Vēlēšanas Austrijā – pagrieziens pa labi 20

Pašreizējais Austrijas ārlietu ministrs Sebastians Kurcs pateicas vēlētājem par atbalstu parlamenta vēlēšanās. Foto: AFP/LETA
Print Friendly, PDF & Email

Svētdien, 15. oktobrī, Austrijas vēlētāji balsoja parlamenta vēlēšanās. Pēc šo vēlēšanu rezultāta ir skaidrs, ka valstī tiks veidota jauna valdība, uzskat novērotāji.

Vēlēšanu uzvarētāja ir 31 gadu vecā Sebastiana Kurca vadītā konservatīvā Tautas partija, kas apsteidz sociāldemokrātus un galēji labējos, liecina provizoriskie rezultāti. Tautas partija saņēma 31,6% balsu. Ja Kurcs izveidos Austrijas valdošo koalīciju, viņš kļūs par jaunāko Eiropas Savienības dalībvalstu līderi.

Patlaban valdošajā koalīcijā kopā ar konservatīvajiem esošā Austrijas Sociāldemokrātiskā partija, kuru vada pašreizējais valdības vadītājs Kristians Kerns, saņēma otru labāko rezultātu – 26,9%.

Savukārt trešo rezultātu vēlēšanās sasniedza galēji labējie no Austrijas Brīvības partijas – 26%. Taču cīņa par vēlēšanu otro vietu izšķirsies tikai pēc visu vēlēšanu zīmju saskaitīšanas, tai skaitā arī to, kas nosūtītas pa pastu. Kā lēš eksperti, starpība starp provizoriskajiem un galīgajiem rezultātiem varētu būt ap 2%. Tas nozīmētu varas maiņu Austrijā.

Austrijas parlamentā ievēlēti arī deputāti no Liberālās partijas – 5,1% – un “Pilca saraksta”, kas atšķēlās no Zaļās partijas.

Austrijas vēlēšanu galvenie zaudētāji ir visas kreisās partijas. Dramatiskākais rezultāts ir “zaļajiem”, kuri saņēma tikai 3,9% balsu un, pēc provizoriskiem rezultātiem, nav ievēlēti parlamentā, lai gan iepriekšējās vēlēšanās viņi saņēma vairāk nekā 12% balsu. Iemesls tik sliktiem rezultātiem ir partijas sašķelšanās. No tās aizgāja viens no līderiem Pēters Pilcs, kurš izveidoja savu kustību un uzreiz pārvarēja vēlēšanu 4% barjeru. Šogad vēlēšanās Pilca saraksts saņēma 4,3% vēlētāju atbalstu.

Kā vēsta “Deutsche Welle”, pašreizējo vēlēšanu kampaņa vēsturē ieies kā viena no netīrākajām Austrijā pēc Otrā pasaules kara. Lielākais skandāls bija saistīts ar Izraēlas polittehnologa Tāla Zilberšteina, kurs iepriekš sadarbojies ar Ukrainas politiķi Jūliju Timošenko, Facebook izveidotajām grupām. Tās pēc vienošanās ar sociāldemokrātiem nomelnoja konkurentu Kurcu no Tautas partijas. Kad tas atklājās, sociāldemokrāti konservatīvos vainoja izspiegošanā.

Šajās Austrijas parlamenta vēlēšanās ļoti liela nozīme bija arī televīzijai. Katrs kandidāts uzstājās aptuveni 50 reižu, pārsvarā politiskos dueļos. Tomēr skandāli neatbaidīja Austrijas vēlētājus un gandrīz 80% izmantoja iespēju nobalsot.

Trīs iespējamie koalīcijas varianti

Vēlēšanu rezultāti saglabā iespēju izveidot trīs koalīcijas variantus. Pirms vēlēšanām tika uzskatīts, ka lielākās iespējas būs izveidot konservatīvo un labējās Brīvības partijas aliansi.

Pašreizējie vēlēšanu rezultāti šajā ziņā neko nav mainījuši, taču vēlēšanu rezultātu komentētāji arvien vairāk norāda, ka Kurca uzvara vēl viņam negarantē valdības vadītāja amatu. Politologi atgādina 1999. gada pieredzi, kad konservatīvā Tautas partija saņēma trešo labāko rezultātu un galu galā koalīciju izveidoja kopā ar Brīvības partiju, bet vēlēšanu uzvarētāji sociāldemokrāti palika ārpusē.

Kā vērtē eksperti, koalīcijas sarunās galvenā loma būs labējiem. Brīvības partijas un sociāldemokrātu iegūto mandātu skaits arī pietiek, lai veidotu koalīciju. Abu partiju programmas daudzos punktos ir līdzīgas, piemēram, ekonomikas un izglītības politikā.

Teorētiski lielajā koalīcijā varētu apvienoties Tautas partijas konservatīvie un sociāldemokrāti. Taču abu partiju attiecības ir izjauktas, kas arī bija iemesls, ka šogad notika pirmstermiņa parlamenta vēlēšanas, kurām būtu jānotiek tikai 2018. gadā.

Vēlēšanu nozīme Eiropai

Pirmie vēlēšanu rezultāti to novērotājiem lika izdarīt secinājumu par Austrija pagriezienu pa labi, kas tika skaidrots ar vēlētāju bažām par islamizāciju un bēgļu uzplūdiem. Balsošanas rezultāts parādīja tendences turpināšanos, kas sākās Francijā, kur prezidenta vēlēšanās otrā palika labējās Nacionālās frontes līdere Marina Lepēna, un Vācijā, kur Bundestāgā šogad pirmoreiz ievēlēti labējās partijas Alternatīva Vācijai pārstāvji.

Ja Austrijā izveidosies Tautas partijas un Brīvības partijas koalīcija, sagaidāma stingrāka politika pret imigrantiem un, iespējams, vairāk domstarpību ar ES. Lai arī Austrija nav pati lielākā ES dalībvalsts, tās balss var kļūt par izšķirīgu tādos jautājumos, kā piemēram, attiecības ar Krieviju. Abas partijas ar Maskavu vēlas draudzīgas attiecības, it īpaši labējie populisti, kuriem ir sakari ar Krievijas prezidenta pārstāvēto partiju Vienotā Krievija.

Brīvības partija arī ir eiroskeptiķi, kuri pavisam nesen prasīja Austrijas izstāšanos no ES.

 

Komentāri (20)

Mantrausis 16.10.2017. 11.21

Atceros neseno pagātni, kad Austrijas vēlēšanas izraisīja īpatnu “demokrātiskās” Eiropas šantāžu. Nelaiķis Haiders kādam nepatika un tas, kā tolaik reaģēja t.s. “eiropa”, centrāleiropiešiem no Latvijas bija labi pazīstams.
Krievijas vārda piesaukšana sāk liecināt par pilnīgu gaumes trūkumu. Domāju, ka Eiropas specdienestiem ir labi zināmi kaimiņvalstu triki un tas viss ir dīvaina spēle – absurdāk, labāk.
Ceru, ka šoreiz austriešiem veiksies labāk un neviens tiem nenorādīs, ka “brīva izvēle var būt nepareiza”.

+7
-1
Atbildēt

0

west 16.10.2017. 20.18

Kāpēc pēkšņi mierīgie un pārticīgie austrieši sadomājusi balsot par labējiem ?
Kas ir vainīgs ? Tiešām tie būs Merķele un baņķieru kalps junkurs ar savu afroafrikāņu un veselīgo musulmaņu jaunekļu, potenciālo kaujinieku vilkamizācijas programmu ? Tiešām austrieši to beidzot būs sapratuši uzreiz pēc Višegradas valstīm ? t
Un mēs ? Vēl nav dota atļauja no komisāru puses ?

+4
-1
Atbildēt

2

    tonijs > west 16.10.2017. 20.49

    Tak balso, par ko gribi- kāda tev vēl atļauja vajadzīga? Labējie un populisti mums ir NA, arī eiroskeptiķu pietiek. Islāmisti nāk, palīgā, tēvija briesmās!

    +2
    -2
    Atbildēt

    1

    west > tonijs 16.10.2017. 21.14

    Nē, islāmisti Eiropā nenāk. Tie vienkārši ir pārģērbti rūķīši un automašīnas cilvēku pūļos ietriecas pašas no sevis.
    Visi labējie ir populisti , bet kreisie obamistu”liberāļi” tādi nav ? To tev CNN stastīja ?
    Latvijā gan nav ne labējo , ne īstu kreiso. Visi viņi no viena dārziņa odziņas.. Tāpēc balsot simto reizi par mazāko ļaunumu sen jau apnicis.

    +3
    0
    Atbildēt

    1

    tonijs > west 16.10.2017. 22.00

    Populisti ir tie, kas biedē cilvēkus ar izdomātām problēmām, piemēram NA. Latvijā neviena islāmista vadīta automašīna cilvēkos nav ietriekusies un bēgļu ir tik maz, ka tā ir viena no pēdējām problēmām, par ko uztraukties. Cilvēki Latvijā mirst katru dienu no sirds un asinsvadu, onkoloģiskām slimībām, iet bojā uz ceļiem- tās ir daudz svarīgākas problēmas, bet vieglāk jau ir pabļaustīties, ka islāmisti nāk un nostāties tēvijas sargu pozā.

    +1
    -1
    Atbildēt

    2

    basta > tonijs 16.10.2017. 23.05

    “un bēgļu ir tik maz, ka tā ir viena no pēdējām problēmām”
    ————–
    Jūsu, sūdu, šeit ir vairāk kā pus miljons.

    0
    0
    Atbildēt

    0

    west > tonijs 16.10.2017. 22.20

    Kad ir izdevīgi, ,tad Latvija ir Eiropā ,bet ,kad nav izdevīgi , tad vairs nav ? Tad uz mums islāmistu terorisms un tā nesēji vairs neattiecas ? Pagaidām ? Somija bija un ir ļoti tālu ?

    +3
    -1
    Atbildēt

    1

    tonijs > west 16.10.2017. 22.32

    Uz mums attiecas jebkāds terorisms un attiecīgās drošības struktūras ar to nodarbojas. Islāmists automātiski nenozīmē terorists. Ja mēs esam Eiropā, tad būsim civilizēti un neieskaitīsim visus islāmistus teroristos. Būsim arī gudri un neuzķersimies uz politiķu populistu skaļajiem, bet tukšajiem lozungiem.

    0
    -1
    Atbildēt

    1

    Skaisle > tonijs 16.10.2017. 22.42

    Tonij,nespēju izdomāt,kādu trolļu fermu Tu pārstāvi.

    0
    -1
    Atbildēt

    1

    tonijs > Skaisle 16.10.2017. 22.46

    Man tā pati problēma ar Tevi 🙁

    +1
    -1
    Atbildēt

    0

    basta > west 16.10.2017. 21.23

    Komisāri paši gaida signālus no kremļa, bet mūsējās kremļa mauķeles komandas saņem tieši caur saviem kuratoriem.

    0
    0
    Atbildēt

    1

    Bārdainais Signe > basta 17.10.2017. 07.56

    tonijs iebāzis galvu smiltīs,pakaļu gaisā -pie mums nav islāmistu,es uz Eiropu nebraukšu,tepat Vitenpiskā mūžu nodzīvošu.

    0
    0
    Atbildēt

    0

Pandora 17.10.2017. 02.52

Pagrieziens pa labi vienmēr ir drošākais. Labāk trīs pa labi nekā viens pa kreisi.

+3
-1
Atbildēt

0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu