Par valsts himnu: „…kur latvju dēli dzied“

Ir vesels likums “Par Latvijas valsts himnu”, kā arī Ministru kabineta (MK) noteikumi “Kārtība, kādā tiražējamas Latvijas valsts himnas notis un skaņu ieraksti”, kuri stingri reglamentē Latvijas valsts himnas atskaņošanu.

Par spīti tam Latvijas Zinātņu akadēmija paziņo, ka „mūziķu aprindās un sabiedrībā ir radusies pārliecība, ka normatīvais regulējums netiek ievērots“, un tāpēc ir sasaukusi ekspertu konsīliju, lai analizētu situāciju. „Mūziķi uzskata, ka ir jāievieš kārtība, ka atbildīgā iestāde – Latvijas Kultūras ministrija – nodrošina augsti profesionālus ierakstus – gan vokālus (koris), gan instrumentālus (simfoniskais orķestris, pūtēju orķestris), gan arī kopā vokāli simfoniskus skanējumus. Nozīmīgu pasākumu organizatoriem himnas atskaņošanai ir jāizmanto tikai šie ieraksti (saņemami elektroniskā veidā ar interneta palīdzību).“

Tie paši noslēpumainie „mūziķi“ nosaukuši galvenās pašreizējās nepilnības, to skaitā: „nav pieļaujama viena cilvēka – solista – dziedājums, kas daudzreiz ir kļūdains un neprofesionāls; ir jāievēro valodas un pareizas, perfektas runas likumības (jānovērš skaņu saplūšana); jānosaka precīzs metronoma laiks“.

Godīgi sakot, šāda līmeņa muļķības sen nav lasītas. Himna ir „tautas svinīgā lūgšana“ (tā rakstīts likumā), un kā katra lūgšana, to var izpildīt gan profesionāli, gan neprofesionāli, gan ātrāk, gan lēnāk.

Vai pārmetums, ka izpildījums daudzreiz esot „neprofesionāls“ nozīmē, ka turpmāk tautas svinīgā lūgšana piederēs tikai „profesionāļiem“? Tie, kuriem nav „perfektā runa“, vairs nedrīkstēs dziedāt līdzi. Varbūt konsīlijā arī jāizvērtē, kurš no visiem Latvijas izrunas paveidam būs pieļaujams tautas svinīgajā lūgšanā?

Interesanta ir prasība noteikt precīzu metronoma laiku. MK noteikumu oriģinālā (1999. g.) versijā bija noteikts „vienmērīgs temps robežās no 66 līdz 116 metriskajiem sitieniem minūtē“ – tātad ļoti liels ātruma diapazons, bet šis noteikums pazuda 2005. gada grozījumos.

Būtu interesanti noskaidrot to „mūziķu“ identitāti, kuri uzskata, ka viens cilvēks – solists – nedrīkst dziedāt tautas svinīgo lūgšanu. Pirmdien Rīgā atzīmēja Turcijas nacionālo dienu, un Turcijas vēstnieka rīkotajā pieņemšanā gan Turcijas, gan Latvijas valsts himnas dziedāja soliste klavieru pavadījumā. Tāpat gan Austrālijā, gan ASV dažādu sportu finālspēles ievada ar valsts himnas solo dziedājumu.

Kur latvju meitas zied, kur latvju dēli dzied… Ja „mūziķi“ gūs uzvaru, tad lielākai daļai latvju dēlu būs aizliegts šo dziesmu dziedāt.

 

Autors ir laikraksta “Latvietis” redaktors

* Likums Par Latvijas valsts himnu

* Ministru kabineta noteikumi Kārtība, kādā tiražējamas Latvijas valsts himnas notis un skaņu ieraksti