Diena: 3. oktobris, 2017

Septembrī samazinājās “Saskaņas” un ZZS reitings, pieauga atbalsts “Vienotībai”

Septembrī salīdzinājumā ar augustu sarukuši “Saskaņas” un pie varas esošās Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) reitingi, bet pieaugusi Nacionālās apvienības un partijas “Vienotība” popularitāte, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums “Panorāma”, atsaucoties uz SKDS septembrī veiktu iedzīvotāju aptauju.

Pirmais trijnieks, salīdzinot ar augustu, saglabājas nemainīgs. Lielākais atbalsts, lai arī kopš augusta samazinājies par 0,7 procentpunktiem, ir partijai “Saskaņa” – 20,2%. Par 1,4 procentpunktiem samazinājies atbalsts arī ZZS, bet tai joprojām ir otrā vieta ar 11,7%.

VL-TB/LNNK septembrī bijis neliels reitinga kāpums par 0,8 procentpunktiem un šobrīd tas ir 7,6%.

Savukārt “Vienotība”, pateicoties 1,3 procentpunktu lielākam atbalstam, pakāpusies no sestās uz ceturto pozīciju. Par “Vienotību” septembrī balsotu 4,4%.

Par Jauno konservatīvo partiju septembrī balsotu 4,1%, partijas popularitāte mēneša laikā samazinājusies par 1,4 procentpunktiem.

Par Latvijas Reģionu apvienību (LRA) septembrī balsotu 2,3%, kas ir kritums par diviem procentpunktiem.

Otrs lielākais reitinga kāpums septembrī ir “KPV LV”, kuri no 0,8 procentiem augustā kāpinājuši atbalstu līdz 2% septembrī. Tikmēr par partiju “No sirds Latvijai” savu balsi septembrī atdotu 1,4% vēlētāju un tas ir kritums par 0,2 procentpunktiem.

Septembra aptaujā pirmoreiz piedāvāts izvēlēties arī jaundibināto kustību “Par!”, kuru pašreiz izvēlētos 1,9% aptaujāto.

Septembrī pieaudzis vēlētāju skaits, kuri nezinātu, par ko balsot – tādi aizvadītajā mēnesī bijuši 29,4%. 13,7% vispār vēlēšanās nepiedalītos.

Baltijas Asamblejas balvu mākslā piešķirs Laimai Slavai

Starptautiska žūrija nolēma 2017.gada Baltijas Asamblejas (BA) balvu mākslā piešķirt mākslas zinātniecei un redaktorei Laimai Slavai par izcilo profesionālo ieguldījumu mākslas zinātnes teorijas attīstībā un grāmatu izdevniecības jomā, veicinot Latvijas kultūras atpazīstamību arī starptautiskā līmenī, aģentūru LETA informēja parlamenta Preses dienestā.

BA balvu literatūrā šogad saņems lietuviešu dzejnieks, esejists un tulkotājs Vlads Brazjūns par poētisko ieguldījumu, savos darbos pievēršoties baltiešu pasaules redzējumam un latviešu, lietuviešu un citu valodu lingvistiskajam mantojumam, kā arī tulkojumiem un izciliem starptautiskajiem projektiem mūsdienu dzejas jomā.

Savukārt balvu zinātnē piešķirs zinātniekam, pētniekam un Igaunijas Genoma centra dibinātājam Andresam Metspalu par novatorisko un plašo ieguldījumu gēnu tehnoloģiju un molekulārās diagnostikas jomā.

Katras balvas apjoms ir 5000 eiro. Balvas pasniegs gadskārtējā BA sesijā, kas notiks 9.novembrī un 10.novembrī Igaunijas galvaspilsētā Tallinā.

Žūrijā bija deviņi literatūras, mākslas un zinātnes eksperti no Igaunijas, Lietuvas un Latvijas.

BA balva ir dibināta 1994.gadā, un to ieguvuši daudzi pazīstami kultūras, zinātnes un mākslas jomas darbinieki. Pagājušajā gadā balvu zinātnē saņēma Maija Dambrova no Latvijas par zinātnisko darbu enerģijas metabolisma jomā, kā arī ieguldījumu preparāta “Mildronāts” darbības mehānismu izpētē. Laureāts BA balvā literatūrā bija lietuviešu dzejnieks, rakstnieks, literatūras kritiķis, dramaturgs un tulkotājs Sigits Parulskis. Savukārt balvu mākslā pērn piešķīra Igaunijas izvirzītajam kandidātam – režisoram Kristijonam Vildžūnam.

Maksātnespējīgajai britu aviokompānijai “Monarch” draudēja 100 miljonu zaudējumi

Maksātnespējīgajai Lielbritānijas aviokompānijai “Monarch Airlines” (“Monarch“) nākamajā biznesa gadā draudēja vairāk nekā 100 miljonu sterliņu mārciņu (113 miljonu eiro) zaudējumi, otrdien paziņoja lidsabiedrības vadītājs Endrjū Svofīlds.

Monarch” pirmdien pasludināja maksātnespēju, nespējot piesaistīt jaunu kapitālu vai pārdot biznesu. Lielbritānijas Civilās aviācijas pārvalde uzņēmusies rūpes par to, lai no ārzemēm nogādātu mājās apmēram 110 000 “Monarch” pasažieru, vēsta LETA/AFP.

“Vakar mums bija sirdi plosoša diena, jo 2000 cilvēku zaudēja darbu, un mēs visi esam pilnībā sagrauti mūsu klientu un visiem mūsu dēļ,” intervijā radiostacijai “BBC Radio 4” norādīja Svofīlds.

Monarch” darbību negatīvi ietekmējis vājais pieprasījums pēc reisiem uz iepriekš nozīmīgiem galamērķiem – Turciju, Tunisiju un Ēģipti -, kur pēdējos gados notikuši teroristu uzbrukumi.

Monarch” ir dibināta 1967.gadā, un ir viena no vecākajām Lielbritānijas aviokompānijām. “Monarch” flotē ir 34 lidmašīnas “Airbus”A320 un A321. Aviosabiedrība plānoja pilnībā atjaunot floti un bija pasūtījusi 45 lidmašīnas “Boeing 737 MAX 8”, kuras tai bija jāsāk saņemt nākamgad.

90% “Monarch” akciju pieder Lielbritānijas investīciju kompānijai “Greybull Capital”.

Monarch” maksātnespēja ir lielākais aviokompānijas krahs, kāds jebkad noticis Lielbritānijā, norāda britu ziņu aģentūra “Press Association” (PA).

VIDEO: Dzīve bērnunamā nav dzīve

Sakropļoti likteņi un cilvēki, atšķirti no reālās dzīves un neprasme pašiem veidot un dzīvot savu dzīvi. Latvijā joprojām tiek uzturēti bērnunami, kur no nelabvēlīgām ģimenēm nošķir bērnus, tā vietā, lai bērnus izvietotu audžuģimenēs.

Skaties Ir video.

Žurnāla “Ir” rakstu “Atstumtie bērni” lasiet šeit.

Video tapis ar Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu

 

Nobela prēmija fizikā piešķirta par gravitācijas viļņu novērošanu

Nobela prēmija fizikā šogad piešķirta amerikāņu zinātniekiem Raineram Veisam, Berijam Berišam un Kipam Tornam par ieguldījumu starptautiskajā projektā LIGO un gravitācijas viļņu novērošanu, otrdien paziņoja Nobela komiteja.

Viņi savā starpā sadalīs prēmiju deviņu miljonu Zviedrijas kronu (940 500 eiro) apmērā. Pusi Prēmijas saņems Veiss, bet Berišs un Torns saņems otru pusi, ziņo LETA/AFP.

“Viņu atklājums satricināja pasauli,” pavēstīja Zviedrijas Karaliskās zinātņu akadēmijas priekšsēdētājs Jērans Hānsons.

Starptautiska zinātnieku komanda pagājušajā gadā novēroja pirmos tiešos pierādījumus par gravitācijas viļņiem jeb viļņošanos laiktelpā, ko Alberts Einšteins savā relativitātes teorijā paredzēja pirms gadsimta.

Kad pirms aptuveni 1,3 miljardiem gadu sadūrās divi melnie caurumi, abu milzīgo masu apvienošanās radīja vilni, kas ceļoja cauri kosmosam un 2015.gada 14.septembrī sasniedza Zemi, kad to fiksēja sarežģīti instrumenti.

Fenomenu novēroja starptautiskā projekta LIGO (“Laser Interferometer Gravitational-wave Observatory”) divi ASV esošie pazemes detektori, kuriem jāpamana gravitācijas viļņu niecīgās vibrācijas. Zinātniekiem mēnešiem ilgi nācās apstiprināt datus un pārbaudīt tos kopā ar kolēģiem.

Lai arī zinātnieki iepriekš bija spējīgi aprēķināt gravitācijas viļņus, tos nekad agrāk nebija izdevies novērot tieši. Zinātnieku atklājums ļaus pārbaudīt pašlaik pastāvošo teoriju par Visuma rašanos.

Pagājušajā gadā balva tika piešķirta Lielbritānijā dzimušiem zinātniekiem Deividam Dž. Tulesam un otra puse kopīgi Dankanam Haldeinam un Džonam Maiklam Kosterlicam par topoloģisko fāzes pāreju un vielas topoloģisko fāzu teorētiskiem atklājumiem.

AUDIO: Vairāk nekā pustūkstotis Veidenbauma dzejas skandējumu

Sabiedrības iesaistes akcija “Skandē Veidenbaumu!”, ko rīko LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts, notiek kopš 1. septembra, kad Latvijas Nacionālajā bibliotēkā par godu Eduarda Veidenbauma 150 gadu jubilejai kā viens no Dzejas dienu pasākumiem tika atklāta īpaša audio ierakstu kabīne. “Veidenbauma studijā” ikviens interesents var izvēlēties sev tuvāko Eduarda Veidenbauma dzejoli, to skaļi nolasīt un ierakstu saglabāt.

Jau pirmajā akcijas mēnesī ar sabiedrības aktīvu līdzdalību iegūti 560 unikāli Eduarda Veidenbauma dzejas skandējumi. Akcija ļauj izzināt sabiedrībā populārākos un iemīļotākos Eduarda Veidenbauma dzejoļus, kas visbiežāk izvēlēti skandēšanai. Patlaban tie ir dzejoļi “Kā gulbji balti padebeši iet”, “Jau ziediem rotātas pļavas” un “Es domāju, ka pasaulē”.

Dzejas skandēšanas akcija ļauj atklāt arī raksturīgas iezīmes latviešu deklamēšanas tradīcijās. Īpašs pārsteigums ir dzejoļu muzikālā apdare, ar kuru izceļas Melisas Kaškuras iedziedātā, jau pazīstamā dziesma “Es domāju, ka pasaulē” no Jura Kulakova komponētā cikla “Septiņarpus dziesmas ar Eduarda Veidenbauma vārdiem” (1987), gan vairākas veiksmīgas versijas dažādā stilistikā.

Patlaban balsojuma 1. vietu ieņem Eduarda Veidenbauma dzejoļa “Iedzer brāli” skandējums RobertsOGProductions izpildījumā, 4. vietā Sirins ieskaņotais Veidenbauma dzejolis “Ej un dzenies tik pēc naudas”.

Veidenbauma dzejas skandēšanas akcija pieejama katram entuziastam arī tiešsaistē, vietnē https://lasi.literatura.lv, kur var gan ielasīt un augšuplādēt audio failu, gan arī sekot populārāko Veidenbauma dzejoļu topam un balsot par citu dzejas lasījumiem, palīdzot noteikt labākos Eduarda Veidenbauma dzejas skandētājus.

Līdz 30. novembrim ikviens var piedalīties akcijā, atnākot uz LNB vai apmeklējot vietni https://lasi.literatura.lv!

Lemjot par LMT un Lattelecom nākotni, svarīgas sabiedrības, valsts drošības un ekonomikas intereses

Jau šonedēļ atbildīgajām ministrijām un Ministru kabinetam būs jānāk klajā ar piedāvājumu LMT un Lattelecom nākotnes attīstībai. Apvienot vai neapvienot, kotēt biržā vai nē, paturēt vairākumu vai ļaut par dominējošo partneri kļūt zviedru pusei – tie ir svarīgi jautājumi, par kuriem daudz diskutēts. Taču par Lattelecom un LMT nākotni nedrīkst lemt, pirms Latvijai ir skaidra šo uzņēmumu darbības stratēģija un gūta pārliecība, ka izvēlētais risinājums vislabāk kalpos valsts, ne tikai šaurām biznesa interesēm. Salīdzinoši daudz ir runāts par uzņēmumu komerciālajiem mērķiem un attīstību, tad daudz mazāk par sabiedrības un telekomunikācijas nozares interesēm, nemaz nerunājot par valsts kritiskās infrastruktūras sistēmas atkarību no informācijas tehnoloģijām vai telekomunikāciju un informācijas tehnoloģiju kopējo infrastruktūras un tīklu drošību.

Diskusijās pēc sava iepriekšējā raksta “Vai Latvija ir tik bagāta, lai apvienotu LMT un Lattelecom?” saņēmu jautājumus par sava viedokļa pamatotību, kas man lika detalizētāk apdomāt iespējamos Lattelecom un LMT attīstības nākotnes scenārijus. Paralēli Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta diskusijā par Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) ziņojumu un valstij piederošo uzņēmumu pārvaldības jautājumiem tika aizskarts jautājums, ka reizēm valsts kā akcionārs var noteikt valsts komercsabiedrībai mērķus un stratēģiju, kura, iespējams, var nest pat zaudējumus uzņēmumiem, lai gan pilnībā kalpo sabiedrības interesēs. Tā, piemēram, Latvenergo ar MK noteikumiem ir uzdots atbalstīt maznodrošinātos un daudzbērnu ģimenes, kas ir acīmredzams veids, kā valsts sociālu apsvērumu vadīta nonāk pretrunā biznesa diktētajai vēlmei maksimāli nopelnīt.

Zviedriem biznesa intereses, Latvijai – valsts un sabiedrības

Auditorkompānija KPMG valdībai savā ziņojumā piedāvā LMT un Lattelecom apvienošanu, lai tādējādi izveidotu tehnoloģiskās izaugsmes čempionu. Scenārijs varētu šķist pieņemams, ja kā vērtēšanas skalu izvirza vien komerciālos mērķus. Pilnīgi noteikti šāds risinājums atbilst arī Telia Company interesēm, jo tas ir veids, kā Zviedrijas puse tuvākā vai tālākā nākotnē cer palielināt ietekmi Latvijas telekomunikācijas uzņēmumos. Piedāvātajā risinājumā acīmredzams arī mēģinājums veicināt biržas Nasdaq Riga attīstību, kas ar šo uzņēmumu publisko piedāvājumu gūtu būtisku grūdienu izaugsmei un iezīmēšanai kartē.

Tomēr pretēji Telia Company valsts nevar atļauties radīt tehnoloģiju čempionu uz Latvijas iedzīvotāju interešu vai drošības risku rēķina, kas arī iezīmē būtiskas atšķirības pozīcijās. Valsts pienākums raudzīties uz šo jautājumu ne tikai no biznesa, bet arī Latvijas cilvēku, nacionālās drošības un valsts kopējām ekonomikas interesēm.

Valsts kā īpašnieks nedrīkst par zemu novērtēt konkurenci ietekmējošus faktorus. Apvienojot uzņēmumus, tiks radīts spēlētājs ar vairāk nekā 50% lielu tirgus daļu. Raugoties no biznesa skatu punkta, īpašnieks/i nenoliedzami būtu ieguvējs, taču konkurences uzraugi pamatoti norāda uz negatīvajām sekām patērētājam. Mazinoties konkurencei, var celties pakalpojumu cenas. Turklāt pastāv iespēja, ka netiks ievēroti ES regulu nosacījumi, kuri nosaka, ka pieeja infrastruktūrai, ja tā pieder operatoram ar būtisku ietekmi, ir jānodrošina visiem nozares uzņēmumiem ar vienādiem nosacījumiem.

Tikpat nozīmīga ir arī valsts kritiskās infrastruktūras sistēmu atkarība no informācijas tehnoloģijām vai kopējo telekomunikāciju un informācijas tehnoloģiju drošība. Pieaugot telekomunikāciju uzņēmumu stratēģiskajai nozīmei valsts drošības jomā, Latvijai ir būtiski saglabāt ietekmi pār tai piederošo uzņēmumu rīcībā esošajiem tehnoloģiskajiem risinājumiem, infrastruktūru un specifiskajām zināšanām par nozari, kuras var izmantot, piemēram, lai izveidotu efektīvu trauksmes apziņošanas sistēmu valstī vai nodrošinātu pilnvērtīgu un kvalitatīvu datu apraidi visā teritorijā, vai vienādu nosacījumu pieeju infrastruktūrai. Ne velti abi uzņēmumi ir iekļauti Nacionālajai drošībai nozīmīgu komercsabiedrību sarakstā atbilstoši Nacionālās drošības likuma 37. pantam. Tas ir vēl viens iemesls, kādēļ biznesa rezultāti šinī gadījumā nevar būt vienīgais atskaites punkts.

Ekonomikas ministrija pamatoti norāda, ka Latvijas tautsaimniecība ir jābalsta inovācijās un informāciju tehnoloģiju attīstībā, tiek runāts par “Data-driven economy” – datu-virzītu ekonomikas attīstības modeli, kurš stimulētu pētniecību un jauninājumus datu jomā, palielinātu uzņēmējdarbības iespējas, zināšanu un kapitāla pieejamību Latvijā. Arī tas nav izdarāms bez atbilstošas infrastruktūras un satura, tāpēc LMT un Lattelecom nākotne jāskata kontekstā ar šiem mērķiem.

Latvijas un Zviedrijas pušu atšķirības iezīmē arī tas, cik nozīmīgs tām ir LMT un Lattelecom eksporta potenciāls. Kamēr Latvijas puse cer uz eksporta izrāvienu un reģiona līderpozīcijām, Telia Company Latvijā ir tikai vēl viena filiāle. Ja Telia Company nostiprinās savas pozīcijas, iegūstot apvienotā LMT un Lattelecom kontrolpaketi, šī uzņēmuma eksporta ambīcijas kļūs stipri apšaubāmas.

Par Lattelecom un LMT nākotni jālemj, kad skaidri definēti valsts kā akcionāra mērķi

Pievienojos Latvijas Privatizācijas aģentūras vadītāja Vladimira Loginova izteiktajam viedoklim, ka apvienot vai nē – nav tas galvenais jautājums. Lai nonāktu līdz pareizai atbildei, ko darīt ar valsts kapitāldaļām abos uzņēmumos, vispirms ir jāatbild uz Telia Company vecākā viceprezidenta Roberta Andersona uzdoto jautājumu Dienas bizness rīkotajā apaļā galda diskusijā – kāda ir Latvijas valdības 5-10 gadu stratēģija Lattelecom un LMT darbībai?

Lai gan, no malas raugoties, varētu rasties iespaids, ka valstij nav skaidri nedz savi stratēģiskie mērķi attiecībā uz LMT un Lattelecom, nedz abu uzņēmumu nākotnes attīstības virzieni, jādomā, ka tā tomēr nav. Ir skaidrs, ka valsts interesēs ir saglabāt jau patlaban veiksmīgo LMT un Lattelecom darbību vietējā tirgū, izmantojot šo stratēģiski nozīmīgo uzņēmumu ieguldījumu arī valsts drošības jomā un modernas ekonomikas veidošanā. Tas nozīmē arī aizvien agresīvāk radīt iespējas šiem uzņēmumiem iekarot eksporta tirgus, kur diemžēl būs jākonkurē ar otra akcionārā meitas uzņēmumiem.

Manuprāt, papildus KPMG ziņojumam par komerciālajiem uzņēmumu mērķiem ir jābūt līdzīgam izvērtējumam no Pārresoru koordinācijas centra vai atbildīgajam nozaru ministrijām, kur (i) tiek izanalizēti jautājumi un sniegtas atbildes par valsts kritiskās infrastruktūras sistēmas atkarību no informācijas tehnoloģijām; (ii) sadarbībā ar Lattelecom un LMT izstrādāts valsts kā akcionāra nākotnes redzējums un stratēģiskie mērķi turpmākajiem 5-10 gadiem eksporta kāpināšanai, Latvijas ekonomikas struktūras modernizēšanai, kā arī (iii) stratēģiskās infrastruktūras uzturēšana un pilnveidošana atbilstoši nacionālajam interesēm, tanī skaitā drošības jautājumi, paredzot arī finansējuma avotus šo mērķu nodrošināšanai.

 

Autors ir uzņēmējdarbības vides un ārvalstu investīciju eksperts

Krievija “Zapad” sadalīja, lai izvairītos no starptautiskajiem novērotājiem

ASV bruņoto spēku komandieris Eiropā ģenerālleitnants Bens Hodžess pirmdien paziņoja, ka Krievija sadalīja militārās mācības “Zapad” vairākās daļās, lai izvairītos no pienākuma uzaicināt uz tām starptautiskos novērotājus, raksta LETA/AP.

Hodžess sacīja, ka Krievija un Baltkrievija, kas kopīgi rīkoja “Zapad”, iesaistījušas mācībās daudz vairāk nekā 12 700 karavīru, kas ir robeža, kuru pārsniedzot būtu jāuzaicina Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) novērotāji.

“Mans minējums ir, ka tur droši vien bija vairāk nekā 40 000 karavīru,” paziņoja Hodžess.

Viņš sacīja, ka Krievija un Baltkrievija sadalījušas mācības sīkākos manevros, bet tie visi bijuši saistīti, un tāds bijis valdības nolūks.

Krievijas Aizsardzības ministrija pirms “Zapad” sākuma paziņoja, ka mācībās piedalīsies 12 700 Krievijas un Baltkrievijas karavīru, aptuveni 70 lidaparātu, līdz 250 tanku, 200 artilērijas sistēmu un desmit karakuģu.

VNĪ netaisās izvērtēt iepriekšējās valdes atbildību par Okupācijas muzeja rekonstrukciju

AS “Valsts nekustamie īpašumi” padomei nav informācijas, kas liktu izvērtēt atsevišķu bijušo uzņēmuma valdes locekļu darbību par Okupācijas muzeja rekonstrukcijas termiņa neievērošanu, teica VNĪ pārstāve Inta Plūmiņa.

Augustā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (VL-TB/LNNK) pieprasīja Finanšu ministriju izvērtēt VNĪ valdes locekļu atbildību par Okupācijas muzeja rekonstrukcijas termiņa neievērošanu un noteikt termiņu, kad “Nākotnes nams” būs gatavs, vēsta LETA.

“VNĪ padomes vērtējums ir jau izpaudies, publiskas atlases konkursa ceļā atlasot jaunu, profesionālu uzņēmuma valdi, kā arī – atbilstoši OECD ieteikumam – ir nostiprināta padomes pārraudzība uzņēmumā. Līdz ar to iepriekšējā VNĪ valde savus darba pienākumus vairs neturpina. (..) Šobrīd objektīvas informācijas, kas radītu pamatotu nepieciešamību veikt atsevišķu bijušo valdes locekļu izvērtējumu, nav,” klāstīja Plūmiņa.

Viņa teica, ka tagad VNĪ padomes uzmanības fokusā ir atbalsts jaunās uzņēmuma valdes efektīvas darbības sākšanai, lai īstenotu kompānijas pārmaiņu kursu. Darba gaitā VNĪ padome vērsīs uzņēmuma pašreizējās valdes uzmanību arī uz agrāk veiktajām projektu procedūrām, aicinot izvērtēt to lietderības un risku aspektus.

“Minētajā memoriāla kompleksa būvniecības sakarā šobrīd panākta pozitīva iesaistīto pušu sadarbības virzība. Sekojot VNĪ savulaik izteiktajai iniciatīvai veidot projekta koordinācijas padomi, ir sākts regulārs darbs sanāksmēs efektīvākai informācijas apmaiņai. Respektējot Okupācijas muzeja biedrības vēlmi aktīvi iesaistīties projekta jautājumu izvērtēšanā, VNĪ izteikusi muzeja biedrībai priekšlikumu stiprināt līdzšinējo sadarbību, iekļaujot biedrības pārstāvjus projekta ikdienas procesos un noslēdzot savstarpēju sadarbības līgumu,” teica VNĪ pārstāve.

Aptuveni pēc mēneša VNĪ varētu izsludināt Latvijas Okupācijas muzeja rekonstrukcijas un piebūves jeb “Nākotnes nama” būvniecības iepirkuma otro kārtu. Uz otro kārtu tiks aicināti visi 14 pirmajā iepirkuma kārtā atlasītie pretendenti. Iepirkumu komisija patlaban strādā pie iepirkuma dokumentācijas sagatavošanas, lai jau oktobra beigās vai novembra sākumā izsludinātu iepirkuma otro kārtu.

Projektā “Padomju okupācijas upuru piemiņas memoriāla kompleksa izveide Latviešu strēlnieku laukumā 1, Rīgā” paredzēta Latvijas Okupācijas muzeja ēkas rekonstrukcija un piebūves “Nākotnes nams” izbūve. Projekta kopējais budžets ir 4,31 miljons eiro.

2.oktobrī pilnā sastāvā darbu sāka jaunā VNĪ valde. Līdzās VNĪ valdes priekšsēdētājam Ronaldam Neimanim, kā arī valdes locekļiem Kitijai Gruškevicai un Līgai Ermanei, darbu valdes locekļu amatā sākusi Sigita Janvāre un Andris Vārna.

VNĪ valdes uzdevums būs īstenot uzņēmuma pārvaldības maiņu, kā arī sekmīgi izstrādāt un ieviest uzņēmuma attīstības stratēģiju 2018. līdz 2022.gadam.