Atkal uz skatuves • IR.lv

Atkal uz skatuves

1
Jānis Skutelis. Foto — Ģirts Ozoliņš, Picture Agency
Anda Burve-Rozīte

Pagājušā gada oktobrī viens no populārākajiem Latvijas komiķiem Jānis Skutelis pārtrauca darboties Pusnakts šovā, pārtrauca arī savu stāvizrāžu sēriju un nolēma doties gadu ilgā atpūtā, lai atjaunotu spēkus. «Biju dzirdējis, ka tā dara lieli mākslinieki,» viņš pēc gada pašironiski pajoko intervijā. Atpūties, priecīgs. Iedvesmojies jaunām idejām Kanādā, kur pavasarī pavadīja mēnesi — arī tā bija daļa no mākslinieka atjaunošanās programmas. Skuteļa pasākumu kalendārs šai sezonai pilns: mobilo ierīču ekrānos atgriezies Pusnakts šovs septiņos ar Jāni Skuteli, radīta jauna stāvizrāde Atkal, kurā komiķis ar skatītājiem runās par personīgo pieredzi, pārvarot izsīkumu, bet gada nogalē TV3 plānots Savādi gan svētku raidījums. Ārpus darba Skutelis nav nekāds lielais joku plēsējs, uzskata, ka «pasaule ir pārāk nopietna lieta, lai par to jokotu». Sarunā viņš pastāsta, kā pirms gada nonāca līdz lēmumam paņemt pauzi un ar kādām atziņām atgriežas uz skatuves. Pirmā Skuteļa stāvizrāde Atkal kino Splendid Palace notiks jau 5. oktobrī.

Vai tavā komiķa karjerā ir bijusi tēma, par kuru gribēji jokot, bet saprati — nedrīkst, pārāk delikāti?
Ir bijis, kad nolemju kādu tēmu uztaisīt, bet neuztaisu. Ne tāpēc, ka nav delikāti. Tāpēc, ka nevaru to intelektuāli pacelt. Līdzīgi kā dziedot: domā, es šo dziesmu labprāt dziedātu! Bet nespēj, trūkst treniņa. Šeit treniņa vietā ir zināšanu daudzums, kas jāapgūst, lai jokotu. Piemēram, par rasismu. Strādāju pie tās, bet nezinu, vai Latvijā tā vēl kādam ir aktuāla. Sāku par to domāt, jo nesen festivālā Homo Novus bija par to izrāde. Par sevi man skaidrs, ka neesmu rasists, bet vienkārši pāķis — ir zināma piesardzība, bailes no svešā.

Lai par kaut ko jokotu, vispirms labi jāizpēta?
Lai joki liktos smieklīgi, cilvēkiem jāspēj izsekot manam domugājienam — jāsaprot leņķis, kādu esmu paņēmis. Ja pats nesaprotu tēmu, par ko runāju, leņķis būs baigi aizdomīgs. Turklāt man tēma jāsaprot labāk nekā skatītājam, lai spēju to pasniegt vienkārši. Jāiegulda smags darbs, kas skatītājam paliek neredzams. Tāpat kā žurnālistikā.

Vai ir bijis, ka palaid joku un jūti: daļa zāles nesmejas, jo, iespējams, joks aizskāris viņu pasaules uzskatu?
Ja tā notiek, komiķis ir nepareizi izstāstījis stāstu. Jāstāsta, lai cilvēki var mazliet atkāpties no saviem aizspriedumiem, saprast komiķa skatījumu un kopā pasmieties. Atceros uzstāšanos kādā privātā pasākumā ar izrādi Optimistika. Labs gabals par politiku, tobrīd aktuālo prezidentu Bērziņu. Pirmajā rindā sēdēja ģenerālprokurors Kalnmeiers. Man likās, ka viņš izrādi skatās ar sejas izteiksmi «es nesaprotu, kāpēc tas tiek runāts!» Klusībā viņš laikam rēķināja, kurš pants par to pienākas.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu