Katra cilvēka rīcībai ir milzīga nozīme • IR.lv

Katra cilvēka rīcībai ir milzīga nozīme

Timotijs Snaiders. Foto — Jānis Pipars, Picture Agency
Pauls Raudseps

Slavenais vēsturnieks Timotijs Snaiders mācās no pagātnes, kā glābt demokrātiju šodien

Jesejas Berlina piemiņas lekciju Rīgā pagājušajā nedēļā sniedza amerikāņu vēsturnieks Timotijs Snaiders, kura grāmata Asinszemes: Eiropa starp Hitleru un Staļinu viņu padarījusi plaši pazīstamu gan mūsu reģionā, gan Rietumos. Tagad viņu nodarbina cits jautājums — kā novērst autoritārisma izplatīšanos Amerikā un Eiropā, un par šo tēmu viņš uzrakstījis jaunu bestselleru — Par tirāniju. Garāko interviju savas viesošanās laikā Rīgā viņš sniedza žurnālam Ir.

Grāmatu Asinszemes labvēlīgi uzņem daudzās mūsu reģiona valstīs. Vai tās vēstījums ir sadzirdēts arī Rietumos?
Grāmata bija sekmīga Amerikā, to plaši lasīja. Vārds «asinszemes» tiek izmantots, tas ir ienācis valodā Amerikā un Kanādā. Tāpēc man šķiet, ka tas ir mainījis izpratni. Ideja, ka ar holokaustu ir saistīta noteikta vieta, ka ar padomju teroru ir saistīta noteikta vieta, un ka to vietu var atrast uz kartes, bija pilnīgi jauna. Mums tie visi bija vārdi bez vietām, vai arī mēs vienkārši par tām nebijām dzirdējuši. Ir maz amerikāņu, kuri varētu nosaukt nozīmīgu padomju varas pastrādātu masu slepkavības vietu. Es principā paņēmu karti un pateicu — paskatieties, tam visam ir sava ģeogrāfija. Tas noteikti ir ietekmējis amerikāņus. Otrkārt, grāmata ir devusi pilnu pārskatu par šiem noziegumiem. Tajā aprakstīti daudzi noziegumi, par kuriem cilvēki nebija dzirdējuši, piemēram, padomju varas terors pret mazākumtautībām. Pamatā neviens Amerikā par to nebija dzirdējis. Pat daudzi cilvēki reģionā nesaprata, ka tas ir noticis. Treškārt, tā mainīja cilvēku priekšstatu par lietām, kuras viņiem šķita zināmas. Acīmredzamais piemērs ir holokausts, kuru cilvēkiem bija tendence lokalizēt Aušvicā.

Nākamajā grāmatā Melnā zeme jūs apspriežat maldīgo priekšstatu, kuru Aušvica ir radījusi par holokaustu.
Aušvica, protams, bija šaušalīga vieta — milzīga koncentrācijas nometne, kas savienota ar nonāvēšanas vietu. Tajā tika nogalināts apmēram miljons ebreju, savukārt koncentrācijas nometnē nomira vēl daži simti tūkstoši citu tautību cilvēku. Tāpēc to neapšaubāmi ir vērts atcerēties, un tā ir būtiska daļa no holokausta — apmēram viena sestā daļa [bojāgājušo].

Mēs to atceramies, jo bija cilvēki, kas izdzīvoja nometnē. Arī no valstīm, kuras pēc kara atradās dzelzs priekškara Rietumu pusē, un pamazām viņu balsis tika sadzirdētas. Tāpēc [atceras] Aušvicu. Taču Aušvica ir izdevīga arī vāciešiem, jo tiek radikāli samazināts noziedznieku skaits. Tā ļauj stāstīt stāstu, ka holokausts pamatā bija birokrātisks pasākums — cilvēki tika atlasīti, bija vilcieni, bet neviens īsti nezināja, kas tiešām notiek. Tā saka vācieši — mēs nezinājām, kas notiek Aušvicā. Šaurā nozīmē tā varētu būt taisnība, tomēr vācieši zināja par holokaustu, jo tas sākās pie bedrēm, kuru malās šāva cilvēkus. Daudzi tūkstoši vāciešu tajā piedalījās, un daudzi citi to redzēja.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu