Kā ietaupīt naudu? 2

Ilustratīvs attēls no pixabay.com
Pēteris Apinis
Print Friendly, PDF & Email

Ministru kabinets atradis risinājumu: nesūtīt sportistus uz olimpiskajām spēlēm

Lai saglābtu Latvijas sporta starptautisko dalību un antidopinga sistēmas caurspīdību, Latvijai jāveic trīs darbi – antidopinga struktūrai jākļūst no ministrijas neatkarīgai, valstij jānodrošina atbilstošs finansējums un jāatrod vadītājs. Bet vadītājam jābūt: pirmkārt, mediķim, otrkārt, sportistam, treškārt, līderim. Ja viens no šiem darbiem netiks veikts vai vadītājam vienas no šīm īpašībām nebūs, saglābt antidopinga sistēmu neizdosies.

Pasaules Antidopinga aģentūrai (WADA) pat būtu ļoti vēlams atrast vēl kādu dopinga grēkāzi bez Krievijas, jo krievu puse līdz šim apgalvo, ka Krievijas sportistu nepielaišana olimpiskajās spēlēs ir politisks jautājums. Nav taču noslēpums, ka bulgāru svarcēlājiem, ķīniešu peldētājiem un kazahu cīkstoņiem arī ar neapbruņotu aci redzamas šādas tādas dopinga lietošanas pazīmes. Īpaši sarežģīti ir ar Ziemeļamerikas profesionālo līgu attieksmi pret dopingam līdzīgām vielām. Piemērs, latviešu hokejistiem, kam olimpisko analīžu dēļ bija liegts spēlēt Eiropā, bez bažām tika ļauts spēlēt Ziemeļamerikā. Vārdu sakot, cīņa pret dopingu ar Krievijas diskvalifikāciju vienkārši pārgāja jaunā līmenī, bet līdz uzvarai pret dopingu tālu.

Tātad šai Pasaules Antidopinga aģentūrai būtu vēlams atrast grēkāzi tieši ziemas sporta veidos, ko nepielaist Pjenčanas olimpiskajās spēlēs. Tādu valsti, kuras nepielaišana būtu pietiekami skaļa (sportisti ar izredzēm uz medaļām), bet pretdarbība ne tik spēcīga (nepielaist ķīniešus pirms nākamās – Pekinas – olimpiādes būtu olimpiskai kustībai bīstami). Aizvadīto gadu laikā diemžēl Latvijas sportisti ir pieķerti, lietojot aizliegtās vielas, turklāt uz sportistu skaita – gana daudz. Un vēl kāds arguments – Latvija, nevis Krievija ir meldonija (Mildronāta) dzimtene, turklāt iezīmējusies ar savu godprātīgo cīņu pret meldonija iekļaušanu dopinga vielu sarakstā.

Tātad – ļoti ticama ir iespēja, ka Latvijas antidopinga bezdarbību varētu pakļaut rūpīgai analīzei un Latvijas sportisti varētu tikt nepielaisti Pjenčanas olimpiskajās spēlēs.

Latvijai ir konstatētas 17 neatbilstības WADA prasībām un izteikti ierosinājumi darba uzlabošanai antidopinga jomā. Aktuālākie ir antidopinga iestādes autonomijas nodrošināšana, kā arī veicamo analīžu skaita palielināšana.

Es neticu, ka iespējams atrisināt antidopinga problēmu Veselības ministrijas paspārnē. Pirmkārt, nav antidopinga līdera. Ministrija piedāvāja valsts antidopinga līderim algu, kas nedaudz pārsniedz minimālo, viņš mīļā miera dēļ aizgāja strādāt uz pārjūras kaimiņvalsti zemākā amatā par daudzkārt lielāku algu. Vai ministrija var atrast aizvietotāju? Nē. Iemesls ir vienkāršs – ministre neuzticas nevienam un nevar ielikt nevienu atbildīgā amatā, bet pašai nepietiek laika un spēka izpildīt visas funkcijas.

Patlaban Veselības ministrijai nav valsts sekretāra, bez vadības ir Veselības inspekcija, Valsts asinsdonoru centrs, Neatliekamās palīdzības dienests, lielās slimnīcas, vietnieku trūkst NVD vadītājai, bet nelaimīgais Valsts sporta medicīnas centrs vispār ir izspēkots – tam vairs nekā kopēja nav ar valsts sporta medicīnu. Neesošo vadītāju vietās salikti vietu izpildītāji, kam vēl citi pienākumi.

Jebkurš mēģinājums izveidot jaunu struktūru pie Veselības ministrijas tās lielākā vai mazākā pakļautībā ir nolemts neveiksmei. Tāda antidopinga struktūra nekad nebūs neatkarīga, un agri vai vēlu mazā oligarha lomu uzņemsies farmācija, kas tad jebkuru neatkarību sabradās līdz saknei. Es neticu, ka Veselības ministrija var ielikt šādas struktūras vadītāja amatā cilvēku, kas būtu neatkarīgs, pašpārliecināts, enerģisks un godīgs, turklāt kas atbilstu manām trim iepriekš nosauktajām pazīmēm – mediķis (labāk ar zinātņu grādu), sportists un vadītājs.

Ir tikai viena iespēja izveidot neatkarīgu struktūru, un tas nozīmē – izveidot uzņēmumu, kurā valstij pieder daļas, bet lielākā daļa – Olimpiskai komitejai un Sporta federāciju padomei.

Dienu no dienas sarūk cerība, ka latviešu skeletonisti, kamaniņsportisti, biatlonisti un bobslejisti aizbrauks pēc Pjenčanas olimpiskajām medaļām.

Autors ir Latvijas Ārstu biedrības prezidents

 

Komentāri (2)

J.Biotops 22.09.2017. 13.22

“…bulgāru svarcēlājiem, ķīniešu peldētājiem un kazahu cīkstoņiem arī ar neapbruņotu aci redzamas šādas tādas dopinga lietošanas pazīmes…” – no tā, ka aprakstītajiem nekādu problēmu ar dopinga kontroli nav, jāsecina, ka starptautiski olimpiskie kantori uz dopinga kontroli skatās pēc purniem.

Tādā situācijā vairs nav svarīgi, kā kurā valstī organizē vai neorganizē dopinga kontroli. Ja vajadzēs nozīmēt uzdoto skaitu grēkāžu, atradīs un nozīmēs. Vai tur iekļaus Latviju – tas vairāk atkarīgs no lēmēju interesēm, nu tādām ne gluži nesavtīgām, kā tas pieņemts gandrīz nekorumpētajā SOK.

Mūsdienu olimpiskai kustībai ar skaļi deklarētājiem olimpiskajiem ideāliem kopīgā nav vairāk, kā cūkgaļai ar cūkpienēm. Tā sauktās Olimpiskās kustības vietā mums ir bazars, kurā grūti atšķirt politisku tirgošanos no publisku resursu privātas pārdales, funkcionāru cīņas par vietu pie siles un visprastākās ķepā ņemšanas. Sports un sportisti tur ir tikai viens no palīglīdzekļiem.

Tāpēc visā nopietnībā piekrītu autora pārspīlēti rakstītajam – “Ministru kabinets atradis risinājumu: nesūtīt sportistus uz olimpiskajām spēlēm”. Tas tiešām būtu adekvāts risinājums, bet ko tad ēdīs mūsu sporta funkcionāri? Dažs jau tā mazā finansējuma dēļ laikam no bada piepūties.

Iecerētajā jaunajā kantorī ar kādām desmit vietām tik labi varētu iecelt pareizos ļaudis par priekšnieku ar 2 vietniekiem, profesionālu finanšu direktoru, izveidot kārtīgu grāmatvedību, vēl kādus 3-4 departamentus ar direktoriem, pieņemt pāris runīgas meitenes par publisko attiecību speciālistēm… Tiesa, paredzētajam darbam ekspertus tad vajadzētu iepirkt kā ārpakalpojmu, bet vai no mūs lietpratēji uz to mācāmi. Te pēkšņi kaut kāda Finanšu ministrija iedomājas, ka atsevišķi mazi kantori neesot lietderīgi! Priekš kam mums tāda ministrija, kas nespēj kārtīgi barot vienu no vislielākajiem liekēžiem – sporta birokrātiju?

0
-1
Atbildēt

1

    andrejs > J.Biotops 22.09.2017. 13.48

    bet ko tad ēdīs mūsu sporta funkcionāri?

    ————————–

    ko ēdīs mūsu kultūras funkcionāri un “mākslas menedžeri” visādās lampās un sarunu festivālos? Ka tik nenomirijās badā… Tas nepavisam nebūtu jauki.

    0
    -2
    Atbildēt

    0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu