Izlūks ar segvārdu “Antivīruss” 14

Ilustratīvs attēls no pixabay.com
Krišjānis Feldmans
Print Friendly, PDF & Email

Tas ir maz zināms fakts, bet oktobris tiek dēvēts par Eiropas kiberdrošības mēnesi (angļu val. – European Cyber Security Month). Arī Latvijā jau notikuši un notiks vairāki pasākumi, kas veltīti kiberdrošībai. Piemēram, 19. oktobrī Latvijas Nacionālajā bibliotēkā notiks jau astotā gadskārtējā kiberdrošības konference “DSS ITSEC”, kas ir lielākais šāda veida notikums Baltijas jūras reģionā.

Bet šoreiz ne tik daudz par konferencēm. Labāk pievērsīsimies praksei.

Sen jau pagājuši tie laiki, kad visa veida spiegošana paļāvās uz aģentu vervēšanu, un spiegs asociējās ar neuzkrītošā lietus mētelī pa pielijušām ielām klīstošu kungu. Protams, arī tagad notiek aģentu vervēšana, jo patiešām svarīgie noslēpumi pārsvarā neatrodas pie interneta pieslēgtos datoros.

Manu uzmanību pievērsa New York Times raksts par kādu incidentu, kur Izraēlas izlūkošanas virsniekiem izdevās novērot Krievijas spiegus, šoreiz – pie biroja galdiem sēdošos, kas datoros visās pasaules malās meklēja tādu informāciju, kas satur ASV izlūkošanas programmu segvārdus. Nemaz nešaubos, ka šos segvārdus Krievijas spiegiem gan izdevās iegūt tieši no saviem aģentiem.

Lūk, izrādījās, ka šiem pie biroja galdiem sēdošajiem spiegiem, kam reālajā dzīvē varētu būt izteiktas sociālās komunikācijas grūtības, kur nu vēl spēja fiziski savervēt kādu aģentu vai uzsākt krogā sarunu ar kādu sievieti, tik lielu darba lauku nodrošināja nekas cits kā improvizēts meklēšanas rīks – antivīrusa programmatūra, ko izstrādājis Krievijas uzņēmums Kaspersky Lab, un ko izmanto 400 miljoni cilvēku visā pasaulē, ieskaitot ierēdņus pārdesmit ASV valsts institūcijās, un tāpat arī Latvijā.

Spiegošanas programmatūrai, kas paredzēta datu vākšanai, faktiski – izlūkošanai, jābūt ar leģitīmu izmantošanas mērķi. Tai jābūt tiesībām nepārtraukti skanēt visus datu glabāšanas ierīcēs esošos datus, tai jābūt iespējai pieslēgties internetam un nosūtīt paketes ar potenciāli interesanto informāciju.

Šķiet, ka antivīrusa programmatūra vienkārši lieliski izpilda visus nepieciešamos kritērijus – tai ir leģitīms pamats nepārtraukti skanēt visus lietotāja datus un tai arī jāpieslēdzas internetam, lai lejupielādētu atjauninājumus un signatūras vai nosūtītu aizdomīgu, potenciāli kaitīgu signatūru paraugus programmatūras izstrādātājam.

Kā panākt šādas programmatūras plašu lietojumu? Nepieciešams radīt ļaunatūras, no kurām “jāaizsargājas”, vienlaikus piedāvājot vienkāršu lietojamību un lētu cenu, ar kuru virzīties interesējošā sabiedriskā sektora iepirkumu un arī mazumtirdzniecības tirgos. Vai vēl labāk – programmatūru var stratēģiskajām valstīm piedāvāt bez maksas, kā saka: “Mēs taču rūpējamies par visa interneta drošību tīri altruistisku motīvu vadīti!”

Šādam “komplektam” neko nenojautošais lietotājs pretoties nespēj un pašam neapzinoties jau ir kļuvis par ienaidnieka aģentu.

Te nu man radās jautājums – vai Latvijas iedzīvotāji un primāri visi sabiedriskajā sektorā strādājošie ir pietiekami informēti par apdraudējumu, ko rada tādas programmatūras, kas radīta valstīs, kuru ģeopolitiskie mērķi, maigi izsakoties, stipri atšķiras no mūsējiem, izmantošana darbā un sadzīvē? Pats esmu bijis situācijā, kurā, vēršot kāda cilvēka uzmanību uz apdraudējumu, ko rada potenciāli kaitīgas programmatūras izmantošana, seko noraidoša attieksme un attaisnojošu iemeslu uzskaitījums.

Ņemot vērā visu iepriekšminēto, esmu sapratis, ka pretizlūkošanai ir jāpalīdz arī politiski, piemēram, aizliedzot Latvijā iegādāties un izmantot tādu programmatūru, kas radīta valstīs ar pretējām ģeopolitiskajām interesēm. Es ceru, ka jau drīzumā varēsim iepazīties ar konkrētām politiskajām iniciatīvām šajā sakarā!

 

Autors ir uzņēmējs, Rīgas domes deputāts no Jaunās konservatīvās partijas

Komentāri (14)

vvilums 13.10.2017. 15.31

Ka Kaspersky Lab antivīruss ievazāts civilizetā pasaulē kā kiberkara ierocis,bija nojaušams jau pirmsākumos, un tas noteikti tikai apstiprināsies, bet kurš ievazāja tā izplatību valsts iestāžu datoros ir apšaubāmi frukti.

+6
-2
Atbildēt

1

    Antivirus > vvilums 16.10.2017. 01.24

    Te “apšaubāmie frukti” 🙂 No faktiem, kas publicēti civilizētajā pasaulē, ir zināms, ka Kaspersky Lab tieši pretēji, iznīcina jeb neļauj darboties kiberkara ieročiem, tajā skaitā arī ASV radītajiem. Tas arī ir The New York Times un citu mediju rakstu īstais iemesls.

    +1
    -2
    Atbildēt

    1

    vvilums > Antivirus 16.10.2017. 16.43

    No Krievijas pēc definīcijas nekas labs nevar nākt- tikai brāķis, posts un nelaime.

    0
    0
    Atbildēt

    1

    Antivirus > vvilums 18.10.2017. 10.30

    No “definīcijas” izriet, ka Kaspersky Lab nav no Krievijas, jo pagājušo gadu uzņēmums noslēdza ar 8 gada balvām no 15, ko piešķīra Vācijas neatkarīgais antivīrusu testēšanas institūts AV-TEST: https://www.av-test.org/en/award/2016/. Kaut kā neizskatās pēc brāķa, vai ne?

    0
    0
    Atbildēt

    0

AK 15.10.2017. 11.28

Nesaprotu, kā valsts varas iestādes rietumos, īpaši institūcijas, kas tādā vai citādā veidā saistītas ar drošību, var izvēlēties Krievijas produkta lietošanu? Vai nu lēmumu pieņēmēji ir obamveidīgi labticīgie muļķi, vai arī diversanti.
…………….
Es pat privāti telefonā un datorā izvairos no programmatūrām un aplikācijām, kas izstrādātas RU vai Ķīnā, vai arī pakalpojumiem, kam serveri atrodas aizdomīgās valstīs.
…………….
Protams, rietumnieki nav diez ko labāki privātas informācijas apkopošanā “drošības” nolūkos, bet rietumos problēmu gadījumā var vismaz mēģināt iztiesāties, un ir kāda cerība vismaz uz zināmu objektivitāti. Austrumos un pārējā pasaulē iespēja pierādīt savu taisnību pret varasiestādēm – ir 0.
…………….
Protams, ja rietumos pie varas vēl paris desmitgades būs visāda kreisā liberālšļura, kas metodiski pēdējās desmitgadēs veido rietumos Orvela 1984, tad jau pēc kāda laika vairs nebūs nekam nozīme, jo arī rietumos, tapat kā austrumu totalitārismos, būs viens pareizais viedoklis, un sava informācija un domas būs jāslēpj.

+2
-1
Atbildēt

2

    Antivirus > AK 16.10.2017. 01.08

    Tiem, kuri ir apsēsti slimu galvu radītām teorijām “viņi paši raksta vīrusus” jeb riepu ražotāji kaisa naglas uz ceļiem un farmaceitiskās kompānijas izsmidzina gripas baciļus, daži fakti par Kaspersky Lab karsto galvu atvēsināšanai. Pirms par kaut runā, ir labi to arī iepazīt, vai ne?

    1. Kaspersky Lab ir starptautiska uzņēmumu grupa ar holdingu, kurš reģistrēts Apvienotajā Karalistē.

    2. Kaspersky Lab vadītājs ir iniciators “interneta policijas” izveidei, lai cīnītos ar kibernoziedzību, kurai, kā zināms, valstu robežas neeksistē. Viņš kopš 2000. gada, tiekoties ar valstu vadītājiem un augstām amatpersonām, ir popularizējis šo ideju, kamēr 2015. gadā tika radīta īpaša Interpola vienība. Šobrīd Kaspersky Lab un Interpola sadarbība līdz ar jauna sadarbības līguma parakstīšanu pirms dažām dienām 12. oktobrī, paplašinās. Par to var lasīt Interpola preses ziņā: https://www.interpol.int/News-and-media/News/2017/N2017-137.

    3. Kaspersky Lab ir līderis pasaulē korporatīvo gala iekārtu aizsardzības risinājumu jomā. Tam par apstiprinājumu var minēt tūkstošiem pierādījumu. Svaigākais no tiem ir ASV analītiskās kompānijas Gartner lietotāju aptaujas rezultāti, saskaņā ar kuriem 2017. gada Platīna balvu saņem Kaspersky Lab. Viņam ar Zelta balvu seko ASV uzņēmums Symantec. Detaļas pieejamas visiem šeit: https://www.gartner.com/reviews/customer-choice-awards/endpoint-protection-platforms.

    4. Kaspersky Lab vadītājs un izveidotājs Jevgēņijs Kasperskis ASV ir atzīts kā viens no IT nozares 25 lielākajiem vadītājiem-inovatoriem pasaulē 2017. gadā. Detaļas varat lasīt šeit: http://www.crn.com/slide-shows/channel-programs/300089801/the-top-25-innovators-of-2017.htm/pgno/0/18?itc=refresh.

    5. Kaspersky Lab kopā ar McAfee, Nīderlandes policiju un Eiropolu ir izveidojuši projektu https://www.nomoreransom.org/, kas daudziem tūkstošiem šifrējošo izspiedējvīrusu upuru jau ir palīdzējis atgūt datus, nemaksājot kibernoziedzniekiem. Kā tas viss radās, noķerot vīrusa CoinVault radītājus un izplatītājus jūs varat uzzināt Kaspersky Lab Globālās analīzes un izpētes komandas eksperta Jornta Van Der Vīla stāstā, kurš tajā visā bija viens no galvenajiem personāžiem. Video ierakstīts Rīgā: https://www.youtube.com/watch?v=_92bcCfsnjA.

    Šādā garā var turpināt bezgalīgi … bet apstāsimies mirkli pie “viedokļa” rakstā minētā The New York Times. Tur, kā parasti, atsaucoties uz anonīmu avotu, tiek stāstīts, ka ASV specdienesti esperimentāli ir konstatējuši, ka Kaspersky Lab programmatūra detektē viņu slepenos materiālus un tā ir sensācija. Kas ir slepenie materiāli, par kuriem sākās jezga jau 2015. gadā un turpinās tagad? Tā ir programmatūra spiegošanai, kas pēc būtības maz atšķiras no tā, ko mēs ikdienā saucam par ļaunprogrammatūru vai datorvīrusiem. Tā pārsvarā balstās uz ievainojamībām programmatūrā, kur mēs visi ikdienā izmantojam. Kaspersky Lab ir labākais pasaulē gan ievainojamību izmantojumu (exploit), gan ļaunprogrammatūras detektēšanā. Tas ir nomērīts neskaitāmos testos un nav pat apšaubāms. Tas, ko The New York Times apraksta kā sensāciju ir vienkārši Kaspersky Lab risinājuma ikdienas darbs, detektēt ļaunprogrammatūru. Tas, ka ļaunprogrammatūra ir ASV valsts radīta (state sponsored) … arī ir konflikta sāls.

    +1
    -2
    Atbildēt

    1

    basta > Antivirus 16.10.2017. 13.44

    Civilizētā pasaulē nav pieļaujama noziedznieku valstu un noziedznieku nāciju darbošanās tik jūtīgās nozarēs, kā kiberdrošība, aizsardzība, sabiedriskā drošība, enerģētika, transports, pārtikas ražošana un citās.

    0
    0
    Atbildēt

    1

    Antivirus > basta 18.10.2017. 11.02

    Varētu lūdzu sarakstu ar “noziedznieku nācijām”?

    0
    0
    Atbildēt

    0

    basta > AK 16.10.2017. 13.50

    Rakstot 1984, Orvels smēlās iedvesmu Spānijā komunistu, t.s. Republikāņu, plosīšanās laikā.

    0
    0
    Atbildēt

    0

Neticis 14.10.2017. 20.30

Ja neskaita iespēju ar “otkatiem” sponsorēt dažu personu un partiju intereses, vispār nav skaidrs, kāpēc valsts un pašvaldības iestādes neizmanto tikai atvērtā pirmkoda programmatūru.

+2
-1
Atbildēt

0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu