Diena: 19. septembris, 2017

Tramps: Pasaules kārtības pamatā ir suverēnas valstis

ASV prezidents teic savu pirmo runu ANO Ģenerālajā asamblejā

ASV prezidents Donalds Tramps, pirmo reizi uzstājoties ar runu ANO Ģenerālajā Asamblejā, otrdien izklāstīja savu priekšstatu par pasaules kārtību, kas būtu balstīta stiprās “suverēnās valstīs”, nevis daudzpusējās aliansēs, ziņo LETA/AFP.

“Kamēr būšu amatā, es par visu augstāk turēšu Amerikas intereses, taču pildot mūsu saistības pret citām valstīm, mēs saprotam, ka ikviena interesēs ir tiekties pēc nākotnes, kurā visas valstis var būt suverēnas, plaukstošas un drošas,” norādīja Tramps. “Savienotās Valstis vienmēr būs liels draugs pasaulei un īpaši saviem sabiedrotajiem, taču mēs vairs neļausim sevi izmantot un neiesaistīsimies vienpusējos darījumos, kuros mēs neko nesaņemam pretī.”

Viņš mudināja arī citus pasaules līderus pirmā vietā stādīt savu valstu intereses, uzsverot, ka “visiem atbildīgiem līderiem ir pienākums kalpot saviem pilsoņiem”. “Amerika dara vairāk nekā vienīgi runā par Apvienoto Nāciju hartā paustajām vērtībām,” piebilda Baltā nama saimnieks. “Mūsu pilsoņi maksājuši augstāko cenu, lai aizstāvētu mūsu brīvību un daudzu citu šajā zālē pārstāvēto valstu brīvību.”

Viņš nosodīja Ukrainas un Dienvidķīnas jūras reģiona valstu suverenitātes apdraudējumu, lai gan nedz Krieviju, nedz Ķīnu vārdā neminēja. “Mums jānoraida suverenitātes apdraudējumi, sākot no Ukrainas līdz Dienvidķīnas jūrai,” uzsvēra Tramps. “Mums jāaizsargā tiesību ievērošana, robežu ievērošana un respekts pret kultūru.”

Viņš arī brīdināja, ka ASV var nākties pilnībā iznīcināt Ziemeļkoreju, ja Kima Čenuna režīms radīs kodoldraudus saviem kaimiņiem. “Savienotajām Valstīm ir liels spēks un pacietība, taču, ja tās būs spiestas aizstāvēt sevi vai savus sabiedrotos, mums nebūs citas izvēles kā pilnībā iznīcināt Ziemeļkoreju,” norādīja ASV līderis.

Viņš piebilda, ka Kims ir uzsācis “sev un savam režīmam pašnāvniecisku misiju” un ka Vašingtona ir gatava ķerties pie galējiem līdzekļiem, lai gan joprojām cer, ka tas nebūs nepieciešams.

Savā runā Tramps pieminēja arī Irānu, paziņojot, ka 2015.gadā sešu lielvaru ar to noslēgtā kodolvienošanās nav mazinājusi Teherānas režīma destabilizējošo lomu Tuvajos Austrumos. ASV prezidents ļāva noprast, ka nākammēnes paredzētajā ziņojumā Kongresam viņš gatavojas paziņot, ka Irāna nav pildījusi vienošanās nosacījumus.

“Mēs nevaram ļaut slepkavnieciskajam režīmam turpināt šīs destabilizējošās darbības, kamēr tas būvē bīstamas raķetes, un mums nav saistoša vienošanās, ja tā piesedz kodolprogrammas eventuālo izvēršanu,” norādīja Baltā nama saimnieks. “Atklāti sakot, vienošanās ir Savienoto Valstu apkaunojums, un nedomāju, ka jums vēl kādreiz nāksies ar ko tādu sastapties.”

“Ticiet man, pienācis laiks visai pasaulei mums pievienoties, pieprasot, lai Irānas valdība pārtrauc savu tiecību uz nāvi un iznīcību,” piebilda Tramps.

Prezidents arī atkārtoti solīja sagraut teroristisko grupējumu “Islāma valsts” un norādīja, ka bēgļiem vislabāk sniegt atbalstu viņu izcelsmes reģionos.

Viņš arī apsolīja sniegt atbalstu Venecuēlas tautai, kas pretojas autoritārā prezidenta Nikolasa Maduro mēģinājumiem iznīcināt demokrātiskās institūcijas.

Savā runā Tramps arī atkārtoti uzsvēra, ka Vašingtonai līdz šim nācies uzņemties nesamērīgi lielu finansiālo nastu, sedzot ANO izdevumus, kas pārāk bieži nāk par labu vienīgi birokrātijai, nevis Apvienoto Nāciju mērķu īstenošanai.

“Mēs maksājam 22% no visa budžeta, pat vairāk. Patiesībā mēs maksājam daudz vairāk, nekā jebkurš to apzinās,” norādīja Savienoto Valstu līderis.

“Ja tā (ANO) patiesi sasniegtu visus savus mērķus, šis ieguldījums būtu tā vērts,” atzina Tramps, taču tūlīt piebilda, ka “liela pasaules daļa atrodas konfliktos”, lai gan “ietekmīgie cilvēki šajā zālē varētu atrisināt daudzas no šīm smagajām un sarežģītajām problēmām”.

Viņš pauda cerību, ka turpmāk ANO būs atbildīgāka un efektīvāk iestāsies par brīvību visā pasaulē.

 

Igaunijas Aizsardzības spēku komandieris: Krievija ir gatava iebrukt Baltkrievijā

“Zapad” mērķis esot sasaistīt Baltkrievijas armiju ar Krievijas bruņotajiem spēkiem, lai paralizētu tās spējas uz neatkarīgu militāru rīcību

Igaunijas Aizsardzības spēku komandieris ģenerālis Riho Terrass paudis viedokli, ka Krievija ir gatava iebrukt Baltkrievijā, ja politiskā situācija šajā valstī attīstīsies Maskavai netīkamā virzienā, ziņo LETA/BNS.

Intervijā Igaunijas sabiedriskajai raidorganizācijai ERR Terrass sacīja, ka Baltkrievijas un Krievijas kopīgo mācību “Zapad 2017” un citu kopīgo manevru mērķis ir sasaistīt Baltkrievijas armiju ar Krievijas bruņotajiem spēkiem, lai paralizētu Baltkrievijas spējas uz neatkarīgu militāru rīcību.

“Tāpat kā ar Ukrainu, Krievija plāno militārus soļus pret Baltkrieviju gadījumā, ja mainās politiskā situācija Baltkrievijā. Krievijas bruņotie spēki un drošības struktūras ir sagatavojušās, lai nepieciešamības gadījumā iejauktos un sāktu militāru operāciju Baltkrievijā,” sacīja Terrass, piebilstot, ka šāda plānošana sākusies jau 2014.gadā.

Faktā, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins pirmdien apmeklējis mācību norises vietu Krievijā, Terrass saskatīja simbolisku nozīmi, jo tiek uzsvērts, ka “Zapad” galvenā norises vieta ir Baltkrievija.

“Mācībās iekļauti dažādi [Krievijas] militārie apgabali, Baltijas un Ziemeļu flotes, raķešu spēki un īpašās operācijas. Ja tas viss tiek īstenots kā pretterorisma operācija, tad skaidrs, ka tas ir pārspīlējums,” norādīja Terrass.

Krievija paziņojusi, ka “manevriem “Zapad-2017″ ir pretterorisma fokuss, kā arī tikai aizsardzības raksturs”, savukārt Baltijas valstis paudušas bažas, ka Krievija mācības var izmantot agresīviem nolūkiem. Mācību “Zapad 2017” aktīvā fāze notiek no 14. līdz 20.septembrim.

 

Tiesa piespriež Loginovam un Pečakam atmaksāt nelikumīgi iztērētos līdzekļus

Abiem būs jāatmaksā vairāk nekā 800 000 eiro

Rīgas apgabaltiesa otrdien bijušajam Rīgas brīvostas pārvaldniekam Leonīdam Loginovam un viņa vietniekam Aigaram Pečakam piesprieda atmaksāt nelikumīgi iztērētos līdzekļus kopumā 856 951 eiro apmērā, kā arī noteica 45 600 eiro lielu sodu Loginovam un 34 200 eiro lielu sodu Pečakam par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, LETA informēja Rīgas apgabaltiesas pārstāvis Raimonds Ločmelis.

Loginovam jāatmaksā 207 856 eiro no nelikumīgi izlietotajiem līdzekļiem, Pečakam – 378 750 eiro, bet abiem solidāri jāatmaksā 270 345 eiro.

Loginovam arī piemērots aizliegums pildīt valsts un pašvaldību institūciju un kapitālsabiedrību vadītāja, vadītāja vietnieka amatu uz trīs gadiem un sešiem mēnešiem, bet Pečakam šāds pats aizliegums noteikts uz diviem gadiem un astoņiem mēnešiem.

Loginova aizstāvis Mārtiņš Kvēps nekomentēja šodienas tiesas lēmumu, aicinot komentārus prasīt viņa klientam Loginovam. Ar otru lietā iesaistīto advokātu Agri Eglīti aģentūrai LETA sazināties neizdevās. Uz tālruņa zvaniem pagaidām nav atbildējuši arī Loginovs un Pečaks.

Šogad 15.maijā šajā krimināllietā sākās apelācijas process, un pēc prokurora lūguma tiesas debates tika nozīmētas uz septembri, lai dotu laiku tām sagatavoties.

Šajā lietā bija saņemts prokurora apelācijas protests. Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesa janvāra sākumā Loginovu un viņa vietnieku Pečaku attaisnoja.

Tiesas spriedums ir pārsūdzams kasācijas instancē desmit dienas pēc pilna nolēmuma sastādīšanas, kas plānota 3.oktobrī.

Krimināllieta pret Loginovu un Pečaku tika ierosināta par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, veicot nelikumīgus ziedojumus un nelikumīgu prēmiju izmaksu, kas radījis smagas sekas. Apsūdzētie savu vainu viņiem inkriminētajos noziegumos neatzina.

Tiesas debatēs Loginovu valsts apsūdzības uzturētājs lūdza sodīt ar 120 minimālo mēnešalgu jeb 44 400 eiro naudas sodu, kā arī noteikt aizliegumu ieņemt vadītāja vai vadītāja vietnieka amatu valsts un pašvaldību iestādēs un uzņēmumos uz trim gadiem un sešiem mēnešiem. Savukārt Pečakam prokurors lūdza piespriest 90 minimālo mēnešalgu jeb 33 300 eiro naudas sodu, kā arī noteikt liegumu ieņemt vadītāja vai vadītāja vietnieka amatu valsts un pašvaldības iestādēs un kapitālsabiedrībās uz diviem gadiem un astoņiem mēnešiem.

Pēc revīzijas Rīgas brīvostas pārvaldē Valsts kontrole pirms vairākiem gadiem tiesībsargājošajās iestādēs vērsās par vairākiem pārkāpumiem brīvostas darbībā. Valsts kontrole norādījusi, ka pārvaldes nelietderīgu lēmumu rezultātā ir radušies zaudējumi vismaz 573 314 eiro apmērā. Valsts kontrole arī informējusi, ka ir nepamatoti izlietoti 538 214 eiro.

LTV iepriekš vēstīja, ka pret Loginovu sāktā kriminālvajāšana ir saistīta ne tikai ar prēmiju izmaksu, bet vēl ar divām epizodēm, kuru rezultātā radīts materiāls kaitējums lielā apmērā.

Pamatojoties uz Loginova noslēgtajiem līgumiem ar Liepājas Jūrniecības koledžu, brīvosta no 2009. līdz 2013.gadam pārskaitījusi 190 000 latu (270 345 eiro), kas ir uzskatāmi par ziedojumiem, vēstīja raidījums. Savukārt 2009.gadā, pamatojoties uz Loginova rīkojumu, Starptautiskās Ostu asociācijas kontā ieskaitīts ziedojums cunami cietušajām ostām Japānā 10 000 ASV dolāru (9041 eiro) apmērā. Izmeklēšanas gaitā arī gūti pierādījumi, ka Loginovs, pārkāpjot likumu, kas paredz iespēju ziedot vienīgi valstij, četru gadu laikā patvaļīgi rīkojies ar Brīvostas pārvaldei piederošiem līdzekļiem vairāk nekā 277 000 eiro apmērā, vēstīja raidījums.

Pērn arī tapa zināms, ka Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde sākusi vēl kādu kriminālprocesu par iespējamiem kriminālpārkāpumiem Rīgas brīvostā. Lieta ierosināta, pamatojoties uz Valsts kontroles secinājumiem. Aizdomās turēto pašlaik nav.

Jau vēstīts, ka 25.janvārī ostas valdē tika saņemts ilggadējā Rīgas brīvostas pārvaldnieka Loginova iesniegums ar lūgumu no šā gada 10.marta viņu atbrīvot no amata.

 

Viļņa noraida Maskavas apgalvojumu par atļauju kara lidmašīnām ielidot Lietuvā

Krievija Lietuvas pārmetumus nosauc par politizētiem; Lietuva iesniedz notu Udaļcovam

Lietuvas valsts gaisa satiksmes kontroles uzņēmums “Oro navigacija” otrdien noraidīja Krievijas Aizsardzības ministrijas apgalvojumu, ka Krievijas lidmašīnām pagājušajā nedēļā ļauts ielidot Lietuvas gaisa telpā, lai izvairītos no nelabvēlīgiem laikapstākļiem, ziņo LETA/BNS.

Krievijas lidmašīnas nav saņēmušas no Reģionālā lidojumu vadības centra atļauju ielidot Lietuvas gaisa telpā virs Lietuvas teritoriālajiem ūdeņiem, lai izvairītos no bīstamu meteoroloģisko parādību perēkļa.

Tikmēr Krievijas Aizsardzības ministrijas pārstāvji pirmdienas vakarā paziņoja, ka šāda atļauja esot saņemta, un Lietuvas pārmetumus par gaisa telpas pārkāpšanu nosauca par politizētiem.

Kā izteikusies ministrijas amatpersona, kuru citē ziņu aģentūra “Interfax”, Krievijas lidmašīnu apkalpes mutiski sazinājušās ar lidojumu vadības kontroles centru Viļņā un, saņemot attiecīgu Lietuvas puses atļauju, lidmašīnas uz brīdi novirzījušās no kursa, apmetušas līkumu bīstamajai zonai un tūdaļ atgriezušās pamatmaršrutā.

“Oro navigacija” ziņo, ka pagājušās sestdienas vakarā no Krievijas pamatteritorijas uz Kaļiņingradas apgabalu lidojušas sešas militārās transportlidmašīnas “Il-76”, kas uzturējušas sakarus ar uzņēmuma lidojumu centru, kurš saņēmis arī šo lidojumu plānus, un lidmašīnas lidojušas ar ieslēgtiem transponderiem. Četras lidmašīnas nelabvēlīgu laika apstākļu dēļ mainījušas lidojuma virzienu un divas no tām pārkāpušas Lietuvas gaisa telpu.

Incidents noticis Kuršu kāpu rajonā laikā, kad Krievijā un Baltkrievijā norisinās militārās mācības “Zapad”.

Saistībā ar šo gaisa telpas pārkāpumu Krievijas vēstnieks Lietuvā Aleksandrs Udaļcovs pirmdien tika izsaukts uz Lietuvas Ārlietu ministriju, kur viņam iesniegta protesta nota

 

Judins: Izmeklēšanas komisijas darbs neatbilst mērķim izmeklēt iespējamo valsts sagrābšanu

Viņaprāt, komisijas deputātu vairākums nesaprot savu uzdevumu

Oligarhu lietas” parlamentārās izmeklēšanas komisijas pašreizējais darbs neatbilst mērķim izmeklēt un analizēt iespējamo valsts sagrābšanu, LETA sacīja komisijas deputāts, “Vienotības” Saeimas frakcijas pārstāvis Andrejs Judins (Par).

Judins atzina, ka komisija nosacīti ir sadalījusies, kur vienā pusē ir viņš un deputāts Ritvars Jansons (VL-TB/LNNK) un otrā puse ir pārējā komisija.

Komisijas deputātu vairākums nesaprot savu uzdevumu – izmeklēt un analizēt iespējamo valsts sagrābšanu, jo iedomājas, ka pietiek noklausīties prezentācijas un slēgt sēdi bez savstarpējām diskusijām, pauda Judins. Tāpēc politiķis pozitīvi vērtē, ka publiskajā telpā viņa teikto aicinājumu par nepieciešamību pēc savstarpējām diskusijām sadzirdējusi komisijas priekšsēdētāja Inguna Sudraba (NSL) un ka aiznākamajā sēdē ir paredzēta deputātu apspriede par parlamentārās izmeklēšanas deputātu līdz šim gūtajiem secinājumiem.

Politiķis norādīja, ka daļa deputātu nav ieinteresēti komisijas darbā. Deputāts neizprot, kā ir iespējams strādāt, ja kāds no deputātiem nedodas uz Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju un nelasa izmeklēšanas materiālus. Parlamentārietis komisijas sēdē deputātam Igoram Pimenovam (S) vaicāja, vai viņš iepazīstas ar “oligarhu lietas” kriminālprocesa materiāliem. Pimenovs atbildēja skaidrojot, ka viņš primāri plāno koncentrēties uz operatīvās lietas dokumentiem.

Judins arī šaubās, ka komisijas darbs virzās uz priekšu, jo publicista Imanta Liepiņa un uzņēmēja Edgara Jansona iztaujāšanu nav izmeklēšanu. Šie cilvēki ir uzņēmušies advokāta lomu attiecībā uz “oligarhu sarunām” un aizpilda laiku, runājot par dažādām lietām, taču tas nepalīdz izmeklēt ar “oligarhu lietu” saistītos jautājumus, pauda politiķis.

Ņemot vērā šo situāciju, politiķim ir nopietnas bažas, ka komisija neko nekonstatēs, lai gan Judinam pašam, lasot kriminālprocesa materiālus, nostiprinās pārliecība, ka šajā lietā pastāv problēmas ar valsts sagrābšanu. Netieši fakti liecina, ka tika izmantoja iespēja, lai ietekmētu valsts lēmumus par labu sev un saviem sabiedrotajiem, norādīja Judins.

Viņš uzsvēra, ka komisijas deputātiem būtu nevis jāklausās prezentācijas, bet jāpratina attiecīgās personas. Pašlaik komisijas sēžu norise neatbilst tam nolūkam, kāpēc tika nolemts sākt parlamentāro izmeklēšanu, norādīja politiķis.

Kā ziņots, parlamentārās izmeklēšanas komisija par valsts nozagšanas pazīmēm un pirmstiesas izmeklēšanas kvalitāti tā dēvētajā oligarhu lietā tika izveidota šā gada 21.jūlijā.

 

Krievijā mācībās “Zapad 2017” helikopters nejauši izšāvis raķeti uz skatītājiem

Tas noticis poligonā pie Sanktpēterburgas, smagi ievainoti divi cilvēki

Militāro mācību “Zapad 2017” laikā Krievijas kaujas helikopters nejauši raidījis raķeti uz skatītājiem poligonā pie Sanktpēterburgas, kā rezultātā smagi ievainoti divi cilvēki, vēsta portāls “66.ru”.

Kā portālam pavēstīja avots, helikopteri “Ka-52” veikuši kārtējo uzdevumu, kad bojājuma dēļ nejauši izšautas raķetes “gaiss-zeme”, trāpot cilvēkiem, ziņo LETA.

Incidenta rezultātā sadegušas vismaz divas automašīnas, bet atlūzas smagi traumējušas divus cilvēkus, kuri hospitalizēti. Cietušie, domājams, ir žurnālisti. Pēc avota teiktā, incidents noticis pirmdien vai svētdien.

Mācību “Zapad 2017” aktīvā fāze no 14. līdz 20.septembrim notiek Baltkrievijas teritorijā, kā arī trijos Krievijas poligonos.

Baltijas valstīs ir bažas, ka Krievija mācības var izmantot agresīviem nolūkiem. Militārās mācības “Zapad 2017” Baltkrievijā novēros trīs Latvijas pārstāvji, bet Krievijā – viens.

 

Aktīvi un uzņēmīgi jaunieši mūsu valstī ir īpaši nozīmīgs resurss

Visvieglāk un efektīvāk mācīšanās notiek, pašiem jauniešiem uzņemoties atbildību par savu ideju un tās īstenošanu

Neraugoties uz dažādiem stereotipiem par mūsdienu jaunatni, Latvijas sabiedrībā mīt idejām bagāti un uzņēmīgi jauni cilvēki, kuriem ir nepieciešams atbalsts dažādu projektu realizācijā. Par to ikvienam bija iespēja pārliecināties ikgadējā jauniešu ideju festivālā „Projektu nakts”, kurā piedaloties jaunieši varēja mācīties īstenot savas ieceres.

Pastāv vairākas iespējas, kā jauniešiem realizēt savas idejas, piemēram, „Erasmus+: Jaunatne darbībā” jau kopš 2014. gada piedāvā finansējumu jauniešu ideju īstenošanai. Tomēr reālā situācija liecina, ka vairumam jauniešu nav ne mazākās nojausmas, kā radīt un pasniegt idejas, kā aizvest tās līdz realizācijai. Tieši šī iemesla dēļ mēģinām pēc iespējas plašāku piedāvājumu klāstu sniegt tieši jauniešiem, mēģinot pielāgot aktivitāšu formātu jauniešu interesēm.

Viena no šādām jauniešu aktivitātēm bija arī „Projektu nakts”, kuras laikā jaunieši izstrādāja plānu, kas attīsta viņu kompetences projekta attīstībā – šādas kompetences būs universālas un noderīgas, arī uzsākot karjeru. Tomēr vislielākā pieredze tiks gūta tad, kad jauniešu izstrādātās idejas pārtaps īstos projektos.

Visvieglāk un efektīvāk mācīšanās notiek, pašiem jauniešiem uzņemoties atbildību par savu ideju un tās īstenošanu. Nereti viņi saskaras ar izaicinājumiem – gadās, ka viss neiet pēc plāna un jaunieši ir spiesti iemācīties tikt galā ar problēmsituācijām. Neformālajā izglītībā arī ir šis milzīgais pluss – šeit drīkst kļūdīties, un te nav nepareizo atbilžu, neviens neliek vērtējumu, un jaunieši var brīvi eksperimentēt un attīstīties.

Šogad jauniešiem bija liela interese par „Projektu nakti”. Kopumā no dažādām Latvijas vietām piedalījās vairāk nekā 100 dalībnieku, kuriem jau sākotnēji bija idejas, kuras pārvērst projektos.

Jauniešu interese par programmu „Erasmus+: Jaunatne darbībā” ar katru gadu pieaug. Programmas sākumā, 2014. gadā saņēmām 245 projektu pieteikumus, bet jau 2016. gadā mūs sasniedza 389 projektu pieteikumi. Arī šogad šis skaitlis tiks pārspēts, tāpēc tādiem pasākumiem kā „Projektu nakts” ir liela nozīme. Šādi pasākumi iesaista arvien vairāk jaunu organizāciju un arvien lielākam skaitam jauniešu sniedz iespējas attīstīt savas prasmes un materializēt savus sapņus. Kas attiecas uz izglītības sektoru un pašvaldību atbalstu jauniešiem, šogad un arī iepriekšējos festivālos esmu satikusi tik daudz jauniešu ar ārkārtīgi aizraujošām idejām! Mūsdienu situācijā ir ļoti būtiski šādas jauniešu iniciatīvas atbalstīt gan programmas ietvaros, gan vietējā līmenī, gan arī pašvaldībās. 

Aktīvi un uzņēmīgi jaunieši mūsu valstī ir īpaši nozīmīgs resurss. Viņi ir ne tikai mūsu nākotne pēc vairāk nekā desmit gadiem. Jau šodien viņi ir spējīgi sniegt ieguldījumu savas vietējās kopienas attīstībā – mums atliek tikai dot viņiem vairāk iespēju to darīt un jānodrošina atbalsts.

Autore ir Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras Starptautiskās sadarbības un atbalsta daļas vadītāja

 

Iznācis žurnāla “Domuzīme” 2017. gada trešais numurs

Nākamais žurnāla numurs iznāks decembrī

Klajā laists literatūras, publicistikas un vēstures žurnāla „Domuzīme” 2017. gada trešais numurs. Oriģinālprozas rubrikā lasāmi Riharda Bargā, Rvīna Vardes un Andra Kupriša darbi, tulkotās prozas sadaļā – ukraiņu rakstnieka Vladislava Ivčenko novele “Stāvam” Māras Poļakovas tulkojumā, kā arī neordinārā igauņu rakstnieka, fiziķa un filozofa Madisa Keiva darbu fragmenti Maimas Grīnbergas tulkojumā.

Īpašajā rubrikā “Latviešu klasiķu īsproza” literatūrzinātnieks Viesturs Vecgrāvis atgādina par prozistu un fabulistu Pērsieti, kurš savos darbos rāda dzīvi un cilvēkus 19. gs. modernā industriālisma rītausmā, turpat izlasāms arī viņa stāsts “Acīs krītoši burti”.

Žurnālā publicētas Arta Ostupa, Jāņa Tomaša, kā arī Eināra Pelša un Andra Surgunta dzejkopas. Savukārt vācu dzejnieka Johannesa Bobrovska darbus latviskojuši Alda Barone un Sergejs Moreino, – Latviju Bobrovskis iepazinis Otrā pasaules kara laikā, te Kandavā nonācis padomju gūstā.

Igauni Hendriku Lindepū, poļu literatūras tulkotāju un izdevēju, intervējusi Ingmāra Balode. Jauniznākušās grāmatas recenzējuši Anda Baklāne, Ieva Kolmane, Zanda Gūtmane, Armands Vijups, Uldis Krēsliņš, Vineta Poriņa, Ieva Lešinska. Eseju par latviešu valodu kā projektu uzrakstījis valodnieks Andrejs Veisbergs.

Socioloģes Baibas Belas un vēsturnieka Ritvara Jansona rakstos izteiktie viedokļi sasaucas ar apaļā galda sarunu “Lietu pārskatīšana”, kuras dalībnieki – Atmodas laika politiķi un aktīvisti Baiba Pētersone, Einārs Cilinskis, Vilis Seleckis, Aleksejs Grigorjevs, Iveta Šimkus un Eduards Liniņš, Jānis Vādons pārrunā 90. gados aktuālos jautājumus, kas turpina ietekmēt Latvijas sabiedrības šodienu.

Vēsturnieks Jānis Šiliņš rakstā “Latviešu brīvības divsimtgade” atgādina par dzimtbūšanas atcelšanas nozīmi 19. gs. sabiedrības modernizācijā un to, kā līdz 1905. gadam šie par lielākajiem uzskatītie nacionālā līmeņa svētki tika svinēti Kurzemē, Vidzemē un Zemgalē. Bet literatūrzinātnieks Andrejs Grāpis stāsta par Augusta Dombrovska “Burtnieku namu” un mecenāta atbalstu rakstniekiem un citām kultūras personībām laikā pirms Pirmā pasaules kara.

Žurnāla vāka autors ir mākslinieks Krišs Salmanis. Žurnālu ilustrējuši mākslinieki Gatis Buravcovs, Sarmīte Māliņa, Zigmunds Lapsa un Roberts Rūrāns. “Domuzīmes” galvenā redaktore Rudīte Kalpiņa, literatūras nodaļas redaktori Jānis Vādons un Ingmāra Balode, vēstures nodaļas redaktors Mārtiņš Mintaurs, māksliniece Sarmīte Māliņa. 

Nākamais žurnāla numurs iznāks decembrī. Arī 2018. gadā par VKKF piešķirto finansējumu iznāks četri žurnāla numuri. 

Gan jaunais, gan iepriekšējie žurnāla numuri elektroniski lasāmi las.am. Žurnāls “Domuzīme” iznāk kopš 2015. gada četras reizes gadā. To var iegādāties preses tirdzniecības vietās (Narvesen, Rimi, Sky) un grāmatnīcās (Jānis Roze, Valters un Rapa) visā Latvijā.

Abonēt šā gada ziemas numuru un visam 2018. gadam iespējams Latvijas pastā vai http://www.irlv.lv/domuzime.

 

CNN: Izmeklētāji noklausījās Trampa kampaņas vadītāja Manaforta sarunas

Noklausīšanās rezultātā iegūtā informācija raisīja izmeklētāju bažas par Manaforta centieniem iegūt Krievijas atbalstu Trampa kampaņai

ASV izmeklētāji ar slepena tiesas ordera atļauju pirms pērnā gada prezidenta vēļēšanām un pēc tām noklausījās prezidenta Donalda Trampa kampaņas bijušā vadītāja Pola Manaforta sarunas, pirmdien ziņoja telekanāls CNN.

Sarunu noklausīšanās notikusi vismaz līdz šā gada sākumam, arī laikā, kad Manaforts kontaktējās ar Trampu, vēsta LETA/AFP. Nav zināms, vai tā rezultā izmeklētāji noklausījušies arī Trampa teikto.

Atsaucoties uz trīs avotiem, CNN vēstīja, ka noklausīšanās rezultātā iegūtā informācija raisīja izmeklētāju bažas par Manaforta centieniem iegūt Krievijas atbalstu Trampa kampaņai. Divi avoti gan norādīja, ka pierādījumi nebija pārliecinoši.

Manaforts novērošanai pirmo reizi tika pakļauts 2014.gadā ASV Federālā izmeklēšanas biroja (FIB) izmeklēšanas ietvaros par viņa sadarbību ar Ukrainā iepriekš pie varas esošo Reģionu partiju.

Novērošana pierādījumu trūkuma dēļ 2016.gadā tika pārtraukta, bet vēlāk ar tiesas orderi tika atjaunota vismaz līdz šī gada sākumam. Otrs orderis ir saistīts FIB izmeklēšanu par Trampa kampaņas un Krievijas iespējamo sadarbību, atklāja avoti.

Tramps ieprieks ir vainojis bijušo prezidentu Baraku Obamu par viņa telefonsarunu noklausīšanos Trampa tornī Nujorkā prezidenta kampaņas laikā.

Tieslietu ministrija gan septembra sākumā paziņoja, ka nav pierādījumu par šādu apgalvojumu patiesumu.

Manaforts 2016.gada jūlijā kļuva par Trampa kampaņas vadītāju, bet pēc diviem mēnešiem bija spiests atkāpties, gaismā nākot faktiem par viņa darījuma attiecībām ar Kremļa atbalstīto Ukrainas eksprezidentu Viktoru Janukoviču.