Koalīcija atbalsta pakāpenisku pāreju uz izglītību latviešu valodā 25

Ministru prezidents Māris Kučinskis. Foto: Zane Bitere, LETA
Print Friendly, PDF & Email

Valdošā koalīcija sagaida pakāpenisku pāreju uz izglītību latviešu valodā, pēc valdošo politisko spēku sanāksmes žurnālistiem sacīja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

Mēneša laikā izglītības un zinātnes ministram Kārlim Šadurskim (V) jāsagatavo informatīvais ziņojums un iespējamie likumu grozījumi, par kuriem tiks diskutēts. Ziņojumā jāparāda konkrētie rīcības plāni, teica premjers. Viņš atgādināja, ka arī valdības deklarācija paredz sagatavot ceļakarti virzībai uz izglītību latviešu valodā, raksta LETA.

Koalīcijas sanāksmē savu redzējumu prezentēja Šadurskis, kurš pagājušajā nedēļā paziņoja, ka 2020./2021.mācību gadā vispārizglītojošajās vidusskolās visus vispārizglītojošos mācību priekšmetus iecerēts mācīt tikai latviešu valodā, saglabājot mazākumtautību skolēniem iespēju dzimtajā valodā apgūt mazākumtautību valodu, literatūru un ar kultūru un vēsturi saistītus priekšmetus.

Tāpat tika izskatīts Nacionālās apvienības priekšlikums grozījumiem Izglītības likumā. VL-TB/LNNK šajā likumā rosina ierakstīt mērķi – mācības valsts un pašvaldību skolās notiek latviski, savukārt noteikt kārtību, kad un kā šis mērķis tiek īstenots, likums uzdotu Ministru kabinetam.

VL-TB/LNNK līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars pēc koalīcijas sanāksmes skaidroja, ka abi ierosinājumi nav pretrunā, tomēr nacionālā apvienība aicinājusi Šadurski uz frakcijas sēdi 25.oktobrī. Tas nepieciešams, lai pārliecinātos, ka nacionālās apvienības piedāvātais mērķis tiks nostiprināts likumā. Ja tas tiks izdarīts, tad nebūs nepieciešams konkurēt un VL-TB/LNNK savu likumprojektu neiesniegs, skaidroja Dzintars.

Vienlaikus viņš uzsvēra, – ja ideja par izglītību valsts valodā nebūs skaidri un nepārprotami iekļauta Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) redzējumā, tad VL-TB/LNNK nāks klājā ar savu likumdošanas iniciatīvu. Politiķis uzsvēra, ka pārejai jānotiek visos posmos, proti, nevar mācības latviski paredzēt tikai vidusskolās, bet pārējos posmos šo jautājumu, “atstāt gaisā karājoties”. Pēc Dzintara teiktā, Šadurskis koalīcijas sanāksmē apliecinājis, ka nepieciešama “pilna pāreja” uz mācībām valsts valodā.

“Vienotības” priekšsēdētājs Arvils Ašeradens norādīja, ka politiskā spēka piedāvājums paredz plašāku integrācijas programmu, kur ir jautājums par izglītību, mediju saturu un citiem jautājumiem. Tikmēr izglītības ministrs piedāvājis “skaidru programmu” par to, kas notiek tuvākajos trīs gados, uzsvēra Ašeradens, piebilstot, ka pamatskolā sākotnēji paredzēts pāriet uz 80% izglītības valsts valodā.

Ašeradens piebilda, ka diskusijas par izmaiņām būtu jāpabeidz šogad, lai tas nepārvērstos par partiju priekšvēlēšanu cīņām. Līdzīgu nostāju pauda arī premjers, uzsverot, ka tas jāpabeidz nākamā gada pirmajā ceturksnī, citādi diskusijas par izmaiņām “pārvērtīsies par vēlēšanu stāstu”.

Raksturojot Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) nostāju šajā jautājumā, Kučinskis teica, ka politiskais spēka atbalsta “skaidru ceļakarti” pārejai uz latviešu valodu. Šī pāreja jāveic profesionāli, akcentēja premjers. Pārejai uz izglītību valsts valodā jānotiek soli pa solim, gan nodrošinot pedagogu apmācību, “gan visas citas lietas, kas nepieciešamas veiksmīgai sabiedrības integrācijai”, piebilda valdības vadītājs.

Komentāri (25)

J.šveiks 10.10.2017. 08.46

jāpāriet nekavējoties un no beernu dārziem sākot , ja nākošajaa valdībā iekļūs krievi , šo ideju varēr norakstīt

+3
-1
Atbildēt

1

    basta > J.šveiks 10.10.2017. 13.11

    Noēdīsiet, jobanie čekas ziņotāji, koprofāgi un nodzītās slampas latviešu partijas: NA un ZZS un SC noteikti būs valdošā koalīcijā.

    +1
    -2
    Atbildēt

    0

rinķī apkārt 10.10.2017. 10.19

Šī pāreja bija jāīsteno jau tad, kad krievu valoda Latvijā tika pielīdzināta svešvalodai. Tad tagad nebūtu jāmaldās trijās priedēs.

Bet valodas kontekstā argumentēt par to ka, pārejot uz latviešu valodu skolās, tik un tā daļa krievu paliks Krievijas info telpā ir nevietā. Tas nav latviešu – krievu jautājums, kurā info telpā dzīvot. Tas ir politiskās pārliecības jautājums. . Arī daļa latviešu jau šobrīdLatvijā dzīvo Kremļa info telpā un kalpo tai. Piemēram Elksniņš, Urbanovičs, Ameriks uc

. Ieviešot mācības tikai latviešu valodā Latvijas putinistu apziņā varbūt tiks vairāk kliedēts mīts par to, ka viņi Latvijā ir izņēmums un tāpēc uz viņiem LR Satversme neattiecas.

+2
0
Atbildēt

2

    basta > rinķī apkārt 10.10.2017. 13.21

    Ar visām pretenzijām pret LC, kas izauklēja tādu mūdzi, kā Bordāns un viņu tikumu un ideoloģijas pārņēmējus, Vienotību, kas, kamēr netiks izbeigta tribunālā vai vismaz aizskalota politikas kanalizācijā, atliks pāreju uz apmācībām valsts valodā bezgalīgi ilgi.
    Elksniņš un Urbanovičs nav par matu sliktāki, kā čekistu publiski piesmietais mēsls, Dombrovskis, vai Kazlovskis, Rinkēvičs un Ķirsis, kuri ar baudu ostīja gaisu zem SC sedziņas.

    0
    -2
    Atbildēt

    0

    andrejs > rinķī apkārt 10.10.2017. 12.08

    Piemēram Elksniņš,
    ————————–
    Kas viņš par latvieti? šaubos, vai viņš ģimenē runā latviski. Tad jau arī Viktors Alksnis bija latvietis… :))))

    +1
    0
    Atbildēt

    0

vitalisvita 10.10.2017. 00.40

Pilnīgi pareizi, kolpants, jo ‘ждать лояльности от оккупантов – просто глупо!
Lojalitāti gaidīt ir jēga no tādiem cilvēkiem, kuri savas kļūdas atzīst un grēkus nožēlo, bet ne no tādiem, kuri tos noliedz un savas politiskās kļūdas neatzīst.

+1
0
Atbildēt

1

    kolpants > vitalisvita 12.10.2017. 10.55

    Да ладно, не врите себе) Даже если завтра все оккупанты выйдут на улицу и устроят всеобщее покаяние, что-нибудь новое придумаете, чтобы доказать себе, что все равно это не искренне) Или потребуете раз в месяц каяться, или под нотариальное утверждение, или всем пройти полиграф и т.д. и т.п.
    Фактически оккупация, нелояльность русских и все об этом вопросе-это то немногое, что хоть как-то еще объединяет и держит сообща подавляющее большинство латышей.

    0
    0
    Atbildēt

    0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu