Pēkšņā reforma • IR.lv

Pēkšņā reforma

1
Pauls Raudseps

Latvijā jau sen vērojama kopsakarība — jo tuvāk vēlēšanas, jo vairāk politiķi cenšas uzkurināt etniskās nesaskaņas.

Atceramies kaut vai 1998. gada TB/LNNK pret izmaiņām pilsonības likumā ierosināto referendumu, kurš notika vienlaikus ar 7. Saeimas vēlēšanām. Lai gan ar nelielu pārsvaru priekšlikums tika noraidīts, tas bija jaudīgs priekšvēlēšanu kampaņas elements, un TB/LNNK ne toreiz, ne kopš tā laika nav nožēlojusi, ka pieņemšanas gadījumā viņu priekšlikums būtu šķērsojis ceļu uz NATO.

2010. gada janvārī, gatavojoties 10. Saeimas vēlēšanām, TB/LNNK sāka vākt parakstus, lai no 2012. gada visās valsts un pašvaldību izglītības iestādēs jau no pirmās klases visas mācības notiktu valsts valodā.

Toreiz tiešais rezultāts izrādījās krietni pieticīgāks — partija pavasarī nespēja nodrošināt nepieciešamos 10% vēlētāju parakstus, lai ierosinātu referendumu. Tomēr netiešais efekts bija gana apmierinošs. Atsaucoties uz TB/LNNK iniciatīvu, pazīstamie provokatori Lindermans un Osipovs sāka vākt parakstus, lai padarītu krievu par otro valsts valodu, un rezultātā nacionālais jautājums vēl labu laiku dominēja politiskajā dienas kārtībā.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu