OECD palielina šā gada Latvijas IKP pieauguma prognozi līdz 4,3% 4

Ministru prezidents Māris Kučinskis (no labās) un OECD ģenerālsekretārs Anhels Gurijs tikšanās laikā Ministru kabinetā.
Print Friendly, PDF & Email

IKP pieauguma prognoze nākamajam gadam paaugstināta līdz 3,7%

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) paaugstinājusi Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma prognozi šim gadam līdz 4,3%, liecina piektdien publiskotais pirmais OECD ekonomikas pārskats, kopš Latvijas pievonošanās organizācijai.

Vēl jūnijā kārtējās prognozēs par pasaules ekonomiku OECD lēsa, ka Latvijas ekonomikas pieaugums šogad būs 3%.

IKP pieauguma prognoze nākamajam gadam paaugstināta līdz 3,7% salīdzinājumā ar 3,5%, kas tika prognozēti jūnijā, ziņo LETA.

Savukārt saskaņotā patēriņa cenu pieauguma prognoze šim gadam samazināta līdz 2,7% salīdzinājumā ar 2,8%, kas tika prognozēti jūnijā. Nākamajam gadam prognoze atstāta nemainīga 2,3% apmērā.

Pārskatā OECD konstatē, ka pēc veiksmīgas strukturālo reformu īstenošanas Latvijā pēdējos gados bijis spēcīgs ekonomikas pieaugums. Algu kāpums ir veicinājis mājsaimniecību patēriņu un ir atsākusies tuvināšanās OECD valstīm ar augstākiem ienākumiem, ko bija apturējusi 2008.-2009.gada krīze. Valsts finanšu stāvoklis ir labs, bet privātā sektora parādu līmenis ir zemāks nekā daudzās citās OECD valstīs.

Bezdarba līmenis ir samazinājies, lai gan saglabājas augsts, un daudzi jaunieši emigrē. Neformālās ekonomiskās aktivitātes joprojām ir plaši izplatītas. Uzlabojot piekļuvi mājokļiem, veselības aprūpei un izglītībai uzlabotu zemu ienākumu mājsaimniecību ekonomiskās iespējas un tam ir nepieciešami valdības papildu izdevumi, sacīts pārskatā.

Tajā teikts, ka uzlabojas eksporta rādītāji, tostarp pieaug produktu un eksporta mērķvalstu diversifikācija, tomēr Latvijas eksports joprojām lielā mērā balstās uz precēm, kurās daudz izmantoti dabas resursi un kam ir zema pievienotā vērtība, daļēji atspoguļojot to, ka ekonomikā trūkst kvalificēta darbaspēka un ir zems inovāciju līmenis.

Maz Latvijas uzņēmumu piedalās globālajās vērtību ķēdēs, lai gan tiem, kuri tajās piedalās, ir daudz augstāka produktivitāte. Kompānijām ar izaugsmes potenciālu rada problēmas piekļūt kredītresursiem tas, ka ir grūti atgūt aizdevumus no maksātnespējīgajām firmām, norāda OECD.

Liels ilgstošo bezdarbnieku skaits, vāji sociālās drošības tīkli un augsti darbaspēka nodokļi zemi apmaksātiem darbiniekiem veicina jau tā plaši izplatīto nabadzību. Bezdarbs ir īpaši augsts Latvijas austrumu reģionos. Daudzām mājsaimniecībām ar zemiem ienākumiem nav adekvātu mājokļu, pietiekamas pieejas veselības aprūpei to dārdzības dēļ, teikts pārskatā.

Lai mazinātu nabadzību, OECD rekomendē aplikt ar lielākiem nodokļiem nekustamos īpašumus un enerģiju, kā arī palielināt uzņēmumu maksāto nodokļu bāzi, atceļot nodokļu izņēmumus.

Cīņai pret neformālajām ekonomiskajām aktivitātēm pārskatā ieteikts palielināt Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) budžeta neatkarību, labāk izmantot informācijas un komunikācijas tehnoloģijas nodokļu likuma īstenošanā, kā arī atbrīvot no politiskās ietekmes tiesnešu iecelšanas procesu.

Lai veicinātu to, ka jaunieši no ģimenēm ar zemiem ienākumiem iegūst darba tirgum nepieciešamo kvalifikāciju, OECD rekomendē palielināt finansiālo atbalstu arodskolu audzēkņiem un studentiem no šādām ģimenēm.

OECD norāda, ka, lai gan izdevumi infrastruktūrai ir lieli, infrastruktūras kvalitāte atpaliek no valstīm ar augstiem ienākumiem. Lai uzlabotu šo situāciju, pārskatā ieteikts izmantot lieliem valsts projektiem tādus pašus izdevumu lietderības kritērijus, kādi tiek izmantoti Eiropas Savienības finansētajiem projektiem.

Lai uzlabotu iedzīvotāju piekļuvi veselības aprūpei, OECD rekomendē samazināt maksu par veselības pakalpojumiem, īpaši cilvēkiem ar zemiem ienākumiem.

Savukārt, lai uzlabotu darbaspēka mobilitāti, OECD iesaka paplašināt Nodarbinātības valsts aģentūras programmu, kurā attālāk no dzīvesvietas nodarbinātām personām ir iespēja saņemt finansiālu atbalstu transporta vai dzīvojamās telpas īres izdevumiem.

Latvija kļuva par OECD dalībvalsti 2016.gada jūlijā.

 

Komentāri (4)

Austras koks 15.09.2017. 10.15

Visi šie prognozētāji – OECD, bankas, eksperti utt. – ir smieklīgi. Viņi nevis kaut ko prognozē nopietni, bet paskatās, kas noticis pēdējā laikā, un no tā izejot saka, kas būs.

Piemēram, ja aizpagājušā gadā pieaugums bija 5%, pagājušajā gadā 4%, tad uz šo gadu prognozē 3%. Tad pēkšņi piefiksējas, ka ekonomika atkal sākusi augt straujāk, tad attiecīgi koriģē prognozi – nē, tomēr nebūs 3%, bet būs 4%. Tad skatās – jā, līdz gada beigām ekonomika turpina augt starujāk, attiecīgi uz nākamo gadu prognozē 5%, bet ja pēkšņi nākamā gada vidū nostabilizējas uz tiem 4%, tad attiecīgi koriģē prognozi – būs 4%. Un vēl sāk kviekt, ka ekonomika sāk stagnēt, attīstība krīt utt. kaut gan joprojām notiek pieaugums (jo pieaugums ir arī 0,1% pieaugums).

Tā prognozēšana rezultātā ir viens liels bulšits. Tādā veidā prognozēt un ik pa laikam koriģēt prognozi es arī māku, un laikam arī lielākā daļa mācētu 🙂 Un tā tās prognozes taisa jebkurā jomā, un pēc tam ja salīdzina vairāku gadu griezumā prognozēto un notikušo, var redzēt, ka prognozes ir bijušas pilnīgi garām.

Tāpat par to ekonomikas pārkaršanu tagad atkal sāk runāt. Kāpēc sāk runāt – tikai tādēļ, ka dažos rādītājos situācija līdzīga kā pirms 2008. gada krīzes – pieaug algas, pieaug ekonomika. Bet vai kāds ir pavērtējis citus kritērijus – kredītu pieejamība, cik bija kredīti izsniegti fiziskām personām tad, un cik tagad, un uz kādiem noteikumiem, attiecīgi kāds bija apgrozījums nekustamā īpašuma tirgū tad, un kāds tagad; cik no IKP veido eksports tagad, un cik veidoja tad utt. Tādēļ tās prognozes par ekonomikas atkal pārkaršanu man šobrīd izskatās pārspīlētas un nepamatotas.

Jā, būvniecībā būs pieaugums straujāks, trūks darbaspēks varbūt, bet tas absolūti nenozīmē, ka jāveicina imigrācija – ir vienkārši jāceļ darba ražīgums, un veicamie darbi maksimāli “jātehnoloģizē”. Un tad nevajadzēs ne papildus melno darbaspēku, ne arī nevajadzēs brēkt par algu celšanos. Darba ražīgumu var ļoti jaudīgi pacelt jau ar vienu nelielu lietu – darba un piegāžu precīzu organizēšanu, ko pie mums lielākā daļa neprot. Ir gan grūti arī reizēm to izdarīt, jo tad tādai pat perfekcijai jābūt arī sadarbības partneriem, bet to ne vienmēr var panākt.

+2
-1
Atbildēt

3

    Anonīms > Austras koks 15.09.2017. 12.39

    šorīt ziņās par to tika sludināts – zvēru, ka no ekonomikas maz , ko saprotu, bet tā kā tās bija ziņas tādiem kā man , tad tik daudz sapratu, ka Latvijas valsts maksā šiem kungiem no õīsīdī – kā tika teikts , lai tie atbrauktu un uzsistu uz pleca vietējiem aborigēniem – un ašeradens tāda teicamnieka centībā skaita – mums stāsta, ko šim norādīja, ka jāpalielina eksports, jāuzlabo dzīvokļu īres pieejamība un bla bla bla …. k a vispār neesam ne pārāk labi, ne pārāk slikti …

    interesanti vispār – cik aviobiļetes, viesnīcas izmaksāja, cik vispār mus jāmaksā , ka mums šādi kungi pirkstu pakrata un uz pleca uzsit?

    0
    0
    Atbildēt

    0

    Absints > Austras koks 16.09.2017. 07.19

    Austras koku par premjeru! Eksperts, domas gigants, personība, gudrāks par OECD ekonomistiem!

    +1
    -1
    Atbildēt

    0

    Andrejs > Austras koks 16.09.2017. 09.03

    Viņš, atšķirībā no pēdējiem minētajiem, vismaz nav politiski angažēts savos paziņojumos.

    Tā kā, sarkasms šeit pilnīgi nevietā.

    +1
    -1
    Atbildēt

    0

Lai pievienotu komentāru, vai ienāc ar:

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu