Pie-derīgums • IR.lv

Pie-derīgums

5
Nellija Ločmele

Sprogaino matu oreols un sirsnīgs smaids – šis pirms 30 gadiem uzņemtais Daiņa Īvāna foto ir kā simbols pašu līdz galam neapjaustam spēkam, kas rodas no piederības sajūtas.

Kad publicists Dainis Īvāns ar kolēģi Artūru Snipu 1986. gadā aizsāka protestus pret Daugavpils HES būvi, kas būtu izpostījusi Daugavas senleju, tāpat kā iepriekš Pļaviņu HES noslīcināja Staburagu, viņam bija ļoti jaudīgs dzinulis. Redzot Daugavas krastos saspraustos mietiņus – tie rādīja, cik augstu virs māju jumtiem un pakalniem drīz uzplūdinās ūdeni jaunajai spēkstacijai, – Dainis Īvāns saprata, ka nevarēs skatīties acīs saviem bērniem, ja neko nebūs darījis, lai nepieļautu viņu skaistās bērnības zemes iznīcināšanu.

Kaut arī daudzi brīdināja nebāzt degunu padomju sistēmas gaņģos, viņš nerimās un atrada domubiedrus. Īvāna un Snipa raksts Literatūrā un Mākslā saviļņoja daudzus un aizsāka plašu pretestību milzīgajam projektam, kas Latvijas kultūrvēsturisko ainavu būtu neatgriezeniski mainījis. Jau izdilusī padomju politekonomikas drēbe padevās un plīsa, bet latviešos brieda spēka apziņa. Atmoda bija sākusies.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu