Sarunājāmies ar drošības un aizsardzības jautājumu pētnieku Marju Laurinaviču pagājušo trešdien, 20. septembrī, kad beidzās Krievijas un Baltkrievijas militārās mācības Zapad 2017. Tāpēc šķita, ka tieši šīs mācības, par kurām skanēja tik daudz bažu un prognožu, būs sarunas aktuālākais jautājums, ar kuru labi sasauktos arī Eiropas Komisijas pārstāvniecībā todien rīkotās diskusijas temats — par Eiropas aizsardzību —, kurā pētnieks piedalījās. Tomēr viņa ieskatā vislielākais apdraudējums Baltijas valstīm un Rietumiem kopumā ir nevis Krievijas tanki, bet gan naudas koferi — stratēģiskā korupcija un «kleptokrātijas eksports».
Laurinavičs šovasar atgriezies Lietuvā pēc divu gadu darba Hadsona institūtā Vašingtonā, pirms tam bijis pētnieks Eiropas Politikas analīzes centrā (CEPA) un Viļņas Universitātes Austrumeiropas pētījumu centrā. Viņš uzsver, ka, vērtējot Krievijas rīcību, jāpatur prātā, ka tā «nav normāla valsts». Viņš to dēvē par mafijas valsti, kurai ir specifiskas īpašības, un viena no tām ir totāls oportūnisms: «Viņi izmanto iespējas, kuras mēs viņiem sniedzam. Viņi paši neizgudro neko — es runāju ne tikai par kaut kā uzcelšanu, bet arī par sagraušanu. Viņi tikai izmanto mūsu vājās vietas.» Bet militāri Baltija pašlaik vairs nav NATO vājākā vieta, kā bija pirms vēl tikai trim gadiem.
Laurinavičs atgādina, ka uzreiz pēc Krimas aneksijas un Krievijas agresijas Austrumukrainā viņš bija viens no tiem, kuri visskaļāk brīdināja par Krievija militārajiem draudiem Baltijai. Taču tagad ir mainījis viedokli un pirms šā gada Zapad mācībām kā viens no nedaudzajiem uzstāja, ka šīs mācības mūs neapdraud. Jo NATO ir parādījusi Krievijai, ka izturas nopietni pret apdraudējumu Baltijas valstīm. «Krieviem tas bija pārsteigums,» viņš secina. Turklāt mainījusies arī situācija pasaulē un līdz ar to arī Krievijas prioritātes pastāvīgajā karā pret Rietumiem.
Kremlim pat Ukraina vairs neesot starp svarīgākajiem dienaskārtības jautājumiem, uzskata Laurinavičs, un no Austrumukrainas Putins labprāt vispār aizietu, ja vien varētu «nemaksāt par Donbasu, taču saglabāt tur ietekmi». Krie-vijai pirmajā vietā tagad ir Tuvie Austrumi, kur tā iesaistījusies arī militāri, jo «amerikāņi bija gandrīz aizgājuši no Tuvajiem Austrumiem, krievi ieraudzīja iespēju tur ieiet un to izmantoja». Bet tas paņem ļoti daudz resursu. Otrā Krievijas ģeopolitisko prioritāšu sarakstā esot Arktika, tad seko Balkāni un Melnā jūra.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.