Pirms otrdien gaidāmās Katalonijas reģionālās valdības premjera Karlesa Pudždemona runas par reģiona neatkarību pieauga spiediens, lai panāktu atteikšanos no ieceres vienpusējā kārtā pasludināt neatkarību no Spānijas. Centrālā valdība Madridē, kas ierauta dziļākajā politiskajā krīzē kopš 1981. gada militārā apvērsuma, paziņoja, ka uz jebkādu neatkarības deklarāciju tā reaģēs nekavējoties. Spiedienu uz Katalonijas valdību izdarīja ne tikai ES, bet arī vietējie uzņēmēji — par aiziešanu no reģiona paziņoja lieli uzņēmumi un bankas.
- Katalonija skaitļos. Grafiks —AFP/LETA
Vācijas kanclere Angela Merkele paziņoja, ka 18. oktobrī sāks sarunas par koalīcijas valdības veidošanu ar liberālo Brīvo demokrātu partiju (FDP) un zaļajiem. Soli uz priekšu valdības veidošanā varēja spert tāpēc, ka svētdien Merkele piekrita ierobežot bēgļu skaitu valstī un kristīgajiem demokrātiem bija iespēja vienoties ar partner-
organizāciju par kopīgu konservatīvo pozīciju.
Pagājušajā nedēļā Somijā oficiāli atklāja Eiropas Savienības un NATO kopīgo hibrīddraudu centru. Tā uzdevums būs izstrādāt stratēģiju cīņai gan internetā, gan militāra uzbrukuma gadījumā. Šis ir pirmais Eiropas Savienības un NATO kopīgi veidotais centrs.
Krievijas Pleskavas apgabalā pirmdien sākās Krievijas un Baltkrievijas desantnieku mācību aktīvā fāze. Abu valstu desantnieku vienībām dots uzdevums sameklēt un iznīcināt «nosacīta pretinieka diversantu grupas, ko iepriekš atklājuši izlūkvienību novērotāji». Manevros piedalās aptuveni tūkstotis Krievijas Gaisa desanta karaspēka un Baltkrievijas Īpašo operāciju spēku karavīru, kā arī vairāk nekā 200 bruņutehnikas un speciālās tehnikas vienību.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.