjoms, tomēr, šķiet, ka mūsu sabiedrība ir gatava mūsdienīgiem risinājumiem.

Tiesa, līdz konteineru čipošanas ieviešanai visā Latvijas teritorijā varētu paiet vismaz pāris gadi, tādēļ tiem iedzīvotājiem, kuri vēlas samazināt izdevumus par atkritumu apsaimniekošanu jau tagad, var ieteikt būt prasīgākiem pret savām pašvaldībām un lūgt nodrošināt atkritumu šķirošanas punktus. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) pēdējos gados ir izdarījusi vērtīgu darbu un jau šobrīd Ministru kabinetu noteikumos ir iestrādāts, cik šķirošanas punktiem ir jābūt uz konkrētu cilvēku skaitu. Par šo prasību izpildi ir atbildīgas tieši pašvaldības, tādēļ var salīdzinoši viegli nodrošināt atkritumu šķirošanas iespējas, kas ir pavisam reāla iespēja samazināt savus izdevumus par atkritumu apsaimniekošanu.

Kas mūs sagaida nākotnē?

Ir skaidrs, ka atkritumu apsaimniekošanas jomā, tāpat kā citās nozarēs, tehnoloģisko risinājumu īpatsvars nākotnē tikai pieaugs. Latvijai kā mazai un ne sevišķi bagātai valstij šis tehnoloģiju uzvaras gājiens būs jāveic maziem solīšiem. Nekādi lieli tehnoloģiju lēcieni Latvijai nav pa spēkam, jo tam nepieciešamas vērienīgas investīcijas. Šobrīd par lielāko daļu, piemēram, atkritumu savākšanas jomā maksā patērētājs, turpretī nozarei saistošos lēmumus pieņem politiķi. Ņemot vērā, ka politiķiem attiecības ar vēlētājiem jeb patērētājiem ir ļoti svarīgas, lēmumu pieņemšanā priekšroka tiek dota saimnieciskam aprēķinam, bet “dabai draudzīgie” jeb vides ieguvumi nereti tiek atstāti otrajā plānā.

Pat ja nozarei saistošā likumdošana tiks sakārtota, katrs atkritumu apsaimniekotājs pats joprojām būs atbildīgs par tehnoloģisko inovāciju savā ražotnē. Tas nav nekas ārkārtējs, tomēr bez mērķtiecīga valsts atbalsta – kaut vai jau minētā “zaļā iepirkuma”, nozares attīstība joprojām būs atkarīga tikai no dažu turīgāko spēlētāju centieniem attīstīt tehnoloģijas un ieviest jaunus risinājumus. Līdz ar to, kamēr vieni kļūs tehnoloģiski attīstītāki, citi centīsies turpināt darbu kā līdz šim, jo resursu investīcijām tehnoloģijās trūks. Šī iemesla dēļ jau šobrīd var paredzēt, ka Latvijā arī turpmāk tehnoloģiskā attīstība nozarē būs nevienmērīga un Eiropas līmeņa atkritumu apsaimniekošanas efektivitātes rādītājus mēs varēsim sasniegt tikai pamazām.

Māris Simanovičs ir Eco Baltia grupa valdes priekšsēdētājs.

Lauzts ilggadējs tabu Latvijas politikā

Latvijas simtgades budžets ir pirmais atjaunotās Latvijas vēsturē, kurā beidzot  atspoguļots nodokļu progresivitātes  princips: turīgākie, kas vairāk izmanto kopējo sabiedrisko resursu, palīdz sniegt vienādas iespējas visiem un attīstīt valsti, maksājot nodokļos vairāk nekā trūcīgie. Tāds ir modelis, kas darbojas citās labklājības valstīs un palīdz veidot laimīgāku sabiedrību.

Taisnīgāku nodokļu princips jāpilnveido

Pirmkārt, lai arī šī progresivitāte vēl ir simboliska un tā ir jāattīsta, svarīgi, ka ir lauzts ilggadējs tabu Latvijas politikā. Tāpēc es un mani  kolēģi no Kustības Par! Saeimā atbalstīsim šo budžetu, jo par progresivitātes principu esam bijuši konsekventi, neraugoties uz dažādu interešu pārstāvju centieniem to nepieļaut. Nākotnē tas ir jāattīsta tālāk – progresīvā likme jāattiecina ne tikai uz darba algu, bet arī uz ienākumiem no kapitāla. Pašlaik šis taisnīgāku nodokļu princips dažus vēl neskar, jo viņi turpina saņemt personīgos ienākumus no uzņēmumu peļņas vai īpašuma, kurus apliek ar mazāku nodokli nekā skolotāju un ārstu algas.

Otrkārt, simtgades budžetā beidzot ir ietverts ievērojams līdzekļu palielinājums veselības aprūpei: papildu 200 miljoni eiro. Lielāks budžeta finansējums veselības aprūpei ļaus mainīt pašreizējo izmaksu sadalījumu veselības aprūpē, kurā  lielāko daļu veido  pacientu maksājumi. Pašlaik vecie un slimie cilvēki no sava maciņa saslimšanas gadījumā samaksā vairāk nekā jaunie un veselie caur nodokļiem veselības aprūpei valsts budžetā. Šāds sadalījums ir neefektīvs un padziļina nevienlīdzību sabiedrībā. Veselības politikā vēl ir milzīgs daudzums sakārtojumu lietu – tai skaitā ir jāvirzās uz lielākiem ieguldījumiem profilaksē un veselības veicināšanā. Tomēr šīs pārmaiņas uz “valstiskāku” veselības aprūpi ir atbalstāmas.

Bez populisma un kvotām

Treškārt, mēs esam par budžetu, kurš ir saprātīgs. Piemēram, priekšlikumu mainīt PVN tā dēvētajiem “latviskajiem” dārzeņiem mēs noraidām.  Tas ir tīrs populisms, ekonomiski nepamatots un budžetam kaitīgs. Ar gada 6 miljonu eiro „subsīdiju”, visticamāk, kaut ko iegūs tikai dārzeņu uzpircēji, bet iedzīvotāji būtisku cenas samazināšanos veikalos nejutīs. 6 miljoni eiro ir aptuvens Latvijas Televīzijas reklāmas gada budžets. Daudz efektīvāk un jēgpilnāk būtu šo naudu ieguldīt kvalitatīvā un visaptverošā informācijas kampaņā, kas izglīto Latvijas iedzīvotājus par veselīgu dzīvesveidu un ēšanas paradumiem, kur vietējie dārzeņi un augļi ir būtiska un neatsverama sastāvdaļa. Atgādināšu, ka pat valdības finanšu un ekonomikas ministri iebilda pret šo populistisko ideju, bet citiem vienkārši… pietrūkst dūšas, jo formulējums, neiedziļinoties būtībā, skan tik skaisti.

Tāpēc mēs ierosinām nevis mainīt PVN, kur gala ieguvējs būs dārzeņu tirgotājs  “latviskajiem” fenhelim, korintēm un pastinakiem, bet gan ieguldīt  6 miljonus sabiedriskajos medijos, kuri  ir viena no galvenajām institūcijām, kas var aizsargāt mūsu sabiedrību informācijas karā, viltus ziņu, populisma un demokrātijas negodprātīgas izmantošanas laikmetā.

Mēs arī noraidām deputātu kvotas jebkādās to izpausmēs, saskatot tur ne tikai populisma, bet arī korupcijas risku.

Visbeidzot, mēs atbalstīsim 2018. gada budžetu kopumā, jo šobrīd balsot pret to nozīmētu gāzt valdību un radīt nestabilitāti. Mēs esam par līdzsvarotu un saprātīgu darbu uz priekšu, soli pa solim, bez populistiskiem lozungiem.

Ints Dālderis ir Kustības Par! valdes loceklis un Saeimas deputāts

Porziņģis pirmo reizi kļuvis par NBA nedēļas labāko spēlētāju

Ņujorkas “Knicks” latviešu zvaigzne Kristaps Porziņģis nosaukts par aizvadītās nedēļas Nacionālās basketbola asociācijas (NBA) Austrumu konferences labāko spēlētāju, pie šāda pagodinājuma tiekot pirmo reizi karjerā, vēsta aģentūra LETA. Rietumu konferencē labākā spēlētāja godu izpelnījies Hjūstonas “Rockets” spožākā zvaigzne Džeimss Hārdens.

Porziņģis iepriekšējā nedēļā divas reizes laboja savu karjeras rezultativitātes rekordu. Četrās spēlēs latvietis vidēji guva 33,5 punktus, izcīnīja 6,8 atlēkušās bumbas un bloķēja 3,3 metienus, palīdzot”Knicks” izcīnīt trīs uzvaras. Liepājnieks četrās cīņās uzrādīja 54,4% rezultativitāti metienos no spēles.

Porziņģis iepriekšējās divās sezonās četras reizes tika nominēts nedēļas labākā spēlētāja balvai, taču ne reizi to neieguva. Iepriekšējā sezonā viņš tika izvirzīts arī novembra labākā spēlētāja balvai. Latviešu basketbolists Andris Biedriņš savas karjeras laikā NBA arī bija nominēts nedēļas labākā spēlētāja titulam, tomēr to nesaņēma. Porziņģis ir pirmais latviešu basketbolists, kas saņēmis tik augstu atzinību.

Pagājušajā nedēļā pirmdien Porziņģis iemeta 38 punktus, labodams savu rezultativitātes rekordu, izcīnīja septiņas atlēkušās bumbas, veica divas rezultatīvas piespēles un bloķēja trīs metienus, bet “Knicks” ar rezultātu 116:110 pārspēja Denveras “Nuggets”. Nākamajā mačā viņam 19 punkti, piecas bumbas zem groziem, trīs rezultatīvas piespēles un viens bloķēts metiens, bet “Knicks” komandai zaudējums 97:119 Hjūstonas “Rockets” vienība.

Piektdien Porziņģis guva 37 punktus, izcīnīja septiņas atlēkušās bumbas, pārtvēra vienu piespēli un bloķēja trīs metienus, kaldinādams “Knicks” uzvaru 120:107 pār Fīniksas “Suns”. Nedēļas noslēgumā latviešu zvaigzne vēlreiz laboja savu rezultativitātes rekordu un iemeta 40 punktus, kā arī izcīnīja astoņas atlēkušās bumbas, veica vienu rezultatīvu piespēli un bloķēja sešus metienus, bet “Knicks” ar 108:101 uzvarēja Indiānas “Pacers”.

Austrumu konferencē rezultatīvāku sniegumu demonstrēja Lebrons Džeimss, kurš trīs spēlēs vidēji guva 38,7 punktus, izcīnīja 7,3 atlēkušās bumbas un veica 10,3 rezultatīvas piespēles, taču viņa pārstāvētā Klīvlendas “Cavaliers” trīs spēlēs tika tikai pie vienas uzvaras. Tikmēr Bredlijs Bīls vidēji mačā iemeta 38,0 punktus, taču Vašingtonas “Wizards” arī guva tikai vienu panākumu trīs mačos.

Ar 33,5 punktiem spēlē Porziņģis aizvadītajā nedēļā bija piektais rezultatīvākais līgā un trešais ražīgākais konferencē, un ar 3,3 bloķētiem metieniem viņš bija līgas līderis. Rietumu konferences vērtīgākais spēlētājs Hārdens četrās cīņās vidēji guva 36,3 punktus, realizēja 51,2% tālmetienu un veica 10,0 rezultatīvas piespēles, kamēr “Rockets” izcīnīja trīs uzvaras.

Porziņģis septiņās no deviņām sezonas spēlēm ir guvis vismaz 30 punktus, vidēji mačā izcēlies ar 30,2 punktiem, ieņemot otro vietu līgas rezultatīvāko spēlētāju sarakstā aiz Jaņņa Adetokunbo, kurš vidēji sametis 31,0 punktu spēlē.

Porziņģa veiksmīgais sniegums laukumā atspoguļojas arī “Knicks” komandas rezultātos. Ņujorkas vienība šosezon deviņās spēlēs izcīnījusi piecas uzvaras, kas dod septīto vietu Austrumu konferences kopvērtējuma tabulā. Ņujorkieši sezonu iesāka ar trim zaudējumiem, bet nākamajās sešās spēlēs izcīnītas piecas uzvaras, lielu artavu panākumos ieguldot “Knicks” līderim Porziņģim.

Iepriekš karjeras laikā 2008.gadā vienu reizi nedēļas labākā spēlētāja balvai bija izvirzīts arī latvietis Andris Biedriņš. Tobrīd viņš bija līgas līderis cīņā par atlēkušajām bumbām un “double-double” bija sasniedzis 14 mačos pēc kārtas.