Diena: 14. septembris, 2017

Administratoru Levkānu aiztur lietā par piesavināšanos un dienesta stāvokļa izmantošanu

Levkāns darbojas kā maksātnespējas administrators FK “Skonto” maksātnespējas procesā

Valsts policijas (VP) Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde (ENAP) kādā kriminālprocesā par piesavināšanos un dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu aizturēja un vēlāk atbrīvoja maksātnespējas administratoru Valdi Levkānu, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Neminot personas vārdu, VP preses pārstāve Sigita Pildava apstiprināja, ka ENAP lietvedībā ir kriminālprocess, kas sākts par piesavināšanos un dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu.

Šajā lietā trešdien veiktas vairākas izmeklēšanas darbības, tajā skaitā kratīšanas aizdomās turētā dzīvesvietā un darbavietā. Maksātnespējas administrators aizturēts trešdien, bet ceturtdien viņam piemērots drošības līdzeklis, kas nav saistīts ar brīvības atņemšanu.

Izmeklēšanas interesēs policija neatklāj, kas tieši administratoram tiek inkriminēts.

Levkāna ienākumu deklarācija liecina, ka pērn viņš strādājis kā pašnodarbināta persona, kā arī bijis valdes loceklis uzņēmumos “B2B law office”, “B2B M&A”, “Odis Food” un “Forte Timber”, kā arī padomes loceklis AS “RosZoloto”, bet kā ieņēmumu avoti norādīti SIA “Citadele līzings un faktorings”, no kura viņš par pārdevumu saņēmis 21 700 eiro, bet kopumā 12 259 eiro Levkāns saņēmis darba algā no “B2B law office”, “B2B M&A” un “Forte Timber”, kuros visos viņš ir īpašnieks. Kā pašnodarbinātā gūtie ienākumi deklarācijā nav norādīti.

Levkānam pieder divas automašīnas – 2010.gada “KIA Carnival” un 2004.gada “Audi A6”, kā arī viņa valdījumā ir 2014.gada “Chrysler Town & Country”. Tāpat viņam pieder dzīvoklis Ogresgala pagastā.

Levkāns arī deklarējis parādsaistības 16 100 eiro apmērā.

Aģentūrai LETA neizdevās sazināties ar pašu Levkānu, jo viņa mobilais telefons bija izslēgts.

Levkāns pirmoreiz ieguva atpazīstamību, kad Rīgas rajona tiesa ierosināja viņu iecelt par maksātnespējas administratoru SIA “Baltijas aviācijas sistēmas” (BAS) maksātnespējas procesā, taču maksātnespējas process tika izbeigts pirms administratora iecelšanas.

Patlaban Levkāns darbojas kā maksātnespējas administrators FK “Skonto” maksātnespējas procesā, taču aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka ENAP sāktā lieta nav saistīta ar klubu “Skonto”.

Jau ziņots, ka ENAP iepriekš aizturējis un inkriminējis mantiskus noziegumus vairākiem maksātnespējas administratoriem. Skaļākā aizturēšana notika šovasar, kad aizturēti administratori Māris Sprūds, Ilmārs Krūms un Nauris Durevskis. ENAP sāka divus atsevišķus kriminālprocesus. Vienā figurē Sprūds kopā ar Krūmu un finansists Jorens Raitums. Sprūdam un Krūmam tiek inkriminēta izspiešana un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana, savukārt Raitumam tiek inkriminēta dalība izspiešanā un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanā. Trijotnes apcietināšana saistīta ar likvidējamo “Trasta komercbanku”.

Nesen Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētās prokuratūra nodevusi tiesai krimināllietu pret kādu bijušo maksātnespējas administratoru par 25 000 eiro piesavināšanos.

 

17 antidopinga organizācijas aicina liegt Krievijai piedalīties ziemas olimpiskajās spēlēs

Organizācijas apsūdz SOK, ka tā nesauc Krieviju pie atbildības par dopinga skandālu Sočos

Septiņpadsmit Nacionālo Antidopiga aģentūru organizācijas (NADO) biedres aicinājušas liegt Krievijas sportistiem piedalīties 2018.gada Phjončhanas Ziemas olimpiskajās spēlēs, ziņo LETA/DPA.

NADO aicina diskvalificēt Krieviju, jo “ir pierādīta tās krāpšanās 2014.gada Soču olimpiskajās spēlēs un tā nespēj pildīt savus pienākumus cīņā par tīru sportu”.

Tāpat NADO līderi apsūdz Starptautisko Olimpisko komiteju (SOK), ka tā “turpina atteikties saukt pie atbildības Krieviju par vienu no lielākajiem dopinga skandāliem sporta vēsturē”.

“SOK nesekmīgās darbības apdraud tīros atlētus un Olimpiskās kustības nākotni. Mums ir lielas šaubas, ka 2018.gada olimpiskās spēles varētu būt tīras no dopinga, jo bijusi nepietiekama izmeklēšana par Krievijas sportisti individuālajiem dopinga lietošanas gadījumiem 2014.gada Soču olimpiskajās spēlēs un nav bijis pietiekami daudz pārbaužu pēdējo četru gadu laikā,” teikts NADO paziņojumā.

Diskvalifikāciju pieprasa ASV, Austrijas, Austrālijas, Dānijas, Francijas, Īrijas, Japānas, Jaunzēlandes, Kanādas, Lielbritānijas, Nīderlandes, Norvēģijas, Singapūras, Somijas, Vācijas, Zviedrijas nacionālās antidopinga organizācijas, kā arī Nacionālo Antidopinga organizāciju institūts.

Samilzušā dopinga skandāla dēļ Krievijas sportistiem pērn varēja iet secen Riodežaneiro Vasaras olimpiskajās spēlēs, taču par šīs valsts atlētu dalību Olimpiādē lēma sporta veidu starptautiskās federācijas. No olimpiskajām spēlēm tika diskvalificēti 68 Krievijas vieglatlēti.

Pērnā gada decembra sākumā Pasaules antidopinga aģentūras (WADA) neatkarīgā izmeklēšanas komisija kanādiešu jurista Ričarda Maklarena vadībā publicēja sava ziņojuma otro daļu par dopinga lietošanu Krievijā, kurā tika paziņots, ka laika posmā no 2011. līdz 2015.gadam vairāk kā 1000 Krievijas sportisti 30 sporta veidos piedalījušies valsts izveidotā un atbalstītā dopinga sistēmā.

Tāpat ziņojumā tika atklāts, ka Soču olimpisko spēļu laikā 12 Krievijas sportistiem, kuri izcīnīja medaļas, bijušas pozitīvas dopinga analīzes, taču tās tika samainītas pret negatīviem paraugiem. Maklarena ziņojumā uzsvērts, ka dopinga sistēmas izveidošanu atbalstīja Krievijas valdība, tostarp Krievijas Sporta ministrijas augstākās amatpersonas, bet sistēmas uzturēšanā bija iesaistīts arī Krievijas Federālais drošības dienests (FSB), Krievijas Antidopinga aģentūra un Maskavas antidopinga laboratorija.

Maklarena ziņojumā bija norādīts, ka pārbaudot 95 Krievijas sportistu Sočos nodoto dopinga analīžu paraugus, 28 gadījumos konstatētas ar tām iepriekš notikušas manipulācijas.

WADA apturēja Krievijas Antidopinga aģentūras (RUSADA) darbību, ka arī slēdza Maskavā bāzēto antidopinga laboratoriju.

Tiesa, otrdien laikraksts “The New York Times” ziņoja, ka WADA pret 95 Krievijas sportistiem atcels apsūdzības, jo tai nav izdevies iegūt pietiekami daudz pierādījumu par atlētu līdzdalību šīs valsts vērienīgajā dopinga programmā. Laikraksta rīcībā nonāca WADA ģenerāldirektora Olivjē Nigli parakstīts dokumentus, kurā teikts ka pret 95 no 96 aizdomās turētajiem Krievijas atlētiem, izmeklēšana tiks beigta, jo nav izdevies iegūt daudz pierādījumu.

Maskava līdz šim ir noliegusi, ka Krievijā būtu darbojusies valsts izveidota dopinga programma.

 

 

Jau četras dienas Krievijā nerimst spridzināšanas draudi

Ceturtdien Maskavā un Pēterburgā evakuēti simtiem cilvēku

Pēc spridzināšanas draudiem Maskavā un Santpēterburgā ceturtdien evakuēti simtiem cilvēku, ziņo portāls “Meduza”. Pēterburgā cilvēki evakuēti no lielveikaliem, bet Maskavā evakuētas vismaz trīs skolas.

Pēterburgā, pēc aģentūras “Rosbalt” ziņām, drošībnieki ielenkuši astoņus lielveikalus. Pēc citām ziņām, tiek evakuēti vismaz 13 tirdzniecības centri. Savukārt Maskavā, pēc aģentūru ziņām, “galvenais trieciens ir skolām” – evakuēti bērni no trim līdz astoņām izglītības iestādēm.

Spridzināšanas draudi Krievijas pilsētās nerimst jau vairākas dienas. Pirmoreiz draudi spridzināt sabiedriskās ēkas Krievijā tika izteikti 10. septembrī. Pēc aģentūras “RIA Novosti” ziņām, pēdējās dienās Krievijā kopumā evakuēti ap 130 000 cilvēku.

Draudi trešdien sasniedza arī Maskavu, kur no vairākiem iepirkšanās centriem, universitātēm un dzelzceļa stacijām tika evakuēti vismaz 15 000 cilvēku. Ziņu aģentūra TASS, atsaucoties uz avotiem avārijas dienestos, ziņoja, ka uz laiku trešdien evakuētas aptuveni 30 ēkas, tai skaitā greznais universālveikals GUM Maskavas Sarkanajā laukumā.

Draudi par spridzināšanu izteikti pa telefonu. Krievijas mediji ziņo, ka spridzināšanas draudi tiekot saņemti pa IP līnijām no Ukrainas teritorijas.

Arī pirms divām dienām vairākas Krievijas pilsētas saņēma līdzīgus draudus, tāpēc tika evakuēti aptuveni 45 000 cilvēku, taču, pārmeklējot ēkas, nekādi spridzekļi netika atrasti, ziņo LETA.

Krievijas prezidenta Vladimira Putina preses sekretārs Dmitrijs Peskovs trešdien paziņoja, ka izlūkdienesti izmeklē šos draudus. Federālais drošības dienests par to ierinājis krimināllietu.

 

Sāks Lielo kapu konservāciju un restaurāciju (papild.)

Tam sākotnēji tērēs 35 994 eiro

Tuvākajā laikā paredzēts sākt neatliekamus Lielo kapu glābšanas, konservācijas un restaurācijas darbus, noskaidroja aģentūra LETA.

Kā liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā, Rīgas pieminekļu aģentūra 11.septembrī noslēgusi līgumu ar SIA “Koka ēka” par šo dabu veikšanu.

Uzņēmums piedāvāja veikt darbus par aptuveni 76 896 eiro, tomēr līgums, ieskaitot visus piemērojamos nodokļus, patlaban noslēgts par 35 944 eiro vērtībā. Iepirkuma dokumentācijā gan norādīts, ka pēc finansējuma saņemšanas tiks noslēgta vienošanās pie līguma par atlikušo līgumcenu 33 844 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa.

Iepirkuma dokumentos norādīts, ka tā tehniskā specifikācija sagatavota pamatojoties uz Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) plānotajiem un Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijā (VKPAI) saskaņotajiem Lielo kapu neatliekamajiem glābšanas, konservācijas un restaurācijas darbiem.

“Koka ēka” veicamo darbu sarakstā paredzēti divu kapliču konservācijas darbi un vienas kapličas restaurācijas darbi. Tāpat uzņēmums veiks Lielo kapu kapliču neatliekamos glābšanas darbus, kuri saskaņā ar veicamo darbu aprakstu paredz vairāk nekā desmit kapliču logu un durvju ailu aizvēršanu, jumta segumu pielabošanu, pagaidu nosegumu izveidi un citus darbus, kas pasargās būves no turpmākās bojāšanās un vandalisma.

Rīgas pieminekļu aģentūras jurists Rolands Beļevičs aģentūrai LETA skaidroja, ka “Koka ēka” darbu veikšanai tika uzrunāta personīgi, jo sākotnēji izsludinātajā Lielo kapu restaurācijas darbu veikšanas konkursā neviens pretendents nepieteicās. Izvēle par labu šim pretendentam notikusi tāpēc, ka tas jau sadarbojies ar LELB pārstāvjiem, kas par restaurācijas darbiem bija atbildīgi līdz šim, un uzņēmumam jau bijusi izpratne par veicamajiem darbiem.

Jurists skaidroja, ka līgums ar darbu veicējiem šobrīd ir sadalīts pa daļām, jo aģentūra pārņēmusi LELB finansējuma līgumu, kas sākotnēji bijis mazāks. “Koka ēkas” piedāvātais darbu modelis paredzēja nepieciešamo līdzekļu pieaugumu un VKPAI vēlējās noskaidrot tā iemeslus. Pretendents iesniedza tāmes detalizāciju, pēc kuras izpētes tika nolemts, ka šāds sadārdzinājums ir nepieciešams un pamatots, jo nodrošinās kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu ilgākā termiņā nekā LELB plānotajās sākotnējās aplēsēs.

Tā kā restaurācijas darbu sezona Latvijas klimatiskajos apstākļos ir ļoti īsa, ar darbu veicējiem jau ir noslēgta vienošanās par daļu darbu, kurus sadārdzinājums neskāra. “Šobrīd spēkā vēl ir finansējuma līgums, kurā sadārdzinājums nav, bet tiklīdz būs izgatavots jaunais – par kopumā 76 896 eiro – tiks noslēgta vienošanās par atlikušo darbu veikšanu,” norādīja Beļevičs.

Rīgas pieminekļu aģentūras vadītājs Guntis Gailītis aģentūrai LETA skaidroja, ka lielākie Lielo kapu restaurācijas darbi gaidāmi tad, kad tiks noskaidrots turpmākais kapu koncepts. Aģentūra plāno uzklausīt vairākus viedokļus gan no dažādām sabiedriskām organizācijām, gan uzņēmējiem, gan ekspertiem par to, kam īsti tur būtu jāatrodas – parkam, nekropolei, atpūtas vietai vai kam citam. Pavasarī aģentūra plāno rīkot starptautisku konferenci par seno kapsētu memoriāliem pilsētvidē, kuras laikā tiks pieaicināti eksperti no vairākām pasaules valstīm, kas varēs ieteikt, kā labāk darbus īstenot.

Aģentūras vadītājs skaidroja, ka pirms pilnīgas kapu restaurācijas nepieciešama apjomīga vēsturiskā izpēte, kas šobrīd arī notiek. “Mēs nevaram brutāli nošpaktelēt sagruvušās celtnes un viss. Viens ir glābšanas darbi, bet nepieciešama vēsturiskā izpratne par kapos dusošajām dzimtām, ordeņu pārstāvjiem, sabiedrības cilvēkiem, Vācijas valstspiederīgajiem, protams, arī ēkām, lai saprastu, kas ir kas,” teica Gailītis, piebilstot, ka visa šī informācija tiek apkopota vairākos arhīvos.

Valdība aprīlī nolēma neizmantot valsts pirmpirkuma tiesības Lielo kapu atpirkšanai. Nekustamais īpašums ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis “Dārzu un parku arhitektūras ansamblis “Lielie kapi” ar memoriālajām celtnēm”.

Biedrības “Lielo kapu draugi” pārstāve Rita Našeniece valdībai toreiz pauda bažas, ka Rīgas dome nebūs laba Lielo kapu apsaimniekotāja.

Jūnijā Rīgas pieminekļu aģentūras direktors Gailītis aģentūrai LETA sacīja, ka Rīgas pilsētai pārņemot Lielos kapus, aģentūras darba apjoms trīskāršosies. “Ir jābūt skaidram konceptam, vai teritorija tiks attīstīta kā parks, rotaļlaukums, skvērs, nekropole vai vēl kas cits. Turklāt jārod skaidrība par visām arhitektoniskajām būvēm un pieminekļiem, kā arī par to, kas par personībām tur ir apglabātas. Jāsaprot nākotnes vīzija, ko mēs šajā teritorijā gribam redzēt,” skaidroja Gailītis.

Viņš tolaik minēja, ka aģentūra strādā pie koncepcijas izstrādes Lielo kapu sakārtošanai. Tiek veiktas sarunas ar VKPAI, Rīgas Tehnisko universitāti, vēsturniekiem, speciālistiem un sabiedrību, lai līdz rudenim apkopotu viedokļus par teritorijas attīstības koncepciju, teica Gailītis.

Viņš arī uzsvēra, ka Lielo kapu sakārtošana prasīs milzu līdzekļus un neizslēdza iespēju, ka papildu finansējumu varētu iegūt, sadarbojoties ar apbedīto radiem.

(papildināta visa ziņa)

 

 

Krūms atcelts no maksātnespējas administratoru asociācijas valdes locekļa amata

Krūmam ir aizdomās turētā statuss par iespējami smagu noziegumu izdarīšanu likvidējamās AS “Trasta komercbanka” likvidācijas procesā

Izspiešanā un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanā aizdomās turētais maksātnespējas administrators Ilmārs Krūms 13.septembrī atcelts no Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācijas (Administratoru asociācija) valdes locekļa amata pienākumu pildīšanas, aģentūru LETA informēja Administratoru asociācijas izpilddirektore Justīne Plūmiņa.

Administratoru asociācijas padome 22.augustā pieņēma lēmumu par Krūma atcelšanu no valdes locekļa amata pienākumu pildīšanas, ņemot vērā viņa tiesisko statusu, proti, Krūmam ir aizdomās turētā statuss par iespējami smagu noziegumu izdarīšanu likvidējamās AS “Trasta komercbanka” likvidācijas procesā. Tas ir klajā pretrunā ar Administratoru asociācijas mērķiem un darbības uzdevumiem, kā arī šāda rīcība nav savienojama ar maksātnespējas procesa administratora ētikas normām. Lēmums tika pieņemts, vienbalsīgi balsojot pieciem padomes locekļiem.

Saskaņā ar statūtiem Administratoru asociācijas padome ir biedrības pārvaldes institūcija, kas pārstāv biedru intereses sapulču starplaikā un uzrauga valdes un citu institūciju darbību. Darbu Administratoru asociācijas valdē turpina valdes locekļi Kaspars Novicāns, Andris Daugaviņš un Ieva Broka.

Jau ziņots, ka Krūms 26.jūlijā tika atbrīvots no apcietinājumu. Viņam ir piemērota policijas uzraudzība, aizliegums izbraukt no valsts, kā arī aizliegums tikties ar noteiktām personām.

Jau ziņots, ka 21.jūnijā Rīgas apgabaltiesa lēma par apcietinājumu kriminālprocesos aizdomās turētiem administratoriem. Apcietinājumu Mārim Sprūdam, Krūmam un Naurim Durevskim Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa kā drošības līdzekli piemēroja 9.jūnijā. Apcietināts tika arī finansists Jorens Raitums, kuru policija jau pēc pāris dienām atbrīvoja, piemērojot viņam ar brīvības atņemšanu nesaistītu drošības līdzekli.

Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde sākusi divus atsevišķus kriminālprocesus. Vienā figurē Sprūds kopā ar Krūmu un Raitumu. Sprūdam un Krūmam tiek inkriminēta izspiešana un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana, savukārt Raitumam tiek inkriminēta dalība izspiešanā un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanā. Trijotnes apcietināšana saistīta ar likvidējamo “Trasta komercbanku”.

Otrajā lietā figurē Durevskis. Viņš tiek turēts aizdomās par kukuļa izspiešanas mēģinājumu.

 

 

Nacionālajā teātrī pirmizrādi piedzīvojis jauniestudējums “Klūgu mūks”

Izrāde tapusi pēc Ingas Ābeles tāda paša nosaukuma romānā aprakstītiem notikumiem

Latvijas Nacionālajā teātrī notikusi režisores Indras Rogas jauniestudējuma “Klūgu mūks” pirmizrāde, raksta aģentūra LETA. 

Izrāde “Klūgu mūks” balstīta uz 2014.gadā iznākušā Ingas Ābeles romāna ar tādu pašu nosaukumu, kas stāsta par Latgales vīru, mācītāju un literātu Franci Trasunu un lidotāju Jāzepu Baško. 

“Nav jābūt latgalietim, lai atzītu, ka tieši no turienes nāk sirsnīgākie, atvērtākie un patriotiskākie cilvēki. Cilvēki, kuri tic Dievam. Otrie sajūsminājās par rakstnieces valodas krāšņumu, uzburto poētisko Latgales ainavu un dziļi sajustajiem cilvēkiem viņu robežsituācijās – piedzimstot, mīlot un nomirstot,” LETA sacīja teātra sabiedrisko attiecību vadītāja Līga Rimšēviča. 

Iestudējumā lomās iejutīsies aktieri Kārlis Reijers, Gundars Grasbergs, Agnese Cīrule, Maija Doveika, Sanita Pušpure, Ilze Rudolfa, Liene Sebre, Evija Skulte, Jānis Āmanis, Ainārs Ančevskis, Kaspars Aniņš, Uldis Anže, Mārtiņš Brūveris, Raimonds Celms, Mārtiņš Egliens, Ģirts Jakovļevs, Ivars Kļavinskis, Normunds Laizāns, Juris Lisners, Ģirts Liuziniks, Ivars Puga, Uldis Siliņš, Jānis Skanis, Jurģis Spulenieks, Igors Šelegovskis, Jānis Vimba, Madara Bore, Alise Danovska, Laura Siliņa un Kristaps Ķeselis. 

Izrādē izmantota Pētera Vaska mūzika. Tās scenogrāfiju veidojis Gints Sippo, bet horeogrāfiju – Inga Raudinga. Aktieru kostīmu māksliniece ir Anna Heinrihsone, gaismu mākslinieks – Oskars Pauliņš. Režisores asistents Jānis Vimba.

Vairāk informācijas teātra mājas lapā

Saeima apstiprina deputātu mandātus Putniņam un Spolītim

Renāram Putniņam būs “mīkstais” deputāta mandāts, bet Spolītīm – pastāvīgais

Politiķei Ilzei Viņķelei (Kustība Par!) noliekot deputātes pilnvaras, “Vienotības” Saeimas frakcijas deputātam Veiko Spolītim turpmāk būs pastāvīgais mandāts, bet darbu parlamentā sāks politiķis Renārs Putniņš (V), vēsta LETA.

Līdz šim Spolītim bija “mīkstais” mandāts – proti, viņš ieņēma vietu parlamentā uz laiku, kamēr “Vienotības” pārstāvji no Rīgas vēlēšanu apgabala pilda ministru pienākumus. Tomēr turpmāk Spolītim būs pastāvīgais mandāts, ieņemot Viņķeles vietu.

Savukārt Putniņam būs “mīkstais” mandāts, kas nozīmē – kādam no ministriem atgriežoties darbā Saeimā, viņš vietu parlamentā zaudētu.

Kā ziņots, Viņķele nolika deputātes mandātu, jo devās mācībās uz ASV.

 

Eksperti: “Zapad 2017” piedalīsies daudz vairāk militāristu nekā oficiāli ziņots

Novērotāji uzskata, ka šīs būs lielākas mācības nekā pērn “Kaukāzs 2016”, kurās piedalījās ap 122 tūkstošiem militārpersonu

Baltkrievijas un Krievijas kopīgajos militārajos manevros “Zapad 2017”, kuru aktīvā fāze sākas ceturtdien, piedalīses daudz vairāk Krievijas karavīru un militārās tehnikas, nekā tas tiek oficiāli deklarēts, raksta “Deutsche Welle”.

Mācībās, kas ilgs līdz 20.septembrim, piedalīsies 12 700 karavīru, to skaitā 3000 no Krievijas, ziņo oficiālie avoti. Tas ir tikai mazliet zem Vīnes vienošanās paredzētās 13 tūkstošu robežas, kuru sasniedzot, mācību rīkotājiem jāuzaicina EDSO novērotāji.

Krievijas militārais komentētājs Aleksandrs Golcs DW teic, ka Krievija jau sen ir atradusi iespēju, kā apmānīt sabiedrību par patieso armijas līdzdalību šādās mācībās. Līdztekus oficiālajām mācībām “Zapad” notiek virkne citu manevru, kuros pēc trauksmes izsludināšanas var iesaistīt no 13 līdz pat 40 tūkstošiem militārpersonu, saka Golcs.

Pēc viņa domām, šī ir iespēja pēkšņai karaspēka pārdislokācijai noteiktā reģionā, iesaistot daudz lielāku skaitu karavīru un tehnikas, nekā par to iepriekš paziņojusi Maskava.

Kā piemēru tam Golcs min masu medijos izskanējušo informāciju, ka “Zapad 2017” būs iesaistīti daudz lielāki Krievijas spēki – oficiāli tika paziņots, ka Krievija septembra manevros iesaistīs 5,5 tūkstošus militārpersonu. Savukārt avīze “Krasnaja zvezda” septembrī rakstīja, ka “15. miera uzturēšanas brigāde, kas dislocēta Samārā”, dosies uz mācībām “Zapad”. Tas vien jau nozīmē 3000 cilvēku līdzdalību.

Vēl pirms kāda laika – maijā – Baltijas karaflotes komandieris viceadmirālis Aleksandrs Nosatovs ziņu aģentūrai “Intefaks” teica, ka “Zapad 2017” būs iesaistīta arī visa Baltijas flote – “praktiski visas jūras, kājnieku un aviācijas spēku vienības un līdzekļi”. Oficiāli tiek ziņots, ka mācībās piedalīsies tikai 10 karakuģi. Pavasarī Baltkrievijas militārā vadība paziņoja, ka manevros piedalīsies arī daļa Krievijas Rietumu kara apgabala 1. tanku armijas spēku.

“Tam pievienojot vēl Iekšlietu karaspēka, Federālā drošības dienesta, Ārkārtas stāvokļa ministrijas un Bruņoto spēku taktiskās mācības, par kurām preses konferencē runāja Krievijas aizsardzības ministra vietnieks, var pieskaitīt vēl vairākus desmitus tūkstošu iesaistītu cilvēku,” teica Golcs. “Kādi gan 12,7 tūkstoši dalībnieku, ja mācībās piedalās visa Baltijas flote un 1. tanku armija?” retoriski vaicā militārais apskatnieks.

Pēc viņa domām, “Zapad 2017” kopā ar visām paralēlajām mācībām un pēkšņajām trauksmes pārbaudēm piedalīsies “visi 100 tūkstoši militārpersonu”.

Arī Minskas Stratēģisko un ārpolitikas pētījumu centra direktors Arsēnijs Sivickis piebilst, ka atklāto informācijas avotu analīze rāda – Krievija uz vietām, kas nav saistītas ar Baltkrievijas un Krievijas kopīgajām militārajām mācībām, aktīvi pārvieto lielu skaitu militārās tehnikas. Viņš pieļauj, ka to Krievijas vadība vēlas izmantot kā “ārpolitikas instrumentu”. “Šādu darbību mērķis – izdarīt politisku spiedienu uz valstīm, kas ir NATO un Eiropas Savienības locekles, spekulēt ar Eiropas elites bailēm no iespējama jauna liela kara,” uzskata Sivickis.

Pēc viņa domām, šā gada manevri septembrī varētu būt vēl daudzskaitlīgāki nekā pērnās mācības “Kaukāzs 2016”, kurās piedalījās ap 122 tūkstošiem militārpersonu.

Savukārt Golcs atgādina, ka 2014.gada februārī Kremlis, maskējoties aiz pēkšņas trauksmes pārbaudes, “savu karaspēku nekontrolēti koncentrēja pie Ukrainas robežas, anektēja Krimu un sagatavoja karadarbības bāzi Donbasam”.

Analīzi par manevriem “Zapad 2017” lasiet žurnālā “Ir” šeit.

ASV valdības aģentūrām aizliegts izmantot ”Kaspersky Lab” produktus

Ministrija bažījas par “Kaspersky Lab” saikni ar Krievijas izlūkdienestiem

ASV Iekšzemes drošības ministrija trešdien deva rīkojumu valdības aģentūrām pārtraukt izmantot Krievijas uzņēmuma “Kaspersky Lab” produktus, ziņo LETA/DPA.

Ministrija bažījas par “Kaspersky Lab” saikni ar Krievijas izlūkdienestiem un norādīja, ka Krievijā ir spēkā likumi, kas ļauj izlūkdienestiem iegūt informāciju no “Kaspersky Lab”. Tādejādi “Kaspersky Lab” produktu izmantošana var radīt risku ASV nacionālajai drošībai.

Ministrijas rīkojums prasa valdības aģentūrām 30 dienu laikā identificēt “Kaspersky Lab” produktus, ko tās lieto, 60 dienu laikā izstrādāt plānus, kā pārtraukt izmantot šos produktus, un 90 dienu laikā pilnībā atteikties no to lietošanas.

“Federālo valdības sistēmu aizsargāšana prasa izskaust potenciāli ievainojamās vietas, nodrošināt aizsardzību pret kiberuzbrukumiem un nākotnes draudu paredzēšanu,” norādīts ministrijas paziņojumā.

ASV Aizsardzības ministrija jau ir atteikusies no “Kaspersky Lab” produktiem.

“Kaspersky Lab” paziņojusi, ka izvirzītās apsūdzības ir nepatiesas un nav pamatotas ar jebkādiem drošiem pierādījumiem.